Auzu motors – I daļa

No zāles kušķīša tas spēj iegūt enerģiju, siltumu un nepieciešamās uzturvielas: zirga zarnu trakts ir smalks mehānisms, kas dara teju brīnumus. Ja tam neklājas labi, sekas var būt dramatiskas: kolikas, uzņēmība pret infekcijām, muguras sāpes vai pat nagu karsonis. Aplūkosim, kā īsti strādā zirga zarnu trakts un kā to optimāli uzturēt.

Zirga zarnu trakts ir ārkārtīgi garš – no 25-39 metriem; ik pa brīdim tas klusi darbojas, citreiz tas rūc un burbuļo, bet svarīgākais visā procesā ir tas, kas iznāk ārā no tā visa. Līdz no zāles kušķa iznāk zirgābols, dzīvnieka organismā noris daudzi dažādi procesi, kuru laikā no uzņemtās barības tiek iegūta enerģija un svarīgas uzturvielas. Pirmās procesa stacijas ir skaidri zināmas – mute un kuņģis vispirms sagatavo to, ar ko tālāk būs jātiek galā tievajai zarnai. Zarnu traktā ik pēc 10-20 sekundēm muskuļi saraujas, tādējādi nodrošinot zarnu peristaltiku, stumjot sašķidrināto barību tālāk pa zarnām. Zarnu peristaltikai par labu nāk vieglas kustības, piemēram, soļošana pa ganībām.

Viegli sagremojams

Tievajā zarnā viss grozās lielākoties ap taukiem, olbaltumvielām, viegli sagremojamajiem ogļhidrātiem, kā arī vitamīniem un minerālvielām. Tie tiek sadalīti enzīmu ietekmē, savukārt tievā zarna uzsūc sastāvdaļas. Barības masa kustās aptuveni par 20 centimetriem minūtē. Sarežģīti procesi nodrošina barības vielu uzsūkšanos asinīs. Nozīmīgu lomu tajā spēlē zarnu gļotādā un zarnu sieniņās esošās bārkstiņas, kas palielina zarnu virskārtas platību. Tievajā zarnā tiek neitralizēts aizkuņģa dziedzera un kuņģa sulas: tievās zarnas sākumā pH rādītājs ir tuvu 6.5, bet pakāpeniski pieaug līdz 7. Pateicoties „klapei”, kas atrodas starp līkumaino zarnu un aklo zarnu, barības masa no tievās zarnas nonāk resnajā zarnā. Šī klape neļauj gāzēm, kas rodas aklajā zarnā bakteriālās fermentēšanās procesā, nonākt tievajā zarnā.

Resnajā zarnā svarīgu lomu spēlē mikroorganismi (galvenokārt baktērijas, bet arī protozoji un sēnītes), ko sarunvalodā dēvē par zarnu mikrofloru – miljardiem šo mazo organismu sadala augu izcelsmes sastāvdaļas kā celulozi, hemicelulozi un pektīnus, ar kuriem netiek galā zirga organismā esošie enzīmi. Šajā sadalīšanās procesā rodas svarīgs gala produkts – gaistošās taukskābes. Tās uzsūcas resnās zarnas gļotādā un apgādā zirgu ar enerģiju. Šīs mikrobioloģiskās fermentēšanās process ir iemesls, kādēļ zirgiem ir krietni lielāka aklā zarna nekā cilvēkiem, un arī citas resnās zarnas daļas ir daudz izteiktākas.

Papildus vitamīniem un minerālvielām resnajā zarnā tiek uzņemts arī ūdens un elektrolīti, kas ir svarīgi zirga izturībai. Ja zirgam netiek nodrošināts pietiekami daudz ūdens, resnās zarnas saturs paliek cietāks. Resnā zarna turklāt ir arī sava veida kurtuve vai sildītājs: augu izcelsmes sastāvdaļu fermentēšanās procesā izdalās siltums. Tieši šī iemesla dēļ zirgiem aukstā laikā nepieciešams vairāk rupjās barības.

Barība ietekmē zarnu mikrofloras sastāvu. Ja pēkšņi tajā nonāk atšķirīga barība lielos daudzumos, tās sadalīšanai nav pieejamas nepieciešamās baktērijas. Tādēļ ikvienai barības maiņai ir jānotiek pēc iespējas lēnāk un pakāpeniskāk.

Ko nozīmē veselīga barošana?

Lai resnajā zarnā esošie mikroorganismi spētu kā nākas darboties, tiek nepieciešamas augu izcelsmes sastāvdaļas, t.i., šķiedrvielas no rupjās barības. Ieteicams dienā ir ne mazāk kā 1.5 kg siena uz 100 kg dzīvsvara, vienlaikus nepārspīlējot ar cieti saturošo barību (ne vairāk kā 1 grams uz 1 kg dzīvsvara). Mērķis ir nodrošināt zirga enerģijas apgādi ar rupjās barības palīdzību, un spēkbarību dot tikai, lai papildinātu pieaugošas enerģijas vajadzības. Zirga zarnu trakta anatomija un uzturvielu uzņemšanas koncepcija nav pielāgota tam, lai apstrādātu graudus (tai skaitā cieti) lielos apjomos. Ja zirgam trūkst enerģijas, ir jāizvēlas viegli sagremojami, enerģijas bagāti barības avoti, piemēram, auzas.

Zirgam ir nepieciešams uzņemt rupjo barību ne mazāk kā 12 stundas dienā; brīvā dabā tie velta pat 18-21 stundu šai nodarbei. Šajā procesā zirgs izdala daudz siekalu, kas samitrina barību un nodrošina optimālu pH līdzsvaru zarnu traktā. Tādēļ vienmēr ir jādod rupjā barība pirms spēkbarības! Spēkbarība tiek ātrāk apēsta, līdz ar to izdalās mazāk siekalu, kas var izraisīt disbalansu zarnu traktā.

Zirgiem, kuri ir pakļauti intensīvai slodze (vaislas ķēves, sporta zirgi), papildus augstvērtīgai pamatbarībai ir nepieciešama arī viegli sagremojama spēkbarība, kas spēj izlīdzināt rupjās barības deficītus. Pēc barošanas jānodrošina vismaz stunda miera, lai zirgs varētu uzņemto barību sagremot. Fiziska slodze aizkavē gremošanas procesus, un tikai miera stāvoklī spēj strādāt viens no nerviem, kas ir atbildīgs par optimālu gremošanas procesu. Tāpat arī fiziskas slodzes laikā kuņģī skābes, kas pamatā atrodas kuņģa apakšdaļā, tiek uzspiestas uz augšu un var izraisīt kairinājumu vai pat čūlas.

Visbiežāk izplatītās problēmas

Barošanas un turēšanas problēmas ir visbiežākie iemesli tam, kādēļ zirgi cieš no gremošanas traucējumiem. Zirgi ir daudz vairāk un biežāk pakļauti stresam, kā varētu likties. Vai tas būtu kaimiņš blakus boksā, kurš zirgam nepatīk, vai nestabilas grupas ar bieži mainīgiem biedriem, tas viss rada stresu. Dabā zirgiem ir iespējas izvairīties no šādām problēmām, jo ir gana daudz vietas. Ir viena lieta, kas daudziem zirgu īpašniekiem vēl ir jāspēj „sagremot” savā galvā – rupjā barība un vēlreiz rupjā barība, kā arī samazināt spēkbarības daudzumu! Reti ir gadījumi, kad zirgs cieš no gremošanas traucējumiem ģenētisku iemeslu dēļ.

Barības pārstrāde

Pašā zarnu traktā nav nekādu iemeslu, kā dēļ daži zirgi labāk un vieglāk uzņem barību nekā citi. Iemesls tam bieži vien ir saistīts ar zirga šķirni, kā arī kustībām un muskuļu masu. Kondīciju uzturēšanas galvenā sastāvdaļa miera stāvoklī – t.i., cik daudz zirgam ir jāēd, lai nekristos svarā, ir tas, kas rada muskuļu masu. Labi trenētam dzīvniekam pie vienādas ķermeņa masas var būt par 15% lielāks enerģijas patēriņš kā netrenētam dzīvniekam.

Auzu motora darbības traucējumi

Nav nekāds noslēpums, ka zarnu trakts savas sarežģītās uzbūves dēļ var izraisīt dažādas problēmas; kolikas ir klasiskais piemērs, bet arī tādas lietas kā muguras sāpes, uzņēmīgums pret infekcijām un nagu karsonis var būt saistīti ar zarnu trakta darbību.

Aizsprostojies un sameties

Trīs šauri līkumi resnajā zarnā, 180 grādu līkums iegurņa daļā, kā arī dažādi sašaurinājumi, kuros samazinās resnās zarnas diametrs – tās ir galvenās vietas, kur mēdz rasties aizsprostojuma kolikas. Bieži vien šīs problēmas ir saistītas ar barošanu – pārāk liels spēkbarības daudzums ir viens no biežākajiem cēloņiem, bet pie tiem pieskaitāmi arī zarnu trakta motorikas traucējumi, kurus izraisa stress.

Vēl viena vājā vieta ir resnās zarnas pieslēgums pie vēdera dobuma – tas pieļauj lielu kustību diapazonu un nobīdīšanos dažādos virzienos, pat sagriešanos ap garenisko asi. No evolūcijas skatu punkta raugoties, daba visu ir pareizi paredzējusi – zirgi ir dzīvnieki, kuriem pamatā dzīve sastāv no ganīšanās un bēgšanas no plēsējiem. Zirgu turētājiem šie aspekti ir jāņem vērā – zirgs dabā ēd ¾ dienas laika un nepārtraukti pārvietojas, kas savukārt ir pretrunā tam, kā zirgi tiek turēti vairumā staļļu. Līdz ar to arī rodas dažādas gremošanas problēmas.

Akūtos gadījumos, kad katra minūte ir no svara, ir jāpievērš uzmanība sekojošām koliku pazīmēm – nemiers, zirgs pastiprināti skatās uz vēderu, guļas neierastā laikā un vietā, kārpās, mēģina izstiepties. Nereti koliku cēlonis ir krampji – zarnas darbojas pastiprinātā režīmā un rada krampjus, tiek ierosināta dziedzeru darbība zarnu traktā, kas savukārt noved pie šķidru izkārnījumu izdalīšanās. Krampju kolikas vieglā formā var novērst ar izstaidzināšanu, sasedzot zirgu. Ja tās pasliktinās un noved pie citiem koliku veidiem kā aizsprostojuma kolikas vai zarnu samešanās, tad nekavējoties jāsauc veterinārārsts, telefoniski vispirms konsultējoties, kas darāms līdz ārsta atbraukšanai. Ir jāapzinās, ko mēs vēlamies panākt ar savām darbībām – aizsprostojuma gadījumā zirga soļošana pie rokas nodrošina sava veida uzmanības novēršanu, lai zirgs boksā negultos un nevārtītos. Savukārt, ja kolikas ir smagas, tas var būt pārlieku sāpīgi un izraisīt šoku.

Fakts, ka dažiem zirgiem ir it kā tieksme uz kolikām, visticamāk ir saistīts ar zirga barošanu, turēšanu un izmantošanu. Tikai tad, ja šajās jomās viss ir optimizēts, jāķeras pie dziļākas cēloņu meklēšanas, piemēram, pārbaudot, vai zirgam nav kuņģa čūlas vai zarnu iekaisums.

Cēloņu meklēšana zirgābolos

Viena no iespējām noteikt gremošanas traucējumu cēloni ir fekāliju analīzes, kas var norādīt uz nepareizu barošanu, traucētu barības sagremošanu vai parazītiem. Uz izmaiņām var norādīt jau ar aci nosakāmas pazīmes – forma, smaka vai daudzums. Ja izkārnījumos ir redzamas garas šķiedras ai veseli graudi, var būt aizdomas, ka zirgam ir problēmas ar sakodienu. Ja ir vērojama šķidruma izdalīšanās kopā ar izkārnījumiem, ir jāpārbauda barība – vai tā ir labas kvalitātes, vai zirgam ir pieejams tīrs ūdens pietiekamā daudzumā, kādas barības vielas ir pieejamas ganībās? Tālāk ir jānosaka pH rādītāji zarnu traktā, veicot šo šķidro izdalījumu analīzes – kāds ir ūdens saturs izkārnījumos, vai tajā ir noteiktas baktērijas, kurām tur nav vispār jābūt vai vismaz tādos daudzumos? Ja ir noteikts gremošanas traucējumu izraisītājs, pret to jāiedarbojas, apgādājot zirgu ar pietiekami daudz košļājamām šķiedrvielām. Arī dzīvā rauga vai topinambūra pievienošana barībai mēdz labvēlīgi ietekmēt gremošanu.

Mugurkaula blokāžu izraisīti gremošanas traucējumi

Ja zirgam ir akūtas kolikas, jāsauc vetārsts, divu domu nav. Savukārt, ja zirgs cieš no hroniskām kolikām, šķidriem izkārnījumiem vai caurejas, reizēm var līdzēt osteopāts. Lai saprastu, kā mugurkaula kustību ierobežojumi ir saistīti ar gremošanas traucējumiem, ir jāzina viena lieta – viss, kas notiek zirga organismā, tiek vadīts ar nervu palīdzību. Iekšējos orgānus, tai skaitā zarnu traktu, regulē autonomā nervu sistēma, kas iedalās simpātiskajā (sasprindzinājuma nervs) un parasimpātiskajā (atslābinājuma nervs) nervu sistēmā. Ja viens strādā vairāk, otrs piekāpjas.

Simpātiskā nervu sistēma, kas iestiepjas krūšu un jostas skriemeļu rajonā, darbojas aktīvās kustības, t.i., bēgšanas situācijās. Tas nozīmē, ka šī sistēma iedarbina un uztur izdzīvošanai svarīgākos orgānus kā sirdi un asinsrites sistēmu. Tā pretiniece – parasimpātiskā nervu sistēma turpretī darbojas miera stāvoklī un regulē tādus procesus kā gremošanu. Viens no svarīgākajiem parasimpātiskās sistēmas nerviem atrodas pakausī un stiepjas līdz pat kuņģim un zarnu traktam, otrs – zarnkaula rajonā. Orgānu pareiza funkcionēšana ir atkarīga no šo abu nervu sistēmu perfekta līdzsvara. Blokāžu vai kustību ierobežojuma gadījumā starp skriemeļiem veidojas tūska, kas var spiest uz nervu. Ja tiek skarta simpātiskā nervu sistēma, spiediena rezultāta nervs nepārtraukti „šauda” un tiek pārslogots. Tā rezultātā pat miera stāvoklī zirga parasimpātiskā nervu sistēma vairs nespēj darboties un zarnu trakts nefunkcionē kā nākas.

Mugurkaula blokādes var ne tikai izraisīt zarnu darbības traucējumus bet arī otrādāk – ja zirgam sāp vēders, tas sasprindzinās un savelk muguru čokurā. Tas savukārt var izraisīt nosprostojumus mugurā.

Arī nervi, kuri atbild par muskuļu darbību, ir svarīgi šajā sakarā. Ja kāds orgāns nedarbojas kā nākas, jo tiek pastāvīgi kairināts vai ir iekaisis, tas ir saistīts ar pastiprinātu nervu aktivitāti un atspoguļojas arī muskuļos. Muskuļu nervu sistēma arī ir atbildīga par to, lai uzturētu zarnu traktu normāli funkcionējošā stāvoklī. Autonomajai nervu sistēmai ir nepieciešams saņemt impulsu no muskuļiem, t.i., nerviem nepieciešams strādāt, lai tie normāli funkcionētu, pretējā gadījumā autonomā sistēma atslēdzas. Vienkāršiem vārdiem sakot, lai visi orgāni funkcionētu kā nākas, muskuļiem ir jākustas.

Zarnu trakts un imūnsistēma

Regulāra un pareiza zarnu trakta darbība ir pamats imūnsistēmas funkcionēšanai. Zarnu traktā vitamīni tiek sagatavoti tā, lai organisms tos varētu uzņemt un izmantot, tai skaitā arī imunitātes nodrošināšanai. Organismam ir nepieciešamas arī olbaltumvielas, lai radītu antivielas. Līdz ar to uzņēmība pret infekcijām un gremošana iet roku rokā. Ja zirgs cieš no gremošanas traucējumiem, tam ne tikai trūkst svarīgākās barības vielas, bet arī izdalās organismu negatīvi ietekmējošas vielas. Ja zarnu traktā ir disbalanss, tas var izraisīt zarnu sieniņu bojājumus, līdz ar to zarnas vairs nespēj pretoties ārējiem kairinātājiem un to kaitīgajai iedarbībai.

Nagu karsonis – zarnu trakts kā cēlonis

Spēkbarība lielos daudzumos, kā arī barība ar augstu cietes saturu, piemēram, kukurūza vai mieži, var izraisīt nagu karsoni. Tā cēlonis ir resnās zarnas mikroflora, kuras faktiskais uzdevums ir pārstrādāt grūti sagremojamos ogļhidrātus, piemēram, celulozi. Par viegli sagremojamajiem ogļhidrātiem atbild tievā zarna, bet, izbarojot pārāk daudz spēkbarības, tievā zarna ir pārslogota un netiek ar to galā. Rezultātā resnajā zarnā nonāk pārlieku liels viegli sagremojamo ogļhidrātu daudzums, kas izraisa zarnu satura saskābšanu un masveida labo baktēriju atmiršanu. Tas pats notiek zarnu iekaisuma gadījumā. Baktērijām mirstot, izdalās indīgas vielas, kas caur zarnu sieniņām nonāk organisma asinsrites sistēmā un ietekmē visu orgānu darbību. Nagā rodas apasiņošanas traucējumi, kas var izraisīt nagu karsoni. Ja zirgam ir resnās zarnas iekaisums, tad ir jāuzmanās, vai sekundāri nerodas arī naga struktūru bojājumi. Nagu karsoni faktiski izraisa endotoksīnus veidojošas baktērijas. Fruktāni kā tādi vēl nav nagu karsoņa izraisītāji, bet tie kalpo par „barību” iepriekšminētajām baktērijām. It īpaši ganību sezonas sākumā, kad gaisa temperatūras ir zemas, bet spīd saule, zālē ir augsts fruktānu saturs.

Kopsavilkums – kas kaitē zarnām?

Sekojošie faktori ir pāris piemēri, kas var negatīvi ietekmēt zarnu trakta darbību vai nodarīt smagus bojājumus tajā:

• Antibiotikas: tās iznīcina visas baktērijas pēc kārtas, tai skaitā arī derīgās.

• Spēkbarība lielos daudzumos: par daudz cietes nonāk resnajā zarnā, kur tā var radīt problēmas. Tāpat arī iespējami gļotādas bojājumi un pastiprināta gāzu veidošanās (koliku simptomi). Vienā ēdienreizē nedrīkst izbarot vairāk kā 1 g spēkbarības uz 1 kg ķermeņa masas.

• Slikta barības kvalitāte: izraisa kuņģa vai zarnu iekaisumus, nagu karsoni.

• Par daudz olbaltumvielu: tievā zarna nespēj sadalīt visas olbaltumvielas, kas nonāk resnajā zarnā, kur izraisa noderīgo baktēriju atmiršanu.

• Pārāk retas ēdienreizes: barības rūgšana, nagu karsonis.

• Jāšana uzreiz pēc barošanas: aizsprostošanās risks.

• Stress: par gremošanu atbildīgie nervi nespēj pareizi darboties.

• Indīgās vielas: tām ir dažāda iedarbība, piemēram, var izraisīt krampjus, caureju, kolikas, aizsprostojumus.

• Parazīti: izraisa zarnu asiņošanu, koliku risks.

• Mugurkaula blokādes: tiek bloķēti par gremošanu atbildīgie nervi.

• Nepietiekamas kustības: zarnu peristaltika netiek veicināta; ja zirgs ēd daudz salmus, iespējama aizsprostošanās.

 Rakstu sagatavoja Sigita Eitcena pēc St.Georg materiāliem.