Ko domā jūsu zirgs?

Zirga smadzenes darbojas primāri, lai nodrošinātu izdzīvošanu un attiecīgi savādāk nekā vairumam cilvēku. Vai jūs kādreiz esat aizdomājušies, kas notiek zirga galvā? Kas liek viņam reaģēt tā, kā viņš to dara?

Templa Grandina to droši vien zina labāk nekā citi. Viņa ir viena no atzītākajām dzīvnieku uzvedības pētniecēm, kuras bestsellers Animals In Translation (Scribner, 2005) sniedz daudzas unikālas idejas. Tā kā Grandina pati sirgst ar autismu, viņa nedomā vārdiskā izteiksmē kā lielākā daļa no mums. Viņa domā attēlos. Dzīvnieki, kuriem arī nav vārdiskās runas spēju, visticamāk vizualizē savas domas līdzīgā veidā. Tas ļauj Grandinai iejusties tajā, kā domā un ko jūt dzīvnieki.

Šī raksta nolūkos mēs pārlapojām Animals In Translation grāmatu, lai atklātu Grandinas būtiskākos atklājumus par zirgiem, kā arī konsultējāmies ar Kolorado Štata Universitātes profesori, kas pati pusaudžu gados bija kaislīga jātniece. Mēs dalīsimies viņas skaidrojumos par to, kādēļ zirga „bailes” ir ātrākas par mūsējām, ko zirgs redz, bet mēs neredzam un kādēļ rupja apiešanās ar zirgu var izraisīt fobijas mūža garumā.

Baisās ainas

Mēs zinām, ka, būdami medījami dzīvnieki, zirgi ir izstrādājuši noteiktas, iesakņotas uzvedības shēmas, kas ļauj tiem pasargāties no plēsējiem. Grandinas skaidrojumā – zirgi izmanto emocijas, lai „paredzētu” nākotni un tādējādi pieņemtu apzinātus lēmumus.

“Veselīgs dzīvnieks visu laiku pieņem apdomātus lēmumus, kas balstīti uz emocijām”, viņa dalās novērojumos. „Viņam to nākas darīt, pretējā gadījumā viņš būtu beigts”. Piemēram, baildes no plēsēja smakas liek zirgam bēgt, lai to nenoķertu.

Tas padara bailes par vienu no galvenajām un spēcīgākajām emocijām zirgos. Mēs to mēdzam dēvēt par temperamentu, zirga baidīšanos vai nervozitāti, bet galu galā tās ir tikai bailes, ko zirgi un vispār dzīvnieki izjūt krietni izteiktāk nekā mēs.

“Bailes dzīvniekiem ir kas ļoti slikts, pat sliktāk kā sāpes. Uz mani allaž skatās ar pārsteigumu, kad to izdzird. Ja vairumam cilvēku dotu iespēju izvēlēties starp asām sāpēm un lielām bailēm, visticamāk viņi izvēlētos bailes. Manuprāt, tas ir tāpēc, ka cilvēki spēj savas bailes kontrolēt daudz vairāk nekā dzīvnieki”.

To nosaka mūsu spēja izmantot analītiskās smadzeņu darbības funkcijas, lai izprastu un racionalizētu savas bailes, ko nespēj dzīvnieki. Viss, ko zirgs zina, ir „Tas ir kaut kas baiss, kas nozīmē, ka man draud nāves briesmas, kas nozīmē, ka man no turienes jāmūk”.

Vēl viena lieta, kas bailes zirgu uztverē padara vēl ļaunākas, ir to vizuālā domāšana. Iedomājieties, cik šausmīgāks ir Fredija Krīgera izskats nekā tā verbālais apraksts? Attēlam ir krietni lielāks iespaids, vai ne? Pēc tā paša principa vizuālās atmiņas par kaut ko baisu ir daudz biedējošākas nekā verbālās atmiņas. Attiecībā uz baiļu kontrolēšanu dzīvniekiem un autistiem ir krietni grūtāka situācija, jo viņiem nākas paļauties uz attēliem.

Lai gan zirgi pēc savas dabas ir sabiedriski, tos mazāk vada sabiedriskie stimuli kā, piemēram, suņus, līdz ar to ir mazāka varbūtība, ka zirgs izdarīs kaut ko tikai tāpēc, lai izpatiktu jums.

Ātras bailes, lēnās bailes

Vēl viena atšķirība starp zirgiem, citiem dzīvniekiem un mums ir tā, ka viņi parasti bailes izjūt „ātrāk” nekā mēs. Ir divi veidi, kā smadzenes uztver bailes, atkarībā no tā, vai tās izvēlās, kā Grandina to dēvē, „augšējo ceļu” vai „apakšējo ceļu”. Augšējais ceļš no saka lēnās bailes, jo tā fiziskais ceļš cauri smadzenēm ir ilgāks nekā apakšējam ceļam.

“Augšējā ceļā”, skaidro zinātniece, „baiļu impulsi, piemēram, čūska, kas sastapta uz takas, nāk caur maņām un tad tiek novadīti uz talāmu, kas atrodas dziļi smadzenēs. Talāms novada tos tālāk uz smadzeņu garozu, lai izanalizētu. Nonākot tur, smadzeņu garoza izdomā, ka jūs redzat čūsku, tad nosūta šo informāciju: „Tā ir čūska!” uz smadzeņu mandelēm, un jūs sajūtat bailes. Viss šis process aizņem 24 milisekundes”.

Pretstatā apakšējā ceļā jeb ātro baiļu sistēmā tas aizņem tikai pusi no šī laika. Jūs redzat uz ceļa čūsku un sensorie dati uzreiz tiek novadīti no talāma uz smadzeņu mandelēm, apejot smadzeņu garozu. Tas aizņem tikai 12 milisekundes. Daba mums ir piešķīrusi abas sistēmas, jo nav iespējams vienā sistēmā dabūt gan ātrumu, gan precizitāti.

“Īsākais ceļš ir ātrs un netīrs,” apgalvo Grandina. “Jūs uz ceļa redzam kaut ko garu, tievu un tumšu, un smadzeņu mandeles kliedz „Tā ir čūska!”. Pēc divpadsmit milisekundēm smadzeņu garozai rodas citas domas: vai nu „Tā noteikti ir čūska!” vai „Tas ir tikai zariņš”. Iemesls, kādēļ ātrās bailes var būt tik ātras ir tas, ka precizitāte tiek ziedota ātruma labā”.

Augšēja ceļa bailes arī ir apzinātas (jūs zināt, no kā baidāties), kamēr apakšējā ceļa bailes ir „jūs mūkat prom, pirms noskaidrot, no kā tad īsti jāmūk”.

Zirgs, kā jau varētu iedomāties, primāri paļaujas uz apakšējā ceļa jeb ātrajām bailēm, jo viņš uz kaut ko biedējošu reaģē daudz ātrāk nekā jūs to spētu. Tas nereti pārsteidz cilvēkus nesagatavotus.

Grandina apgalvo, ka dzīvnieku iedzimtajam temperamentam arī ir sava loma, jo dažas sugas un šķirnes ir daudz jūtīgākas pret bailēm nekā citas. Viņa dēvē šos dzīvniekus, kuriem ir izteiktāka baiļu sajūta un kuri parasti ir smalkāku skeleta uzbūvi, par „baiļu monstriem”. Arābu zirgi principā iekļaujas šajā kategorijā; tā rezultātā viņi nav tik izturīgi pret rupju apiešanos.

“Daži treneri uzskata, ka rupja apiešanās ir efektīva. Interesantākais šo treneru sakarā ir – ja jūs pavērojat viņu zirgus, tie visi ir smagnējas uzbūves zirgi ar lēno baiļu reakciju, kas pielāgojas tādām treniņu metodēm, kas temperamentīgāku dzīvnieku jau sen nobeigtu”. Grandina arī atzīmē, ka izteiktais baiļu jūtīgums ir saistīts ar inteliģenci; jo asāk šie zirgi visu uztver, jo vieglāk tos ir apmācīt, izmantojot pareizās metodes.

Emocionālā mācīšanās: „Sliktais fails”

Vēl kāds svarīgs princips pēc Grandinas domām ir tas, ka dzīvnieki vispār un it īpaši temperamentīgāki dzīvnieki nekad tā īsti neaizmirst traumatiskas bailes.

“Visas intensīvi emocionāli apgūtās lietas ir paliekošas”, viņa piemetina, ka daba to tā ir paredzējusi, lai zirgs automātiski saglabātu atmiņas par lietām, kas viņaprāt varētu nodarīt viņam ļaunu (viņa skatījumā ir baisas). „Zirgam traumatiskās baiļu atmiņas ir kā slikts fails datorā. Jātnieks, kuram zirgs uzticas, var iemācīt viņam šo failu aizvērt un turēt ciet, bet tas tik un tā tur paliek un var atkal atvērties noteiktos apstākļos”.

Grandina stāsta par kādu kovboju zirgu, kuram bija bail, ja kaut kas pieskārās viņa pakaļgalam (negadījuma sekas). Kamēr viņa pastāvīgais jātnieks zirgu iedrošināja, zirgs šo slikto atmiņu failu glabāja aizvērtu. Tad jātnieks devās atvaļinājumā, un kāds cits iejāja ar šo zirgu ganāmpulka aplokā.

“Viena no govīm pieskārās zirga pakaļgalam, un zirgs krita panikā, izskrēja cauri sētai, salauza kāju, un viņu nācās iemidzināt. Šis svešais jātnieks nezināja, kā palīdzēt zirgam, lai sliktais fails netiktu atvērts”.

Grandina piemetina, ka pirmā reize, kad zirgs saskaras ar kaut ko jaunu, ir sliktākais brīdis, lai gūtu sliktu pieredzi. Piemēram, zirgs var desmitiem reižu braukt piekabē, tad notiek kāds negadījums saistībā ar to, bet rezultātā zirgs nesāk baidīties no piekabēm.

Taču, ja kaut kas slikts notika pirmajā reizē, kad zirgs iekāpa piekabē, tad viņš izveidos uz maņu informāciju balstītu negatīvu asociāciju ar piekabi, kas tā arī paliks kā pastāvīgs jēdziens zirga galvā uz visiem laikiem. Var zirgu apmācīt pieņemt iekāpšanu un braukšanu piekabē, bet noteiktos apstākļos kaut kas vienmēr izsaukt sākotnējās traumatiskās bailes no jauna.

Interesanti, kā skaidro Grandina saistībā ar negadījumu piekabē – ja 25to reizi braucot piekabē zirgs sajūt degošas gumijas smaku tieši pirms avārijas, viņš var sākt baidīties no degošas gumijas smakas. Tas notiek tādēļ, ka visi dzīvnieki, tai skaitā zirgi, ir „super-sadalītāji”.

„Super-sadalītāji”

Tas nozīmē, ka viņi izjūt stimulus (skaņas, attēlus, smakas) vissīkākajās detaļās. Viņi arī spēj saskatīt vairāk atšķirību starp dažādām lietām nekā līdzību. Viņi neredz mežu kopumā, tikai kokus, kokus un vēl vairāk koku.

Grandina to dēvē par „hiper-konkretizāciju”: šis termins nācis no autisma pētījumiem. Tāpat kā zirgi, autisti cilvēki ir ārkārtīgi konkrēti un specifiski. Arī viņi var baidīties no pavisam sīkām lietām apkārtējā vidē.

Grandinas iemīļotākais super-sadalītāju piemērs ir saistīts ar tā saucamo „melno cepuru zirgu”. Tas bija kāds kastrāts, kurš savulaik bija piedzīvojis rupju apiešanos no cilvēka, kurš nēsāja melnu cepuri. Zirgs kļūdaini bija identificējis šīs vardarbības avotu kā pašu cepuri, un līdz ar to baidījās no jebkuras personas, kas nēsāja vai pat turēja rokās melnu cepuri.

Zirgi bieži vien izstrādāt šādas neatbilstošus vispārinājumus, jo to maņas ir nepārtraukti trauksmes stāvoklī un baiļu brīdī veido sensorās atmiņas. Līdz ar to zirgs asociē melnu cepuri ar sišanu un izveido paliekošas attēlu atmiņas par melnām cepurēm kā moku rīku. Vai arī viņš sapinās sintētiska materiāla segā un izstrādā paliekošas atmiņas par sintētiskiem materiāliem kā dzīvību apdraudošu lietu. „Ja šim zirgam uzklāj kokvilnas segu, tad viss ir kārtībā. Bet sintētiskā neilona švīkstoņa izraisīs šo konkrēto skaņu atmiņu un sabiedēs viņu”, skaidro Grandina.

Reizēm ir grūti noteikt, kas ir zirgu neparasto baiļu cēlonis. Grandina zina stāstīt par zirgu, kas nāvīgi baidījās no instrumentiem ar gareniem rokturiem, piemēram, grābekļiem un slotām. Izrādījās, ka viņš bija cietis negadījumā, kura laikā bija apkritis atsaitēs, kamēr pie apaušiem bija piestiprināta bieza, zila vedamā saite. Zirgam apkrītot uz muguras, viņš redzēja, kā šī zilā saite uzkrīt viņam uz krūtīm, un uz visiem laikiem iemūžināja šo attēlu sev atmiņā. Vēlāk garkātaini instrumenti, īpaši ar ziliem rokturiem, ,kas atbilda „baisajai” ainai viņa prātā, lika zirgam izjust nepamatotas (no cilvēku skatījuma) bailes.

Apzinoties, cik ārkārtīgi jūtīgi var būt zirgi un kā tas izraisa traumatiskas bailes, jūs varat labāk izprast un rīkoties gadījumos, kad zirgu pārņem neracionālas baiļu lēkmes.

Ieteikumi gudriem saimniekiem

Ko vēl mēs varam uzzināt par to, kā labāk jāt, trenēt un apieties ar mūsu zirgiem, no Grandinas unikālā skatījuma par zirgu prātu? Te būs pāris būtiskākās stratēģijas:

Izvairieties radīt baiļu atmiņas

Tas ir ārkārtīgi svarīgi. Tā kā zirgiem bailes ir tik ilgstošas, labāk ir vispār nepieļaut to rašanos, apejoties ar tiem iejūtīgi un rūpīgi, lai zirgs, īpaši jaunzirgs, nenonāktu traumatiskās situācijās.

Atbilstošas treniņu metodes arī ir būtiskas. „Es absolūti esmu pret to, lai izmantotu sodu, mācot dzīvniekam jaunas prasmes”, uzskata Grandina, kas piemetina, ka sodīt zirgu par uz bailēm balstītu uzvedību ir absolūti neproduktīvi, jo tas tikai liks zirgam vēl vairāk baidīties.

“Sliktākais scenārijs, kas var būt, ir, ja zirgs sabīstas, bet nespēj nekur aizmukt”. Tādēļ mācīt zirgam pieņemt apaušus galvā, piesienot to un ļaujot pašam izcīnīties, tikai garantēti izstrādāt traumatiskas baiļu atmiņas, kas pavadīs zirgu visa mūža garumā.

Ja zirgam ir izveidojušās fobijas no kaut kā, ir vērts pacenties noskaidrot, kas tieši ir šis ierosinātājs. Ja tas ir kaut kas, ko var aizvākt no zirga apkārtējās vides, piemēram, noteiktas krāsas sviedrene vai konkrēta trenze, tad ieteicams to darīt.

Jaunas lietas ieviesiet plānotā, pozitīvā veidā

Iemāciet zirgam pēc iespējas komfortablāk attiekties pret jaunām lietām un izmaiņām. Piesieniet baiso, dzelteno lietusmēteli pie aploka sētas, vai lieciet kādam paturēt zirgu netālu, kamēr jūs uzmanīgi atverat lietussargu. „Tas var būt jebkas. Jūsu mērķis ir iemācīt zirgam sagaidīt negaidīto, vai vismaz nešauties gaisā, ja notiek kaut kas negaidīts”.

Apmācot jaunzirgus, paturiet prātā, ka segli zirga mugurā rada dažādas izjūtas ik uz soļa; varbūt zirgs jūtas ērti ar segliem, kad stāv, bet, sākto kustēties, viņš pēkšņi sajūt kaut ko velkošu sev ap vēderu. Tādēļ palīdziet viņam pierast pie tā pakāpeniski, soļos, rikšos, lēnos lēkšos, kā arī pārejās starp gaitām. Vispārīgi jebkas, kas apvieno sevī kaut ko jaunu ar kaut ko pēkšņu var radīt zirgam problēmas.

Pirms vest zirgu uz jaunām vietām, piemēram, pirmajām sacensībām, sagatavojiet viņu tam, kas tur var būt sagaidāms. „Te nu nāksies piestrādāt vairāk nekā, gatavojoties eksāmeniem. Jebkas, kas ātri kustas, var izbiedēt zirgu. Karogi, baloni un velosipēdi principā ir saraksta augšgalā”. Iepazīstiniet zirgu ar šīm lietām drošos, pazīstamos apstākļos, un būs krietni mazāka iespēja, ka zirgs no tiem sabīsies, redzot tos jaunā vidē.

Paturiet prātā zirga dabu

Grandina piekrīt Klintonam Andersonam un citiem, kas apgalvo, ka zirgi mācās vislabāk, kad to kājas kustās. „Kustības ir mācību pamats. Tas attiecās arī uz autiskiem bērniem. Viņi daudz labām mācās, ja var pārvietoties apkārt, nevis, ja tiem liek sēdēt mierā”.

Lai izvairītos no stresa radīšanas zirgam, rūpīgi vērojiet pazīmes, kas liecina, ka zirgs sāk satraukties: „Vai viņš vicina asti? Vai pārlieku svīst vai trīc? Beidziet treniņu, pirms zirgs „uzsprāgst”. Neievelciet treniņus ilgāk, kā zirgs to spēj izturēt, un allaž pabeidziet darbu uz labas nots”, iesaka Grandina. Lai zirgs tiešām saprastu, ko jūs viņam cenšaties iemācīt, visām uzslavām jāseko sekundes laikā pēc pareizās darbības vai reakcijas. „Pretējā gadījumā zirgs nespēs izveidot asociāciju. Tas ir tādēļ, ka zirgam ir mazāka „asociatīvā smadzeņu garoza”, nekā cilvēkiem, mūsu „dators” ir 10 reižu lielāks par viņējo”.

Mūsu pienākums pret zirgiem ir lietderīgi izmantot šo daudz lielāko „datoru”, lai nodrošinātu zirgu labsajūtu un labklājību.

Rakstu sagatavoja Sigita Eitcena pēc Equisearch.com materiāliem.

Bildes atsauce

Atpakaļ

4 komentāri

  • FB_1845746699

    Evita Baradovska raksts ļoti interesants, izlasīju vairākas reizes un secināju, ka tas pilnībā atbilst maniem novērojumiem dzīvē. izņemot vienu. Jaunas lietas mājās zirgu uztrauc daudz vairāk, kā jaunas lietas sacensībās. Jo mājās, tas briesmīgais karogs tur nekad nav bijis, bet tagad ir, savukārt sacensībās, kur visa vide ir jauna viņi ātri pieņem faktu, ka tur tā ir, kā nu ir. Ne velti mājās startēt ir visgrūtāk, jo pēkšņi ierastā vide, zirgam ir mainījusies līdz nepazīšanai.

    26. aprīlis, 2015 @ 9.34
  • zAgnese

    zAgnese Paldies par rakstu. Temlpas Grendinas grāmata "Kā saprast dzīvniekus" ir tulkota un izdota arī latviešu valodā. Iesaku gan zirgu, gan citu dzīvnieku saimniekiem, jo ir daudz interesantas un noderīgas informācijas.

    26. aprīlis, 2015 @ 16.14
  • _draugiem_1130643

    Draugiem lietotājs Grāmata tiešām interesanta , liek par daudz ko aizdomāties . Pasen izdota 2008,gadā.

    26. aprīlis, 2015 @ 21.46
  • Krabis

    Krabis Man ir ļoti spilgta pieredze, kas notiek, kad zirgam kaut kas jauns, nepieredzēts nāk kopā ar bailēm, psiholoģisku traumu. Un tas ir ļoti sāpīgi, ja tas ir noticis citu cilvēku debilisma dēļ. Un tagad man ar to ir jācīnās visu viņa dzīvi. Kad mans zirgs bija 3 gadus vecs, jājot manēžā visi zināja, ka man ir tikko apjāts zirgs. Bet acīmredzot vienai jātniecei, kura sevi uzskata par baigo zvaigzni, likās ka mana situācija nav jāciena ne mazākā mērā, uzejot negaidīti uz šķērsli un uz ne to mazāko un atstājot mani starp manēžas bortu un šķērsli un leca man tieši pretīm. Loģiski, ka mans jaunzirgs stipri sabijās no tā, ka pēkšņi parādās virs 120cm šķēršļa cits zirgs. Un viss. Ar to pietika, lai tagad viņš baidītos katru reizi, kad kāds man pretīm lec. Un pats galvenais - es varu stāvēt pie šķēršļa, bezmazvai zem šķēršļa un viņš nebaidīsies. Bet tiklīdz es iešu soļos vai rikšos pretīm citam lecošam zirgam vai garām šķērslim, kad tam lec pāri, viņš baidīsies. Ir pagājuši 3 gadi un situācija varbūt mazliet ir uzlabojusies. Pie katras iespējas, cenšos izmantot šādas situācijas un radināt viņu lai nebaidās, bet progress ir ārkārtīgi lēns. Sacensībās cenšos izvairīties no tuvu pretīmnākošiem vai lecošiem zirgiem. Jo ir brīži, kad viņš var sabīties pat no pretīm lēkšojoša zirga. Viena sekunde mana zirga dzīvē ir bijusi liktenīga, kas rada problēmas ikdienas treniņos un darbā. Vienu negatīvo pieredzi un bailes man ir izdevies "aizvērt". Tā bija pirmā pieredze viņam lādējoties ārā no treilera. Atsienot viņu, viņš nevis izkāpa atpakaļgaitā, bet gan uz līdzenas vietas apgriezās otrādi un kaut kā nebūt izleca ārā. Bija reizes, kad viņš mēģināja atkal griesties riņķī, bet šo situāciju gudri atrisināju un vēljoprojām viņu lādējam ārā pirmo, lai izvairītos un "neatvērtu" vaļā šo negatīvo pieredzi.

    6. augusts, 2015 @ 10.18

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase