Džordža Morisa seminārs: nekādu triku vai viltīgu paņēmienu

Džordžs Moriss nenoliedzami ir viens no ietekmīgākajiem un pieredzes bagātākajiem treneriem ASV konkūra pasaulē, kurš strikti pārstāv klasisko konkūra skolu. Kā katru gadu, arī šogad viņš rīkoja treniņa semināru Velingtonā, Floridas štatā, un šajā rakstā aplūkosim vērtīgākās atziņas, kuras tika paustas šajā seminārā un kuras varētu būt noderīgas arī mūsu lasītājiem.

 “Pamata iejāde un klasiskā jāšana, kuras nekad nevar būt par daudz, ir pozitīvi vērtējama no jebkura aspekta, runājot par zirgu. Tā palīdz uzlabot kā fiziskās, tā garīgās un arī emocionālās prasmes un panākt zirga paklausību.  Nav svarīgi, kas ir lecams – krustiņš, okseris, sistēma vai ūdens grāvis – zirgs ir gatavs paklausīt. Un tad nav nekas jauns vai tikko izgudrots. Tā ir pavisam sena zirgu trenēšanas metode. Zirgam ir jābūt labi iejātam, nevis jāķeras pie visādiem trikiem un viltībām”.

Nav noslēpums, ka Moriss ir klasiskā jāšanas stila piekritējs, kur vienkāršas un efektīvas komandas veicina elastīgu un cieņas pilnu attiecību veidošanos starp zirgu un jātnieku. Moriss sava semināra pirmajā dienā uzsvēra, cik svarīga ir skaidra komunikācija un pārliecinošas komandas, kas ļauj zirgam izmantot pakaļkāju spēku, lai stumtu sevi uz priekšu.

“Koncentrēšanās ir galvenais pamatakmens kā iesildē, tā arī lekšanā”, šos Morisa vārdus semināra gaitā apstiprināja arī olimpiskā konkūra jātniece Bīzija Maddena.

Pirmā komanda un divas pēdas

“Iekšējā kāja ir jūsu pirmā komanda. Iekšējā kāja dod impulsu, tā arī notur zirgu taisnu. Otrā komanda, kas seko pēc tam, ir ārējā pavada. Iekšējā kāja sadarbojas ar ārējo pavadu, un šādā veidā jūs mācāt zirgam klausīties jūsu komandās. Izejot stūrus, esiet uzmanīgi ar savām komandām, lai panāktu, ka zirgs ieliecas līdz pat pakaļpusei, nevis tikai sakrīt ar pleciem uz iekšpusi”.

“Iesildē ir divu veidu vingrinājumi: sāniskie vingrinājumi un gareniskie vingrinājumi. Tas, ko mēs dēvējam par sāniskajiem jeb laterālajiem vingrinājumiem, palīdz attīstīt zirga elastīgumu. Tie ir volti, pusvolti, virziena maiņas – pa kreisi, pa labi, pa kreisi, pa labi. Tāpat arī ir gareniskie vingrinājumi, kas ietver sevī galvenokārt pārejas – uz priekšu, atpakaļ, uz priekšu, atpakaļ. Šie vingrinājumi vienmēr ir jāapvieno. Nevar tikai trenēt sāniskos vingrinājumus vai gareniskos”.

Moriss šo abu vingrinājumu apvienošanas metodi dēvē par zirga „trenēšanu divās pēdās”.

Impulss un kontrole

Seminārā jātnieki sāka strādāt pie pārejām taisnā līnijā un arī 20 metru voltā – apvienojot abu veidu vingrinājumus.

Moriss paskaidroja, ka pārejās galvenais ir saglabāt impulsu ikvienā kustības elementā. “Pārejas ir ļoti svarīgas, jo tās ir kā komandu koncerts”, stāstīja Moriss. „Iesēdieties, iegrimstiet seglos, pārejiet uz soļiem, izstiepiet zirga mugurkaulu, nevelciet, lai zirgs virzās no jūsu iekšējās kājas un saglabājiet kontaktu ar ārējo roku. Iesēdieties, izstiepiet, kāja, roka”.

“Impulss ir zirga kustību diapazons. Tam nav nekāda sakara ar ātrumu. Vai zirgs nes jūs uz priekšu? Vai zirgs ir enerģisks visās gaitās?” vaicāja pieredzējušais treneris.

Pēc īsa pārtraukuma jātnieki ķērās pie kontrlēkšiem un pieņemšanām, pieņemšanām ar pretējo nostādni pleca un traversa visās trīs gaitās. “Es māku pieņemšanas ar pretējo nostādni savādāk, nekā jebkurš cits treneris; es tās mācu pa vecai modei”, apgalvo Moriss. „Pieņemšana ar pretējo nostādni (leg yielding) ir pirmā lieta, ko jāapgūst, lai zirgs būtu viegls un efektīvi izmantotu pakaļkāju spēku. Galvenais ir – pacietība, pacietība, pacietība. To sauc par „jāšanas taktu”. Mēs turpinām prasīt, mēs turpināt uzstāt, un mēs sēžam seglos, kamēr zirgs saprot un izpilda, ko mēs no viņa prasām”.

“Pleca elements ļauj pārnest svaru aiz zirga jūtīgā pleca uz pakaļkājām. Tas ir viens no pamata mobilizējošiem vingrinājumiem. Tajā jūs „salabojat” pakaļkājas un mobilizējat plecus. Izmantojot traversu, savukārt jūs „salabojat” plecus un mobilizējat pakaļkājas”.

Bīzijas padomi

Semināra pirmās dienas noslēgumā viena no Amerikas populārākajām konkūra jātniecēm Bīzija Maddena dalījās savos padomos ar semināra apmeklētājiem un nodemonstrēja tos praksē uz sava 11 gadus vecā Nīderlandes jājamzirgu šķirnes ērzeļa Winston.

Iesildieties vienkārši – “Zirgam ir krietni vieglāk padoties komandām vienā pusē, tāpēc, kad es pielieku iekšējo (kreiso) kāju un nedaudz ieliecu ar iekšējo pavadu, es sagaidu, ka zirgs tam padosies. Es negribu, lai viņš pārlieku saliec kaklu; mani vairāk interesē, lai viņš paklausītu manai kreisajai kājai un neiekostos kreisajā pavadā. Ārējo pavadu es nenometu brīvi, bet es nedaudz padodu to, lai zirgs var pagriez savu galvu”.

Dodiet un ņemiet – “No šādas pozīcijas es varu sākt strādāt pie sāniskajām kustībām, piemēram, pleca. Sāniskās kustības nav jāuzskata par lēni izpildāmiem elementiem, tie ir sakopotie elementi. Mans mērķis ir panākt sakopojumu, bet es gribu arī reakciju. Ja zirgs nedaudz pabrīvojas, es cenšos viņam sekot es cenšos sajust to brīdi, kad viņš jau grasās man padoties, lai pateiktu, „jā, pareizi”, atslābinot savu roku tvērienu. Tas nozīmē dot un ņemt. Ja es dodu, es saņemu pretī atbrīvošanos no zirga”.

Koncentrēšanās – “Zirgam ir jābūt gatavam reaģēt uz manu kāju tā, lai es varētu tikai pieskarties. Es, protams, varētu viņu izvirzīt, iedurot piešus sānos, bet iesildes darbā svarīgākais ir koncentrēšanās – zirgam ir jāspēj koncentrēties. Ikviens zirgs var lekt pāri šķēršļiem, bet izšķirošais faktors ir – vai zirgs spēj maršrutā un sacensībās maksimāli koncentrēties”.

Komunikācija –“Jums ir jāattīsta tādas attiecības ar savu zirgu, kurās jūs varat viņam „pateikt” – „Tas bija labi!”, un viņš saprastu, ka ir izdarījis kaut ko pareizi. Tā ir viena no lielākajām atšķirībām starp labiem jātniekiem un izciliem jātniekiem. Izcili jātnieki spēj tā komunicēt ar zirgu, lai tas saprastu, kad ir izdarījis kaut ko pareizi un kad nē.  Ja zirgs no jātnieka saņem tik daudz informācijas, ka zirgam kļūst grūti koncentrēties uz šķērsli, tas nav labi. Ja jums izdodas panākt vēlamo ar minimālu iejaukšanos, tad zirgs varēs labāk sakoncentrēties uz darām. Šī iemesla dēļ visam iejādes darbam ir jābūt noslīpētam līdz ideālam”.

Semināra otrās dienas tēma bija uzsēde. „Es cenšos jums iemācīt kļūt par zirgu treneriem”, tā Moriss paziņoja saviem audzēkņiem. „Nostartēt sacensībās jau ir tā vieglākā daļa; trenēt zirgus ir grūtākais. Izglītojiet savu zirgu! Izglītojiet to tā, lai viņš akceptētu jūsu komandas. Ieprogrammējiet viņā panākumus!”.

Uzstādot dažādus vingrinājumus, no kavaletti līdz rikšos pārvaramiem šķēršļiem, sistēmām u.t.t., Moriss aizvien uzsvēra, cik nozīmīga ir pareiza uzsēde. Uzsēde, kā to skaidroja Moriss, ir viena no svarīgākajām komandām, kas ir jātnieka rīcībā, bet diemžēl visbiežāk nenovērtētā. „Es uzskatu, ka uzsēde ir ļoti nozīmīga funkcionālā ziņā. Nosēdieties dziļi un taisni, bet neliecieties atpakaļ; sēdiet viegli, nepārspīlējiet”.

Otrās dienas treniņi sākās ar iesildi un kājmaiņām lēkšos, kad vēlāk izrādījās ļoti noderīgas, kad jātniekiem nācās pārvarēt vieglas konstrukcijas stāvo šķērsli astotnieka veidā.

“Šo vingrinājumu ir jājāj tikai no kājas”, uzsvēra Moriss. “Zirgam ir jālēkšo no pakaļas, tāpat kā visā jāšanā. Reti kurš jātnieks mūsdienās jāj zirgu no kājas. Vairums hanteru un konkūra zirgu ir nepareizi jāti, bez kājas; jātnieki tikai uzmet virsū špruntu un jāj tālāk, nedarot neko konstruktīvi vērtīgu zirga labā”.

Moriss pats uzkāpa uz viena audzēkņa zirga, lai nodemonstrētu kājmaiņas bez kāpšļiem: “Es allaž labprātāk strādāju bez kāpšļiem”.

Tālāk audzēkņu grupa pārgāja pie rikšu kavaletti, aiz kuriem sekoja neliels stāvais šķērslis, pagrieziens pa kreisi un nedaudz lielāks šķērslis ar mūri apakšā, kas noslēdzās ar apstāšanos pie laukuma nožogojuma.

“Rikšošana pāri kavaletti un nelieliem šķēršļiem lieliski sagatavo jūs augstāku šķēršļu pārvarēšanai; zirgs labi apzinās, kur atrodas viņa kājas un viņš ir uzmanīgs. Lekt lielākus šķēršļus no rikšiem ir grūti, bet tas labvēlīgi ietekmē zirga lēciena tehniku”.

Kad viens no semināra dalībniekiem atliecās par daudz atpakaļ, uzejot uz rikšu šķērsli, Moriss paskaidroja, ka tā vietā, lai liektos atpakaļ un ar spēku spiestos seglos, gaidot lecienu, daudz efektīvāk un labāk zirgam ir, ja jātnieks sēž seglos viegli, nedaudz saliecies uz priekšu.

“Jums to visu mācīja jau daudzus gadus iepriekš! Tagad modē, redz, ir sēsties atpakaļ pirms šķēršļa, es gan nezinu, kādēļ. Jūs esat aizmirsuši, kādēļ ir svarīgi saglabāt uz priekšu virzītu uzsēdi, nevis liekties atpakaļ un sēdēt uz astes kaula. Tas ir loģiski, galu galā – zirgs tā var labāk izmantot muguru un tam ir vieglāk virzīties uz priekšu un lēkšot”.

Galvenais – nepārspīlēt!

Nākamais vingrinājums bija sistēma, kas sastāvēja no četriem šķēršļiem: stāvais, divi tempi, stāvais, viens temps, stāvais, trīs tempi, okseris.  Moriss atgādināja jātniekiem neaizmirst par uzsēdi: „Lecot uzsēdei nav diži jāmainās. Gūžu leņķim ir jāpaveras tik maz, cik iespējams. Ar ķermeņa augšdaļu arī nav jāveic nekādas liekas kustības. Sēdiet mierīgi, jo ķermeņa augšdaļa nekādi nepalīdz zirgam lekt”.

Kad viens no jātniekiem centās sistēmā jāt vairāk par savu zirgu, Moriss aizrādīja: „Nedomā, ka tev ir jāceļ tas zirgs pāri šķēršļiem. Vienkārši uzstādi noteiktu ritmu un ļauj zirgam lekt. Jūs bieži vien pārāk aizsargājat zirgus. Ļaujiet viņiem pašiem tikt galā ar uzdevumu, pašam gūt mācību no dotās situācijas. Kā zirgs iemācīsies, ja nekad nekļūdīsies?”

Pēc šķēršļu virknes pārvarēšanas vienam jātniekam radās grūtības ar sava zirga savaldīšanu, kad tas pretojās jātnieka komandām un ignorēja pusietures, atbildot ar pakaļas uzmešanu.

“Tev ir jāiemāca zirgam akceptēt pusietures, jo viņš „skrien” tām cauri. Pēc šķēršļa zirgam ir jāklausās jātniekā, bet zirgi nereti sāk steigties, jo viņi jau gaida, ka jātnieks sāks atkal „dzīt” ar savu uzsēdi, tāpēc arī metās uz priekšu. Piezemējoties jāuzmanās, lai neuzsistu zirgam pa muguru, jo tas viņu var sakaitināt, likt mesties prom, žvidzināt asti un visādi citādi pretoties”.

“Saglabā uz priekšu vērstu uzsēdi un ieturi zirgu ar ārējo pavadu”, Moriss deva norādes jātniekam. „Nebaidies pacelt rokas pusietures laikā, ja zirgs neklausa. Pacel zirga galvu augšā – viņam būs grūti mest pakaļu, ja galva būs augšā, un tad izkoriģē, kur viņš liek savas kājas. Tas nozīmē dot un ņemt. Ja tu paņem, pacel rokas nedaudz augstāk, un kad tu dod, tad padod tās lejup un uz priekšu”.

Moriss arī atrada, par ko paslavēt kādu jātnieci: „Paskatieties, tas ir labas jāšanas paraugs. Re, kā viņa izmanto savu iekšējo kāju un ārējo pavadu, un padod ar iekšējo roku. Nevar padot ar iekšējo roku, ja zirgs nav sakopots starp iekšējo kāju un ārējo pavadu. Protams, ka es izmantoju arī savu iekšējo pavadu, bet tomēr tik maz, cik iespējams. Iekšējā kāja ir tā, kas iesūta zirgu ārējā pavadā, bet arējā pavada stūrē zirgu turp, kur jūs vēlaties iet”.

 Trešo semināra dienu Moriss iesāka ar vārdiem: “Ne jau atkārtošana kaut ko padara perfektu, bet gan perfekta atkārtošana”. Moriss uzsvēra, ka jātniekiem ir jāapzinās savu zirgu stiprās un vājās puses, kā arī pašiem savas, un jābūt gataviem sajaukt visādas zināšanu un prasmju sastāvdaļas, lai sagatavotu sevi un zirgu jebkura uzdevuma veikšanai, kas varētu rasties sacensību maršrutā.

Lekšana sākās ar 2 kavaletti, aiz kuriem sekoja zema beztempu rindiņa, koncentrējoties uz ātru, vienmērīgu tempu visā rindas garumā. „Temps ir ritma ātrums; ritms ir gaitas regularitāte. Tās ir divas dažādas lietas. Izjūtiet ritmu un saglabājiet tempu ātru un uz priekšu virzītu”.

Uzstādiet ātrumu un saglabājiet to maršrutā

Tālāk treniņā Moriss uzstādīja okseri ar ūdensgrāvi apakšā uz diagonāles, radot nelielu optisko ilūziju, lai sagatavotu zirgu atvērta ūdens grāvja pārvarēšanai vēlāk. “Dariet visu, kas ir nepieciešams dotajam zirgam, lai viņš pārlektu ūdens šķērsli. Pie šāda šķēršļa drīkst arī šmaukstināt vai paņemt steku rokās, ja vajag. Labāk paņemt steku jau uzreiz, nevis pēc tam, kad iekulsieties ķezā ar šo šķērsli”.

“Uzstādiet ātrumu un atrodiet savu distanci. Pieņemiet ātru lēmumu un pieturieties pie tā! Nemainiet savas domas, kad jau ejat uz šķērsli”, norādīja Moriss. Kad kādas jātnieces zirgs atteicās lekt, nonācis pie paša šķēršļa, Moriss strikti pavēlēja: „Nemaz nedomājiet griezties atpakaļ! Vai nu pāri, vai pa apakšu, vai cauri! Pat ja nokrītat, rāpieties atpakaļ seglos, pielieciet piesi pie sāna un sūtiet zirgu uz priekšu. Pāri, apakšā vai cauri!”.

“Nav tādas lietas, kā slikta distance. Ir tikai grūtas distances. Man vienalga, kādā distancē jūs tiekat pie šķēršļa. Pavērojiet labākos jātniekus sportā: viņi neapstājas šādā situācijā, viņi jāj, lai kāda distance būtu. Viņi jāj!”

“Neaizraujieties pārāk ar ērtām distancēm”, brīdināja Moriss. „Ja redzat distanci, reizēm noder pielikt kādu lieku tempu, izgaidīt to īsāko tempu. Nesāciet jāt tikai tālas, tālas, tālas vai īsas, īsas, īsas distances, bet gan sajauciet tās. Ja gadās divas vai trīs tālākas distances, izjājiet kādu īsāku pēc tam”.

Semināra gaitā Moriss nepaguris atgādināja saviem audzēkņiem, cik svarīgi ir saglabāt atvieglotu uzsēdi starp šķēršļiem, izvēloties vienu no labākajiem audzēkņiem par piemēru.: “Paskatieties, kā viņš iesēžas un izceļas no segliem – iesēžoties viņš neiespiežas zirga mugurā, atliecoties atpakaļ, bet gan paliek nedaudz uz priekšu ar ķermeni, neatpaliekot no zirga kustībām lecienā. Tas palīdz zirgam kustēties ātrāk”.

Jātniecei, kurai iepriekšējās dienās gribējās burtiski pārcelt savu zirgu pāri katram šķērslim, Moriss atrada, ko ieteikt: „Jūs pārāk aizsargājaties no visa, tā rezultātā zirgs sāk lēkšot ļoti plakani. Ir jāļauj zirgam izmantot savu galvu, savu kaklu un savu muguru. Jūsu uzdevums ir tikai noturēt zirgu taisni – nevilkt un nestumt, tikai nedaudz padot!”.

Ceturtā semināra diena bija kā ierasts, Džordža slavenā „Diena bez kāpšļiem”.

„Jājot bez kāpšļiem, jums nākas izmantot uzsēdi. Jājot ar īsiem, lekšanai piemērotiem kāpšļiem, jums nākas jāt no kājas. Protams, vienmēr ir jājāj no kājas, bet ir arī jāiemācās panākt, lai zirgs reaģētu un klausītu arī, kad izmantojat savus sēžas kaulus”.

Moriss ieteica audzēkņiem nebaidīties izmantot rokas, kājas un sēžu skaidrā, apņēmīgā veidā, lai veicinātu zirgā pakļāvību. Izpildot dažādus ģimnastiskos vingrinājumus kā plecu un traversu, pieņemšanas ar pretējo nostādni un pārejas bez kāpšļiem, jātniekiem izdevās labāk izjust un uztvert zirga uzņēmību un jūtīgumu pret jātnieka komandām.

“Es gribu, lai jūs iemācāties izmantot savus sēžas kaulus, lai sajustu zirgu ar visu savu ķermeni”, norīkoja Moriss, vērojot jātniekus izpildām pārejas no rikšiem uz lēkšiem un atpakaļ uz rikšiem ik pēc 10 soļiem. „Zirgam ir jāpavelk pakaļkājas zem sevis un jāiedarbina pakaļējais „dzinējs”, lai tas varētu pastiept garāku kaklu un uzņemt pavadu”.

Taču ne tikai no zirgiem tika prasīta reakcija un jūtīgums: Moriss skaidroja, ka jātniekam ir jāspēj novērtēt zirga reakcija uz viņa komandām un attiecīgi jāpielāgo savas „ņemšanas-došanas” attiecības, lai zirgam būtu ērtāk, tas vieglāk noapaļotos un akceptētu kontaktu.

“Nemēģiniet zirgu piespiest noapaļoties. Ir svarīgi, lai jūs necenstos noraut zirga galvu lejā, nospiežot savas rokas lejup vai zāģējot ar tām. Zirgs pieņems kontaktu tikai tad, ja tas nāks taisnā līnijā no elkoņa līdz trenzei. Ja zirgs paceļ galvu, arī jums nedaudz jāpiepaceļ rokas. Lieciet zirgam skaidri saprast – paņemiet īsākas pavadas, saspiediet dūrīti un izjūtiet kontaktu. Kad zirgs atbild uz kontaktu, jums uzreiz ir jāatslābina sava iedarbība, lai zirgs sāktu asociēt savu reakciju ar kaut ko komfortablu un patīkamu. Pretestība ir jāapkaro ar pretestību, pakļāvība ir jāatalgo ar atbrīvošanos”.

Viens no pirmajiem vingrinājumiem, kuru Moriss lika saviem audzēkņiem izpildīt, bija plecs un traverss bez kāpšļiem manēžas rikšos. „Saglabājiet nostādni kustības virzienā un esiet pacietīgi ar savām rokām un šenkeli. Ir jāprasa no zirga virzīties prom no kājas, bet vienlaikus jābūt arī pacietīgam, ja zirgam tas iepriekš nav ticis mācīts. Šim vingrinājumam ir jābūt kā dejai – jums jāsajūt, kā zirga pleci un pakaļkājas paliek vieglāki”.

Pēc tam, kad zirgi bija palikuši „vieglāki”, pateicoties sānisko kustību vingrinājumiem, Moriss lika jātniekiem izpildīt kājmaiņas seklā serpantīnā, lai pilnībā atbrīvotu zirgu ķermeņus. Kā Moriss skaidroja, liektās līnija veicina zirga ķermeņa elastīgumu, vienlaikus neliekot zaudēt kontaktu ar zirga galvu un kaklu.

“Liektā līnijā jums ir jājāj viss zirgs, no galvas līdz astei, ar kājas palīdzību, nevis tikai jāsaliec tā kakls. Koncentrējieties, nosēdieties staltāk, iztaisnojiet muguru, paceliet rokas, pielieciet kāju un pareizi izjājiet pagriezienu. Jums jāpanāk, lai zirgs ielokoties būtu atbrīvots un elastīgs, un to var panākt, prasot, lai zirgs sāk aktīvāk izmantot savu iekšējo pakaļkāju”.

Pēc serpantīnu vingrinājuma Moriss lika jātniekiem izpildīt pārejas ik pēc desmit soliem no sakopotiem manēžas rikšiem uz paplašinātiem atvieglotajiem rikšiem, norādot, ka atvieglošanās rikšos bez kāpšļiem nāk par labu tādiem jātniekiem, kuri lecienā pārāk atdod augumu. Lai varētu bez kāpšļiem izcelt sevi no segliem, viņiem nākas vairāk izmantot kājas un mazāk kustēties ar ķermeņa augšdaļu.

“Sakopojot zirgu, iesēdieties dziļāk, staltāk un aptveriet zirgu ar kājām. Sēža, mugura, roka, ārējā pavada – tas ir kā akordeons. Jūs atverat un noslēdzat zirgu”.

“Rikšos regulējiet impulsu ar pusieturēm. Galu galā zirgs šādā veidā tiks tik ļoti „pieslīpēts”  uz pusieturēm, ka jums vajadzēs arvien mazāk un mazāk darboties ar roku. Tādēļ iemāciet zirgam, ka tad, kad jūs iztaisnojaties seglos un iesēžaties dziļāk, noturot spiedienu ar ārējo pavadu, tas nozīmē, ka būs pāreja. Tā var panākt, lai zirgs paliktu vieglāks rokās”.

Semināra noslēdzošajā dienā Moriss aicināja jātniekus censties ieviest gūtās mācības ikdienas treniņos: „Visas šīs nedēļas sāls ir mājasdarbi. Es gribu, lai jūs dotos mājās un izmantot to, ko esat iemācījušies šeit. Pretējā gadījumā kāda jēga tad bija šurp braukt? Paņemiet to, ko esat apguvuši te un kas vislabāk darbojas jums un jūsu zirgam, un izstrādājiet paši savu programmu. Lasiet grāmatas, jājiet zirgus, nekad nepārstājiet mācīties”.

Pēdējā dienā jātniekiem bija iespēja parādīt, ko tie iemācījušies, veicot visai sarežģītu maršrutu ar visa veida šķēršļiem. Vērojot, kā jātnieki iesildās, Moriss atzina, „Diemžēl, no iejādes izbēgt nav iespējams. Tā ir zirga trenēšana, tā ir zirga jāšana. Iesildoties pirms lekšanas, jums jāpanāk, lai zirgs kustētos augšup un uz priekšu, nevis uz leju, kā stumjama ķerra. Paceliet zirga plecus un galvu, izmantojot savas kājas un rokas”.

Moriss uzsvēra, ka, lai gan jātniekiem bija jāizjāj maršruts, tās nebija nekādas sacensības, bet gan vingrinājums, lai trenētu gan zirgu, gan jātnieku. Viņš skaidroja, cik svarīgi ir apmācīt un trenēt zirgu pacietīgi un korekti pat, ja tas nozīmētu, ka maršrutā ne viss izdodas tā, kā plānots treniņos. Kad jātnieki saskārās ar dažādām grūtībām, kā, piemēram, zirga atteikšanās lekt, Moriss lika tiem būt uzstājīgiem, saglabāt stabilu kontaktu, cieši piespiest kāju un pieņemt skaidrus, apzinātus lēmumus attiecībā uz distancēm. Tāpat arī viņš uzsvēra, cik svarīgi ir panākt, lai zirgs virzītos augšup, ar atbrīvotu muguru un jātnieks sēdētu viegli, pielietojot pusietures starp šķēršļiem.

 “Ņemot vērā, ka mūsdienās tiek audzēti arvien jūtīgāki, karstasinīgāki zirgi, ir svarīgi, lai tos nejātu ar smagnēju, nesaprotamu uzsēdi. Labākie jātnieki, ejot uz šķērsli, pieceļas vieglā puspiesēdē un ļoti viegli ieslīd atpakaļ seglos pēc piezemēšanās. Viņi nemetas ar visu augumu pāri zirgam lecienā. Jums ir jāpalīdz zirgam pēc iespējas mazāk lecienā. Zirgi zina, kā lekt, ļaujiet viņiem to darīt! To es saucu par efektīvu jāšanu!”.

Moriss noslēdza semināru ar visai iedvesmojošiem vārdiem: “Neļaujiet sevi nojaukt no pareizā ceļa, ja paši, vai jūsu vecāki rada spiedienu uz jums, sagaidot, ka jūs sasniegsiet noteiktus mērķus. Koncentrējieties visu laiku uz to, kā jūs jājat konkrētajā dienā, uz katru pagriezienu, uz katru līniju. Maksimāla koncentrēšanās uz jāšanu! Es visu mūžu esmu jutis spiedienu, jo esmu perfekcionists, un nekad neesmu bijis ļoti pašpārliecināts, bet jūs nedrīkstat ļaut sevi iebiedēt un zaudēt drosmi!”.

Chronicle of the Horse materiālu sagatavoja Sigita Eitcena

Raksta avots

Atpakaļ

3 Comments

  • es

    es Latvijā tādu treneri,Cool...

    17. janvāris, 2015 @ 12.18
  • Zuziks

    Zuziks Lielisks raksts,lieka aizdomāties un ''pasvieda'' jaunas idejas savam treniņu plānam. Paldies! :)

    18. janvāris, 2015 @ 19.43
  • _draugiem_1343559

    Dagmāra (Daga) "Lasiet grāmatas, jājiet zirgus, nekad nepārstājiet mācīties” - lielisks padoms! Un lielais paldies tulkotājai!

    26. janvāris, 2015 @ 15.18

RSS feed for comments on this post.

Leave a comment

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase