27. decembris, 2014 | Trenēšana
Šajā rakstā pieredzējušais suņu treneris Eriks Kerstings skaidro, kā padarīt suņu un zirgu kopdzīvi stallī maksimāli komfortablu.
Pie Kerstinga griezās kāda sieviete vārdā Rita; viņa allaž ņem līdzi savu labradora kucīti Šivu, kad dodas uz stalli pie zirga. Diemžēl, kopš šīs vasaras viņu uzturēšanās stallī vairs nav tik patīkama. „Šiva pēkšņi sāka dzenāt zirgus pa ganībām”, Rita apraksta problēmu. Saukšana un svilpšana nelīdz – ja zirgs sācis skriet, tad suni vairs nevar apturēt un viņa skrien pa ganībām kā traka. „Iepriekš viņa tā nekad nav darījusi”, dievojas saimniece. Pārējie zirgu īpašnieki nu ir dusmīgi uz Ritu, un staļļa īpašnieks pat ir piedraudējis, lai viņa suni nemaz nedomā ņemt uz stalli. „Man tā būtu liela katastrofa, jo Šivai ir nepieciešamas kustības, kuras viņai bija iespējamas stallī”.
Kerstings zina teikt, ka tieši te jau arī slēpjas problēmas sakne: „Suņu īpašnieki ņem savus mīluļus līdzi uz stalli un tad palaiž tos tur brīvi skraidīt, vadoties pēc principa – lai jau sunītis pats izskrienas!”. Kerstings, kurš pie Āhenes jau 15 gadus vada suņu apmācības centru, uzskata to par absolūti neapdomātu un nepareizu suņa audzināšanu. Dabā suns un zirgs principā nav nekādi draugi un pēc sava dzīvesveida diezgan atšķirīgi dzīvnieki: „Jau vairāk kā 15 000 gadu suņi tiek audzēti primāri medību vajadzībām – principā tajos izkopj plēsēju instinktus. Zirgs, turpretī, ir medījums. Lai šie atšķirīgie dzīvnieki spētu sadzīvot savā starpā bez stresa, ir jāizprot to domāšanas veids un jāspēj iejusties abos”.
Zirgs nedrīkst sunim būt medījums!
Kerstingam tas nozīmē: „Zirgam ir jājūt, ka cilvēks spēj kontrolēt suni un turēt to zināmā distancē no zirga. Sunim ir jāiegaumē, ka zirgs nav nekāds medījums un ka sunim ir savi dzīšanas un medīšanas instinkti jāizpauž citā veidā”. Tādas nepaklausības izpausmes kā zirgu dzenāšana pa ganībām vai apriešana ir nekas cits kā medību instinkta izpausmes. Tās savukārt arī izraisa lielākās problēmas ar suņu uzturēšanos stallī.
Kerstings uzsver, ka svarīgākais bauslis, kas jāievēro ir – nedrīkst pieļaut nekādu komunikāciju starp suni un zirgu. Zirgs nedrīkst sunim būs intereses objekts. Ar to jāsāk jau kucēna vecumā. Suņa audzināšanai stallī nav nekādas jēgas, ja tā netiek tikpat konsekventi piekopta arī mājās. Kerstings šajā ziņā izvēlas citu ceļu nekā vairums suņu treneru: „Suņi ir sociāli orientēti dzīvnieki. Tas nozīmē, ka tie vēlas dzīvot kopā ar savu cilvēku. Viena no suņu pamatvajadzībām ir kopīgas medības. Izejot no šī medību instinkta, suns mācās uztvert apkārtējo pasauli”. Cilvēks ir tas, kas nosaka, kad suns saņems atalgojumu – pseido-medījumu – barības veidā. Cilvēkam ir jābūt suņa „bara” vadonim, kurš nosaka lietu kārtību. Tādēļ Kerstings lielu nozīmi piešķir suņu „valodas” un cilvēka-suņa savstarpējo attiecību izzināšanai.
Kamēr suns mājās nav kārtīgi iemācījies visas pamatkomandas un apguvis māku sēdēt norādītajā vietā, līdz to pasauc, tikmēr tam stallī nav ko meklēt. „Ja attiecības mājās nav noskaidrotas, arī stallī tās nedarbosies”, brīdina Kerstings. Tas pats attiecas uz iešanu pie pavadas un blakus saimniekam, ko sunim jāmāk darīt ne tikai pie kreisās kājas. Kerstings iesaka, sēžot zirgā, labāk suni vest pie labās rokas, lai izvairītos no pretim nākošās satiksmes citu zirgu veidolā.
Tiktāl par suņa apmācības pamatiem mājās; arī stallī ir jāievēro vairāki pamatprincipi. Kerstings pārmet, ka daudzi jātnieki, atbraucot uz stalli, palaiž savus suņus vienkārši skraidīt apkārt. Viņš aicina jātniekus veltīt laiku sunim arī, esot stallī – apiet kādu apli kopā pie pavadas, lai suns var nokārtot darīšanas atļautās vietās. Ir jānosaka skaidri noteikumi: „Kamēr zirgs tiek tīrīts, sunim ir jāguļ blakus saimniekam, nevis jāskraida apkārt”.
Ja suns labi pilda viņam uzdoto, pēc 10-15 minūtēm viņu var uzslavēt ar kādu kārumu. „Kucēnus sākumā ieteicams pat iznest stallim cauri, turot rokās, lai viņi iemācās, ka par zirgiem nav jāinteresējas”. Tas pats attiecas arī uz jāšanu uz laukuma vai manēžā – šajā gadījumā sunim tāpat ir jānogaida, kamēr cilvēks ir pabeidzis savu darbošanos. Ja nepieciešams, sākumā suni var arī piesiet.
Kerstings arī dalās novērojumos no savas profesionālās pieredzes: „Suņiem nereti vien vajag daudz vairāk miera, nekā cilvēkiem šķiet”. Atkarībā no šķirnes miera periods var ilgt no 15-18 stundām diennaktī. Ja sunim netiek nodrošinātas šīs atpūtas pauzes, jo viņš tiek nostatīts situācijās, kur viņam šķiet, ka visu laiku ir jākontrolē notiekošais, tad dzīvnieka uzvedību arvien vairāk nosaka stress. „Daudzi cilvēki to vienkārši nesaprot”, sūdzās Kerstings.
Ētikas kodekss jātniekiem ar suņiem:
- Stallī īpašniekam vienmēr un jebkurā laikā ir jākontrolē savs suns, un nedrīkst to atstāt bez uzraudzības. Nav pieļaujams, ka apmeklētāju suņus vai pašus apmeklētājus apgrūtina vai pat tiem uzbrūk citu jātnieku četrkājainie pavadoņi.
- Ne katrs zirgs ir pieradis pie suņu klātbūtnes. Daži zirgi mēdz izbīties, ja suns parādās tuvumā. Tādēļ jāuzmanās, lai suns nelēkātu gar manēžas bortiem vai nenēsātos gar jāšanas laukumu, un noteikti nekādā gadījumā neskraidītu brīvi pa jāšanas laukumu vai manēžu.
- Jājot apvidū, jātniekiem ir arī jāiejūtas suņu īpašnieku ādā. Panesties baltos auļos garām cilvēkam, kas izvedis suni pastaigā, ir tikpat nepieņemami kā jāt tik cieši blakus, ka cilvēkam ar suni neatliek nekas cits, kā lēkt grāvī.
6 izplatītākās suņu audzināšanas problēmas
1. Suns dzenā zirgus aplokos vai ganībās
Iemesls: Tā kā suns pēc dabas ir plēsējs, tā viņš izpauž savus medību instinktus. Zirgs savukārt ir medījams dzīvnieks – ātra skriešana tam nozīmē iespēju aizmukt no briesmām vai, ja tas nav iespējams, zirgam paliek iespēja aizsargāties ar speršanu. Abas darbības ir gluži dabiska reakcija.
Risinājums: Zirgu dzenāšanai ir jābūt absolūti aizliegtai! Ja suns tik un tā to mēģina darīt, nekad necentieties skriet sunim pakaļ pa ganībām, lai to noķertu. Tā jūs tikai pastiprināsiet viņa tieksmes. Ejiet prom no ganībām, saucot suni pie sevis, un vienlaikus aizmetot maisiņu ar kārumiem pretējā virzienā prom no ganībām.
2. Suns ēd zirgābolus un apgrieztos zirga nagus
Iemesls: To labprāt dara visi plēsēji. Zirga nagi satur biotīnu, kas ir nepieciešams arī suņiem. Ja suns tikai šad un tad ķeras pie zirgāboliem, pret to faktiski nekas nav iebilstams, izņemot faktu, ka suns kaut ko ēd bez atļaujas. Jāuzmanās ar suņiem, kuriem ir MDR-1 gēnu defekts (daudziem kollijiem) – zirgābolos esošās attārpošanas līdzekļu paliekas var izraisīt suņu saslimšanu.
Risinājums: Neļaut sunim skraidīt vienam pašam apkārt pa stalli. Palūdziet kalējam kādu lielāku nogriezta naga gabalu un iedodiet to sunim košļāt. Tas suņa kuņģim ir labāk nekā sīkie gabaliņi.
3. Suns apčurā svaigus salmus vai sienu
Iemesls: Tā ir izteikta teritorijas iezīmēšana. Suns vēlas parādīt, ka viņš ir rangā augstākais.
Risinājums: Jānoskaidro hierarhijas attiecības – ja sunim ir skaidrs, ka cilvēks nosaka lietu kārtību, viņš vairs nemēģinās tik ļoti izpaust savu „mačo” dabu.
4. Suns nepaliek guļus, kur tam norādīts
Iemesls: Suns uzskata, ka viņam ir jāaizsargā un jākontrolē sava teritorija.
Risinājums: Sunim ir jāiemāca komanda „Vietā”. Kad suns to ir apguvis, pakāpeniski jāpaildzina laiks, kurā sunim šī komanda jāievēro. Suns drīkst atstāt „vietu” tikai tad, kad to pasauc. Ja suns labi izpilda savu pienākumu, viņu jāuzslavē ar kārumu. Stallī sāciet ar komandu „vietā”, kamēr tīrāt zirgu. Šī komanda ir jānostiprina ne tikai mājās vai stallī, bet arī citās vietās, kur ir pastiprināts kārdinājums skriet prom un neklausīt.
5. Suns aprej un aplēkā cilvēkus un zirgus
Iemesls: Suns uzskata, ka ir „boss”, un grib norādīt uz savu teritoriju. Viņam ir radies priekšstats, ka ir visu jākontrolē un jāuzrauga. Šis instinkts ir īpaši izteikts ganu šķirņu suņiem.
Risinājums: Jau mājās ir jānoskaidro hierarhijas attiecības. Sunim ir jāsaprot, ka viņš ir rangā zemākais. Ja šīs hierarhijas attiecības nedarbojas kā nākas, arī stallī nekas nesanāks. Sunim ir jāpaliek savā vietā arī tad, ja ierodas viesi, līdz viņu pasauc.
Atrodoties stallī, lieciet sunim palikt „vietā”, un dodieties pie zirgiem, apglāstiet tos, parādot sunim, ka jūs esat tas, kas stallī visu kontrolē, nevis suns. Ja suns mēģina apriet vai aplēkāt zirgus boksos, novērsiet tā uzmanību ar kaut ko.
6. Suns mēģina lēkāt un apriet jūs, kamēr sēžat seglos
Iemesls: Suns uzskata, ka jūs esat apdraudēts, un nav droši sēdēt zirgā. Suns apšauba, vai jūs maz apzināties, ko darāt, un ir pārliecināts, ka viņam ir jūs jāaizstāv.
Risinājums: Un atkal jāatgriežas pie hierarhijas attiecību noskaidrošanas. Sunim ir jāpierod mierīgi pārvietoties blakus zirgam. Sāciet vispirms no apmācības uz zemes, pieradinot suni iet blakus. Ik pa laikam paslavējiet suni un atalgojiet ar kādu kārumu. Kad suns mierīgi iet blakus zirgam, varat uzkāpt zirga mugurā un turpināt darbu.
Rakstu sagatavoja Sigita Eitcena pēc Reiter Revue materiāli.
Up Bet ko darīt, ja suns ir draudzīgs, mierīgs, paklausīgs, bet zirgam izteikti nepatīk? Ik pa laikam nākas glābt savu suni no zirga zobiem vai priekškājas. Ja es atļautos suni vest pie saites sēžot konkrētajā zirgā, tas jau drīz būtu mērķtiecīgi sabradāts.
Laura » Up Ko Jums vairāk vajag,kā atbildi ''Vienkārši Nevediet savu suni uz stalli,ja negribat ,lai tas piezemējas Igaunijā!''
dzīves mistērijas >Laura » Up Izlasot Tavu komentāru sasmējos daudz par skaļu priekš gandrīz trijiem naktī :D Bet tā ir. Pati esmu ar šausmām vaktējusi, lai zirgs nenobradā žurkas lieluma suni, tajā pat laikā domājot, ka šamais tālu lidos, ja nepaveiksies.
Laura » Up Tā taču tas ir ..:D Pašai ir bijis,ka Suns vienkārši pinās zirgam pa kājām ,un tad iekšēji lūdzot ''Vienkārši- Nesper!''..:D Arī kad hordo zirgu,ir suņi ,kam patīk speciāli viņus kaitināt,tad es speciāli arī pretī,palaižu hordā apli,lai zirgs dabū skriet virsū... un tad zirgs itkā uzsper uz to pusi ,tad suns sāk ievērot distanci.! Man nav žēlastības pret suņiem,viņiem ir jāzina robežas..;)
Anna Ir liela starpība, vai ņem savu suni līdz uz mazu stallīti pie saviem zirgiem vai uz publisku stalli, kur tas var traucēt citus. Ne visiem cilvēkiem patīk suņi, kur nu vēl tādi, kas traucē - kvankšķ un skraida pakaļ zirgiem. Ir satikti visvisādākie varianti - ir super labi audzināti suņi ar "tālvadības pulti", bet daudzi suņi stallī ir neatkarīgi, lec virsū, maisās pa kājām. Es personīgi nevēlos risināt tāda veida problēmas, kāpēc mans zirgs saspēris cita cilvēka suni - ne es par zirgu varu atbildēt, ne tam sunim pie kājām jālien. Jebkurā variantā, ja sunim kaut kas stallī notiek, tā ir pilnībā suņa īpašnieka atbildība, pat ja tas beidzas letāli, Man ļoti patīk suņi kā tādi un savējo arī reizēm ņemu uz stalli, ar priekšnosacījumu, ka esmu tur teju vienīgā un suns guļ laukuma malā un nevienu netraucē (vai arī ir piesiets vai mašīnā, ja nevaru veltīt uzmanību). Cilvēkiem reizēm liekas, ja jau sunim vajag kustības, tad ir ok ņemt uz stalli jebkuros apstākļos, īpaši ja sunīts ir mazs.
Pokemons Pilnīgi piekrītu Annai, sunim nav vietas stallī, jo ja es piemèram strādāju jaunzirgu un man vēl jāuzmanās un jāvaktē ko dara suņi ( kas pēkšņi bliež pāri laukumam, vai izlien no stūra vai metas grāvī pēc putna, priecīgs lec virsū citiem vai stiepj prom cimdus, birstes utt! Ja protams, ari bez suņiem var gadīties apstākļ, kad zirgs var sabīties, bet mana pieredze diemžēl ir tāda, ka suņi ir drīzāk traucēklis! Un mani visvairāk pārsteidz cilvēki kas ved suņus līdzi uz stali, no mašīnas ārā un suns vālē pa visu teritoriju.... Paši taču arī jātnieki, un kautkā nesaprot!!! PS. Ok ir protams arī super labi audzināti, kas guļ laukuma malā ( vai ir piesieti)! Kopskatā vispār neredzu jēgu kāpēc suns būtu jāņem līdzi uz stalli!
Anna » Pokemons Parasti jau jātniekiem patīk dzīvnieki un viņiem bieži ir arī suņi un, jātnieki pavada daudz laika stallī, tāpēc arī ņem līdzi. Kaut kādā mērā ir labi, ja tie suņi tur maisās un zirgi pierod pie suņiem kā tādiem - lai tad, kad Kleistos kāds ATKAL izskrien uz sacensību laukuma, nekristu panikā :D vai nedaudz reālāk - apvidū ejot, tāpat būs suņi jāsatiek un labi, ja tādi jau agrāk redzēti. Tikai nu tas ir jāsaprot, ka neviens nevēlas nolidot no jaunzirga Jūsu suņa dēļ (ok, varbūt arī BEZ tā suņa noveltos, bet tas jau ir cits stāsts) un vispār nevienam citam tas suns nav tik mīļš kā pašam īpašniekam. Esmu pati grēkojusi šajā ziņā, kamēr suns bija jauns un neaudzināts. Principā vajadzētu būt pārliecībai, ka nevienam stallī suns netraucē (nevis netraucē pašam īpašniekam vai "viņš jau tāds maziņš, ko ta viņš" vai vienkārši nevienam nav prasīta piekrišana), otrs variants - savs stallis, ko gribu, to daru.
Sabīne Pokemon un Anna, problēma ir tajā, ka suņi, ar ko jums acīmlasot ir bijusi saskarsme nav bijuši mācīti, mana pieredze pieraada preteejo.
bubis Visvairāk mani biedē suņi,kas mierīgi guļ laukuma malās...Labāk lai viņi kustās,skrien,rej un tt. man ir bijušas neskaitāmas bīstamas situācijas dēļ šiem mierīgi gulošajiem suņiem kaut kur teritorijā,no kuriem zirgs var burtiski uzsprāgt gaisā. Zirgs daudz labāk un adekvātāk uzvedās,ja redz,ka šie suņi savā nodabā darbojas pa teritoriju.
Irbe Vēl viena teritorija, kur var gadīties interesanti piedzīvojumi ar suņiem, ir apvidus. Esmu speciāli izjādē ņēmusi līdzi tādu garāku steku, jo zinu, no kuras sētas virsū skries rejošs kvekšķis"sargs", no kura vajadzēs atkauties, un tas pats var gadīties arī vienkārši mežā, kamēr saimnieks stāv atstatus, neizrāda ne mazāko iniciatīvu suni uz brīdi paņemt pie saites un atkārto - viņš taču nekož! :D (Jauki, bet mans zirgs gan var tādam iekost...) Ir arī gadījies lēkšot garu gabalu un atklāt, ka astē visu ceļu iesēdies haskijs, kurš tādā pat veidā jānogādā atpakaļ pie saimnieka, kas bija atteicies viņu paņemt uz minūti pie siksnas, jo "viņš taču līdzi neskries". Šajā ziņā - pierast pie neprognozējamiem suņiem stallī ir gana izdevīgi, ja vien suņu saimnieki ir saprātīgi un respektē pieklājības principus, kā arī staļļa noteikumus attiecībā uz suņiem. (Un neļauj viņiem dzenāt arī staļļa kaķus, ne tikai zirgus!)
zinātne Njā, reiz apvidū, pašos manos jāšanas pirmsākumos satiku dobermani. Un tam dobermanim saimnieki pat tuvu nebija, suns sāka lēkāt apkārt manam zirgam, centās man iekost, ieķert zirgam kājās... es kritu panikā, jo suņa saimnieki ne uzradās. Tā nu man bija pirmie auļi dzīvē, kur es aiz pagrieziena gandrīz nonesu suņa saimnieka mašīnu. Saimniekam dziļi pie kājas par notiekošo. Savāca suni, es sāku aurot, šis mani pasūtīja labierīcību virzienā un aizbrauca. Man patīk suņi, man reizēm riebjas viņu saimnieki. Mani suņi manam zirgam laiza purnu un, ja es pasaku gulēt vietā, tad tajā vietā viņi arī paliek.
Linda Ar suņiem ir tāpat kā ar zirgiem - tie ir jāmāca un jākontrolē. Latvijā valda kaut kāds vājprātīgs idiotisms ar suņiem - paņem suni, palaiž to pašplūsmā, ar to nestrādā, tam nav nekādas pamata paklausības, suns ir nekontrolējams - un to uzskata par normu. Kad saka, ka ar suni jāstrādā, jāiet pie instruktora, jānodrošina tam fiziskā slodze - tāpat kā zirgiem, tad parastākā atbilde ir - man nav laika ar suni nodarboties. ja nav laika, tad suni neņem!!!! Sunim nepietiek ar izskraidīšanos pagalmā, sunim nepieciešama mērķtiecīga fiziskā slodze, atkarībā no šķirnes un veselības stāvokļa, līdz pat 10 - 15 km dienā - saimniekam ar riteni, skrienot, utt. Vai arī garas pastaigas vismaz 2 x dienā pa 40 minītēm. Pretējā gadījumā sunim kļūst garlaicīgi un rodas problēmas. Vēl lielāka problēma ir adoptētie suņi, no patversmēm, kas ir neaudzināti, problemātiski, ar psiholoģiskām un uzvedības un pat veselības problēmām, par kurām jaunie saimnieki neko nezina. Un ne pa velti šie suņi ir pamesti vai atstāti patversmē, jo vecie saimnieki nav spējuši ar dzīvnieku tikt galā. Suns stalli visā pasaulē nav nekas neparasts. Neparasts ir tas, ja suņi ir neaudzināti. Un tā nav suņu vaina, bet gan saimnieku bezatbildība. Nav no svara, zirgs vai suns, ar jebkuru dzīvnieku ir jāstrādā un jānodarbojas. Arī sunim ir nepieciešams dzīves mērķis un uzdevums, prasmes. Paņemot medību šķirnes suni nav jābrīnās, ka tas dažādos veidos īsteno savus medību instinktus, tas pats attiecas uz dienestu suņu šķirnēm utt. Tādēļ pēdējais laiks būtu saimniekiem pasktatīties uz saviem suņiem un padomāt par to, vai suns ir laimīgs, apmierināts, vai arī otrādi - garlaicības dēļ jārej, jāskrien pakaļ zirgiem un jālec virsū. Suns nav un nedrīkst būt rotaļļieta, tāpat kā zirgs!!!!!
Evita Baradovska Suņi zirgu cilvēkiem ir praktiski visiem. Zirga un suņa attiecības ir viena lieta, otra ir suņa un cilvēka attiecības. Man ir suns, man vienmēr ir bijuši suņi, bet man ir bail no suņiem. Man nepatīk, ja sacensību norises vietā brīvi klīst suņi, man nepatīk ka tie nāk man klāt, Es uztraucos par savu bērnu, jo es neko nezinu par šiem savā vaļā palaistajiem dzīvniekiem. Ja es ņemu līdzi suni uz sacensību norises vietu, tad mans suns ir pavadā un to pašu es sagaidu no pārējiem. Realitāte protams ir stipri atšķirīga, vislielākie grēkāži ir Kleisti. Nezinu, kā tiek regulēta ikdiena suņiem Kleistu teritorijā, bet vismaz sacensību laikā suņu īpašniekiem savi četrkājainie draugi ir jātur pavadā! Par to tiek runāts jau gadiem un gadiem nekas nemainās, žēl ka tā.
ReinisRudzītis » Evita Baradovska +10 000 Suņi klīst patvaļā lielākoties tāpēc,ka to saimnieki paši klīst apkārt nesodīti par savu suņu brīvsoļiem. Arī uz mani šis te "bet viņš taču nekož!" nestrādā. Sunim ir sava vieta un mačos,tieši tāpat,kā jebkurā citā publiskā pasākumā sunim nav jāatrodas vispār,vai arī jābūt stingri kontrolētam. Pietiek auklēties ar saimniekiem-20eur sods un klaiņotāji, un gar laukuma malu skraidītāji ātri vien tiks aizvākti.
renoo Apvidus izjādes kopā ar suni man liekas ideāls gan suņa, gan zirga izkustināšanas veids. Ja suns nav kontrolējams bez pavadas, tam tomēr jābūt pavadā, gan suņa gan jātnieku drošības dēļ. protams, var gadīties ekstrēmas situācijas - bet tāpēc tās ir ekstrēmas. Jaunzirgam, arī lielam zirgam treniņu procesā nav nekā labāka par spiedzošiem un skrienošiem bērniem un suņiem - kamēr tie nelien tieši zem kājām un atrodas ārpus jāšanas laukuma.
Bamboocha Šovasar vienā no sacensību norises vietām gājām ar trīsgadīgo meitu gar auto kolonnu, kas bija novietota tieši gar sacensību laukumu. Viņa gar vienu kolonnas pusi,es gar otru. Un tad viņa sāka kliegt. Viņa bija uzgājusi virsū pie mašīnas piesietam buldogveidīgajam, laikam franču, kas rūca un bija sagatavojies lecienam virsū bērnam, turklāt bija piesiets tā, ka viņu pamanīt varēja tikai pēdējā brīdī, bez īpašām atkāpšanās iespējām. Ar pārcilvēcīgu spēku meitu aiz čupra pacēlu gaisā un norāvu malā. Kam tas suns piederēja? Vells viņ' zin, jo katrā ziņā tuvumā neviena nebija, bet meklēt nebija laika, jo tuvojās starta laiks. Pēc tam suni vairs nekur nemanīju. Tā ka mana pārliecība ir, ka suns bez saimnieka pastāvīgas uzraudzības stresainā vidē, ir pilnīgi nesavietojamas lietas. Jā, jo man, ne maniem zirgiem, ir ļoti bail no svešiem suņiem.
Dace Neiet runa tikai par to, vai suns kož vai nē. Bet par to, ka daži saimnieki (aizbildņi) pat pavadā suni vedot ļauj tam stallī riet, ārdīties utt., kas var izbiedēt zirgus, kas tiek vesti stallī vai vēl trakāk, ja zirgā sēž kāds cilvēks un iznākums ir neprognozējams! Turklāt šī mūžīgā siena apčurāšana gan stallī, gan pie tā, nerunājot par ko vairāk, kas arī reizēm tiek konstatēts staļļa vidū vai ģērbtuvēs... Ja atved suni uz stalli, tad arī gādā, lai ir kārtība, tīrība un suņa uzvedība netraucē citam!
Annamaria Suņi ir liela problēms Sporta centrā Kleistie- tie ir visur, klīst savā vaļā, pat bulterjēram līdzīgi suņi bez uzpurņa. Kleistos tie klaiņo bez uzraudzības gan ikdienā, gan sacensību norises laikā! Kad to izbeigs?
knabis no visiem komentāriem varam izsecināt, ka suņi ir sekundārā problēma (jo sunc tak jaux kukainis), primārā ir zirgu saimnieki, kas nav apmācījuši suni (jo tipiskais laytvijietis pa lielam ir iedomājies sevi labāko suņu dresētāju esam) un nav to savākuši. tad nu līdzētu tādi pamatīgāki sodi (nevis pieminētie 20, bet kādi 200), lai iedvesmotu gan suņuskolā vest, gan ikdienā pieskatīt. vienīgi, pagrūti jau būs mežā satiktam sunim soda kvīti piespraust
ReinisRudzītis » knabis Knabi, ne tikai zirgu saimnieki ierodas ar suņiem. Bieži vien tie ir, piemēram, sacensību skatītāji, kuri iedomājušies, ka tas ir kāds brīvdabas pasākums (līdzīgs pastaigai mežā), uz kuru ir pilnīgi normāli ņemt līdzi savus zvērus. Tāpēc arī par to būtu jārunā un sacensību norises vietās jāizvieto informācija par savu dzīvnieku pieskatīšanu, kā arī, neievērojot noteikumus, būtu jāievieš kādas sankcijas.
Zuziks » knabis Pēc manas pieredzes problēmas nav radītas sacensībās ar skatītāju un dalībnieku suņiem. Vienīgais manuprāt kur varētu būt vairāk problēmas ar kustoņiem ir jaunzirgu maršrutā. :)
Mare Suņus ņemt līdzi uz sacensībām nav nekas ārkārtējs, jo suns taču arī ir ģimenes loceklis, taču pilnīgi nepieņemami ir savu suni palaist brīvsolī, lai cik tas miermīlīgs arī būtu. Tas pats attiecas uz staļļa vietējiem suņiem, kas sacensību laikā mēdz vicot pa perimetru. Ir gandījies redzēt tepat Inčukalnā, ka saimniekam savs saitītē piesietais suns jāglābj no cita, ko kāds "gudrītis" palaidis "paskraidīties". Situāciju noteikti varētu atrisināt sacensību organizatori. Vai ar vienkāršu brīdinājumu pietiks, šaubos.