Turi cieši!

Konkūra un trīscīņas jātnieki iecienījuši un bieži lieto seglu turētāju. Bet vai un kad tas ir tiešām nepieciešams? Kādēļ no inventāra skapjiem ir praktiski pazudušas astes siksnas un priekš-vēderjostas?

Seglu turētājs principā nodrošina to, ka segli paliek savā vietā, jājot ātrā tempā, piemēram, auļojot pa lauku, vai pārvietojoties kalnainā apvidū. Seglu meistars un zirgu treneris Dezmonds Obraiens uzskata, ka būtu kritiskāk jāpievēršas šāda inventāra lietošanai. „Agrāk zirgi nebija tik perfekti izselekcionēti kā šodien. Arī tādu seglu nebija kā tagad. Toreiz bija jāņem to, kas bija pieejams”.

Pateicoties selekcijai, mūsdienu zirgiem bieži vien ir labi izteikta seglu vieta, un daudzi segli tiek izgatavoti pēc pasūtījuma konkrētajam zirgam. No tā izejot, eksperti secina, ka seglu turētājs lietojams tikai tad, ja pareizi pielāgotajiem segliem ir risks slīdēt atpakaļ. „Trīscīņas sacensību laikā zirgs nereti zaudē „tilpumu” – tas elpo dziļi un intensīvi svīst. Pievilkt vēderjostu ātros lēkšos nav iespējams, līdz ar to tiek izmantots seglu turētājs”, skaidro Obraiens.

Seglu stāvoklis uz zirga muguras var mainīties ne tikai trīscīņas sacīkstēs, bet arī lekšanas laikā, piemēram, pārvarot ļoti augstus šķēršļus. Vācu konkūriste Janne Frederike Meijere ar šādu problēmu bija saskārusies saistībā ar savu kādreizējo labāko zirgu Lambrasco: „Viņam bija neizteikts skausts, salīdzinoši spēcīga pleca lāpstiņa un apaļš vēderiņš, līdz ar to segli, lai gan taisīti pēc pasūtījuma, visu laiku šļuka atpakaļ. Seglu turētājs ar platām siksnām palīdzēja noturēt seglus savā vietā, neierobežojot zirga kustību brīvību vai nesažmiedzot to krūšu daļā”.

Šiks ekipējums

Jannes kolēģe un vairākkārtējā Bundesčempionāta dalībniece Eva Deimele uzskata, ka iesācēju un vieglajās klasēs šāda ekipējuma lietošana vairāk gan saistīta ar modes tendencēm: „It īpaši jauniešiem patīk paspīdēt ar modernu ekipējumu, un viņi uzskata, ka seglu turētājs ir šika lieta. Ja segli labi der, parasti bez tāda var iztikt”. Pati Deimela mēdz izmantot klasisko martingalu, piedaloties augstāku šķēršļu pārvarēšanā. „Tikai tad, ja segli šļūkā, jo zirgam ir problemātiska mugura vai neizteikts skausts, es izmantotu seglu turētāju. Turklāt es dodu priekšroku tiem modeļiem, kas tiek stiprināti pie seglu augšdaļas”. Seglinieks Dezmonds Obraiens, kas ilgus gadus apkalpojis Vīnes Spāņu jāšanas skolu, uzskaa, ka metra vai metra-desmit augstu šķēršļu pārvarēšanai šāds ekipējums vienkārši nav vajadzīgs.

Ja reiz tiek izmantots seglu turētājs, liela uzmanība ir jāpievērš pareizai tā noregulēšanai. Ja tas ir par vaļīgu, tad nevar veikt savu funkciju un segli šļūkā ar visu turētāju. Pārāk cieši to nevar savilkt, jo tad tiek traucētas krūšu kurvja kustības un elpošana. „Iebāžot roku zem seglu turētāja pie krūšu kaula, tur jābūt vismaz plaukstas platumā vietai, tas ir – četru izplestu pirkstu platumā”, iesaka Obraiens. „Seglu turētāja siksnas guļas principā uz pleca lāpstiņas. Ja tas ir pārāk cieši savilkts šajā vietā, tad zirgs vairs nevar brīvi kustēties”. Ja seglu turētāju lieto komplektā ar martingala fiksatoriem, tam var būt zināmas priekšrocības, salīdzinot ar parasto „kaklasiksnas” tipa martingalu, tā uzskata Dirks Meijers, Hoijas jāšanas skolas vadītājs. „Seglu turētājs ar martingala funkciju ir iecienīts konkūristu vidū, jo, pretstatā parastajam martingalam, tas tik viegli nesašļūk. Siksnas ciešāk pieguļ zirgam, līdz ar to ir mazāks risks, ka zirgs varētu sapīties vaļīgajā martingalā”.

Ja jātnieks izvēlas izmantot šādu seglu turētāju ar martingalu, ir jāapzinās martingala iedarbība. Martingals ir pieskaitāms pie palīglīdzekļiem, kuru uzdevums ir nepieļaut, lai zirgs izvairītos no kontakta. „Tas ir nedaudz līdzīgi kā ar lauzni un trenzi – abi mutes dzelži ir jāizmanto neatkarīgi viens no otra”, uzskata Obraiens. Pārnesot šo alegoriju uz seglu turētāju, tas nozīmē, ka ar palīglīdzekli tiek kombinēts ekipējums, kas faktiski nemaz nav vajadzīgs. Lietderīgi ir tas, ka jaunākajiem seglu turētāja modeļiem martingala siksnas var atsprādzēt. Svarīgi ir, lai t.s. martingala „štoperi”, kas ir uzmaukti uz pavadām, atrastos pēc iespējas tuvāk trenzes riņķiem. Tādējādi pavadas var bez problēmām slīdēt cauri martingala riņķiem. Martingala siksnām jābūt tik garām, lai iedomāta līnija, kas iet caur elkoni-plaukstu-pavadām, veidotu taisni. Stāvus pozīcijā martingala riņķiem būtu jāstiepjas līdz pat zirga rīklei.

Sprādžu kontrole

Tirgū ir pieejami visdažādākie seglu turētāju veidi. Seglu turētājs stiprinās ar karabīnēm vai ādas siksnām pie nelielajiem metāla riņķīšiem, kas piekabināti pie segliem, kā arī pie vēderjostas. Dirks Meijers dod priekšroku modeļiem, kuriem vispār nav metāla slēgmehānismu vai to ir maz. „Ja karabīnes ir pārāk vieglas vai izgatavotas no neizturīga materiāla, tās var attaisīties vai saplīst atsevišķos gadījumos. Tādēļ ir regulāri jāpārbauda metāla detaļas”. Bīstamas situācijas var rasties, ja martingals vai seglu turētājs pēkšņi saplīst maršruta vidū.

Stiprinājumu veids ir jāizvēlas arī, izejot no vēderjostas tipa. Ja vēderjosta ir šaura un taisna, var izmantot seglu turētāju ar ādas cilpu galā. Ja tiek izmantota plata vai tā saucamā „lāpstas” tipa vēderjosta ar radžu aizsargu, tad seglu turētājs tiek piestiprināts pie vēderjostas ar karabīnes vai āķīša palīdzību.

Papildu siksniņa, kas stiepjas pāri skaustam, palīdz samazināt spiedienu atspēriena brīdī. Arī te ir jāuzmanās ar regulēšanu: „Siksniņa nedrīkst spiesties skaustā iekšā, jo tur ir daudz jūtīgu nervu un muskuļu, uz kuriem spiediens nedrīkst rasties”, brīdina Obraiens. Nereti zem seglu turētāja savienojumu vietām ir pašūti pūkainas aitādas gabaliņi, kas īpaši var būt noderīgi trīscīņniekiem. Tomēr jāuzmanās un šīs vietas regulāri jāpārbauda, ja zirgs pastiprināti svīst, vai nav radušies noberzumi. Sāls kristāli, kas rodas svīšanas rezultātā un saķeras aitādas pūkās, var noberzt ādu kā smilšpapīrs.

Gan seglu meistari, gan jātnieki ir vienisprātis par to, ka labāk izvēlēties seglu turētāju bez elastīgām ielaidēm. Viss, kas stiepjas, var ar laiku arī izstaipīties, kas savukārt nekavē seglu šļūkāšanu. Labāki ir modeļi, kuriem ir plata virsma un krūšu siksnas konstrukcija.

Ko darīt, ja savukārt segli nevis slīd atpakaļ, bet šļūk uz priekšu? Daži vecāki zirdzinieki iesaka šādiem zirgiem, kas parasti ir ar apaļiem vēderiņiem un plakanu skaustu, izmantot astes siksnu. Seglu meistars Obraiens galīgi nav sajūsmā par šādu ideju, jo astes siksna stiepjas zem astes skriemeļiem. „Tas var izraisīt kairinājumu, sāpes un blokādes mugurā, daži zirgi pat sāk skriet aritmiski”, uzskaita pieredzējušais seglinieks. „Agrāk zirgiem bija jāizskatās cēliem un elegantiem, kā arābu rikšotājiem, kuri savu asti nest paceltu gaisā. Lai siltasiņi vairāk līdzinātos šādam tēlam, tiek lika astes siksnas”. Mūsdienās tādas lieto Vīnes Spāņu jāšanas skolā, bet tikai dekoratīvos nolūkos. Jebkurā gadījumā zem krustiem un siksnas jāvar pabāzt roku plaukstas platumā.

Stefanija Šulce-Riplinga, kurai pieder neliela jāšanas skola Ālenē, uzskata, ka astes siksna var būt noderīga nelieliem ponijiem, kuriem ir grūti pielāgot seglus. „Īpaši jāšanas skolās nereti nākas izmantot vecākus seglus. Lai nepieļautu to, ka bērni sēž ponijie uz skausta un pleciem, labāk izmantot astes siksnu. Svarīgi gan ir, lai siksna tajā vietā, kas stiepjas zem astes, būtu labi nopolsterēta”.

Priekš-vēderjostas laiki ir pagājuši.

Tāpat kā astes siksna, arī priekš-vēderjosta ir teju pazudusi no tirgus. Dirks Meijers secina: „Droši vien tas ir tādēļ, ka segli tiek arvien labāk pielāgoti un zirgu selekcija arī ir progresējusi”. Priekš-vēderjostas mērķis ir nepieļaut, ka segli sašļūk. Lai tā pildītu savas funkcijas, jostai jābūt cieši pievilktai, savukārt šādā situācijā tā var sākt spiest uz pleca lāpstiņas kaulu un ierobežot zirga elpošanu un kustības. „Zirgam elpojot, tā krūšu kurvis kustās. Ja to iežņaudz vēderjosta, zirgam var sākt aptrūkties skābeklis”, brīdina Obraiens.

Vispārīgi vēderjostas pievilkšana ir pielīdzināma jostas uzlikšanai – jostai jābūt tikai tik cieši pievilktai, lai nepieļautu, ka bikses nokrīt. Kamēr segli nešļūkā un ir profesionāli pielāgoti zirgam, tikmēr nav nepieciešams nekāds speciāls ekipējums. Kā saka Eva Deimela: „Jo mazāk ādas priekšmetu ir uz zirga, jo vieglāk un patīkamāk tas ir dzīvniekam”.

Sagatavoja Sigita Eitcena pēc Reiter Revue materiāliem.

Atpakaļ

8 komentāri

  • elī

    elī Man arī ir zirgs ar neizteiktu skaustu un ļoti apaļu muguru. Segli ir speciāli gatavoti. Bet krūšu siksnu vajag likt pat ikdienas treniņā, savādāk segli slīd atpakaļ. It kā nedaudz, bet noslīd. Tāpēc mani izbrīna, ka metriņa lecējiem nevajag.

    27. marts, 2015 @ 11.10
    • Sabīne » elī tas bija ar piebildi, ka segli zirgam der perfekti ;)

      28. marts, 2015 @ 10.36
  • Sema

    Sema tas bija ar vēl vienu piebildi, ka segli zirgam uzlikti pareizi, nevis uzlikti tik ļoti uz priekšu, ka ir virsū lāpstiņai un, zirgam kustoties, viņi paši aizbīdās pareizajā vietā.

    29. marts, 2015 @ 20.49
    • Madara

      Madara » Sema Tieši tā, izbrīna, ka daži mēģina seglus uzstutēt zirgam uz kakla un paši sēž teju uz skausta :D

      30. marts, 2015 @ 11.46
  • ineta

    ineta manam zirgam tik ļoti slīd segli uz atpakaļu, ka nelīdz ne mārtingals, ne krūšu siksna. segli der, ir pareizi uzlikti, bet tik un tā. Pat uzliekot segu uz muguras, ja neaiztaisa priekšējās siksnas, tad pēc 2 minūtēm sega jau ir pie zemes. brīžiem krītu izmisumā, varbūt ir kādi ieteikumi ko darīt? Kādi citi risinājumi?

    30. marts, 2015 @ 20.56
  • Kika

    Kika Man ir tāda problēma, ka zirgam segli slīd uz priekšu, kaut gan segli der. Varbūt varat ko ieteikt?

    31. marts, 2015 @ 12.19
    • Vita

      Vita » Kika Ja segli slīd uz priekšu , tad ir zirgam par šauru, ja atpakaļ tad par platu - parasti, bet ne vienmēr. Pie kura meistara tad ir taisīti tie segli, kas zirgam labi der?.... bet kaut kur tomēr slīd. Nu ja slīd tātad īsti neder.

      31. marts, 2015 @ 16.03
    • Madara

      Madara » Kika Šis un iepriekšējais komentārs varētu pretendēt uz 15 gada labāko komentāru iekš šīs lapas. Īsi un kodolīgi - segli krīt nost, bet der :D

      1. aprīlis, 2015 @ 18.59

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase