24. jūlijs, 2015 | Trenēšana
Daudziem konkūra jātniekiem šis šķēršļu veids iedveš zināmu bijību – ūdensgrāvis. Aplūkosim šajā rakstā tuvāk, kā vislabāk trenēties tā pārvarēšanai un ar kādām problēmām var sastapties šajā procesā.
ŠĶĒRSLIS AR ŪDENI
Ūdensgrāvis maršrutā var tikt uzstādīts dažādās formās – ir gan parasti šķēršļi, zem kuriem tiek izvietots mākslīga materiāla „baseins” , kas piepildīts ar ūdeni un var būt dažādas formas – kā apaļš, tā taisnstūrveida, tā arī atklāti, dabiski izrakti ūdensgrāvji, virs vai aiz kuriem nav novietoti ne statņi, ne kārtiņas. Bo Kristofersons, kas daudzus gadus bijis Holšteinas zirgaudzētāju biedrības galvenais treneris, uzskata, ka svarīgākais aspekts šāda šķēršļa veiksmīgā pārvarēšanā ir nepievērst tam pārāk daudz uzmanības un uztvert to tāpat, kā jebkuru citu šķērsli maršrutā. Jo vairāk jātnieks par šo šķērsli satraucas, jo vairāk tas satrauc arī zirgu.
PRIEKŠNOSACĪJUMI
Lai sāktu trenēties pārvarēt ūdensgrāvi, zirgam un jātniekam ir jābūt zināmiem priekšnosacījumiem, t.i. – jātniekam jābūt līdzsvarotai, stabilai uzsēdei un jāmāk dot konkrētas komandas zirgam. Zirgam jāmāk sakopoti lēkšot, akceptēt pavadas un šenkeļa komandas un pārvarēt šķēršļus no lēkšiem. Īpaši svarīga ir jātnieka spēja kontrolēt zirgu, katru tā lēkšu tempu, saīsinot vai paplašinot.
Maršruta piemērs
1. šķērslis ir okseris ar diviem apaļas formas baseiniem malās, 2. un 3. šķēršļi ir novietoti sistēmā ar trīs tempiem, turklāt otrais sistēmas šķērslis ir okseris, zem kura novietots „grāvis”. 4 šķērslis ir atvērtais ūdensgrāvis.
1. SOLIS: PIERADINĀŠANA
Ja jātnieks vēlas pārvarēt ūdensgrāvi, nav ieteicams ilgi vilcināties ar zirga pieradināšanu. Kristofersons iesaka ikdienas treniņos izmantot dažādas formas „grāvjus” – jo agrāk zirgs iepazīsies ar šo zilās krāsas šķēršļu materiālu, jo mazāk tas baidīsies. Vislabāk ir šos grāvjus izvietot pa laukumu zem vai blakus šķēršļiem vēl pirms ir plānots uzsākt treniņos to faktisko pārvarēšanu. Vislabāko pieradināšanas efektu var panākt ikdienas iesildes darbā, jājot garām šiem grāvjiem, piemēram, voltā vai serpantīnā, vai vienkārši soļojot ar garu pavadu ap tiem. „Es neatbalstu to ideju ļaut zirgam stāvot blenzt uz šķērsli vai bakstīt viņa degunu tajā, tas tikai padara šķērsli par kaut ko „īpašu”. Pēc mūsu pieredzes, vislabāk ir grāvjus vienkārši integrēt kopējā šķēršļu ainavā”.
2. SOLIS: PĀRVARĒT DAŽĀDUS PLĒVES „BASEINUS”
Kad zirgs jau ir pieradis pie grāvjiem, kas stāv uz laukuma, ir laiks ķerties pie to pārvarēšanas. Sākumā tiek uzstādīts pašaurs plēves baseins zem pavisam zema šķēršļa. Lai vieglāk būtu novērtēt distanci, pirms baseina var nolikt kārtiņu. „Uzejot uz šādu šķērsli, jātniekam stingrāk jāpiespiež šenkelis, lai zirgs nedaudz vilktu uz priekšu. Zirgam ir jāklausa šenkeļa komandai, un jātniekam jājūt, ka zirgs nedaudz velk pavadā. Nav jāuztraucas, ja liekas, ka rokās ir pa pāris kilogramiem svara, jo tikai tad, ja zirgs velk uz šķērsli, jātnieks var izlīdzināt un kompensēt sākotnējo zirga nedrošību un noturēt to taisni uz šķērsli”. Šāda virzība uz priekšu ir jāsaglabā visā lekšanas procesa laikā. Treniņiem progresējot, baseina izvietojumu var variēt, novietojot to pirms vai aiz šķēršļa. Ja zirgs šādu šķērsli pārvar bez problēmām, tad ir laiks ķerties pie atvērtiem ūdensgrāvjiem. Kristofersons neiesaka pārvarēt šādus mākslīgās plēves baseinus bez šķēršļa virs tiem, jo tas var izprovocēt zirgu nejauši iekāpt tajā atspēriena brīdī un vēlāk tas sāks nevērīgāk izturēties pret dabiskajiem ūdensgrāvjiem.
3. SOLIS: ŪDENSGRĀVJA PĀRVARĒŠANA
Pirmo reizi lecot ūdendgrāvi, virs tā būtu jānovieto viena kārtiņa, lai palīdzētu zirgam atrast optimālo leciena augstumu un platumu. Tāpat svarīga ir uzjāšanas trajektorija: „Tāpat kā iepriekš, jātniekam ir stingri jātur zirgs starp roku un kāju, tuvojoties šķērslim, nedaudz jāpastiprina šenkeļa spiediens, bet jāizvairās „izšaut” zirgu kā no lielgabala. Uz šķērsli jāuziet, nedaudz paātrinot tempu, bet saglabājot kontroli”. Amatieru maršrutos ūdensgrāvis parasti nepārsniedz 3 m platumu, kas faktiski ir tikai tāds plašāks lēkšu temps. Neskatoties uz to, daudzi jātnieki nesās uz ūdensgrāvi neadekvātā tempā, noskatījušies, kā to dara profesionālie jātnieki, piemēram, Āhenē 160 cm maršrutos, kur šādi grāvji ir līdz 4 m plati. Jātniekam jābūt gatavam uz to, ka daudzi zirgi pirms ūdensgrāvja tā kā panāk atpakaļ paši, un jātniekam šajā brīdī enerģiski jāpieslēdzas ar savām komandām, radot zirgā drošību un pārliecību.
Ja zirgs šādu šķērsli pārvar bez problēmām, laiks noņemt kārtiņu virs grāvja un pārvarēto to „pa pliko”. Kristofersons gan brīdina: „Neleciet to pārāk bieži. Jo biežāk pārvar ūdensgrāvi treniņos, jo sliktāks parasti paliek lēciens”. Tādēļ lekt grāvi jātrenējas tik ilgi, kamēr zirgs to droši pārvar, un pēc tam to atstāj tikai uz sacensībām. „Tikai tad, ja sacensībās ar ūdensgrāvi ir bijušas problēmas, tad mēs to mājās treniņos koriģējam, ar kārtiņu virs tā, līdz problēma ir atrisināta”.
IESPĒJAMĀS PROBLĒMAS
Ja ūdensgrāvja pārvarēšanā rodas problēmas, Kristofersons iesaka pārlieku nepārspīlēt, jo tas var tikai saasināt problēmu, kuras pēc tam var būt ļoti grūti risināmas.
1. Zirgs svārstās uzjāšanas laikā
Kā ūdengrāvis, tā šķērslis virs tā jāveido pēc iespējas vienkāršāki, bez visādām plāksnēm un krāsainiem elementiem. Jaunzirgus tie tikai sabiedē un tie pārpūlas lecienā un pēc tam atsakās lekt vispār. Ja zirgs ir ļoti bailīgs un nedrošs, ieteicams vispirms pa priekšu palaist pieredzējušu jātnieka un zirga pāri pārvarēt šo šķērsli kā piemēru. Var palūgt 2 palīgus nostāties abās šķēršļa malās vai novietot kārtiņas perpendikulāri šķērslim.
2. Zirgs baidās no zilās krāsas
Iesaistīt treniņos visa veida iespējamos plēves baseinus. Šo problēmu var atrisināt tikai ar pieradināšanu.
3. Zirgs pārāk tālu noceļas pirms šķēršļa
Šajā gadījumā problēmai var būt 2 cēloņi:
a) Jātnieks ir nepareizi novērtējis distanci. Zināmā mērā ūdensgrāvis ir pielīdzināms „trijniekam” – abi šķēršļi vizuāli liekas ļoti iespaidīgi, un daudziem jātniekiem ir grūtības atrast piemērotu distanci, līdz ar to tie ļauj zirgam atsperties par tālu. Šajā gadījumā der izveidot optisku atspēriena līniju smiltīs pirms grāvja, vai uzstādīt virs grāvja kārtiņu, lai jātnieks varētu labāk novērtēt šķērsli. Nav ieteicams izmantot kārtiņu pirms šķēršļa, jo tas tikai bremzē zirgu un nojauc visu lēciena procesu.
b) Zirgs noceļas aiz bailēm. Tad jāturpina trenēties, līdz zirgs ir pieradis pie šāda šķēršļa.
4. Zirgs iekāpj ūdenī
Zirgs lec pārāk plakani šajā gadījumā, tam jālec augstāk, lai nepiezemētos grāvī iekšā. Šajā gadījumā ieteicams virs grāvja uzstādīt vienu augstāku (~ 110 cm) kārtiņu, lai pieradinātu zirgu lekt augstāk. Ja zirgs savukārt nespēj pārvarēt šķērsli visā platumā, jo lec pārāk augstu, tas nozīmē, ka uzjāšanas temps bijis nepietiekams.
Sagatavoja Sigita Eitcena pēc St. Georg. materiāliem.
