Auzu motors – II daļa: selektīvā attārpošana un tās riski

Vai ir pamatoti attārpot zirgus tikai tad, ja fekāliju analīzēs tiek konstatēta parazītu klātbūtne? Tas var būt bīstami, jo šīm analīzēm arī ir savi trūkumi.

Zinātnieki jau gadiem lauza galvas ap arvien pieaugošo zirgu zarna traktu parazītu rezistenci pret attārpošanas līdzekļu aktīvajām vielām. Pāris zinātnieku kā iespējamu risinājumu izstrādāja selektīvās attārpošanas koncepciju: tā vietā, lai attārpotu visu zirgu kopumu vienā vietā noteiktā laikā, viņi ieteica attārpot tikai tos dzīvniekus, kuriem pēc fekāliju analīzēm tika konstatēts pārlieks parazītu daudzums, kas pārsniedz noteiktās robežvērtības. Tādējādi tiktu palēnināta rezistento parazītu izplatība. Šāda selektīvā attārpošana tika savulaik izmantota masveidā aitu ganāmpulkiem Austrālijā un Jaunzēlandē. Šajā jomā galvenā prioritāte bija tikt galā ar samilzušo rezistences problēmu, un atsevišķu dzīvnieku zaudējums parazītu dēļ tika uztverts kā nepieciešams kompromiss, kas zirgu īpašniekiem galīgi nav pieņemams variants.

Selektīvās attārpošanas galvenais pamats ir vairākkārt gada laikā veiktās fekāliju analīzes, kurās tiek noteikts parazītu oliņu skaits, kas analīzēs tiek uzrādīts kā oliņas uz gramu fekāliju. Ja šis rādītājs sasniedz 200, zirgu iesaka tārpot; zem šī līmeņa neesot pamats uztraukties.

Problēmas, kas saistītas ar šo pieeju, ir vairākas:

• Nekur nav pierādīts, kādēļ šis skaitlis 200 ir pieļaujams attiecībā uz zirga veselību.

• Zirgiem, kuriem, ir, piemēram, „tikai” 190 oliņas uz gramu fekāliju, patiesībā zarnu traktā var būt tūkstošiem tārpu.

• Šie rādītāji attiecas pamatā tikai uz mazajiem strongiļiem, ar kuriem mērenas vai vidēji smagas invāzijas gadījumos pieaudzis zirgs lielākoties spēj tikt galā bez problēmām. Skaitot oliņas, mazo strongiļu oliņas netiek atšķirtas no lielo strongiļu oliņām, un tie ir daudz bīstamāki pat mazākā skaitā – tie ieēdas vēdera dobuma asinsvadu sieniņās un tādējādi var izraisīt neārstējamas, nereti vien letālas kolikas. Lielo strongiļu invāzijas gadījumā tie principā ir jādabū ārā. Pētījumi, kas veikti Dānijā un ASV, demonstrē, ka daudzviet it kā iznīdētie lielie strongiļi selektīvi attārpotos zirgu baros pēkšņi mēdz aktualizēties.

• Divām trešdaļām izmeklēto zirgu tika nepareizi noteikts lenteņu oliņu skaits. Kolikas izraisošos lenteņus, ar kuru oliņām ir inficēti līdz pat 50% zirgu barā, nav iespējams noteikt pēc fekāliju analīzēm vien.

• Fekāliju analīzes un oliņu skaitīšana neuzrāda arī kuņģa spindeļu invāziju.

Attārpošanas vadlīnijas

Profesors Georgs fon Samsons-Himmelstjerna, viens no Eiropas vadošajiem zirgu parazitologiem no Berlīnes Universitātes kopā ar citiem veterinārārstiem 2011. gadā izstrādāja vadlīnijas, kuras ir vispārpieņemtas un sniedz risinājumu abām problēmām – t.i., veseli zirgi un nekādas rezistences. Pretstatā selektīvajai attārpošanai, kuru aizstāv tikai daži pētnieki, šajā gadījumā vadlīnijas iesaka vesels speciālistu kopums.

Šīs parazītu apkarošanas pieejas pamatā ir divas preventīvas attārpošanas reizes gadā (pieaugušiem zirgiem; kumeļiem un jaunzirgiem nepieciešama biežāka attārpošana): jūnijā vai jūlijā, kā arī oktobra beigās līdz novembra sākumā ieteicams attārpot visus vienā vietnē mītošos zirgus. Rudenī ieteicams attārpot arī pret kuņģa spindelēm un lenteņiem. Starp šiem attārpošanas periodiem ieteicams arī veikt katram zirgam fekāliju izmeklējumu un selektīvi papildus attārpot tikai tos zirgus, kuriem oliņu rādītājs pārsniedz 200.

Priekšrocības:

• Zirga organisms netiek lieki pārslogots ar medikamentiem.

• Izvēloties noteiktas aktīvās vielas, var ietekmēt rezistences problēmas.

• Profilaktiskā attārpošana kavē pārlieku invāziju, jo nav atkarīga no nenoteiktiem analīžu rādītājiem vai slēptiem, analīzēs neuzrādītiem parazītiem (lenteņiem vai lielajiem strongiļiem).

Labāk nodrošināties

Attārpošanas plānu ieteicams būtu pārrunāt ar savu veterinārārstu, jo katrs zirgu bars vai kopums ir atšķirīgs. Daži veterinārārsti pieturas pie četrām attārpošanas reizēm gadā; kādēļ, to skaidro Dr. Klauss Fornbergers no Vācijas:

„Būdams zirgu ķirurgs ar vairāk nekā 2500 veiktu koliku operāciju pieredzi, es nepārtraukti redzu tos bojājumus, ko zarnu traktā izraisa īpaši lielo strongiļu kāpuri un lenteņi; reizēm šie bojājumi ir nejaušs atradums, piemēram, konstatējot jau rētaudu esamību, bet bieži vien tie kalpo par iemeslu kolikām. Es ļoti skeptiski raugos uz t.s. selektīvo attārpošanu. Kamēr nav tiešām ticamu un drošu pierādījumu par faktisko parazītu invāziju, es iesaku veikt četras attārpošanas reizes gadā ar dažādiem medikamentiem. Selektīvā attārpošana nenozīmē: „Es savu zirgu neattārpošu vispār, bet gan uztaisīšu analīzes”. Tā prasa intensīvu karantīnu, staļļa dezinfekciju, aploku un ganību kopšanu utt. Tas viss ir jāveic rūpīgi un skrupulozi, taču daudzviet tas netiek darīts. Konkrēti es varu pateikt par vienu gadījumu, kad stallī ar 50 zirgiem doktora disertācijas izstrādes ietvaros tika pētīta selektīvā attārpošana, viens zirgs, kas nāca no regulāri attārpota bara, tika ielikts šajā stallī, un nepagāja ne piecdesmit dienas, kad tam konstatēja apjomīgu parazītu inovāciju, kad zirgs nonāca uz koliku operāciju galda. Zirgs gan izdzīvoja, bet man tas bija kārtējais pierādījums, ka selektīvā attārpošana vidusmēra stallī ar ierobežotām ganību platībām vienkārši nedarbojas”.

Kā stiprināt zarnu traktu?

Mazi cinīši, kas gāž lielu vezumu – probiotiķi jeb dzīvie mikroorganismi, kas labvēlīgi ietekmē zarnu traktu, pateicoties reklāmai, pēdējā laikā ir aktuāla un bieži pārrunāta tēma. Turklāt to labvēlīgā iedarbība esot pat pierādīta. „Jau sen probiotiķiem tiek piedēvēta labvēlīga ietekme uz zarnu traktu, bet tagad mēs zinām, piemēram, ka ir iespējama mijiedarbība starp probiotiskajiem mikroorganismiem un zarnu sieniņām”, tā stāsta profesors Gerhards Breves, Hanoveras Veterinārās Augstskolas Fizioloģiskā institūta vadītājs. Probiotiķi spēj pozitīvi ietekmēt zarnu sieniņu aizsargbarjeras funkcijas – caur tām labāk uzsūcas barības vielas, turpretī slimību ierosinātāji nevar tik viegli „pieķerties” un vairoties. Probiotiskie mikroorganismi arī stimulē imūnsistēmas reakciju, lai gan pētnieki vēl cenšas noskaidrot, vai tas vienmēr ir tik labi, vai arī ir saistīts ar zināmiem trūkumiem.

Lai probiotiķus varētu atļaut lietošanai zirgu barošanā, to iedarbīgums un drošība ir jāpierāda. Vācijā principā ir tikai viena šāda sastāvdaļa – dzīvais raugs jeb Saccharomyces cerevisiae. Tā veicina rupjo šķiedru sagremošanu zirga zarnu traktā. „Ja zirgam ir tendence saēsties rupjo barību, kā rezultātā viņam rodas aizsprostojumi zarnu traktā, es ieteiktu piebarot dzīvo raugu. Tāpat tas labi noder pie pārlieku cieti saturošas barības un caurejas gadījumā”, iesaka profesore Anete Ceinere no Martina Lutera Universitātes Vācijā. Prebiotiķa lietošanas ilgums ir atkarīgs no lietošanas panākumiem un efekta. „Ja zarnu trakta darbība ir normalizējusies, tad rauga došana ir jāpārtrauc”. Profesors Breves gan ir pretējās domās: „Skatoties uz to, kādi mikroorganismi nonāk resnajā zarnā, dzīvais raugs kvantitatīvi sastāda tikai niecīgu daļu no kopējās zarnu trakta floras. Daži mikroorganismi spēj tur iedzīvoties, citi nē. Tādēļ es ieteiktu regulāri dot probiotiķus problēmu gadījumā”.

Uz barības iepakojumiem dzīvā rauga saturs tiek norādīts nevis gramos, bet gan „kolonijas veidojošās vienībās”. ES noteikumi prasa, lai netiktu pārsniegts minimālās satura prasības, tādējādi garantējot iedarbību. No otras puses, dzīvā rauga saturs nedrīkst būt arī pārspīlēti liels, pretējā gadījumā zarnu traktā var pastiprināti veidoties gāzes.

Prebiotiķi – sāls ir daudzumā

Pareizais prebiotiķu daudzums ir visai jūtīga tēma. Prebiotiķi ir kompleksie ogļhidrāti ar dažādām struktūrām, kurām ir viena kopīga lieta: organismā esošie enzīmi nespēj tos sašķelt, līdz ar to tie kalpo par barību zarnu traktā mītošajiem mikroorganismiem. „Prebiotiķi var veicināt un stimulēt labvēlīgos mikroorganismus”, skaidro profesors Breves. Tā rezultātā rodas sadalīšanās produkti, kurus zarnu trakts spēj ļoti labi uzņemt un pārstrādāt enerģijā.

Viens no klasiskajiem piemēriem ir arī cilvēku medicīnā lietotais prebiotiķis inulīns. Cita starpā tas ir sastopams topinambūra miltos, kas ir pieejami kā barības piedeva. Tomēr vienā no jaunākajiem pētījumiem, kas veikts Martina Lutera Universitātē, tika noskaidrots – inulīnam ir iespējama arī negatīva iedarbība uz kuņģi. Resnajā zarnā nonāk ļoti niecīgs topinambūra miltu daudzums; lielākā daļa mikrobu tiek fermentēta jau kuņģī un tievajā zarnā. „Un tas noved tieši pie nevēlamā – paaugstinātas skābes veidošanās”, skaidro profesore Ceinere. No otras puses, šajā procesā rodas sviestskābe, kas savukārt aizsargā resnās zarnas gļotādu. „Pašlaik nav iespējams viennozīmīgi izvērtēt skābju veidošanos, tādēļ ir nepieciešami papildu pētījumi. Tomēr par spīti pozitīvajam potenciālam, topinambūra miltus būtu jāuztver kritiski pagaidām”.

Arī kāds cits prebiotiķis ir pierādījums tam, kādēļ to piebarošana nav tik nevainīga, kā varētu šķist: fruktāns, kas atrodams augos. Lielos daudzumos tas var izraisīt nagu karsoni. No otras puses nelielos daudzumos tas veicina labvēlīgas zarnu trakta floras veidošanos.

Zinātnieki kopumā secina, ka prebiotiķu jomā ir nepieciešami vēl daudzi pētījumi, lai varētu konkrēti izvērtēt to iedarbību. Ja pieturās pie ieteicamās devas, nav pamata bažām. Ja ņem vērā, ka dabiskas izcelsmes barībā, kā zāle, var būt daudzi prebiotiķi, tad ir saprotams, kādēļ noteiktos gadalaikos būtu jāatturas no prebiotiskajām piedevām, piemēram, ganību sezonas sākumā, kad zirgi jau tā uzņem daudz fruktāna organismā.

Prebiotiska iedarbība tiek piedēvēta arī oligosaharīdiem – tie ir alus rauga šūnu sieniņu sastāvdaļas, kuras ir pieejamas kā barības piedeva, un it kā kalpo kā „toksīnu ķērāji” – tie veido saiti ar kaitīgām baktērijām, bet vērtīgām uzturvielām ļauj turpināt savu ceļu pa zarnu traktu. Tiek arī uzskatīts, ka tie stiprina imūnsistēmu, veidojot sava veida bio-plēvi uz zarnu sieniņām, tādējādi neļaujot slimību ierosinātājiem tik viegli iegrauzties tajās.

Dr. Albrehts Uligs savā praksē ir saskāries tikai ar pozitīvu pieredzi, lietojot prebiotiķus. Viņš ir alus rauga atbalstītājs un zirgiem, kas nonākuši Leipcigas Universitātes klīnikā ar gremošanas traucējumiem, izrakstījis 100-150 gramus alus rauga divreiz dienā. Viņš lieto arī inulīnu: „It īpaši, ja ilgstoši ir dotas antibiotikas, bet arī vispārēju gremošanas problēmu gadījumos mums ir labi panākumi, lietojot inulīnu – tas kalpo kā degviela baktērijām un aizkavē kaitīgo organismu izplatību”. Uz pārāk ātriem panākumiem un brīnumiem gan nevarot cerēt – var paiet trīs līdz četras nedēļas, līdz zarnu trakta flora ir atjaunojusies. Turpretī par citiem gremošanas traucējumu produktiem, piemēram, uz augu bāzes, dr. Uligs nav gluži pārliecināts. Tā vietā viņš izvēlas labāk klasisko līdzekli – sienu. „Zirgus jābaro dabiski, un tas nozīmē labas kvalitātes sienu ne mazāk kā 1.5-1.8 kg uz 100 kg dzīvmasas dienā. Mūsu koliku pacienti pēc pārciestās slimības tiek pakāpeniski piebaroti ar sienu pa saujiņai un vēlāk saņem sienu bez ierobežojuma”.

Rakstu sagatavoja Sigita Eitcena pēc St. Georg. materiāliem.

Atpakaļ

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase