Puspiesēde ne tikai konkūristiem!

PUSPIESĒDE

Domājāt, ka tā ir domāta tikai konkūristiem? Maldāties! Puspiesēde lieti noderēs ikvienam, it īpaši aukstajā ziemā, kad zirgi bieži vien ir ļoti jestri.

Puspiesēde – kam tad tā īsti domāta? Konkūristiem būtu to jāmāk izpildīt pat miegā, trīscīņniekiem jāspēj parādīt augstākā klase, bet iejādniekiem jāmāk to vismaz pielietot. Tik vienkārša kā tās nosaukums gan tā nav. Puspiesēde ir rada t.s. „atvieglotajai” uzsēdei, ko daudz izmanto konkūrā. Neatkarīgi no nosaukuma ikvienam jātniekam būtu jāmāk izmantot kā vienu, tā otru, un vislabāk ikdienā! Vismaz tā uzskata Vācijas nacionālās poniju jātnieku komandas treneris Peters Teivens.

Puspiesēde

Kā puspiesēde, tā arī atvieglotā uzsēde attīsta jātnieka līdzsvaru un zirga izjūtu, kas savukārt iepriecē zirgu. „Zirgs var brīvāk kustēties zem segliem, paplašināt lēkšus, pastiept kaklu”, apraksta Teivens. Turklāt tas attiecas ne tikai uz lēkšiem, bet arī uz rikšiem!

Atvieglotā uzsēde

Teivens sāk ar to, ka vispirms novērtē jātnieka kāpšļu garumu: „Ja kāpšļi ir par garu, jātnieks ātri vien par daudz sakrīt uz aizmuguri. Ar īsākiem kāpšļiem jātniekam ir vieglāk noturēt savu smaguma centru uz priekšu”. Principā Teivens iesaka kāpšļus puspiesēdei saīsināt par 3-6 caurumiem, salīdzinot ar iejādes uzsēdi.

No galvas līdz kājām

Kā izskatās perfekta puspiesēde? Jātnieks, saglabājot taisnu muguru, nedaudz saliecas uz priekšu, neieliecot muguru un krustus, galva paliek vienā līnijā ar muguru. Jātnieks viegli izceļ dibenu no segliem puspiesēdē, bet atvieglotajā uzsēdē saglabā kontaktu ar segliem. Ceļgals ir viegli piekļauts seglu spārniem, papēži ir nospiesti lejup, kāpslis atrodas zem jātnieka pēdas platākās vietas. Jātnieks amortizē zirga kustības ar gurniem, ceļgaliem un potītēm – tas gan nav viegli! „Lielākā problēma ir noturēt pašam savu līdzsvaru! Daudzi jātnieki nemaz nespēj savu ķermeni noturēt šādā pozā ilgāku laiku. Tas diezgan noslogo muguru un kāju muskulatūru. Ir nepieciešams zināms ķermeņa sasprindzinājums un spēks, lai noturētos puspiesēdē”, stāsta Teivens. Tādēļ viņš iesaka jātniekiem 3 x 3vingrinājumus, kas aprakstīti zemāk, lai trenētos kā seglos, tā arī ārpus jāšanas nodarbību laika, kas palīdzēs attīstīt puspiesēdes prasmes. Šādi vingrinājumi atmaksājas, uzskata Teivens, it īpaši ziemā, kad tie palīdz atvieglot darbu ar zirgu. „Kad paliek auksts, zirgi nereti kļūst ļoti saspringti. Jāšana puspiesēdē palīdz tiem atvbrīvoties, pirms ķerties pie reālā darba!”. Un tas attiecas ne tikai uz konkūra zirgiem!

Arī iejādnieki izmanto puspiesēdi treniņos:

Heike Kemmere: „Es jāju puspiesēdē, piemēram, lai paslavētu zirgu pēc labi izpildīta elementa. Tad es kādu apli varu aprikšot vai aplēkšot puspiesēdē. Reizēm es dodos uz nelielo auļošanas trasi, kas ir pie mana staļļa, lai tur apzināti pastrādātu ar zirgiem puspiesēdē. Es savelku kāpšļus īsāk un sarīkoju zirgiem lēkšu treniņu. Ik pēc diviem apļiem es pakāpeniski paātrinu tempu, sākot ar darba lēkšiem, līdz pat enerģiskiem vidējiem lēkšiem. Ik pēc diviem apļiem es arī mainu virzienu, nedaudz pasoļoju un atkal ceļu zirgu lēkšos. Nākamajā dienā zirgi jūtas labāk nekā pēc iejādes treniņiem! Tas arī dod zirgiem iespēju kārtīgi izelpoties un nolaist tvaiku, kā arī nāk par labu jātnieka līdzsvaram”.

Falks Stankus: „Manā skatījumā puspiesēde ir pašsaprotama lieta iejādes treniņos, piemēram, lai trenētu paplašinātās gaitas. Zirgam ir vieglāk paplašināt soli, ja arī es padodu ķermeni uz priekšu, nevis spiežu zirgu kustēties, pats atliecies atpakaļ. Esmu novērojis, ka daudzi iejādnieki nemaz nemāk nosēdēt rikšos puspiesēdē, lai gan tas ir labs līdzsvara vingrinājums! Saviem audzēkņiem es lieku kā rikšot, tā lēkšot puspiesēdē, un zirgs var nedaudz paskriet savā nodabā, kas arī nāk tam par labu”.

Trīs vingrinājumi jāšus

1. Harmonikas princips

Peters Teivens pirmajam vingrinājumam uzstāda divus kavaletti taisnā līnijā aptuveni 20 metrus attālumā vienu no otra un kādus 6 metrus no laukuma malas. Tie kalpo kā orientieri. Puspiesēdē jātniekam ir jālēkšo pa kavaletti iekšpusi; kad tas nonāk pie pirmā kavaletti, jātniekam ir jāiesēžas vairāk seglos un jāsakopo zirgs. Tiekot līdz otrajam kavaletti, atkal jāieņem puspiesēde un jāpasūta zirgs nedaudz uz priekšu. Tas ir ne tikai lietderīgs vingrinājums jātniekam, bet arī ļauj pārbaudīt, vai zirgs klausa jātnieka komandām un ir caurlaidīgs. Tas arī kalpo kā iejādes darbs konkūra zirgiem, lai maršrutā varētu zibenīgi ātri saīsināt lēkšus un trāpīt uz nākamo šķērsli.

2. Voltu princips

Pirms nākamā vingrinājuma ieteicams pāris reizes pārlēkšot pāri uzstādītajiem kavaletti. Kad zirgs droši tos pārvar, var ķerties pie paša vingrinājuma – pēc pirmā kavaletti pārvarēšanas jātnieks pāriet atvieglotajā uzsēdē, izjājot voltu pa kreisi, un trīs tempus pirms otrā kavaletti atkal ieņem puspiesēdi. Ja zirgs tomēr pirms otrā kavaletti atsakās klausīt kā nākas, steidzas par daudz, nav kontrolējams, ieteicams vairāk iesēsties seglos. Jāuzmanās, lai jātnieks nestumtu rokas par daudz lejup un pirms otrā kavaletti nesāktu pāragri liekties ar ķermeni uz priekšu.

 3. Augšstilbu saspiešana

Teivens liek saviem audzēkņiem krusteniski pārmest kāpšļus pāri segliem. „Ikvienam jātniekam ir ļoti svarīgi trenēt pašam savu ķermeni. Tādēļ ir arī jājāj bez kāpšļiem. Maršruta pārvarēšanai tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo tur jāmāk reaģēt zibenīgi. Tas ir jāmācās darīt mājās”. Abi iepriekšējie vingrinājumi tagad ir jāizpilda bez kāpšļiem. Teivens piemetina: „Tas ļauj attīstīt spēku un veicina ķermeņa koordināciju. Jātniekam nākas visu savu ķermeni novietot un uzturēt ar ceļgalu un apakšstilbu palīdzību”. Vienlaikus jāuzmanās, lai nebloķētu zirga kustību – nekrampētos ar ceļgaliem, neturētos pavadās. Gana liels izaicinājums ir arī piecelties puspiesēdē, ja nav kāpšļu, kuros balstīties – tas prasa spēcīgus augšstilbu muskuļus.

Trīs kļūdas, no kurām jāizvairās

1. Problēmas ar kājām

Ja jātniekam gadījies temperamentīgs zirgs, nereti var novērot, ka jātnieks kāju stiepj par daudz uz priekšu. Tādējādi ķermeņa augšdaļā viņš sakrīt par daudz uz aizmuguri. Ja maršrutā šādi nāktos pārvarēt šķērsli, jātniekam būtu jāpieliek ievērojamas pūles, lai tiktu līdzi zirga kustībai. Teivens strikti iesaka arī jūtīgiem zirgiem saglabāt kontaktu ar kāju, turot to divu plaukstu platumā aiz vēderjostas.

2. Problēmas ar rokām

Rokas ir jātur plaukstas platumā virs skausta, nevis jābalsta pret segliem. Pretējā gadījumā jātnieks nevar iedarboties ar roku mīksti. Arī puspiesēdē rokas jātur neatkarīgi no pārējā ķermeņa – jātniekam jāspēj jebkurā brīdī padot roku vai paņemt pie sevis. Puspiesēdē var nākties saīsināt pavadas, lai varētu elastīgāk iedarboties uz zirgu.

3. Problēmas ar galvu

„Daudzi jātnieki skatās lejup, it kā zem viņiem notiktu kaut kas interesants, bet patiesībā viņiem nāktos to sajust”, saka Teivens. Galva jātur augšā, nevis nolaistu, un jāskatās zirgam starp ausīm! „Galu galā jātniekam jāredz, kas notiek apkārt, un to nevar izdarīt, ja visu laiku skatās zemē!”.

Trīs vingrinājumi no zemes

Jūs mēdzat vingrot mājās vai sporta zālē? Arī tur var trenēt savu puspiesēdi netiešā veidā. Tā jūs varat attīstīt spēku, kas nepieciešams, lai noturētos puspiesēdē. Fizioterapeite Frauke Bērena iesaka trīs reizes nedēļā nedaudz pavingrot, lai stiprinātu īpaši priekšējos augšstilbu muskuļus, muguras muskuļus un vēdera muskuļus. Atruna „Nav laika!” šoreiz nederēs, jo pietiks ar 10 minūtēm un pāris vingrinājumiem, kurus var izpildīt mājas apstākļos, skatoties televizoru.

Ceļgalu saliekšana – stiprina augšstilbus!


Taisni izstiepiet rokas uz priekšu un iesēdieties ceļgalos. Svarīgi, lai ceļgali neizvirzītos tālāk par pirkstgaliem. Turiet muguru taisnu un viegli saliektu uz priekšu. Tad iztaisnojieties. Šis vingrinājums stiprina kā augšstilbus un muguru. Iesācējiem – 3 x 10 reizēm, pieredzējušiem – 3 x 20 reizēm, profesionāļiem – 3 x 30 reizēm.

Trīs vienā – braukšana uz krēsla

Apsēdieties uz krēsla, neatspiežoties tajā, paceliet augšup kājas, turot muguru taisni. Tad imitējiet ar kājām kustības, it kā brauktu ar velosipēdu, bet ne ar bērnu riteni – veiciet lielas apļveida kustības. Pēc tam ieturiet pauzi tikpat ilgi, kā apļojāt, un atkārtojiet vēlreiz. Šāda iztēlotu pedāļu mīšana stiprina muguras un vēdera, kā arī kāju muskulatūru. Iesācējiem – 3 x 15 sekundēm, pieredzējušiem – 3 x 30 sekundēm, profesionāļiem – 3 x 2minūtēm.

Lēkšana ar slēpēm

Sekojošais vingrinājums veicina augšējās ķermeņa daļas stabilitāti, stiprina plecu, kā arī muguras un vēdera muskuļus. Nostājieties ar kājām plecu platumā, viegli saliecieties ceļgalos, saliecieties taisni uz priekšu, neieliecot muguru. Svarīgi ir nestiept galvu atpakaļ, bet gan turēt to vienā līnijā ar krūšu skriemeļiem. Rokas jānostiepj taisni gar sāniem un jānotur 5 sekundes ilgi, kā to dara lēcēji ar slēpēm. Tad rokas jāizstiepj 90 grādu leņķi pret sāniem, jānotur 5 sekundes, un tad jāizstiepj uz priekšu un vēlreiz jāiztur 5 sekundes šādā pozā. Tad atkārtojiet visu no pirmās pozas. Iesācējiem – 3 x 15 sekundēm, pieredzējušiem – 3 x 30 sekundēm, profesionāļiem – 3 x 2minūtēm.

Rakstu sagatavoja Sigita Eitcena pēc Reiter Revue materiāliem.

Atpakaļ

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase