Selekcija jābūvē uz labiem pamatiem

Fotosesijas zvaigzne ir Cairasine, jo tieši viņas atvase KS Coradina šogad izcīnīja iespēju startēt Pasaules čempionāta finālsacensībās Lasvegasā. Attēlā: Cairasine kopā ar Rūtu (no labās), staļļa priekšnieci Ildzi un palīgu Hariju Mašinski.

Ilze Pētersone

Latvijas dueta – Anda Vārnas un KS Coradinas – startam Pasaules kausa finālsacensībās šopavasar Lasvegasā sekoja līdzi arī Rūta Lindkvistere – Rasiņa. Viņas saimniecībā „Zviedru birzes zirgi“ dzimusī ķēve bija iekļuvusi augstākajā līgā – sasniegums nozīmīgs gan sporta, gan zirgaudzētāju saimei.

Zirgu audzēšanai Rasiņa, ikdienā strādājot par skolu psiholoģi, nopietni pievērsusies pirms 30 gadiem Zviedrijā, uz kuru no Latvijas pusotra gada vecumā kopā ar vecākiem bija spiesta pārcelties, tuvojoties padomju karaspēkam. Deviņdesmito gadu sākumā viņa zirgus sāka pakāpeniski pārvietot uz Latviju, un pēc kāda laika pati atgriezās uz pastāvīgu dzīvi dzimtenē.

Sarunā ar „zirgam.lv“ Rūta stāsta par ilggadīgo pieredzi, kas ļāvusi Kurmenes stallī izaudzēt arī pasaules klases zirgus. Intervijā piedalās staļļa priekšniece Ildze Mašinska.

Ar kādām sajūtām skatījāties KS Coradinas startu?

Rūta – Vispirms kā brīnišķīgu notikumu, kas, kā jau esmu agrāk teikusi, apliecina, ka varam Latvijā izaudzēt labu sporta zirgu – mūsu apstākļi, izmantojot kvalitatīvu ģenētisko materiālu, tam ir pilnīgi piemēroti. Taču man kā audzētājai ir svarīgi, kas ar KS Coradinu notiks pēc sacensībām, vai viņa ies ar labu prātu un iedvesmu nākošajos maršrutos? Jāatceras, ka ķēvei ir tikai astoņi gadi, bet maršruti Lasvegasā bija ļoti grūti, īpaši pēdējais. Parasti šādās sacensībās piedalās vismaz pāris gadus vecāki zirgi.

Fotosesijas zvaigzne ir Cairasine, jo tieši viņas atvase KS Coradina šogad izcīnīja iespēju startēt Pasaules čempionāta finālsacensībās Lasvegasā. Attēlā: Cairasine kopā ar Rūtu (no labās), staļļa priekšnieci Ildzi un palīgu Hariju Mašinski.

Pēdējā maršrutā Andis Vārna ar KS Coradinu pēc dažiem nogāztiem šķēršļiem izstājās.

Tas bija labākais, ko viņš šajā situācijā varēja darīt. Mani satrauca tieši pēdējais maršruts, jo dažādiem zirgiem var būt dažādas reakcijas. Ja zirgs jūt, ka nevar izpildīt, ko jātnieks no viņa prasa, var sākt vairīties no uzdevuma – apstāties vai ļoti pavirši lekt, lai tiktu ārā no situācijas.

Kā sekojat līdzi saviem audzēkņiem – sazinaties ar īpašniekiem vai sportistiem, skatāties ierakstus?

Man ir labi kontakti ar vairākiem īpašniekiem, arī Andri Kiršentālu no „Kurzemes sēklām“, atceros, ka KS Coradinu viņš nopirka meitas Madaras dēliņam. Jokojoties teicu Andrim, lai paņem šo ķēvi mazdēlam.

Jau bija skaidrs, ka būs laba sportā?

Mēs sapratām, ka viņa varēs lekt.

Kā sākāt nodarboties ar zirgaudzēšanu?

Zirgi man viemēr ir patikuši. Kad studēju augstskolā Upsalā, nolēmu, ka iemācīšos jāt, jo tur bija nopietna jāšanas skola. Studiju laikā satiku pirmo vīru Māri Slokenbergu, kurš manā ietekmē sāka nodarboties ar jāšanas sportu. Vīram tas pat padevās labāk nekā man, taču viņš to lietu uzdeva, es – turpināju. Mans pirmais zirgs bija Islandes šķirnes ķēvīte vārdā Grāna, kuru par labu cenu nopirku un iejāju, taču vēlāk biju spiesta pārdot. Man bija ģimene, divas mazas meitiņas un vēl Grāna – visam nepietika ne naudas, ne laika. Bez zirga bija grūti, un pēc dažiem gadiem man bija punktaina ķēvīte – dāņu knabstrup un fjordu zirga krustojums. Viņa mācēja tikai soļot vai auļot. Iemācīju rikšus, taču stāsts beidzās traģiski – ķēvīte dzemdībās nomira.

Nospriedu, ka uz priekšu jāizvēlas zirgi ne tikai pēc emocionālas sajūtas kā līdz šim, bet arī pēc to vērtības. Sāku lasīt literatūru par vaislas darbu, pētīt statistiku, runājos ar ar cilvēkiem, kas saitīti ar audzēšanu, tāpēc nākamo meklēju, ļoti labi apzinoties, ko vēlos dabūt. Dienvidzviedrijā nopirku 16 gadīgu zviedru siltasiņu ķēvi La Cocette, kas atbilda manām vēlmēm un patikšanai. Tolaik mēs dzīvojām laukos un vecā govju kūtī bija izbūvēts stallis. Taču La Cocette diezgan ilgi nebija lietota vaislai un nepalika grūsna. Nopirku vēl vienu – tīro angļu ķēvi ar ļoti labiem radu rakstiem, kas bija ievesta no Īrijas. Ar viņu viss gāja kā pēc grāmatas, dzima labi kumeļi, un trīs mazmeitas palika vaislai manā stallī. Angļu ķēves pēcnācēji veido vienu no manu zirgu virzieniem, La Cocette – otru.

2000. gadā Rūta kļuva par staļļa, kuru astoņdesmito gadu nogalē uzbūvēja kolhozs „Komjaunietis“, un 22 hektāru zemes īpašnieci. Saimniecībai viņa iedeva vārdu „Zviedru birzes zirgi“, iekļaujot nosaukumā iepriekšējo īpašuma nosaukumu „Birzes“.

La Cocette tomēr izdevās aplecināt?

Uzzināju, kurš mūsu pusē Zviedrijā ir labākais vetārsts vaislas jomā, un ķēvi izdevās dabūt grūsnu. La Cocette atstāja divas meitas – Rassasini un Corasini. Rassasine deva 19 pēcnācējus, pēdējais viņai piedzima 26 gadu vecumā. Viņa tika atzīta par elites klases ķēvi, jo visi bija labi kumeļi, piemēroti tieši konkūram. Viens no pēcnācējiem – Cordeson – 2001. gadā kļuva par Pasaules čempionu piecgadīgo zirgu grupā Zangersheidē. Četras viņas meitas tagad ir mūsu vaislas ķēves, vienai no tām – Cairasine –, kas bija apsēklota ar Corlensky G, piedzima Corlasine, kuru tagad sauc par KS Coradina.

Otra La Cocettes meita Corasine iedeva 16 kumeļus – galvenokārt iejādes zirgus, kuri lielākoties pārdoti Zviedrijā. No viņas palikušas divas vaislas ķēves.

Jūsu ciltsdarba pamatu veido pašu izaudzētas ķēves un rūpīgi izvēlēti ērzeļi – it kā nav sarežģīta formula, bet ne visiem tā pa spēkam. Kur noslēpums?

Ildze: Rūtai piemīt tā veiksmīgā prasme izvēlēties savām ķēvēm ērzeli, kad viņš vēl ir samērā jauns, nav tik pasaulslavens, tāpēc dabūjams par kaut cik pieejamu cenu. Tā bija ar KS Coradinas tēvu Corlensky G, kurš tolaik, kad ar viņa spermu apsēkloja Cairasini, bija perspektīvs trīsgadnieks. Vēlāk viņš sevi parādīja kā elites klases ērzelis un cena kļuva augstāka.

Rūta: Lasu par viņiem, pētu un skatos visu informāciju, ko var dabūt. Tas paņem daudz laika. Corlensky G ļoti labi sevi parādīja skatē, un atbilda visiem maniem kritērijiem – saņēma augstus vērtējumus par gaitām, demonstrēja fantastisku lecienu, bija labs pēc izskata. Corlensky G piemita viss, man tur nebija ko šaubīties. Viņa tēvs Cornet Obolensky kļuva par pasaules klases ērzeli un Honkongas olimpisko spēļu dalībnieku Vācijas komandā. Zviedrijā zirgaudzētājiem ļoti palīdz arī tas, ka gandrīz simtprocentīgi var uzticēties tiesnešu vērtējumam par ērzeļu kvalitāti. Latvijā vairāk parādās vērtētāju subjektivitāte.

Ildze: Mūsējiem nav tās pieredzes un salīdzināšanas iespēju, arī vērtēšanas apstākļi ir dažādi, un, protams, traucē draugu būšana – labu paziņu zirgam mēdz ielikt vairāk punktu nekā pelnīts.

Rūta: Bez tam ērzeļi nav vienādi trenēti un nevar sevi tik labi parādīt. Taču vaislas darbā jādomā par abām pusēm. Ķēve nākamajai paaudzei dod ap 60%. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc grūtāk iepirkt labu zirgu ārzemēs, jo daudziem pircējiem trūkst nepieciešamo zināšanu par ķēvju ģimenēm. Dažkārt pavaicāju ērzeļu jaunajiem īpašniekiem par tā māti un izrādās, ka tas viņus nemaz nav interesējis.

Ērzeli Carpaccio II Rūta savam stallim palienējusi jau trešo gadu. Pērn no viņa atskrējuši trīs kumeļi – visi pārdoti tepat Latvijā, jo ir pieprasījums.

Kāpēc pārvedāt zirgus uz Latviju?

Vīrs dabūja darbu Rīgas Ekonomikas augstskolā, es paliku Zviedrijā un vienu brīdi sapratu, ka viena vairs nevaru visu pavilkt. Pirms nonācu Kurmenē, izmēģināju daudzas vietas – Allažos, Ropažos, Litenē. Ap 2000. gadu man ieteica šo stalli. Uz Kurmeni atvedu 11 zirgus – četras ķēves, četrus gadiniekus, divus ērzeļus un kumeļu.

Vai stallis tūlīt iepatikās?

Lai zirgi būtu stipri un veselīgi, viņiem vajadzīgas kustības un svaigs gaiss, taču Latvijā ir tradīcija zirgus vairāk turēt iekštelpās. Esmu pret to, tāpēc, iegādājoties šo saimniecību, man bija svarīgi, lai stallī būtu lieli boksi, ja nu gadījumā viņi netiek ārā.

Ildze: Visiem ekskursantiem stāstu, ka jāielāgo trīs lietas: zirgs ir bara dzīvnieks, tāpēc viņam vajag kompāniju; dzimis kustībai, un tas nozīmē, ka maksimāli jādod iespēja kustēties no kumeļa vecuma; kā arī – svaigs gaiss, tāpēc pēc iespējas vairāk jāuzturas ārā.

Rūta: Lai izvēdinās plaušas.

Kāds ir jūsu staļļa dienas režīms?

Ildze: Ziemā septiņos no rīta vispirms iedodam nedaudz siena vai skābsiena, ielejam ūdeni spaiņos, un tad ieberam mērcētas auzas. Šogad, pateicoties zemnieku saimniecībai „Zvaigznītes“, dabūjām ļoti labu skābsienu. Kamēr zirgi paēd, paši padzeram kafiju un nedaudz pēc astoņiem pa grupām pie rokas vedam ārā. Tā tas notiek jebkuros laika apstākļos, mīnus trīsdesmit grādos izvedam tikai uz stundu vai pusotru, un tik īsu laiku tikai tāpēc, lai stallī neaizsalst ūdensvads. Ap desmitiem aplokos iedodam sienu, kad nāk karstāks laiks – arī padzirdinam. Iekšā vedam, kad sāk krēslot. Dodam sienu vai skābsienu, pēc tam – spēkbarību ar mērcētām auzām, kam pievienota minerālbarība, arī novārītas linsēklas. Ja nav laba skābsiena, barojam ar sojas vai saulespuķu raušiem vai spraukumiem.

„Zviedru birzes zirgu“ šī pavasara jaunā audze ar mammām. Šogad vaislai tiks izmantotas 13 ķēves.

Kas notiek vasarā?

Pēdējos gadus cenšamies, lai zirgi ganībās dzīvotu visu diennakti, kur viņiem ir zāle, ūdens, papildus arī sāls. Tikai mazos kumeļus pa dienasvidu vedam iekšā. Man patīk, ka tie dzimst martā, aprīļa sākumā, jo tad arī viņus var turēt diennakts ganībās. Taisām aplokus, tos pārvietojam – nekas labāks par zaļu zāli zirgiem šajā pasaulē nav izdomāts.

Latvijā zirgaudzētāji sūrojas, ka bez papildienākumiem nevar savilkt galus. Kā jums tas izdodas?

Rūta: Zirgiem pašiem sevi jāuztur, jo mums nav papildus ienākumu, kas stallim var palīdzēt. Esmu aprēķinājusi – lai uzturētu saimniecību, gadā jāpārdod septiņi jaunzirgi. Divus pēdējos gadus tas ir izdevies. Notiek arī maiņa pret barību. Varam izdzīvot, taču ar grūtībām, tāpēc esmu meklējusi sadarbības partnerus Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā u.c., bet pagaidām neesmu atradusi. Nevaru atļauties izvēlēties tādus ērzeļus, kādus gribētu – gan dārdzības dēļ, gan tāpēc, ka tagad Latvijā tas ir komplicēti.

Jūs runājat par mākslīgo apsēklošanu?

Ildze: Nopietna mākslīgā apsēklošana Latvijā praktiski nav iespējama, kopš Tērvetē likvidēja apsēklošanas staciju, kurā strādāja labi speciālisti.

Ja mums kāds par to samaksā, vedam ķēves uz Igauniju, jo paši to nevaram atļauties.

Rūta: Šajā situācijā mums ir interesanti, ja kāds pasūta kumeļus. Tā vairākas reizes noticis Cairasini. Šogad no astoņiem kumeļiem divi iegūti, apsēklojot mākslīgi.

Par mākslīgās apsēklošanas tematu zirgaudzētāji ir runājuši Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācijā, bet pagaidām – bez panākumiem. Saprotu, ka arī Latvijas Zirgaudzētāju biedrībā šis jautājums nav guvis dzirdīgas ausis.

Zirgu mākslīgā apsēklošana jāsponsorē biedrībām – var maksāt veterinārārstam, kas to darbu dara, vai izvēlēties ļoti labas ķēves, kurām daļēji finansē apsēklošanu. Zirgaudzētāji pārsvarā nav bagāti cilvēki – viņi cīnās ar naudas grūtībām un tomēr grib kaut ko labu sasniegt. Šis būtu viens no veidiem, kā par vienu soli uz augšu uzlabot vaislas darbu un dabūt labākas kvalitātes zirgus.

Kā potenciālajiem pircējiem piedāvājat jaunzirgus?

Ar sludinājumiem, kā arī rakstu un piedāvāju cilvēkiem, kurus pazīstu.

Ildze: Divas reizes bijām sarīkojuši skates, taču tas prasa ļoti daudz darba un arī materiālus ieguldījumus, lai te varētu aicināt cilvēkus. Stallī strādājam divi cilvēki, mums nav līdzekļu, lai vēl kādam kaut ko maksātu par palīdzību. Arī entuziasms ir noplacis, nebija kā cerējām, ka kaut kas ar laiku mainīsies uz labo pusi.

Kāds risinājums?

Rūta: Esam uzsākuši sadarbību ar Riharda Snikus treneri Olgu Šelleri. Viņa uztrenē mūsu zirgu, pārdod to un dabū procentus, bet mēs uzturam viņas zirgu.

KS Coradinas dalība Lasvegasā var palīdzēt jūsu zirgu reklāmai.

Mums ir ko piedāvāt – KS Coradinas pusbrāli Clear Gem Omnicord, kuram Cairasine ir māte, bet tēvs – ļoti labas izcelsmes ērzelis Clair de Lune. Ja nonāks labās rokās, būs perspektīvs sporta zirgs, amatieriem gan viņš nav piemērots. Cairasinei vēl ir gadu veca meitenīte, kuru vēlamies paturēt. Vairāki pārdodami jaunzirgi dzimuši no Cairasines māsām. Mazāk pēcnācēju ir no ķēvēm, kuru izcelsmē liels procents angļu asiņu.

Ildze: Latvijā sportisti to zina, bet lielākajai daļai, kuriem par mūsu zirgiem būtu interese, nav naudas. „Biezie“ aizbrauc uz Dāniju vai Vāciju un nopērk tur, cerot, ka dabūs labāku, taču mums pašiem te ir ļoti labi zirgi.

Rūta: Iegādājoties zirgu, svarīgi zināt, kur un kā tas audzis, jo vēlāk viņam vajadzēs izturēt lielu slodzi. Ārzemju staļļiem bieži vien nav tik daudz platību, kur zirgiem uzturēties un pietiekami daudz izkustēies ārā. Šajās dienās man gadījās piemērs ar maniem paziņām Zviedrijā – viņi nopirka ļoti labas izcelsmes zirgu, kurš audzis Nīderlandē. Kad sāka to trenēt un jāt, pēkšņi tam sāka kaut kas sāpēt. Aizveda pie vetārsta, izmeklēja, un tagad jau runā par operāciju.

Vai zirgaudzēšanā noder arī jūsu profesionālās skolas psiholoģes zināšanas?

Zirgam daudz kas vajadzīgs tas pats, kas bērnam – uzmanība un pozitīvas emocijas. Zirgam patīk  ka viņu glauda, birstē, apmīļo un iedod kaut ko garšīgu. Ja būsi labvēlīgi noskaņots, arī viņš tāds būs pret tevi, un tur ir ļoti liela līdzība ar cilvēku attiecībām.

Kopš Rūta pārcēlusies uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, uz stalli Kurmenē dodas gandrīz katru nedēļu. Fotografē zirgus un kumeļus, lai pēc tam mierīgā garā pētītu attēlus datorā – arī šāda informācija palīdzot vaislas darbam.

Ja neklausa, pozitīvisms var izčākstēt.

Ja saproti zirga dabu, nav daudz iemeslu uz viņu dusmoties. Tu nevari prasīt, lai dzīvnieks pielāgojas pret savu dabu, cilvēkam ir vairāk jāpielāgojas zirgam. Piemēram, ja tu viņam saki – nebaidies, neesi idiots! Zirgs nav idiots, jo baidīties viņam ir dabiski. Cilvēkam jāsniedz tāda stabilitāte, lai dzīvnieks var būt drošs, tad arī viņš nebaidīsies. Mums šādās situācijās jābūt gudrākiem.

Pati vēl kāpjat zirgam mugurā?

Vaislas ķēves jāšanai nav tik piemērotas, bet es varētu aizbraukt un pajāt kādā citā stallī. Man pašai tas ir jautājums, kāpēc es to nedaru?

Rūta izjādē ar vienu no staļļa ciltsmātēm La Cocette 1983. gada rudenī Zviedrijā.

Vai patikšana uz zirgiem tikusi vēl kādam jūsu ģimenē?

Meitas prot jāt, Daina pat ir piedalījusies sacensībās un izcīnījusi balvas. Viņai maziņai pašai bija zirgs – bērnībā es varēju par to tikai sapņot! Taču abas deva priekšroku mācībām, tagad viņām ir ļoti labs darbs. Ar manu izvēli meitas nav īsti apmierinātas – Daina agrāk uztraucās, ka es tik daudz laika veltu zirgiem, Maira to labāk saprata.

Mazbērni?

Man ir četri mazbērni, viena mazmeita labi jāj, gribu viņai dāvināt zirgu, bet mamma neļauj, jo Zviedrijā tā uzturēšana maksā lielu naudu.

Kāda būs „Zviedru birzes zirgu“ nākotne?

Gribam attīstīties, nestāvēt uz vietas. Vēlētos, lai kāds manu darbu turpina un ņem vērā, ka ģenerācijas ir izplānotas. Nekas uz dullo nav lecināts, vienmēr esmu domājusi, lai arvien būtu labāk.

Rūta, Ildze un Harijs gādā, lai teju 40 zirgu kompānija organizēti nokļūtu stallī, kur tie nakšņo tikai aukstā laikā. „Zirgiem pēc iespējas vairāk jādzīvo ārā, lai var izkustēties un izvēdināt plaušas,“ uzskata zirgaudzētāja.

Ilzes Pētersones foto.

Oriģinālraksti portālā zirgam.lv top, pateicoties ilgstošai un veiksmīgai sadarbībai ar Zirgam kataloga barību un piedevu pircējiem. Paldies jums!

Atpakaļ

26 komentāri

  • Anda

    Anda Ir ko pamācīties.Lai izdodas arī turpmāk labi kumeļi!

    2. jūnijs, 2015 @ 14.12
  • Elīza

    Elīza Šis iet zem nosaukuma Latvija var!

    3. jūnijs, 2015 @ 8.17
  • Zirgaudzetaja

    Zirgaudzetaja Par maaksligo apseeklosanu pareizi Rasina saka,ka vajag atbalstu no biedribaam.Lai maksaa par apseklosanu labaam keevem,taa tiksim pie labiem kumeliem.

    3. jūnijs, 2015 @ 9.25
    • biedrs

      biedrs » Zirgaudzetaja Kāds naivums! No b-bām? B-bām vispār nekas neinteresē ; nevar sakārtot ielaisto bardaku , kur nu vēl ko vairāk, par to tik var parunāt vairāku gadu garumā .

      3. jūnijs, 2015 @ 9.40
  • Favis

    Favis Oi, biedram atkal viens rakstiņš pie kura var iekšējo indi pagāzt.... :D Interesanti, a kur tām biedrībām ir tā naudiņa, par kuru atbalstīt mākslīgo sēklošanu? Tie biedru 30 eur pa gadu, pie kam pat tos liels procents "biedru" nesamaksā. Pieņemsim, ka kāds no biedrības uztaisa projektu un "izsit" naudiņu no valsts šādai lietai, kur būs kritēriji, kam sēklot un kam ne. Jebšu valsts nosponsorēs sēklošanu un būs daļa, kam tas patiešām nesīs labumu, bet vienai daļai tie krutie zirgi skries nenoķerami pa pļavām, nepabaroti, nekopti un nestrādāti tieši tāpat kā pašreizējie zirgi, kas patiesībā nemaz arī nebūtu tik slikti, ja tikai apstākļi atbilstoši būtu.

    3. jūnijs, 2015 @ 10.53
    • Biedrs

      Biedrs » Favis O , un Favis atkal metas aizstāvēt b-bu ! To tik dzirdam , ka nav naudiņas , kas to darbu darīs utt. Tad , lūdzu , nerakstiet programmās skaistus tekstus , nelieciet sev nesasniedzamus mērķus . Nevaram un viss.

      3. jūnijs, 2015 @ 10.58
  • Biedrs

    Biedrs VARBŪT KĀDS NAV LASĪJIS 2010.-2015. Ciltsdarba uzdevumi. 1. Palielināt vaislai izmantojamo dzīvnieku izlases intensitāti - izvērtēt un noteikt augstvērtīgākos ērzeļus, piešķirot tiem ieteicamā ērzeļa statusu, un ieviest ieteicamo vaislas ērzeļu sadalījumu pēc izmantošanas virziena. 2. Izvērtēt un noteikt konkrētas selekcionējamās pazīmes, kuras visbūtiskāk uzlabotu konkūra un iejādes zirgu darba spējas (1.attēls). 3. Izstrādāt ciltsvērtības noteikšanas darba metodiku un sākt praktizēt ciltsvērtību noteikšanu vaislā izmantojamiem dzīvniekiem. 4. Veicināt mākslīgās apsēklošanas( MA) punktu izveidošanu pie kādas MA stacijas, ķēvju mākslīgai apsēklošanai ar sertificētu ērzeļu bioproduktu. 5. Izstrādāt sporta zirgu vērtēšanas instrukciju. 6. Izstrādāt un ieviest jājamības testēšanas un lēciena kapacitātes vērtēšanas metodiku. 7. Izstrādāt un ieviest zirgu temperamenta testēšanas metodiku. 9. Izstrādāt zirgu sporta rezultātu vērtēšanas metodiku

    3. jūnijs, 2015 @ 11.06
  • Favis

    Favis Biedrs, ne es skaistus tekstus rakstījusi, ne pat kādu ideju pametusi, taču man ir tendence redzēt arī labo un padarīto. ;) Neredzu ne jēgu, ne lietderību visur pamanīt tikai negatīvo, ieslēgt beigtās plates opciju un ņerkšķēt un ņerkšķēt. Nepaliek no tā vairumam ne labāk, ne kāds stimuls kādam no tā rodas. Bet ja par tēmu, tad es arī neuzskatu, ka kādam būtu jāfinansē mans hobijs vai bizness, vienalga, kas nu kuram tur sanāk, šajā gadījumā sedzot kaut kādas sēklošanas izmaksas. Uztaisīt kādu projektu, izbīdīt MA stacijas izveidi, jā. Tas būtu apsveicami. Taču mākslīgi sēklot, ja ļoti grib, ar ievesto spermu, kas strādā ir arī tagad.

    3. jūnijs, 2015 @ 11.54
  • elī

    elī Mans viedoklis, ka nevajag dārgu hobiju subsidēt. Ja ir labi zirgi, tos strādājot un atbilstoši sagatavotus var labi pārdot. Pilnas pļavas mums pat ar labiem zirgiem, bet pat brīvie lecieni nav trenēti. Man ļoti patīk Zviedru birzes attieksme pret zirgiem, ka jābaro labi un daudz jākustās. Tādu jaunzirgu sev gribētu:)

    3. jūnijs, 2015 @ 14.30
    • _draugiem_1130643

      Draugiem lietotājs » Draugiem lietotājs Dārgais hobijs vai nerentablais bizness. Arī es uzskatu , ka subsīdijas ir tikai degradējušas Latvijas zirgkopību. Viņas ir tik mazas , ka caurumu aizlāpīt ar tām tāpat nevar. Tās vajadzētu dot cilvēkiem , kuru izaudzētie zirgi sevi parādī'juši sportā vai kā citādi , ļoti labiem ģenētiskiem resursiem. Bet tur darbs biedrībām +ZM. Un... tālāk piekrītu biedram.

      3. jūnijs, 2015 @ 17.23
  • Pokemon

    Pokemon Es ar interesi vienmēr sekoju Birzes tirgojamiem zirgiem un ir bijuši tādi, kas tik ļoti iekrīt sirdī, ka ilgi neiziet no prāta, taču ir viens spēcīgs arguments- neapjāti. Vismaz Latvijas tirgū tas ir ļoti svarīgi, lai var vismaz uzkāpt pamēģināt.....

    3. jūnijs, 2015 @ 16.44
  • zuze

    zuze par tām subsīdijām,viņas tiešām ir ļoti mazas,un piekrītu ka vajadzētu pišķirt tām škirnes saimniecībām kuras notiek plānots,pārdomāts darbs,kuras zirgi piedalās sacensībās(tur nāk ari virkne ar izdevumiem,nagi,zobi untt.,barības,inventārs),cilvēki strādā ar tiem zirgiem,bet ir milzum saimniecības saradušas kuras pastāv no platību maksājumiem un dzīvo zaļi un netērē uz zirgiem ne nieka,piemērs iz dzīves:kaimiņš sapirkās zirgus,barā ir 4 varbūt vairāk ērzeļi,regulāri iet bojā kumeļi,kuri turpat arī dzimst,lieki piebilst ka nekāda atlase un ciltsdarbs nenotiek,dēls lecina māti un meitas,galvenais skaits ir...vot ko ar tādiem darīt?tirgu ari tas degradē,jo viņš jau pārdod to mustangu vienalga pa cik ņem,jo tāpat jau ir nopelnīts neieguldoties,tikmēr cilvēks kurš tiešām strādā un ieguldās ir mīnusos.

    3. jūnijs, 2015 @ 17.57
    • Pokemon

      Pokemon » zuze Klausoties šādus stāstus, kuru nav maz- citi briesmīgi citi mazāk, apstiprinās domas- labāk lai mums to audzētāju ir 2 -3 uz visu Latviju bet ieliek tādu sirdi un dvēseli kā Birzes zirgi un Tērvete, un nāk tie 20-30 jaunzirgi katru gadu, un tad arī to sportistu pietiks, kas tos dažus zirgus gatavos tām labajām pārdošanām. Neesam mēs tik liela valsts lai varētu katrā sētā darboties kā Zuze raksta un sevi par zirgaudzētāju uzskatīt. Jā varbūt pie šāda zirgaudzēšanas darba zirgi Latvijā vairs nemaksās 1000 eiro, bet paskatīsimies atklāti, jāšanas sports ir dārgs hobijs. Ja nevar par zirgu samaksāt adekvātu cenu, tad jautājums kā par viņu var parūpēties visu viņa mūžu?!

      3. jūnijs, 2015 @ 18.31
  • zuze

    zuze nu Birzes ar nevar jātnieku pieaicināt,domāju ka gana daudz nelielu saimniecību kuri godīgi dara savu darbu,pārdomāti lecina,nevis ar ko pagadās,jautājums ko darīt ar šādām "vairotāju" saimniecībām,kur lecina da jeb ko,un ar da jeb ko,viņiem nevajag ne sportu,ne inventāru,ne barību,ne biedrībām ir tiesības aizliegt to darīt,ne PVD,un tie nav 2-3 zirgi,30 un vairāk.

    3. jūnijs, 2015 @ 18.40
  • Silvija

    Silvija Man patīk,ka Rasiņas kundze nevaimanā par grūto dzīvi kā to dara daudzi Latvijas zirgaudzētāji.Arī tie,kas te raksta savus komentārus.

    4. jūnijs, 2015 @ 12.03
    • Biedrs

      Biedrs » Silvija Latvieši jau tāda tauta -pieticīga , viss ir labi , kā ir , nu vismaz jau kaut ko daram , visu uztveram personīgi utt. Nav iznācis nokļūt līdz Zviedru birzes zirgiem , bet Rasiņas kundzi uzskatu par visnotaļ gudru un zinošu cilvēku selekcijas darbā ar zirgiem. Un šeit tiešām tiek veikts selekcijas darbs , ne tikai kumeļu štancēšana .

      4. jūnijs, 2015 @ 15.44
  • Donny

    Donny Patiesībā jau tā nav anekdote, bet gan viena no ikpavasara telefonsarunām: - Labdien, es te pēc kataloga. - ........ - Mums dikti patīk Jūsu ērzelis! - Nu jā, man pašai arī viņš patīk! - Mēs gribētu aplecināt savu ķēvi. Vai tas ir iespējams? - Jā, protams!. Kāda jūsu ķēvei izcelsme? - Ziniet, viņa ir dikti smuka. - ............. - Mēs gribētu, lai tas kumeļš ir liela auguma. Mēs domājam, ka varētu sanākt ērzelītis, tad mums pašiem būtu savs ērzelis ar ko lecināt. Mēs te skatāmies, ka Jūsu ērzelis tāds tumšs, mums ķēve ir bēra. Mēs nekādā gadījumā negribētu, lai kumeļš sanāktu ruds. - Nu ziniet, šim ērzelim ir bijuši arī rudi kumeļi. To nu es Jums nekādi nevaru garantēt. Sakiet lūdzu, kas jūsu ķēvei tēvs? - Nu to nu es tā uzreiz nepateikšu. - ...........................

    4. jūnijs, 2015 @ 17.16
    • Anna

      Anna » Donny Sasmejos. Bet tas ari ir koks ar diviem galiem. Cilveki izrada interesi par labaku erzeli, tas jau ir apsveicami. Neaplecinas ar sho, aizvedis pie vieteja krumu erzela, kam ne tikai nav izcelsmes, bet nav ari smuks un gaitigs. Rezultata nebus viduvejs zirgs par daleju izcelsmi, bet kaut kads kruminieks. Mums Latgale ar sertificetu sporta erzeli ari vietejas kaiminu keves salecinaja, rezultata tiri labi kumeli sanaca. Tas nav ciltsdarbs, protams, bet viena kumelite izauga tik laba, ka sakam meklet izcelsmi - beigas mates tevs izradijas Burtnieku erzelis no izcilas kevju gimenes (vina mate bija Vissavienibas izstades chempione - viena no labakajam kevem Latvijaa savaa laikaa). Varbut tas necelj konkreta erzela reitingu, bet populacijai visumaa labak, ja viduvejas keves lecina ar labiem erzeliem, nevis vel sliktakiem neka vinas pashas. Paies ilgs laiks, kamer tiksim lidz viduveju kevju NElecinashanai, ja vispar tas bridis kadreiz pienaks.

      4. jūnijs, 2015 @ 20.17
    • zuze

      zuze » Donny jā,ar tādiem klientiem arī ir trakums un bēda,tiek viņi pie tā kumeļa un vēlāk nezin ko ar viņu pasākt,un ja piedzims ērzelītis tad tik paši lecina,veidojās atkal nemacīti,nestrādāti neapkopti zirgu bari,pārsvarā tuvradnieki,kuriem velkās līdzi virkne ar problēmam gan uzvedībā gan veselībā...tam neizbēgami seko pārdošana pa lēto,pircējs nopērkot priecājās ka vinnējis tikai sākot ko nebūt darīt un likt slodzē sastopās ar bieži vien hronisku klibumu vai velns zin ko citu,un tas visi čiekuri uz ērzeli ar kuru tika aplecināta dikti smuka ķēve....

      5. jūnijs, 2015 @ 11.22
  • Rosalinda

    Rosalinda Tas, ka ērzelis nav licenzēts, nenozīmē, ka tas būtu slikts ērzelis apriori. Gribu teikt atzinīgus vārdus par selekcijas darbu Aleksandra Vasiļjeva ganāmpulkā, kur ir piedzimuši ļoti labi kumeļi no nelicenzētiem KWPN šķirnes ērzeļiem, tajā skaitā arī no Latvijas šķirnes ķēvēm, kumeļi perspektīvi būs gan sportā, gan khmmm... arī vaislā, kāpēc gan ne? JA ir kvalitāte, tad tam tēva sertifikātam nav nozīmes.

    6. jūnijs, 2015 @ 15.15
    • Rosalinda

      Rosalinda » Rosalinda P. S. Es nekādā gadījumā neatbalstu nesertificētu ērzeļu izmantošanu vaislā, taču to, vai ērzelis ir/nav vaislas ērzelis, nosaka realitātē ne jau sertifikāta esamība/neesamība, bet gan pēcnācēju kvalitāte. Un kvalitatītīvu kumeļu ir iespējams iegūt arī no ērzeļa, kam nav sertifikāta.

      6. jūnijs, 2015 @ 18.30
    • _draugiem_1130643

      Draugiem lietotājs » Draugiem lietotājs Kapēc LV neizmantojam tādu lietu , kā "ērzeļu aprobācija"? Par šo esmu runājusi ne vienu reizi vien , kaut kā neaizķeras vai neviens negrib sadzirdēt ? Laikam labāk pilns katalogs ar nekam nederīgiem ērzeļiem ( kā tikai katram priekš savām ķēvēm ērtības ziņā ) un no kuriem neko varam savilkt , ko nodevis pēcnācējiem , jo viņu uz LV fona ir par daudz.

      6. jūnijs, 2015 @ 22.53
  • zuze

    zuze ne mazāk svarīga ir "ķēvju aprobācija"!runājot par ērzeļiem,priecē tas fakts ka pavasara skatē"ceplīšos" tie piestādītie tā saucamie ievestie ērzeļi nedabūja sertefikātus,jo izskatijās tiešām nekādi...ne eksterjera,ne kustību,absolūti nekā...

    7. jūnijs, 2015 @ 9.34
    • vētra

      vētra » zuze Dīvaini tikai,ka šo ērzeļu piestādītāji tomēr domāja,ka viņi ir tā vērti.

      7. jūnijs, 2015 @ 18.28
  • zuze

    zuze o jā,domāja gan,jo ir takš KWPN...pie kam iepirkti ar tika cik zināms ne pa mazām summām...

    7. jūnijs, 2015 @ 19.09
  • eli

    eli Nevajag jaukt labu sporta zirgu ar erzeli. Cerams ievestie sevi paradis sporta.

    8. jūnijs, 2015 @ 8.25

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase