Jauno izdevumu par Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgu populāciju gan slavē, gan kritizē

Teksts un foto: ILZE PĒTERSONE

Par Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācijas (LŠZAA) pērnā gada nogalē izdoto grāmatu „Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgu populācija“ drukātā un elektroniskā formā droši var teikt populāro frāzi – mums ir labas un sliktas ziņas. Labā – iznācis izdevums, kas informē par sertificētu ekspertu apsekotajiem 483 Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgiem; sliktā – ievietoto attēlu kvalitāte lielākoties vērtējama kā neapmierinoša. Par fotomateriālu zirgam.lv jau uzšķīlās karsta diskusija, kurā autoru virzienā izskanēja gan barga kritika, gan atzinīgi vārdi, tiesa, lielākā daļa no anonīmiem rakstītājiem. Izdevums ir gana nopietns notikums Latvijas zirgkopības jomā, lai par tā vērtībām un defektiem bez slēpšanās un segvārdiem izteiktos jomas speciālisti – zirgu vērtētāji, audzētāji, profesionāli fotogrāfi, kā arī paši izdevēji. Grāmata 500 eksemplāru tirāžā iznākusi kā Valsts lauku tīkla 18 970 eiro apjomā atbalstītā projekta par Latvijas šķirnes braucamā tipa populāciju rezultātu apkopojums.

Tā ir mūsu realitāte

„Ilgāka laika periodā ir kaut kas izdots, un tas ir būtiskākais,“ par Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācijas (LŠZAA) jauno izdevumu saka biedrības valdes priekšsēdētājs Guntis Rozītis un piebilst, „tie ir pirmie rezultāti ciltsdarba virzienā kopš deviņdesmitajiem gadiem – mēs mēģinam noskaidrot, kāda ir mūsu populācija, ko ar to darīt un cik tā ir kvalitatīva.“

Vairāk nekā 170 lappušu apjomīgais materiāls atspoguļo Valsts lauku tīkla atbalstītā projekta „Atbalsts dzīvnieku ciltsvērtības un ģenētiskās kvalitātes noteikšanai” rezultātus par pērn izvērtētajiem 483 zirgiem visos Latvijas reģionos. Kā teikts grāmatas ievadā – apsekošanu veica sertificēti eksperti ar konkrētu darba uzdevumu – novērtēt zirgus, ievācot maksimāli daudz informācijas par katru dzīvnieku, uzņemt video un/vai fotogrāfijas vizuālajam iespaidam.

Iegūtais materiāls pārsniedzis sākotnēji iecerētā bukleta apjomu un izvērties grāmatā, skaidro projekta vadītāja, asociācijas izpilddirektore Aija Luse, uzsverot izdevuma informatīvo raksturu: „Tas var noderēt gan zirgu audzētājiem, gan vērtēšanas speciālistiem, lai paši saprastu, kas Latvijā notiek braucamo zirgu populācijā. Tas, ko redzam šajā izdevumā, ir Latvijas realitāte.“

Uz jautājumu, vai Latvijas šķirnes braucamā tipa esošā situācija un nākotne ir tik bēdīga, kā bieži vien nākas dzirdēt zirgaudzētāju un speciālistu sanāksmēs, G. Rozītis atbild optimistiski: „Arī mēs sākumā domājām, ka tā aina ir bēdīgāka, ka nav vairs ar ko strādāt, taču materiāls parāda, ka tomēr ir iespēja darboties.“ Grāmata noderēšot kā palīgs asociācijai, lai dotu padomu ģenētisko resursu programmā iekļautu ķēvju īpašniekiem, kādu salikumu izmantot ciltsdarbā.

Nedaudz skeptiskāka par Latvijas šķirnes braucamā tipa nākotni ir biedrības izpilddirektore A. Luse: „Tā aina nav viennozīmīga – diezgan daudz labas kvalitātes zirgu atrodas nevis pie pieredzējušiem un profesionāliem audzētājiem, bet zirgu mīļotājiem, kuri ar tiem neko nedara – bija pat tādi zirgi, kurus vērtētājiem neizdevās ne novērtēt, ne nofotografēt, jo nevarēja tiem pat pieiet klāt. Apsekošana parādīja arī to, ka pastāv diezgan lielas problēmas ar kvalitatīvām vaislas ķēvēm – lielam ērzeļu skaitam pretī proporcionāli maz ķēvju, tāpēc jādara viss iespējamais, lai mērķtiecīgi virzītu ciltsdarbu – izmantotu ķēvju vērtīgāko daļu un piemeklētu katrai vispiemērotāko ērzeli.“

Solis uz priekšu

„Grāmata ir ļoti laba, kā pirmais izdevums tā man patika. Noteikti būs praksē izmantojama, jo daudzi īpašnieki, kuriem pieder ģenētiskie zirgi (ar ģenētiskajiem zirgiem domātas Latvijas šķirnes braucamā tipa ķēves vai ērzeļi, kuri iekļauti lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanas programmā, I.P.), nav tādi spečuki, ka uzreiz var pateikt, kurai līnijai viņa zirgs pieder, taču tagad viņiem ir kur paskatīties. Es to nosauktu par rokasgrāmatu ģenētisko zirgu audzētājiem,“ atzinīgi par kolēģu veikumu izsakās eksperts, Latvijas Zirgaudzētāju biedrības valdes loceklis Juris Mežnieks.

Pieredzējusī zootehniķe Pērle Strauta izdevumam dod savu vērtējumu: „Zinot, ka divdesmit gadu intervālā nekas nav darīts, tas ir viens solis uz priekšu – materiāls plašs, apsekoti ganāmpulki, dots vērtējums pa līnijām, ķēvju ģimenēm. Ja kaut cik zina šo jomu, grāmata ir noderīga un vērtīga.“ Kritika tiek vēstures sadaļai – nav atspoguļots panākumiem bagātais laiks, kad Latvijas zirgi izcīnīja čempionu titulus Vissavienības sacensībās. „Izcili zirgaudzētāji, treneri, sportisti, piemēram, Vija Buša, Egils Gertners un citi bija jāpiemin,“ norāda P. Strauta.

Kopumā par vērtīgu un praksē izmantojamu LŠZAA izdoto grāmatu atzīst vairāki zirgam.lv aptaujātie zirgaudzētāji – Baiba Grīvīte, Vija Buša, Dace Dambe – Kļaviņa.

„Esmu ļoti priecīga, ka ir uzrakstīta tāda grāmata, kurā varu apskatīt zirgus, citādi šāda iespēja ir ļoti ierobežota,“ saka B. Grīvīte. Tās saturu viņa vērtē kā autoru viedokli: „Nevar cerēt, ka daži autori izteiks ļoti vispusīgu vērtējumu, šos cilvēkus pazīstu personīgi un ņemu vērā, ka tas ir viņu personiskais viedoklis.“ V. Buša norāda, ka vairāk vajadzējis pievērst uzmanību šķirnes pirmsākumiem, kā arī pēckara laika sasniegumiem – „kad pēckara gados sāka atzīt Latvijas šķirni, un tika uzrādīti labi rezultāti.“ D. Dambe – Kļaviņa spriež, ka pašai grāmata noderēs, kad ķēves aplecināšanai lūkos piemērotu ērzeli.

„Par kļūdainu un pārāk daudz saslavētu“ grāmatu nosauc zirgaudzētājs Pēteris Miķelsons, aizrādot autoriem, ka materiālā nav iekļautas vairākas labas šķirnes ķēves. Kā pajūgu braucējs viņš vēlētos, lai izdevumā tiktu pievērsta uzmanība šim zirgu izmantošanas veidam. „Runa taču ir par Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgiem, tāpēc vajadzēja parādīt, kā un kurš ar viņiem brauc,“ savu nostāju pamato zirgaudzētājs.

Grāmatā atrodama informācija un fotomateriāls par 483 Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgiem. Labam vizuālajam iespaidam pietrūcis elementāru zināšanu eksterjera fotogrāfiju veidošanā. „Grāmatā redzamās bildes liek zirgiem izskatīties sliktākiem, kādi tie patiesībā ir,“ norāda profesionāls zirgu fotogrāfs Arnts Bornhorsts.

Ar šādām bildēm izdot nedrīkstēja

Gandrīz visi uzrunātie zirgu vērtētāji, audzētāji atzīst, ka grāmatas fotogrāfiju kvalitāte varēja būt labāka. „Daudzas bildes nav kvalitatīvas,“ norāda J. Mežnieks. Tomēr, zinot, cik grūti nofotografēt dzīvniekus, savos izteikumos kritiķi nav pārāk bargi. B. Grīvīte, kurai prezentācijas pasākumā autori pat esot atvainojušies par viņas zirgu attēlu slikto kvalitāti, šo izdevuma defektu nosauc par otršķirīgu: „Man ir svarīgāk, ka tie vispār apskatāmi, jo viens otrs no grāmatā publicētajiem jau ir kritis.“ Arī citādi prasīgā P. Strauta fotogrāfijās nesaskatot „briesmīgas amorālības“.

G. Rozītis attēlu kvalitātē galvenokārt vaino zirgu īpašniekus un viņu izglītības līmeni: „Nemākam zirgu parādīt kā pienākas – nevar taču tos fotografēt apaušos, jābūt iemauktiem un kārtīgi nostādītam! Latvijas zirgkopībā galvenais ir izglītības līmenis – cilvēki nezina, kā zirgs parādāms.“

Projekta vadītāja spītīgi atkārto, ka fotogrāfijas informatīvajam izdevumam veidotas, lai gūtu priekšstatu par populāciju. Grāmatas autori uzskatot, ka „labāk ievietot daudzu zirgu fotogrāfijas, nevis nodrukāt piecas fotostudijā izgaismotas sapucētu zirgu bildes, kas neatspoguļo patieso situāciju“, skaidro A. Luse.

Teiktais par grāmatas informatīvo raksturu nepārliecina – kaut vai tāpēc, ka ievads un vēstures sadaļa tulkoti svešvalodās – angļu un krievu. Un priekšstatu par dzīvnieku vislabāk sniedz kvalitatīvi veidoti fotoattēli. To apstiprina arī divi profesionāli ārzemju fotogrāfi, kurus zirgam.lv lūdza izteikt savu vērtējumu par izdevuma attēlu kvalitāti.

„Grāmatā redzamās bildes liek zirgiem izskatīties sliktākiem, kādi tie patiesībā ir. Kāju, ausu, galvas u.c. novietojums nav labs, fotografēšanas leņķis un attālums no zirga – neprofesionāls, izceļot negatīvo. Nav pievērsta uzmanība foniem, kuri neizskatās visai labi. Ir ļoti daudz un dažādu veidu, kā zirgu kvalitatīvi nofotografēt, taču pamatdoma ir viena  – foto jāveido tā, lai zirgs attēlā izskatītos labi. Grāmatā redzamie fotoattēli neizpilda šo uzdevumu“, tāds ir nīderlandiešu meistara Arnta Bronhorsta (Arnd Bronkhorst) atzinums.

Poļu fotogrāfe Dominika M Freja (Dominika M Frej): „Izšķirstot elektronisko versiju, biju vīlusies, ka tajā ir tik daudz sliktas kvalitātes fotogrāfiju. Grāmata ir apkaunojums tās izdevējiem, jo ar šādām bildēm to nedrīkstēja izdot. Esmu pārsteigta, ka zirgi fotografēti pļavā, jo eksterjera bildes jāveido, zirgu nostādinot uz cieta pamata – asfalta, grants, smilts. Mīksts pamats sarežģī stāvēšanu taisni, tāpēc zirgi izskatās šķībi un greizi. Profesionāli zirgu fotogrāfi zina arī to, ka dzīvniekus nedrīkst bildēt, pašiem stāvot kājās, bet gan pietupstoties vai pat guļus, lai saglabātu labu leņķi. Nav iespējams popularizēt šķirni, ja fotogrāfijās redzamas arī sētas, suņi, cilvēki netīrās drēbēs. Es, piemēram, nespēju uzmanību veltīt zirgiem, jo attēlos ir tik daudz lietu, kas to novērš. Vēl viena elementāra lieta – pirms fotografēšanas zirgu īpašniekiem noteikti jāpasaka, ka jānotīra arī zirga kājas. Ja kāds zirgs nav sagatavots fotografēšanai, tad to nevajag bildēt.“

Kāds būs turpinājums sanāksmēm

Asociācijas īstenoto projektu A. Luse nosauc par loģisku turpinājumu pērn sadarbībā ar LZB rīkotajām reģionālajām sanāksmēm, lai noskaidrotu zirgaudzētāju viedokli par nozares situāciju un attīstību, kā arī sadarbību ar abām organizācijām. Pēc zirgam.lv aprēķina saietos izskanēja vairāk nekā divdesmit priekšlikumu. Vai izdevies kādu iedzīvināt?

A. Luse skaidro, ka uzsāktas sarunas ar Zemkopības ministriju par papildus atbalstu vērtīgākajiem ģenētisko resursu vaislas dzīvniekiem. „Ministrija ir atsaukusies un lūdz mums sagatavot priekšlikumus, kāds šis atbalsts varētu būt. Aprīļa vidū ministrijas ciltsdarba nodaļas darbinieki dosies uz vadības apspriedi pie zemkopības ministra,“ stāsta LŠZAA izpilddirektore.

Taču joprojām neizdodas atrisināt ciltsmarkas jautājumu, kas palīdzētu atšķirt Latvijas šķirnes zirgus no ģenētisko resursu programmā iekļautajiem – Lauksaimniecības datu centrs nespējot tehniski atrisināt esošās ciltsmarkas LS papildināšanu ar vēl vienu burtu.

No vietas nekust spermas bankas ierosinājums, taču, piesaistot Latvijas Lauksaimniecības universitātes speciālistus, Kurzemes ciltslietu mākslīgās apsēklošanas stacijā veikta ilgstoši uzglabātās spermas pārbaude. Rezultāti nav iepriecinoši – tās dzīvotspēja izrādījusies zem 30%, kas nozīmē, ka materiāls nav izmantojams.

Bieži pieminētā tirgus stratēģija, veidojot kopīgu platformu ģenētisko resursu zirgu pārdošanai ar kvalitatīvu reklāmu, plānota uz nākamo gadu.

Asociācijas vadībai vēl daudz darāmā, lai vērtīgākie zirgaudzētāju piekšlikumi nepaliktu tikai uz papīra un kupli apmeklētās reģionālās sanāksmes neizrādītos formāls pasākums.

Izdevums „Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgu populācija“ elektroniskā formā apskatāma šeit

Oriģinālraksti portālā zirgam.lv top, pateicoties ilgstošai un veiksmīgai sadarbībai ar Baileys un NAF klientiem – pastāvīgiem zirgu barības un piedevu pircējiem.

Atpakaļ

75 komentāri

  • biedrs

    biedrs Tā ,apsekoti 483 zirgi , grāmatā tik daudz nevarēju saskaitīt. Kā var runāt par populāciju , nepieminot visus . 'Prasītos arī 18 970 eiro sadalījums pa pozīcijām ,pat ļoti ( neveselīga interese) . Diez vai J.M. kungs un P.S. kundze , kā arī G.R.kungs ir izlāsījuši šo izdevumu no pirmās līdz pēdējai lapai . Diez vai . Un visbeidzot " Ar šādām bildēm izdot nedrīkstēja ". Bet izskatās , ka viss iet uz grunti , ja LSZAA biedru sapulcē runā un tiek risinātas problēmas par ievedamajiem zirgiem un ttt., ja zirgaudzētava Latvijā iepērk zirgus pa nomalēm (piemēram LT) , un savus ved uz gaļas kombinātu , vai tā negremdējam savu Latvijas šķirnes zirgu ?!

    24. marts, 2015 @ 16.57
    • kurlander

      kurlander » biedrs Tā šķiet, ka biedrs ir liels speciālists visu citu kritizēšanā. Gribētos pajautāt, cik zirgus esat pats(pati) izaudzējis, lai varētu kritizēt latvijas zirgaudzētavu darbu. Ja viss ir tik slikts, varbūt jāsāk pašam kaut ko darīt, ne tikai kritizēt.

      25. marts, 2015 @ 0.24
  • Kukainis

    Kukainis It kā piekasīšanās "sīkumiem", bet tomēr, ja paturpinām biedra teikto.. Citēšu 2 definīcijas no saviem studiju materiāliem: "Populācija jeb ģenerālkopa – aptver visus iespējamos interesējošos indivīdus" un "Paraugkopa jeb izlase – daļa no populācijas, kas tiek aptverta konkrētajā pētījumā". No šī varam izsecināt, ka lietot vārdu "populācija" ir korekti tikai un vienīgi gadījumā, ja apskatām VISUS indivīdus. Ja apskatām tikai tos, kurus varam noķert pļavā un safotogrāfēt - tad tā ir izlase. Vai arī šādām lietām nebūtu jābūt pārdomātām, pirms grāmatas izdošanas?

    24. marts, 2015 @ 18.51
  • Favis

    Favis Raksts kaut kāds absolūti haotisks šoreiz. Grāmatu vienreiz jau ķidāja šai pašā saitā, otreiz visu to malt cauri, tiešām cilvēkiem neapnīk?

    24. marts, 2015 @ 19.22
    • biedrs

      biedrs » Favis Ja nav ko teikt , nesaki. Rakstā pareizi un kritiski ir izteicies Pēteris Miķelsons. Domāju , ka grāmatas autoriem šo darbu vajadzētu labot un precizēt ,papildināt , bet tagad gan tikai par saviem līdzekļiem .Tas arī būtu b-bas cienīgs veikums.

      24. marts, 2015 @ 19.40
  • Favis

    Favis Nu piedodiet, nepatīkams, bet tomēr mans viedoklis.

    24. marts, 2015 @ 20.03
    • Agnese

      Agnese » Favis Favi,izlasi vismaz ievadu,sapratīsi, par ko raksts.

      24. marts, 2015 @ 20.50
  • Daiga

    Daiga Fotograafu padomi saprotami un nemaz nav gruuti izpildaami–vai tad taadu iiso kursu nevareeja uzorganizeet bildeetaajiem,atteeli uz pusi buutu labaki.Man arii zeel, ka daudz sliktu bilzu.

    24. marts, 2015 @ 21.35
    • biedrs

      biedrs » Daiga Šeit pat nevajadzētu vainot bildētājus , bija teikts , ka iekšējām vajadzībām , par publicitāti pat nebija runas. Visa vaina organizētībā ,tātad šī projekta virsuzraudzībā. Man patīk , kāds vaino zirgu īpašniekus un izglītības līmeni ; otrs spītīgi turas " ka fotogrāfijas informatīvajam izdevumam veidotas, lai gūtu priekšstatu par populāciju. Grāmatas autori uzskatot, ka „labāk ievietot daudzu zirgu fotogrāfijas, nevis nodrukāt piecas fotostudijā izgaismotas sapucētu zirgu bildes, kas neatspoguļo patieso situāciju“, skaidro A. Luse. " Tātad kvantitāte ne kvalitāte ; un populācija ar "-"zīmi. Par populāciju precīzi pateica Kukainis , bet ja nu galīgi vēl kādam nav skaidrs , nu iemetiet google.

      24. marts, 2015 @ 21.59
    • Daiga Liepiņa

      Daiga Liepiņa » Daiga Latvijā ir daudz Daigu.

      25. marts, 2015 @ 9.26
  • _draugiem_1130643

    Draugiem lietotājs Tā ir mūsu realitāte - skumīgā tonī un pelēkā krāsā.

    24. marts, 2015 @ 21.36
  • Rosalinda

    Rosalinda Šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad man negribas "piekasīties" itin nemaz. Es noņemu cepuri padarītā darba priekšā tos 483 "pēdējos mohikāņus" apsekojot izkaisītus pa Latvijas krūmiem un fiksējot objektīvā REALITĀTI, kāda tā tur ir. Es noņemu cepuri to laucinieku-zirgaudzētāju priekšā, kam tie nepilni 500 Latvijas zirgi vēl ir. Pagaidām vēl ir. Pat, ja tie "karājas" ķēdes galā, pat, ja fonā nav asfaltēta laukuma ar rožu dobēm, pat, ja saimnieks ir darba drēbēs, jo ... varbūt viņam vienkārši ...citu, labāku drēbju nav. :( Šī grāmata NAV izstādes reklāmas katalogs, tā ir darba materiāls informācijai audzētājiem. Un mani tajā atrodamā informācija pilnībā apnierina, ieskaitot (ak, kāda ķecerība!) pat tās dažas bildes "ne no tāda rakursa". Es zirgus diendienā redzu jau vairākus gadu desmitus, arī fotogrāfēju tos tik pat ilgi. Es vnk ZINU, kāds izskatās "ne no tāda rakursa" bildē redzamais zirgs, ja fotogrāfs pārvietotos 3-5 m pa labi vai pa kreisi savādākā rakursā. Telpiskā iztēle strādā, un tā "zīmē" realitātei tuvu esošu informatīvu "bildi". Un fotogrāfam fotogrāfējot Latvijas zirga eksterjeru noteikti NAV jāguļ zemē, kā to iesaka "kaut kāda" poļu fotogrāfe, zemē varētu gulēt tikai fotogrāfējot miniponijus. Varbūt izklausīšos pēc pesimistes, BET pieļauju domu, ka šī grāmata ir pēdējā, citas vēl pēc 20 gadiem var arī nebūt. Zirgu audzēšana Latvijas laukos NAV peļņu nesošs bizness. Tā ir ļoti dārgs hobijs, kas balstās uz plika entuziasma, un agri vai vēlu, bet arī entuziasms izbeidzas... Kumeļmāte nes ZAUDĒJUMUS, pat, ja to triec nomā pa 14 eiro/stundā. http://lzb.lv/jaunumi/zirga-gada-uzturesanas-izmaksas?gads=2015

    25. marts, 2015 @ 6.39
    • Zirgu audzeetaja

      Zirgu audzeetaja » Rosalinda to cepuri zirgu audzeetaju prikshaa vajadzeeja nonjemt ar to ka uztaisa smukas bildes.mana keeve izskataas taa,ka pashai netiik skatiities to fotograafiju.man neviens neteica prieksh kam taa bilde buus.par tekstu neko sliktu nevaru teikt.

      25. marts, 2015 @ 11.21
    • Laila

      Laila » Rosalinda Nešauboties piekritīšu šim viedoklim.

      25. marts, 2015 @ 11.35
    • Laila

      Laila » Rosalinda Atvainojos par kļūdu komentāra ievietojumā. Piekrītu Rosalindas viedoklim.

      25. marts, 2015 @ 11.36
    • Armands bet ne Šteins

      Armands bet ne Šteins » Rosalinda Bravo! Pilnīgi piekrītu! Var jau piekasīties jebkam un vienmēr! Bet jāprasa - ko kritizētājs pats personīgi ir paveicis tās problēmas risināšanā? Grāmata nav ideāla, bet tā ir pirmā tajā lauciñā, ko sauc par Latvijas škirnes braucamā tipa reālu saglabāšanu. Vēl tikai vajadzētu apjēgt, ka tas nekad nebūs komerciāls pasākums, tas vienkārši ir pienākums mūsu iepriekšējo zirgaudzētāju paaudžu priekšā un protams arī pašu Latvijas škirnes zirgu priekšā!

      29. marts, 2015 @ 0.18
    • Ila

      Ila » Rosalinda Pievienojos viedoklim , ka grāmata ir laba un ir ieguldīts liels darbs, lai to izveidotu. Finansējums projektos ir ierobežots un uzskatu, ka viss izdarīts, lai to iztērētu lietderīgi. Par kritiku...jāpasmaida, jo arī "vislabākie" jātnieki ir tie, kas sēž ar pulti dīvānā un zirgu redz reizi nedēļā :) Izdariet paši kaut ko līdzīgu, izdodiet grāmatu un tikai tad jums būs tiesības kritizēt kāda cita darbu. Ja neko nozīmīgu neesat spējuši savā dzīvē paveikt, citu skaušana un kritizēšana nepalīdzēs pacelt dibenu no peļķes, kurā sēžat. Ārzemju fotogrāfu pieminēšana neiztur kritiku, jo arī Latvijā ir labi fotogrāfi un diemžēl ierobežota finansējuma apstākļos ir jārēķinās ar konkrētām izmaksām. Apsveicu projekta realizētājus ar labi paveiktu darbu un vēlu veiksmi turpmāk Latvijas braucamā tipa zirgu saglabāšanas programmā!!! Lai viegli atrast finansējumu jauniem projektiem!!!

      6. aprīlis, 2015 @ 11.02
  • Edīte Rozīte

    Edīte Rozīte Pilnīgi pievienojos Rosalindai, arī es ar zirgiem esmu saistīta visu savu darba mūžu.Un gribētu šajā diskusijā, ja jau tāda atkal par šo grāmatu uzsākta, redzēt un lasīt, diskutēt ar reāliem cilvēkiem,iztiksim bez segvārdiem.Lai savas domas izsaka speciālisti zirgkopības jomā.Nesāksim atkal ķengāties, cits citu apmētāt ar dubļiem.Paldies tomēr ir jāsaka cilvēkiem, kas šo darbu izdarīja. Esmu fotogrāfējusi zirgus daudz, tas nebūt nav tik viegli izdarāms pat, ja zirgu nostāda speciālists šajā jomā.Daudzas fotogrāfijas patiešam nav kvalitatīvas, bet ir.Un zirga pazinējs varēs izdarīt savus secinājumus. Reizēm patiešām skaisti sapucēts un nostādīts zirgs, veicot arī bilžu korekciju dabā izrādās galīgi garām un arī otrādi. Mīļie zirgu audzētāji un mīļotāji, izteiksim savas domas bez ļaunuma.Grāmata var patikt un var nepatikt, kam nepatīk, nav taču obligāti tā jāšķirsta, bet tapēc nav jāsāk būt rupjiem.Diemžēl iepriekšējo diskusiju brīžiem bija skumji lasīt.

    25. marts, 2015 @ 7.37
  • Rosalinda

    Rosalinda Šajā rakstā kā "autoritāte" ir minēta jaunā poļu fotogrāfe Dominika M Freja. Diemžēl tas nav īsti vietā, jo viņa nenodarbojas ar zirgu eksterjera fotogrāfēšanu zootehniskām vajadzībām. Viņa ir mākslas fotogrāfe, un tas nav gluži viens un tas pats. Aplūkojot viņas uzņemtās fotogrāfijas, man tagad ir skaidrs, KĀPĒC viņa iesaka zirgus fotogrāfēt guļot zemē. Tas ir mākslas fotogrāfa paņēmiens. :)) http://www.dominikafrej.pl/ Arī nīderlandiešu fotogrāfs ir zemēgulēšanas rakursu cienītājs un mākslas fotogrāfs. http://www.paardenfotoworkshop.nl/workshops/ http://www.paardenfotoworkshop.nl/over-arnd/ Abi šie fotogrāfi fotogrāfē RAW formātā ar vēlāku attēlu apstrādi fotošopā, abi specializējas uz t.s. "smuko bilžu kostīmfotosesijām".

    25. marts, 2015 @ 8.22
    • biedrs

      biedrs » Rosalinda Jaukā Rosalinda , nu nevaru jums piekrist . Jebkurai publikācijai jābūt paliekošai ar skatu uz nākotni . Gribat vai nē , vecie audzētāji apmirs , jaunajiem , paskatoties šo izdevumu , neradīsies ne mazākā vēlme nodarboties ar šo šķirni. Nu tak piekrītat , ka informācija grāmatā ir saraustīta , nepārskatāma , kļūdaina , bildes , ak , jā ar tām esat apmierināta.

      25. marts, 2015 @ 8.47
    • Cherrij

      Cherrij » Rosalinda Eksterjeru ir jābildē nostādot zirgu uz laba pamata, bez šķībām līnijām fonā, vēlams viena taisna līnija kaut kur, horizontā, lai var salīdzināt zirga "taisnumu"... Fotogrāfs stāv zirga vidū, dažus metrus atpakaļ, ietupstas ceļos, lai nefotogrāfētu "no augšas"... Nomazgāt kājas un uzlikt labākos apaušus arī daudz laika neprasa.. Bet nu jā, galvenais, ka apsekots.

      25. marts, 2015 @ 19.20
  • biedrs

    biedrs Neesmu pamanījis nevienu rupjību šajā diskusijā . Protams, nav obligāti jāšķirsta šī grāmata un nav arī obligāti jāpiedalās diskusijā. Jā , Rosalindai smukas bildes , un tieši tapēc viņai pirmajai vajadzēja pamanīt grāmatā nekvalitatīvās . Ko lai saka , mīļie zirgaudzētāji , ņemiet šo grāmatu ,kura "NAV izstādes reklāmas katalogs, tā ir darba materiāls informācijai audzētājiem. " un darbojaties katrs savā kūtspakaļā. Pieveriet acis uz visām nebūšanām ,paveriet muti , lai kādu aplaimotu utt. Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgs nomirs dabīgā nāvē , pēc šādas "grāmatas " viņš nav spējīgs izdzīvot. Tik nesaprotu , kapēc b-bas 2015. gada pasākumos ietverts WBFSH ģenerālās asamblejas apmeklēšana Austrijā. • Sagatavošanās dalībai starptautiskā izstādē «Helsinki Horse Fair» Kapēc maksājam biedru naudu starptautiskajā organizācijā WBFSH ???!!!

    25. marts, 2015 @ 8.38
    • Rosalinda

      Rosalinda » biedrs Nu bet tieši tā arī ir - biedrībā (1vienā vai divās, vai, ja kas nepatīk var dibināt 3. un 4.) apvienojas Latvijas krūmos dzīvojošie zirgaudzētāji, un katrs savā kūtspakaļā tad arī audzē (saprotams, ka savā, vai tad pie kaimiņa savi zirgi būtu jātur un uz viņa kūtspakaļu jāved?). Nu un biedrības laiku pa laikam apseko un konstatē faktu, ko katram biedram savā kūtspakaļā ir izdevies vai nav izdevies izaudzēt, JO biedrībām pašām nav ne vaislas ķēvju, ne ērzeļu un pat kūtspakaļas nav!!! :)) Ui, labs joks, teju vai aforisms biedram ir sanācis: "Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgs nomirs dabīgā nāvē , pēc šādas "grāmatas " viņš nav spējīgs izdzīvot." Nuuuuu nemirs jau tāpēc, ka ir izdota grāmata, iemesls gan būs cits - Latvija ka zirgaudzēšanas valsts un vispār ka lauksaimniecības valsts nevienam Eiropā un pasaulē nav vajadzīga, zirga izaudzēšanas pašizmaksa pat "na haļavu" ķēdē turot un sev algu nerēķinot ir lielāka par iespējamiem ieņēmumiem. Mīnusi, pie tam, pamatīgi. Un jaunie audzētāji veco vietā nenāks tāpēc, ka viņiem skolā iemāca elementāru nojausmu par to, kas ir kapitālisms, uzņēmējdarbības iespējamības nosacījumi, viņiem tā iedzimta entuziasma, kas vēl ir vecajiem, nav. Jaunajiem ir laukos nav ko darīt, jo laukos ir sagrauta infrastruktūra.

      25. marts, 2015 @ 9.14
  • Edīte Rozīte

    Edīte Rozīte Vai " biedram" nav sava vārda un uzvārda?

    25. marts, 2015 @ 8.49
    • biedrs

      biedrs » Edīte Rozīte Ir , bet spriežot par dažiem , pēc iepriekšējās diskusijas , tika nogriezta visa vēlme komentēt zem sava vārda . Citādi tūlīt gribēšu G.R. vietā tikt , kā Iluta Aijas vietā.

      25. marts, 2015 @ 9.00
    • biedrs

      biedrs » Edīte Rozīte Šādi diskutēt varam ilgi un dikti . Ir ir taisnība Rosalindai , bet ja esam tik pesimistiski , tad nevajadzētu izcelt uz sliktā fona sliktu darbu un vēl ar to lepoties .

      25. marts, 2015 @ 9.59
  • Fotograafe

    Fotograafe Glokam (atšķirībā no Rosalindas) gan nav iebildumu pret Arnda bildētiem zirga eksterjera foto. http://www.arnd.nl/search/search.php?beeldnummer=131126106

    25. marts, 2015 @ 8.51
  • Anna Veidemane

    Anna Veidemane Man nav iebildumu pret Arnda eksterjera foto, bet pirms sākam salīdzināt, saskaitām cik cilvēki cik stundas ir strādājuši, lai šāds foto taptu? Tas zirgs nav tikai tajā dienā sapucēts (kas arī noteikti ir darīts), bet regulāri trenēts un kopts, tāpat apkārtnes veidošanā noteikti darbaspēks gadiem ir iesaistīts. Arnds noteikti brauca pie šī viena zirga veikt fotosesiju, izvēloties dienu ar piemērotiem laika apstākļiem, nevis "paķēra pa ceļam". Rezultātā tas izmaksāja naudas summu, kuru var atļauties Gloks, bet ne vidēji situēts lauku cilvēks, nerunājot par tiem, kas dzīvo švaki. Un pie netrenēta un nekopta zirga uz dubļu un traktoru fona lietainā dienā nez vai pat Arnds kādu šedevru radītu - kur nu vēl, ja pats zirgs ir neglīts. Vienkārši nevajag salīdzināt to, ko nevar salīdzināt. Gloks pret laucinieku, kas vago kartupeļus ar zirgu, ha.

    25. marts, 2015 @ 9.06
  • biedrs

    biedrs Vēlreiz uzdodu jautājumu kapēc tad mums ir vajadzīgs šis WBFSH ģenerālās asamblejas apmeklēšana Austrijā. • Sagatavošanās dalībai starptautiskā izstādē «Helsinki Horse Fair» Kapēc maksājam biedru naudu starptautiskajā organizācijā WBFSH ???!!! KAPĒC ! Ar ko mēc dalīsimies ? Ko prezentēsim ? Ar ko leposimies? Ja nevaram sapucēt savu zirgu 1x 20 gados ? Iznāk , ka mājās staigājam vecās galošās , bet uz ES izbraucam balles kurpēS ? Nu , Anna, tas būtu tā vērts , strādāt stundām , dienām , mēnešiem , lai gala rezultāts būtu OK.

    25. marts, 2015 @ 9.28
  • Daiga Liepiņa

    Daiga Liepiņa Grāmata ir tāda kāda viņa ir, kādam var patikt, kādam nē, visas iespējas, tiem kam nepatīk, rakstīt pašiem savu. Bet raksts Zirgam LV gan ir ļoti nekvalitatīvs, saraustīts un pat teiktu ka murgains. Ja nav ko darīt varat braukt uz tuvējo stalli, un pastrādāt kaut vai ar dakšām. Būs vismaz kaut kāds reāls labums.

    25. marts, 2015 @ 9.31
    • admin

      Zirgam.lv » Daiga Liepiņa Ja raksts nepatīk, to var nelasīt. Nav spiesta lieta!

      25. marts, 2015 @ 9.45
    • biedrs

      biedrs » Daiga Liepiņa Atkal viena pērle diskusijā. Pirms izdot šādu grāmatu , varbūt vajadzēja informēt b-bas biedrus , ka tāda būs un aprunāties ar zirgaudzētājiem . Kā nekā tas nav nekāds SIA . gribu un daru . Ko lai saka , ja grūti lasīt un nav saprotams šis raksts , tad varbūt tiešām labāk sisties pa krūmiem.

      25. marts, 2015 @ 9.54
  • Daiga Liepiņa

    Daiga Liepiņa Tādas pašas iespējas ir nelasīt grāmatu. Un asociācijas biedri kas bija ieradušies uz sanāksmēm bija informēti par grāmatu, tā ka nekāds gribu un daru nebija.

    25. marts, 2015 @ 10.32
    • Anda

      Anda » Daiga Liepiņa Skaidrs,ka nav labs raksts,jo parāda,ka par grāmatu atbildīgā projekta vadītāja Aija Luse nesaprot,ka zirgu bildēm bija jābūt labām.

      25. marts, 2015 @ 11.08
  • Edīte Rozīte

    Edīte Rozīte Man tomēr gribētos dzirdēt, tas ir,izlasīt,domas par grāmatā aptvertajām zināšanām par Latvijas šķirnes ērzeļiem un ķēvēm, ģimenēm, par kurām varētu uzrakstīt vēl daudz ,daudz vairāk. Varbūt tomēr kāds vēl savā saimniecībā, fermā ved uzskaiti par ķēvju ģimenēm,kādas īpašības ir atstājušas pēcnācējos,tā pat arī par ērzeļiem.Varbūt dalīsimies pieredzē ar labo no katra paša, lai turpmākais darbs būtu pozitīvāks. Mūsu Latvijas zirgs nemaz nav tik nonicināms, to es varu pierādīt ar darba spēju vērējumu gadu desmitiem.Ne tikai ratus vilcis, bet arī trīscīņu gājis, iejādē Olimpiskajā Lielajā balvā startējis un lēcis maršrutus 150 un augstāk.Varu ar pilnu atbildību nosaukt gan ērzeļus, gan ķēves, gan sportistus un trenerus, kas strādājuši. Protams, nevar salīdzināt ar sportiskajām šķirnēm,kas nemaz arī nav jādara. Ir tikai viena maza nelaime, esam aizmirsuši,ka zirgs ne tikai jāiegūst,aplecinot ķēvi, bet ar to diedienā arī jāstrādā un ar Latvijas šķirnes zirgu ilgi un pacietīgi, tad rezultāti neizpaliks. Ir taču tanī grāmatā arī labi nobildēti zirgi,zināšanas par vēsturi nav slikti atsvaidzināt, vajag lasīt un skatītie ar pozitīvu skata punktu.

    25. marts, 2015 @ 10.38
    • biedrs

      biedrs » Edīte Rozīte Redz , Edīt , pilnīgi piekrītu Tev , bet projekta veidotāji nevienam neko nejautāja , būtu pakonsultējušies kaut vai ar P.M. pēc tam vēl kādiem un būtu tāds materiāls , ka nenoskatīties. Šajā gadījumā grāmatas nosaukums pilnīgi neatbilstošs.Joprojām "populācija " un "izlase". Ir dzirdēta frāze "atzītās " un "neatzītās " ģimenes. Tad atkal jautājums , ko b-ba visus šos gadus darījusi ? Domāju , ka ciltsdarba speciālistu vajadzētu nomainīt ( un ar steigu ).

      25. marts, 2015 @ 14.51
  • Elita

    Elita Biedrība uztaisījusi grāmatu ar daudzām švakām bildēm–tas nu katram ir skaidrs.Tagad biedrības fanes metas aizstāvēt savējos,uzbrūkot rakstam,fotogrāfiem.Ko tad aizstāvat, vai līdz galam labi nepadarītu darbu?Tur nav vainīgs ne holandiešu,poļu fotogrāfs,ne raksta rakstītājs.Mana mamma mani mācīja tā,ja dari kādu darbiņu,izdari to labi,neatstāj pusdarītu.Kāpēc par tik lielu naudu–vai tad 18 tūkstoši eiro nav liela nauda–nevar izdarīt visu kā nākas?

    25. marts, 2015 @ 11.00
    • biedrs

      biedrs » Elita Šeit gribētos salīdzināt ar grāmatu "Latvietis un viņa zirgs".

      25. marts, 2015 @ 14.52
  • Donny

    Donny ieskatam: http://www.sukuposti.net/hevoset/gotika/galleria/626294 Latvijā dzimusi, augusi (bijuši kumeļi, eksportēta) - tātad mūsu pašu zemītē augušu zirgu iespējams parādīt no vislabākās puses. Lai arī ne ģenētisko resursu izcelsme zirgam, bet stāsts par iespējamo bilžu kvalitāti. Ja nebūtu ačgārnā situācija, kur +/- dzīvotspējīgs bizness sākas pierīgas staļļos ar uzturēšanas maksu +/- 2000, - EUR gadā (ko tīri provizoriski varam uzskatīt par zirga gada pašizmaksu, bet realitātē tās ir augstākas izmaksas), bet pašu zirgu (sportam, hobijam, reitterapijai, nomai u.tml.) no "kūtspakaļas" audzētāja nesaprotamu iemeslu dēļ vēlamies nopirkt (veselu, iejātu //vēlams gatavu sacensībām vai zirgam predzamajam uzdevumam - drošu apvidū, iesācājiem u.t.t.//, koptu, bez eksterjera kļūdā, sev vēlamajā krāsā un izmēros, ar labu izcelšanos, augsti novērtētu, par cenu kas ir zemāka kā potenciālās pierīgas staļļu gada uzturēšanas izmaksas!!! Ir jāsaprot, ka zirgs, kurš 11 mēnešus (turpat 1 gadu) pavadījis kumeļmemmas vēderā, 4 gadus audzis (zirga pašizmaksā arī "kūtspakaļas staļļos" ietilpst barība, veterinārie pakalpojumi, cilvēkresursi, inventārs, ganību aprīkojums, nedrīkstētu piemirst arī vaislas ērzeļu uzturēšanas vai to pakalpojumu izmaksas..........) NEVAR MAKSĀT nieka naudu. Tātad, ja zirga pircējs Latvijā, beidzot, novērtēs audzētāja ieguldījumu samaksājot par zirgu atbilstošu cenu, tad, iespējams daļa "kūtspakaļas" audzētāju spēs savest kārtībā savas saimniecības apkārtni, nobruģēt celiņus, ierīkot treniņlaukumus, un kas zina - izbrīvēs skaistu, saulinu dienu savu mīluļu profesionālai fotosesijai. ar cieņu Viola Lāme

    25. marts, 2015 @ 11.20
    • biedrs

      biedrs » Donny Tiešām skaisti . Tik vainot atkal nevienu nevajadzētu ( šoreiz pierīgas staļļus) tāda ķēde , galā vienmēr kāds vainīgais. Kas tad gremdē un dempingo cenas ? Latvija kļuvusi par tranzīta zemi . Vai te nevienam nekas nav sakāms? Ne b-bām , ne PVD , ne datu centram? Bija laiki , kad nemaksāja nekādas naudas , katrs cik spēja , tik vilka . Bija kvalitāte ne kvantitāte. Savi zirgi tika pienācīgi parādīti . Tās subsīdijas tomēr bremzē visu.

      25. marts, 2015 @ 15.13
    • Pokemons

      Pokemons » Donny Es neesmu ne biedrs, ne audzētājs, bet tā saucamais patērētājs. Zirdzinieks parastais. Meklējot sev zirgu izbraukāju visas " kūtspakaļas" Saskatijos šķībus greizus (nu kā tajās bildēs) negrieztiem nagiem vismaz gadu. dažiem sūdu un dadžu bumbuļu kārta tāda ka krāsu nevar redzēt, un vēl jādiebj pa visām ganībām pakaļ.... Ja kāds labs eksemplārs arī gadījās tad cenas bija astranomiskas. Es saprotu ka pat līdz 4gadīgam nestrādātam zirgam ir jāizaug un nauda jāiztērē. Taču mans novērojums, ka reāli investē (vitamīni, kalējs, zobārsts utt) labi ja 1% no visiem audzētājiem. Tapēc arī atmetu domu un par sev pieņemamu naudu nopirku iestrādātu zirgu ne no mūsu " kūtspakaļas". Tāpēc nevajag uzskatīt par varoni to kurš ķēvi aplecinājis, kumeļu sagaidījis un palaidis ganībās. Un ieragot šo grāmatu domāju liela daļa pat nesaposīsies ceļam apsaktīt šos zirgus. Grāmata, kā reklāmas materiāls (kas tāds arī ir ja tiek tulkots svešvalodās) - ir panākus pilnīgi pretēju efektu, padarot par kautkādu kleperu kalendāru. Labi lai tas zirgs ir kāds ir, bet ja bildē tam zirgam otrs zirgs aizmugurē ar galvu pie pakaļas?! Vai salijuši zirgi? Te jau pat vairs neiet runa par rakursiem, bet lementāru sapratni. Un ja mans zirgs būtu tā nobildēts un vēl gramatā ielikts bez manas atļaujas, es to cilvēku tiesā iesūdzētu.

      25. marts, 2015 @ 18.31
  • Edīte Rozīte

    Edīte Rozīte Viedi vārdi un doma.

    25. marts, 2015 @ 11.45
  • Sandra

    Sandra Paldies par šo rakstu,tagad skaidrs par ko tā jezga bija iepriekš. Citādi nesapratu,zirgam,lv ieliek rakstu ar smuku princeses foto,bet visi cepas par kaut kādām tizlām zirgu bildēm.

    25. marts, 2015 @ 16.33
  • biedrs

    biedrs Labi teikts Pokemon !

    25. marts, 2015 @ 18.45
  • Cherrij

    Cherrij Starp citu, vai asociācijai nav jāuzņemas atbildība/saistības par to, ka tie ir bez brīdināšanas un jautāšanas ievietojuši zirga bildi grāmatā? Pie kam, es nemaz neesmu biedrs.

    25. marts, 2015 @ 19.32
    • biedrs

      biedrs » Cherrij Normālā valstā Jā , pie mūsu dīvainīšiem Nē.

      25. marts, 2015 @ 19.44
  • Fotograafe

    Fotograafe Valstij nav ne vainas! Problema ir taja, ka dazs labs doma, ka tikai shadi un ne savadak lietas ir daramas. Ja nebija skaidrs, ka ar sadam bildem NEDRIKST gramatu izdot, tad komentaru nav. Zems limenis....

    25. marts, 2015 @ 20.14
  • vētra

    vētra Es arī neesmu nedz audzētājs,nedz biedrs,bet man gribās pajautāt Pokemonam.Kāda vella pēc zirgam kas aug līdz 4 gadiem,ir jāinvestē piemēram zobārstā ( ja vien protams nav iedzimtas problēmas,vai akūti gadijumi ) Cik ir diskutēts arī ar ārzemju zirdziniekiem,kam vajag patiešām zirgu SEV,neviens nav atbalstijis zirga meklēšanu glancētā stallī,ar vatņikiem kājās un iepakotu segā. Visi viņi ir teikuši kā par brīnumu identisku ieteikumu- SEV meklē zirgu pļavā,vēl labāk,ja viņš stalli ir redzējis tikai apmācības nolūkos,labāk lai viņam aste ir dadžos un pāris rētas,nekā putekļi no viņa diendienā pucēti. Kamēr būs smukuma meklētāji ārzemju staļļos,tikmēr arī rezultāti būs viduvēji,jo izņemot smukumu,nekā ievērības cienīga lielākoties tur nebūs,jo ievērības cienīgi zirgi arī maksā ievērojamas summas un diez vai pa tādu šeit diskutējošais cilvēks ir pircis,ja jau vietējie,normālie zirgi viņam likās astranomiski dārgi.Kamēr mēs paši nenovērtēsim to,kas mums ir,nebūsim par to lepni,neviens cits to mūsu vietā nedarīs. Es šobrīd nerunāju par grāmatu (skumji protams,ka liela daļa bilžu ir tik nožēlojamas),bet gan par Latvijas zirga noniecināšanu vispār.Lai arī man šobrīd nav vajadzības audzēt vai strādāt ar Latvijas braucamā tipa zirgu,tomēr vienmēr ar sajūsmu skatos uz tiem darbībā. tas,ka mums nav cilvēku,kas šo potenciālu mācētu parādīt,nenozīmē ka slikta ir pati šķirne un tās eksemplāri.

    25. marts, 2015 @ 21.15
    • Pokemons

      Pokemons » vētra Vētra. Jūs starp nepareizajām rindiņām izlasījāt. Labi lai tas četrgadnieks ir neapjāts- jo labāk viņam pie mūsu jaunzirgu trenneru trūkuma. taču ja viņu pat pavadā nevar noturēt, vai apaušus galvā uzlikt, nerunājot par kāju došanu... Par zobārstu protmas tas nav primārais, taču diez vai kāds griež tiem zirgiem nagus biežāk kā reizi gadā. Ja gribas būt varonim un audzēt "latvieti" tad arī tas laiks ir jāinvestē, lai to zirgu vismaz kordā var parādīt....

      26. marts, 2015 @ 7.37
  • FB_1845746699

    Evita Baradovska šķirne nav slikta un zirgi nav slikti, bet žēl, ka neprotam tos parādīt. Man tiešām dažas bildes liekas baisas, nu vienkārši baisas. Ne jau kvalitātes dēļ, bet zirga kopskata dēļ. Nespēju novērtēt to kopskatu, jo pakausis noslēpts spurainos apaušos ar ķēdi pāri, kājas skatot tikai nekoptie nagi acīs lec.Nekādos apstākļos tā zirgs izskatīties nedrīkst, nekādas šķirnes, nedrīkst un viss! Pieminētie zirgi "no pļavas" parasti izskatās ļoti glīti, ar labu spalvu, krēpēm un asti, jo pašattīrīšanās process notiek lieliski. Savukārt ķēdē piesietam, nav iespēju sevi dabīgi sakopt. Asociācijas viedoklis- tāda ir realitāte, man uzdzen šausmas, raudāt gribas. 21 gadsimts, bet mums kaut kāds 50 gadu līmenis saglabājies. Doma jau laba, bet pie izpildījuma mēs visi esam vainīgi, jo tajās fotogrāfijās tiešām redzama realitāte. Tie zirgi lietū, īstenībā ir vieni no glītākajiem un man tā slapjā spalva nemaz netraucē saskatīt bezgala glītās virsējās līnijas, elegantās galvas ar izteiksmīgām acīm. Skaidri redzams, ka zirgi dzīvo lielisku dzīvi, bet tie daži citi, nu man vienkārši kauns.

    25. marts, 2015 @ 22.13
    • Rosalinda

      Rosalinda » Evita Baradovska Evita, asociācijas viedoklis - tāda ir realitāte, patiešām raksturo situāciju: zirgi IR PRIVĀTĪPAŠUMS, un kā un ko darīt/nedarīt ar savu privātīpašumu, ir katra zirgīpašnieka personīgā lieta, vai nu tas kādam uzdzen šermuļus vai nē. :( Ja naktsapauši ir veci un pajukuši, tad tos sasien ar balles striķi, cerot, ka gan jau vēl būs labi, bet, ja izjūk pēdējie un citus nopirkt nevar, tad zirgu piesien ar ķēdi ap kaklu. Ķēdes zirgi pļavā jau uz pārsiešanu ir pavedami arī tā, un arī iekordojas ķēdē "automātiski".... Šķirnes liktenis ir katra atsevišķa zirgīpašnieka rokās, biedrību ciltsdarba speciālisti var vienīgi laiku pa laikam apsekot situāciju kopumā, bet ietekmēt to diži nevar, tajā skaitā arī ar tām nieka subsīdiju kapeiciņām nē.

      26. marts, 2015 @ 8.26
  • biedrs

    biedrs Rosalinda ! Protams , zirgi ir privātīpašums un nevajag visu laiku to bāzt citiem degunā ; šajā gadījumā tiek degradēta šķirne kopumā ne atsevišķi zirgi . Un par izdevumu atbildīgie ir izdevēji projekta vadītāji . Varbūt arī kāds neizlasīs aprakstu un nepievērsīs uzmanību kļūdām , bet bildes pašas lec acīs -tās nevar nepamanīt.

    26. marts, 2015 @ 8.50
    • Rosalinda

      Rosalinda » biedrs Tikko vēlreiz pāršķirstīju grāmatu. Tā tomēr IR laba. Tajā ir daudz konkrētas informācijas. Jā, ir bildes, kuras varēja būt labākas, bet kopumā ņemot tā ir "tikai" darvas karote medus mucā. Novēlu, lai strādājot pie nākamās grāmatas, bildes sanāk kvalitatīvākas ... vēl pēc 20 gadiem....ja būs ko apsekot/apkopot/analizēt/fotogrāfēt....

      26. marts, 2015 @ 9.05
  • biedrs

    biedrs Mans uzskats , ka arī "darvas karotes" nedrīkstēja būt. Tas nav attaisnojums. Vēlreiz uzsveru , ka šo zirgu mums nav tik daudz , lai varētu atļauties nepilnības .

    26. marts, 2015 @ 9.12
    • Daiga Liepiņa

      Daiga Liepiņa » biedrs Nu tad izdariet labāk. Pēc cik ilga laika varētu gaidīt jūsu izdoto grāmatu? Uz priekšu, lai veicas! Sen pierādīts fakts ir , ka visi spicākie jātnieki sēž tribīnēs.

      26. marts, 2015 @ 9.33
    • Rosalinda

      Rosalinda » biedrs Arī grāmatas tirāža ir neliela, akkurāt "uz katru šo zirgu pa vienai". Kā jau Aija teica - iekšējai lietošanai un informatīva rakstura. Sanāk abu biedrību biedriem un varbūt LLU studentiem, nekam citam pāri nepaliek.

      26. marts, 2015 @ 9.48
  • biedrs

    biedrs Liepiņas kundze , komentārs ne pa tēmu. Ja kāds būtu jautājis un prasījis , būtu arī labāk. Jebkuram darbam un pasākumam , ko dara , prasās apspriešana - kritika ; pozitīvi būtu , ja apspriešana notiktu LSZAA mājas lapā , ne Zirgam .lv. Ziniet , ja šādu darbu būtu veikuši bez finansējuma - cepuri nost viņu priekšā, bet patreiz ..... atvainojiet prasītos paskaidrojumi.

    26. marts, 2015 @ 9.42
    • Daiga Liepiņa

      Daiga Liepiņa » biedrs Bet par šo pašu finansējumu taču varēja daži cilvēki aizbraukt piemēram uz kaut kādu konferenci vai semināru utt. Tad pa lielai daļai biedru vai nebiedru tas pat nebūtu bijis zināms, ka tāds finansējums bijis, un visi būtu ļoti apmierināti. Cik noprotu, ka neapmierināto biedru daļa ir tā, kas gribēja arī tikt pie finansējuma dalīšanas, bet netika! Jā, varēja jau kaut ko arī darīt savādāk, grāmata nebūt nav ideāla, bet pēc kara te kāds mēģina vicināt kulakus. No kļūdām mācās, diemžēl. Lai veicas.

      26. marts, 2015 @ 9.54
    • Rosalinda

      Rosalinda » biedrs Manuprāt, par katru saņemto finansējumu taču arī tiek sniegtas atskaites atbilstošās institūcijās, kas šo finansējumu deva. Es šo projektu neesmu finansējusi, tad nu nez vai man būtu tiesības prasīt, kā ne mana nauda tērēta. Tad, kad biedrs vai kāds cits kritizētājs iedos kapeiciņu projektam, tad arī varēs prasīt kā iztērēta, un vēl labāk - parādīs kā tieši tad ir jāstrādā, lai nebūtu iemesla kritizēt... ;) Saprotams, ka ar atpakaļejošu datumu vienmēr ir redzams, ko un kā varētu izdarīt savādāk un/vai labāk.

      26. marts, 2015 @ 10.00
  • Fotograafe

    Fotograafe Cik samaitatai uztverei ir jabut, lai teiktu ko shadu. "Cik noprotu, ka neapmierināto biedru daļa ir tā, kas gribēja arī tikt pie finansējuma dalīšanas, bet netika!". Izskatas, ka tiek darits visss, lai attaisnotu nekvalitativi padaritu darbu.

    26. marts, 2015 @ 9.58
  • biedrs

    biedrs Rosalinda , D.L. iekšējām vajadzībām grāmatu nevajadzētu tulkot angļu un krievu val.,piemirsāt elektronisko versiju . Iekšējām vajadzībām būtu , ja parādītu uz tāfeles , izanalizētu un aizmirstu , bet ir nianse .... finansējums domāts visiem - ne tikai esošiem , bet arī topošiem audzētājiem kā arī .jebkuram citam . Liepiņas kundze , nu nevajadzētu tik muļķigi rakstīt.

    26. marts, 2015 @ 10.05
    • Rosalinda

      Rosalinda » biedrs Tās dažas lappuses ievada krievu un angļu valodā neko neizsaka, tajās informācija ir ļoti virspusēja un niecīga, jā, bez tās varēja iztikt. Taču ieteikums visiem lietot tikai grāmatas elektronisko versiju vai tāfeli - tas izklausās patiešām ekskluzīvi, sevišķi jau Latvijas krūmos dzīvojošiem tantukiem, kam pat mobilā telefona nav un vecais "krievu" televizors LTV nerāda, Krievijas TV kanāli jāskatās, lai vismaz laika ziņas ...Pēterburgā zinātu...

      26. marts, 2015 @ 10.18
  • biedrs

    biedrs Jā , un atskaitēm jābūt publicētām , ne plašsaziņas sociālos tīklos , bet biedriem obligāti . Civilizēti katram b-dram uz e-pastu.Šī ir b-ba ne SIA ar komercnoslēpumiem.

    26. marts, 2015 @ 10.09
  • Daiga Liepiņa

    Daiga Liepiņa Nu varbūt ne visi neapmierinātie ir tie kas netika pie pīrāga dalīšanas, bet ko mēs katrs piemēram esam izdarījuš labāk ? Pa lielam NEKO, tik mākam vienmēr kritizēt un gānīties, te tas nav labi, te šis atgal galīgi garām. Taču katrā lietā var atrast arī kaut ko labu, vajag paraudzīties optimiskāk un sākt pašiem kaut ko darīt un vispirms sākt ar savu pagalmu.

    26. marts, 2015 @ 10.22
  • biedrs

    biedrs kam pat mobilā telefona nav un vecais "krievu" televizors LTV nerāda, Krievijas TV kanāli jāskatās, lai vismaz laika ziņas ...Pēterburgā zinātu... Pilnīgi piekrītu , vēl tik zirgiem ķēdes ap kaklu utt.

    26. marts, 2015 @ 10.28
    • Rosalinda

      Rosalinda » biedrs Nu ja!!! Tāda, diemžēl, ir realitāte dažviet Latvijas krūmos, kur "civilizācija" ir visai nosacīta - izbraucamu ceļu nav, pagastā skolas/bērnudārza/ambulances/pasta/veikala vairs nav, ir tikai vecie "aborigēni" pussabrukušās mājās, jo jaunie sen jau ir prom uz neatgriešanos...

      26. marts, 2015 @ 10.40
  • terīne

    terīne ...! viss ok, vai tad pirms zirga fotografēšanas nevajadzēja to dzīvnieku kaut cik sakopt? Uzlikt jaunus apaušus(ko varēja paņemt līdzi) saķemmēt krēpes uz vienu pusi...tas prasītu līdz 10 minūtēm, nogriezt vai apgriezt griežamo.... Un, pirms publicēšanas šī šausmu bildes varēja izšķirot- tiešām skats uz dažām fotogrāfijām kā pēckara gados....

    27. marts, 2015 @ 9.41
    • Cherrij

      Cherrij » terīne A kas ir jāgriež????

      27. marts, 2015 @ 16.02
    • dzīves mistērijas >Cherrij

      dzīves mistērijas >Cherrij » terīne Nu kā, to, kas tā piedzīvots ar dadžiem, ka izķemmēt nav cerību...

      27. marts, 2015 @ 17.46
  • vel viens biedrs

    vel viens biedrs Paldies biedram - ar prieku konstatēju,ka kāds ir izteicis tieši manas domas daudzos jautājumos un nav nepieciešamības atkārtoties. Vienīgi gribas piebilst, ka manuprāt pārāk liels " cepiens" par bildēm. Ir daudz svarīgākas lietas par ko būtu jāuztraucas.

    27. marts, 2015 @ 21.05
    • biedrs

      biedrs » vel viens biedrs Jā , jāatzīst , ka ne viens , divi .....pieci biedri nevarēsim neko pamainīt . Kaut vai pēc šīs diskusijas varam spriest . Aizmirsu no kuras vietas sāk pūt zivs , laikam no galvas. Sapulce jau ar visu izteica ; ja viens ne-biedrs klāsta par savu biznesu ( zirgu tranzīts) , izdariet secinājumus ; tajā pat laikā gada nogalē uzvirmoja problēmas ar PVD - un atkal man jautājums , vai "galvai"nevajadzēja ņemt un noskaidrot un izskaidrot šo problēmu , ( jā , bet tur jau nebūtu finansējuma) , un atkal man jautājums , kurš noņem šiem zirgiem asinis , kurš noņem asinis tiem SS pinkainīšiem . Man jau pavairāk to jautājumu šai diskusijā .

      27. marts, 2015 @ 22.30
    • Anna Veidemane

      Anna Veidemane » vel viens biedrs Runājot par to, kas noņem zirgiem asinis - tie paši vetārsti vien noņem (a kurš cits) un šajā ziņā ģenētiskajiem zirgi nesmukos apaušos parasti viss ir kārtībā. Lauku cilvēki, īpaši tie, kam ir arī govis, pieiet nopietni sava viena zirga analīzēm 1x3gados. Pļavā varbūt neķer, bet izvēlas sezonu, kad zirgi ir stallī. Sliktāka situācija šajā ziņā ir lielajos zirgu ganāmpulkos, jo tur izmaksas jāreizina ar 30 vai 40 (ir starpība, 10 eiro vai 150 eiro par analīzēm atdot).

      28. marts, 2015 @ 10.18
  • biedrs

    biedrs Oiii , Anna !

    28. marts, 2015 @ 16.03
  • IMANTS

    IMANTS Man vairāk interesētu Latvijas ardeņi..mierīgi..lieli..nosvērti...savai Lietuvas ardenei nevaru atrast draugu...

    21. maijs, 2015 @ 0.02
    • sarmite

      sarmite » IMANTS Ir zināms viens labs draugs, ja tiešām interesē.

      21. maijs, 2015 @ 12.38

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase