Trakiem pieder pasaule

Teksts: ILZE PĒTERSONE

Divi Latvijas jātnieki Kristaps Neretnieks un Andis Vārna šogad līdzās 38 konkūra grandiem no 18 pasaules valstīm piedalīsies Pasaules kausa finālsacensībās šķēršļu pārvarēšanā, kas no 15. līdz 19. aprīlim notiek ASV, Lasvegasā. „Tas līdz šim ir lielākais panākums Latvijas jāšanas sporta vēsturē,“ atzīst Latvijas Jātnieku federācijas prezidents Agris Blaus. Pirms pāris gadiem vārtus uz pasaules līmeņa sacensībām pirmais atvēra Neretnieks. Tiesa, vēl pirms viņa lielajam finālam 1991. gadā bija kvalificējies Sergejs Šakurovs, desmit gadus vēlāk – Guntars Siliņš, tomēr dažādu iemeslu dēļ šie sportisti sacensībās nepiedalījās.

Zirgam.lv izdevās satikt K. Neretnieku (raksta titulbildē pa vidu) īsi pirms došanās uz Vāciju, kur viņš kopā ar A. Vārnu divas nedēļas gatavojās nozīmīgajam turnīram. Sarunā par gaidāmo startu Lasvegasā piedalījās arī komandas vadītāja Ilze Jansone (raksta titulbildē pa labi) un A. Vārnas zirga KS Coradina īpašnieku pārstāve Madara Blumbaha (raksta titulbildē pa kreisi).

Nebijis notikums – Pasaules kausa finālā startēs divi jātnieki no Latvijas. Vai šogad zvaigžņu stāvoklis bijis īpaši labvēlīgs?

Kristaps Neretnieks: Labi un stabili startējām visas sezonas garumā Centrāleiropas zonas posmos. Rezultātu tabula rāda, ka arī konkurence bijusi nedaudz mazāka nekā pagājušajā gadā. Vairāki sportisti kaut kādu iemeslu dēļ savākuši mazāk punktus – vai nu mazāk lekuši vai pārdevuši zirgu. Zinu, ka viens no labākajiem igauņu konkūristiem Tīts Kivisilds pārdeva savu top zirgu un neturpināja cīņu par finālu. Poļu sportists Mihails Kazmirčaks – pirms fināla viņš bija līderu vidū – saņēma tik labu piedāvājumu, ka arī pārdeva zirgu. Viņa zirgs  Stakorado Lasvegasā startēs jau ar jauno jātnieci Katrīnu A.Dinanu.

Pirms izšķirošām sacensībām piedāvājumam jābūt ļoti labam.

Reizēm atteikties pat ir muļķīgi.

Lielvalstij Polijai šogad iet secen Pasaules kausa fināls, toties mazā Latvija Centrāleiropas posma noslēgumā Varšavā no trīs kvalifikācijas vietām izcīnīja divas.

Madara Blumbaha: Tas parāda, ka iedod Latvijas džekiem jēdzīgu materiālu, ar ko strādāt, un viņi var daudz ko izdarīt – bez liekas pompozitātes un skaļiem lozungiem. Ko secinam – mūsējie var, jo ir ļoti strādātgriboši, varoši un talantīgi. Vajag materiālu un atbalstītājus.

Kādā sastāvā dodaties uz Lasvegasu?

Ilze: Sestdien uz Lasvegasu jau aizlidoja jātnieku palīgi Baiba Dinsberga un Elīna Andžāne, komandā iekļauts osteopāts Džordžs Oduro. Arī es dodos – nevaru taču palaist divus jātniekus uz Lasvegasu vienus pašus. Atbalstītāju vidū būs arī ģimenes locekļi.

Un zirgu komanda? Saprotu, ka politiskās situācijas dēļ Kristapa „top“ zirgus Conte Bellini un Caramsin īpašnieki no Krievijas drošības labad neļauj vest uz ASV, tā pastāstīja Latvijas Jātnieku federācijas prezidents Agris Blaus.

Kristaps: Uz Lasvegasu došos ar franču izcelsmes ķēvi Romanee Cece, kura manā īpašumā ir divus gadus. Startu mums bijis ļoti maz, ir iegūtas dažas godalgas Krievijā, tāpēc nevaru viņu saukt par pieredzējušu zirgu. Mēs nevarēsim uzstādīt augstus mērķus, taču centīsimies pieklājīgi lekt pirmās kvalifikācijas maršrutus.

Kāda ir Romanee Cece?

Augumā liela – 1,76 m, ļoti spēcīga, nav tik plastiska un atlētiska kā Conte Bellini, taču ar uguntiņu raksturā, tāpēc man viņu gribas saukt par karstasinīgu franču dāmu.

Kristaps Neretnieks Pasaules kausa finālsacensībās šoreiz spiests piedalīties ar mazpieredzējušo Romanee Cece, jo „top“ zirgus Conte Bellini un Caramsin īpašnieki no Krievijas politiskās situācijas dēļ neļauj vest uz ASV. FOTO: Taive Abner

Jums labi saskan?

Domāju, ka – jā. Ķēve nav viegla, kurš katrs viņu maršrutā nespētu novaldīt.

Kā tu viņu noskatīji?

Pateicoties kontaktiem, ar paziņu varējām doties uz Francijas laukiem pie ļoti pieredzējuša un gudra zirgaudzētāja. Viņa stallī ir ķēves zelta vērtībā, kas ražo labus kumeļus, kuri vēlāk parādās izsolēs. Kad uzkāpu Romanī mugurā un palecu mazu maršrutiņu, man ļoti patika viņas spēcīgie lēkši. Varēja just, ka viņai ir daudz spēka. Tehnika bija tīri apmierinoša, likās, ka zirgs ir potenciāli spēcīgs, ar kuru var strādāt un sasniegt augstākus rezultātus. Varēju viņu atļauties nopirkt, jo ķēvei bija nelielas veselības problēmas, kuras var ar vetārstiem pielabot.

Vai nav kreņķis, ka finālā nevarēsi startēt ar savu labāko zirgu?

Ir kreņķis, bet ar to nekas nebeidzas, jo šogad vēl priekšā nozīmīgas sacensības – Eiropas čempionāts un kvalifikācija Olimpiskajām spēlēm.

Andim Vārnam pārsteigumu ar zirgu nebija.

Madara: Andis tāpat kā līdz šim startēs ar ķēvi KS Coradina, kuras īpašnieks ir SIA „Kurzemes sēklas“.

Tev esot īpašs stāsts par Latvijā izaudzēto skaistuli.

Mums patiešām ir interesants „storijs“. Reiz aizbraucām pie Rūtas Rasiņas uz Kurmeni – viņa aicināja paskatīties jaunzirgus, varbūt kāds iepatiksies. Izvilka lielu, manā skatījumā, neglītu divgadnieci, kas neko vēl nebija darījusi, lekt nemācēja. Spēcīga gan – kad rikšoja, visa zeme drebēja. Visi par viņu bija sajūsmā, tikai es nesapratu – par ko. Arī vērtētāji Koradinai salika augstas atzīmes. Trīs gadu vecumā izdomājām viņu aplecināt ar slaveno franču izcelsmes ērzeli Kannanu – tajā laikā viņam bija ļoti daudz labu bērnu, tai skaitā igauņu A Big Boy –, taču nekas nesanāca. Kā vēlāk sapratām – pirmā grūtniecība, izmantojot dziļi sasaldēto spermu ir praktiski neiespējama.

Koradinu iejāja Tērvetē pie Asnates Ādamsones. Sākums bija katastrofāls – domāju, kā tā var iepirkties. Vēl pagājušajā vasarā spriedām, ko ar ķēvi darīt, nolēmām, ka viņai jānopelna starptautiskā pase. Ja Rīgas posmā jaunzirgiem nostartēs labi, dabūs pasi un varēs startēt ārzemēs, ja – nē, lai staigā ar Latvijas pasi. Pavērties viņa sāka pēc jaunzirgu čempionāta Zangershaidē, Beļģijā. Koradina augumā ir liela – 1,79 m, ļoti spēcīga, var kaut vagonus vilkt. Viņa nav sarežģīts zirgs, ir prognozējama, pietiekami inteliģenta un prātīga.

Ilze: Bieži vien mēs nenoticam jātnieku lēmumiem par kāda konkrēta zirga izvēli, taču vēlāk redzam, ka viņiem bijusi taisnība. Jātniekiem ir pieredze, talants un zirgu sajūta.

Kristap, tev šīs ir trešās finālsacensības pēc kārtas – kas gājis mazumā vai nācis klāt?

Kristaps: Pirmā reize noteikti bija bailīgāka pieredzes ziņā, otrajā jau jutos drošāk, varēju stādīt nelielus mērķus. Mēs ar Andi nestāvam gluži blakus lielākajai daļai sportistu, kas piedalīsies Lasvegasā, jo viņi augsta līmeņa sacensībās startē katru nedēļu. Konkrētajā gadījumā esmu vairāk pieredzējis par Andi, jo piedalījos divos finālos un ik pa laikam dabūju izlekt arī kādu lielāku Grand Prix turnīru, taču vienalga tas ir daudz par maz. Tāpēc neuzskatu sevi par pieredzējušu Pasaules kausa fināla līmenī un reāli vēl neesmu gatavs augstiem rezultātiem šajā līmeni, jo nav tās pieredzes. Šoreiz vēl nāk klāt lidojuma grūtības gan personālam, gan zirgiem.

Ilze: Mūsu zirgi nekad nav lidojuši, un neviens nezina, kā viņi to pārcietīs. Saka, ka pirmajā reizē stress ir lielāks, pēc tam jau pierod. To mēs nezinam, kā būs. Nevar jau arī braukt, ne uz ko necerot. Jābūt pozitīvi noskaņotiem, lai abi izdara šajā situācijā to labāko, ko spēj. Skaidrs, ka finālā stress ir pamatīgs, kas rada papildus spriedzi.

Kristaps: Stresa dēļ var kļūdīties un tālāk netikt. Tajā līmenī jebkura maza mikrokļūdiņa var maksāt ļoti dārgi.

Kā tiec galā ar uztraukumu?

Galvenais neaizrauties ar pārāk lielu domāšanu, mierīgi ievērot savu grafiku, likt sev domāt, ka tas ir tieši tas pats, ko dari ikdienā. Visu dienu jākoncentrējas uz startu, maršrutu, nedomājot, kas notiek apkārt – ne par to, kas notika pirms tam vai kas būs pēc tam.

Kas notiek jātnieka galvā maršruta laikā, kāds ir uzdevums īsajā laikā – apmēram minūtē?

Pasaules kausa finālā minūtes laikā jāveic 13 šķēršļi, izdarot 16 lecienus. Starp šķēršļiem ir noteikts attālums, tāpēc iepriekš jāizrēķina, ar cik lēkšu tempiem jāsi, jo zirgi ir dažādi, un kā iekļausies laika normā.

Ko dari kļūdas gadījumā?

Ja neesi tajā vietā, kur it kā vajadzēja būt, vairs nesanāk plānotie lēkšu tempi, sekundes simtdaļā jāpieņem lēmums, kā labot situāciju. Jāsi ātrāk – bīstami, jo vari nogāzt šķērsli, ja lēnāk, kaut ko īsināsi, arī vari nogāzt šķērsli. Lēmums var būt gan pareizs, gan nepareizs.

Ilze: Un tribīnēs jāsēž tādām kā mēs, kam no līdzi jušanas kāja raustās leciena brīdī līdzi, un jāskaita mantras.

Zirgs jūt jātnieka emocionālo stāvokli?

Kristaps: Kalkulācija, kā pareizi izjāt maršrutu un kontrolēt situāciju, ir tehniskā daļa, otrs svarīgākais faktors ir grūti vārdos aprakstāms, jo saistīts ar sajūtām, intuīciju. Nav neviena, kas tev pasaka priekšā – tagad jāsi šādi un sekos tas. Ar katru zirgu jāuzķer „fīlings“, mēģinot sajust, kā viņam konkrētajā situācijā būs vieglāk un ērtāk pārlekt šķērsli, lai nenogāztu kārtiņu.

No savas divu finālu pieredzes varu teikt, ka šī smalkā sadarbība īpaši izceļas maršrutos ar 1,60 m augstiem šķēršļiem. To ļoti izjutu finālsacensībās Gēteborgā un Lionā. Kā jau teicu – pat ļoti sīkas kļūdiņas var maksāt dārgi.

Ar kādām sajūtām braucat uz Lasvegasu?

Madara: Kad ar Andi runājām par Lasvegasu, viņš teica – tu taču manu dalību vērtē reāli? Teicu – jā, brauc.

Kristaps: Jādara viss iespējamais, lai jebkurš no mums parādītu labāku sniegumu. Lai pārējā pasaule kaut mazliet mūs pamanītu, divatā to izdarīt būs vieglāk.

Eiropā tevi jau ir pamanījuši.

Eiropā sāk atpazīt gan mani, gan tādu valsti kā Latvija. Kad sāku startēt Vācijā, ļoti daudziem cilvēkiem jāšanas sportā nebija ne jausmas, kas tā tāda Latvija. Jo vairāk piedalījāmies sacensībās un izcīnījām godalgas, jo vairāk mūs atpazina – ā, Latvija, mēs šo valsti tagad zinām.

Ilze: Kad Kristaps startēja pirmajās lielajās sacensībās Vācijā, komentētājs pieteica – Kristaps Neretnieks, Conte Bellini un viss – klusums. Pēc pusgada jau zināja, ka startē tas latvietis un arī rezultātus pieminēja. Vēl 2013. gadā Donauešingenas sacensībās katru reizi, kad uz ekrāna titrā parādījās Kristapa vārds, līdzās bija citas valsts karogs, tikai ne mūsējais. Ir bijusi Beļģija, Nīderlande.

Kristaps: Esmu lecis arī zem Brazīlijas karoga. Pagājušajā gadā Donauešingenā jau bija īstais karogs. Situācija ir mainījusies uz labo pusi, tomēr joprojām daudzi nezina Latviju.

Vai tevi aicina uz prestižajām sacensībām?

Man svarīgākais, lai lielajās sacensībās ņemtu pretī mūsu pieteikumus, jo gribētāju ir daudz, vietu – maz. Tā ir liela starpība, vai sportistu uzaicina uz sacensībām, vai viņam sava vieta jāpērk par lielu naudu. Pēdējā laikā sāk aicināt arī mani – uz Dortmundi, Sopotu – ļoti prestižu pieczvaigžņu turnīru, kas notiks jūnija sākumā. Mūsu pozitīvais starts Varšavā pievērsa sacensību organizatoru uzmanību, viņi ir ieinteresēti sarīkot labas, interesantas sacensības, tāpēc aicina pēc iespējas labākus sportistus.

Ilze: Sopotā notiek komandu sacensības, individuālajiem jātniekiem piešķirtas tikai 15 vietas.

Un vēl piecas zvaigznes!

Tās nozīmē lielāku balvu fondu un vairāk pasaules reitinga punktu.

Vai ar Andi jūtaties kā komandas biedri vai konkurenti, jo uz laukuma taču jācīnās individuāli?

Kristaps: Ir vajadzīga komanda, ar kuru kopā strādāt. Ja Andis uz Lasvegasu nebrauktu, viens pats ar Romanee Cece es tur nedotos – pārāk sarežģīts process, lai tik tālu ceļotu ar zirgu, kas nav tik pieredzējis. Divatā būs daudz vieglāk, jo varam viens otram palīdzēt.

Andim Vārnam un viņa cīņubiedrei KS Coradina starts Lasvegasā būs debija pasaules līmeņa sacensībās. Par panākumu gandarīti arī Latvijas zirgaudzētāji – ķēve izaudzēta Rūtas Lindkvisteres – Rasiņas saimniecībā „Zviedru birzes zirgi“. FOTO: Anna Pawlak

Kādā veidā?

Piemēram, maršrutu apskatē, kad jāpieņem lēmums, kā veikt konkrēto distanci un pārvarēt katru šķērsli. Tad ir vēlams ar kādu apspriesties, jo divas galvas gudrākas. Labāk, ja palīdz pieredzējis treneris, bet arī sportists blakus var palīdzēt.

Ilze: Jātnieku sabiedrībā cilvēki ar līdzīgiem mērķiem, uzskatiem, raksturiem turas kopā.

Abiem Lasvegasā būs pleca sajūta.

Madara: Ja jau Kristapam atbalsts ir vajadzīgs, tad Andim būs nepieciešami vismaz trīs pleci.

Osteopāta „pleca“ uzdevums?

Kristaps: Labs osteopāts var palīdzēt gadījumos, kad zirgs sacensībās kaut ko sastiepj vai pārāk daudz noslogo un vieta kļūst sāpīga.

Ilze: Noteikumos daudz kas ir aizliegts, bet ir lietas, ko atļauj, un Džordžs Oduro tās varēs pielietot. Ja nepieciešams, viņš palīdz arī jātniekiem.

Kā notiks lielais fināls?

Kristaps: Trešdien iesildāmies, ceturtdien un piektdien – pirmā un otrā kvalifikācija, sestdien atpūšamies, svētdien – pats fināls. Katru dienu šķēršļi ir augstāki un maršruts sarežģītāks. Daļa izstājas jau pirmajā dienā, lielākā daļa turpina.

Kādas varētu būt prognozes?

Ilze: Šis ir sporta veids, kur neko nevar prognozēt. Ienāk laukumā sportists ar milzīgu pieredzi, zirgam – lieli tituli, taču starts neizdodas – nogāž vairākus šķēršļus un no sacensībām jāizstājas. Tādi gadījumi notiek bieži.

Madara: Kad 2007. gadā Andis ar Grand Libero bija kvalificējies Eiropa čempionātam Manheimā, izcilā vācu jātnieka Markus Eninga ķēve Nolte Kuchengirl vairākas reizes atteicās pārliekt vienu un to pašu šķērsli. Visa komanda šausmās, ko darīt? Uzliek iesildes laukumā metriņu tajās pašās krāsās, taču titulētā ķēve nelec. Kuriozs bija tāds, ka viņa apstājās pie barjeras Vācijas karoga krāsās!

Kristaps: Lielos maršrutus lec ļoti talantīgi zirgi, kurus var nosaukt pat par nedaudz trakiem. Pilnīgi normāls zirgs tādu augstumu nelektu, jābūt „kukū“, lai ko tādu darītu. Tāpēc reizēm viņiem kaut kas noklikšķ un reakcija var būt arī šāda. Atceros teicienu – lec tikai trakie, normāli zirgi pārvar šķēršļus.

Madara: Varu paturpināt – trakiem pieder pasaule!

Oriģinālraksti portālā zirgam.lv top, pateicoties ilgstošai un veiksmīgai sadarbībai ar Baileys un NAF klientiem – pastāvīgiem zirgu barības un piedevu pircējiem. Paldies jums!

Atpakaļ

14 komentāri

  • Tedis

    Tedis Lai veicas mūsu jātniekiem! Tikai īsti nesaprotu,kapēc citi jātnieki atsakās ņemt dalību jo pardevuši savus labākos zirgus,bet mūsējie brauc ar vienalga kādiem! Vai ārpus sacensību izdevumus sedz paši jātnieki?

    15. aprīlis, 2015 @ 14.54
    • vētra

      vētra » Tedis Pats nenovīdīgākais komentārs,kāds jebkad ir lasīts.

      15. aprīlis, 2015 @ 15.09
    • FB_100000610414834

      Ilze » Tedis Ja jātnieks saņem adekvātu piedāvājumu par savu zirgu, ir muļķīgi atteikties, jo otru reizi tāda piedāvājuma var nebūt. Šobrīd lielo zirgu tirgus ir ļoti aktīvs, jo daudzi vēl meklē zirgus Olimpiādei. Piedalīties vai nepiedalīties finālā ir katra paša lēmums, kas, manuprāt, lielā mērā saistīts vispār ar mērķiem šajā sportā. Mūsu jātniekiem ir zirgi, ar kuriem var startēt un gūt pieredzi. Tribīnēs sēžot pieredze klēpī pati nelec. Izdevumus sedz paši jātnieki, apmaksāts ir zirga lidojums no Amsterdamas uz Lasvegasu, daļēji tiek kompensēts ceļš jātniekiem un palīgiem. Kāpēc šie jautājumi kas par ko maksā latviešu jātnieku vidē vienmēr ir tie būtiskākie?

      15. aprīlis, 2015 @ 15.18
    • Tedis

      Tedis » Tedis nu ja doma ir zirgu tur pārdod ,tad loģiski ka sedz paši. Diemžēl tieši ierobežotais finansējums ,ir nopietns šķērslis lielai daļai jātnieku,lai trenētos pie augstas klases treneriem un brauktu uz sacensībām un izcīnītu sev šādas tiesības. Diemžēl,lai godam pārstāvētu Latviju nepieciešami arī pasaules līmeņa pieredzējusī zirgi.

      15. aprīlis, 2015 @ 15.34
  • vētra

    vētra Interesanti,kā tie zirgi to pasaules līmeņa pieredzi gūst ? Boksā stāvot?

    15. aprīlis, 2015 @ 15.58
  • FB_1845746699

    Evita Baradovska Kristaps un Andis ir nopelnījuši startēt finālā un startēs, un pareizi darīs! Kas ko apmaksā šoreiz nebūs īstais jautājums, no citu Latvijas iedzīvotāju maciņiem tā nauda nav izvilkta. Vai tāds Tedis ir padomājis, cik savas naudas šie sportisti ir iztērējuši, lai būtu tur, kur ir?

    15. aprīlis, 2015 @ 16.01
  • Zane

    Zane Katrs izvelas savam velmem un spejam atbilstosas nodarbes. Jauki,ka izdodas sasniegt kadus merkus.

    15. aprīlis, 2015 @ 16.09
  • admin

    Zirgam.lv Interesēties par finansēm gan nav nekas ārkārtējs (cilvēki ir ziņkārīgas radības, ko tur liegties - tā tas ir un būs :)). Taču par interesi daudz lielāks ir prieks, ka vismaz kāda daļa no izdevumiem tiek kompensēta, jo ceļš uz PK finālu pilnīgi noteikti nav rozēm kaisīts! Tāpēc turēsim īkšķus! Sekosim līdzi un piecāsimies par šādiem panākumiem :)

    15. aprīlis, 2015 @ 18.24
  • Lee

    Lee Lai Andim un Kristapam veicas,viņi to ir pelnījuši!! Turam īkšķus un ceram uz to labāko rezultātu! :)

    15. aprīlis, 2015 @ 20.34
  • FB_1725289446

    Sigita Man ir milzu prieks par abiem sportistiem un vēlu viņiem tikai to labāko, lielu veiksmi un panākumus! Un zirgiem labu veselību, kā nekā smags ceļš turp un atpakaļ un sportiskais sniegums ar ne pa jokam! Beidzot mēs varam skatīties FEITEV un Eurosportu un ir par ko reāli just līdzi, ne tikai ārzemju zvaigznes! Kurš to būtu domājis pirms gadiem 5?

    15. aprīlis, 2015 @ 20.36
  • FB_100000610414834

    Ilze Tieši pirms braukšanas šurp par to domāju, pirms 5 gadiem mums sapņos pat nerādījās šādi panākumi. Mūsu ceļš līdz šejienei nebija rozēm kaisīts (vai arī tieši bija, jo rozēm taču ir ērkšķi), tāpēc šeit mēs izbaudam jāšanas sporta svētkus un sava smagā darba augļus.

    15. aprīlis, 2015 @ 22.25
  • Kamilla

    Kamilla Tiešām liels prieks un lepnums! Bet varbūt kāds var padalīties ar laikiem un datumiem, kad šo visu translē eurosportā? :)

    15. aprīlis, 2015 @ 22.35
    • Ance :)

      Ance :) » Kamilla eurosporta parraidis 19.aprīlī ap plkst. 00.04 :)

      16. aprīlis, 2015 @ 22.29
  • maruts

    maruts Malači, prieks par trakiem savējiem :)

    12. maijs, 2015 @ 10.48

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase