Kā zināt, vai zirgs jūtas labi? – I daļa

Teju katram zirga īpašniekam ir bijuši tādi brīži, kad liekas, ka zirgs īsti labi nejūtas, bet grūti pateikt, kas tieši viņam kaiš. Šajā rakstā aplūkosim 12 pārbaudes punktus, kas palīdzēs noteikt, kas nav kārtībā ar Jūsu zirgu.

1. Izturēšanās

Katram zirgam ir savs veids, kā tas sagaida un „sveicina” savu īpašnieku, kā arī vispārīgi tipiska, ierasta ikdienas izturēšanās.

Kas ir uzkrītoši? Ja pēkšņi kaut kas mainās, kas vakar vēl tā nebija, jāsāk apdomāties. Nereti tās ir nelielas izmaiņas, kas jau signalizē par kaut ko aizdomīgu – ja zirgs neatsaucas uz saimnieka balsi vai nezviedz kā parasti; ja tīrot tas ir aizdomīgi mierīgs, stāv puspievērtām acīm; jāšanas laikā svīst neierasti daudz un ātri; ir nemierīgs boksā utt.

Kas to varētu izraisīt? Pārejas laikā no ziemas uz pavasari un otrādāk zirgiem, tāpat kā cilvēkiem, ir palielināts risks saslimt ar vīrusa infekcijām. Ne vienmēr tās noved pie pilnas slimības ainas, bet jebkurā gadījumā organisms ir uzņēmīgāks, un ir jāsamazina darba slodze.

Ko varētu darīt lietas labā? Ja īpašniekam tiešām rodas sajūta, ka zirgs nejūtas labi, ieteicams zirgam iedot divas trīs brīvas dienas vai tikai vieglus treniņus, neprasot neko maksimālu vai sarežģītu šādās dienās. Ja pēc šīm pāris dienām zirgs atkal izturas kā ierasts, tas var nozīmēt, ka organisms pats ir labi ticis galā ar infekcijām. Infekcijas nenozīmē, ka zirgam obligāti ir jāklepo, kas parasti ir viens no pirmajiem signāliem, uz kuru reaģē cilvēks. Infekcijas sākumā zirgam parasti paaugstinās temperatūra, bet vēl nav novērojams klepus. Ja šī fāze netiek pamanīta un zirgu turpina strādāt pilnā slodzē, tas var novest pie pārslodzes vai pat smagas saslimšanas.

2. Acis

Acis var daudz pateikt par zirga tā brīža pašsajūtu.

Kas ir uzkrītoši? Ja acis ir skaidras, normāli plati atvērtas, tā ir pozitīva zīme. Tādas izmaiņas kā apsārtums, kreveles, izdalījumi no acīm norāda uz kādu saslimšanu. Zirgu īpašnieki nereti nepietiekamu vērību piegriež acu problēmām, bet ir jāapzinās, ka acs niezēšana var eventuāli izraisīt tālākas traumas, ja zirgs sāk to berzēt.

Kas to varētu izraisīt? Aizsprostojies, sašaurināts asaru kanāls, konjunktivīts, sliktākos gadījumos arī periodisks acu iekaisums vai trauma.

Ko varētu darīt lietas labā? Ja acs ir apsārtusi un asaro, zirgs pastiprināti mirkšķina to vai acs kaktiņos visu laiku krājas mitri vai sausi izdalījumi, ir jāsauc talkā vetārsts. Acs kaktiņi ir regulāri jātīra.

3. Kājas

Ja kājas ir normāli slaidas, vēsas, nesāpīgas, tad viss ir kārtībā. Zirgu kājas sadala jātniekus un īpašniekus divās frontēs: vieni pat   nepaskatās uz tām, uzmet seglus mugurā un iet jāt, bet otrie pārspīlēti pārbauda visas maliņas. Ideālais variants ir zelta vidusceļš.

Kas ir uzkrītoši? Visas četras kājas vai atsevišķas kājas pietūkušas, pēc kustībām tūska noplok. Nereti novērojami dažādu izmēru „mitrumi”.

Kas to varētu izraisīt? Ja ir pietūkušas visas četras kājas vai tikai kāju pāris priekšā vai aizmugurē, tas var norādīt uz vielmaiņas traucējumiem vai vīrusu infekciju. Nereti to novēro spalvas maiņas periodā. Ja ir pietūkusi tikai viena kāja, tas var norādīt uz asinsizplūdumu, nelielu infekciju vai traumu. Ja tūska noplok pēc kustībām, tad parasti viss nav tik traki, kā izskatās. A zirgam ir hroniskas vai ilgstošas sprēgas, ādas iekaisums vai bijusi operācija, nereti tajā vietā kājas mēdz pietūkt, jo ir traucēta limfas plūsma. Mitrumi nereti parādās zirgiem, kuriem ir vāji saistaudi, līdz ar to locītavu šķidrums izplūst un uzkrājas apkārt. Ja stiegra pēkšņi ir pietūkusi un zirgs uz spiedienu reaģē ar sāpju izpausmi, tas var liecināt par nopietnu traumu.

Ko varētu darīt lietas labā? Ja pēc kustēšanās kāju tūska noplok, nopietnām bažām lielākoties nav pamata. Ja tūska nemainās un zirgs izrāda sāpes, jāsauc vetārsts.

Ko darīt, ja ir siltas kājas un nagi?

Šajā sakarā ir izplatīti daudzi mīti un aizspriedumi. Ja zirgam ir nagu karsonis vai abscess, nags, protams, ir silts. Bet principā zirgs savu asinsriti var regulēt pats, pretējā gadījumā jau zirgi nespētu dzīvot tik dažādās klimatiskajās zonās kā Islandē vai Sahāras tuksnešainajos reģionos. Ja viena kāja vai nags liekas siltāks par citiem, tas vēl nav pamats satraukumam. Svarīgākais ir taustes tests – pēc jāšanas paceliet zirga nagu un iztaustiet stiegras visā garumā. Ja zirgs kādā vietā noraustās, it kā tam sāpētu, tad ir jāsauc talkā vetārsts.

4. Nāsis

No nāsīm izdalās ne tikai gaiss, bet reizēm arī šķidrums.

Kas ir uzkrītoši? Viegli bālgani izdalījumi ar gaisa pūslīšiem pēc jāšanas vai biezi, balti līdz dzelteni puņķi.

Kas to varētu izraisīt? Kustību un slodzes laikā pastiprinās vielmaiņa, plaušas rada šķidrumu, kas tad izplūst caur nāsīm. Ja baltas gļotas burtiski pil no nāsīm vai paliek tur saķepušas, tas var norādīt uz hroniskām slimībām. Ja gļotas ir dzeltenas, cēlonis var būt arī bakteriāla infekcija. Uztaisot asins analīzes šādos gadījumos, nereti var konstatēt, ka leikocītu skaits ir augstāks nekā parasti. Pretstatā vīrusa infekcijas gadījumā leikocītu skaits ir pazemināts. Bakterialās infekcijas var apkarot ar antibiotikām, bet pret vīrusiem tās ir bezspēcīgas. Nereti gadās, ka bakteriālā infekcija „uzsēžas” pa virsu vīrusam, tādēļ ir svarīgi konstatēt sākuma fāzi, lai zirgam laikus dotu mieru un ļautu imūnsistēmai darīt savu darbu.

Ko varētu darīt lietas labā? Ja viens zirgs stallī saķer infekciju, arī pārējo zirgu īpašniekiem būtu jāparūpējas par savu mīluļu imunitātes stiprināšanu. Iespējams lietot arī homeopātiskos līdzekļus kā Belladonna vai Aconitum atbilstošās potencēs, konsultējoties ar ārstu.

5. Aptaustīt ķermeni

Temperatūras atšķirības uz ādas var norādīt uz enerģētiskā līdzsvara traucējumiem. Daktere Ina Gosmeijere parasti mēdz aptaustīt zirga ķermeni, mēģinot noteikt temperatūras atšķirības, ar rokas delma virspusi – tas ir jūtīgāks nekā plauksta.

Kas ir uzkrītoši? Kur ir vēsāks, tur novērojami mikro-apasiņošanas traucējumi.

Kas to varētu izraisīt? Vēss ādas apvidus var norādīt uz to, ka muskulatūra zem ādas šajā vietā netiek pareizi apasiņota. Tas pats attiecas arī uz nepietiekamu nervu apasiņošanu.

Ko varētu darīt lietas labā? Ja stāvoklis ir hronisks, ir jānoskaidro iemesli. Ja ir aizdomas uz infekciju sākuma stadijā, var līdzēt miers un siltums.

6. Dzeršana

Pavērojiet, cik daudz Jūsu zirgs dzer – normālais rādītājs dienā ir 5-12 litri ūdens uz 100 kg ķermeņa svara.

Kas ir uzkrītoši? Veselam zirgam izkārnījumi sastāv no 75% ūdens. Mazi un gumijaini zirgāboli norāda uz to, ka zirgs uzņem nepietiekami ūdens. Bieži vien tieši vecāki zirgi maz dzer, viņiem ir sausa āda, blaugznas, sausi izkārnījumi; ja savelk viņu ādu krokā, tā ļoti lēnām izlīdzinās sākotnējā stāvoklī.

Kas to varētu izraisīt? Dabā zirgi mēdz dzert no ūdenskrātuvēm vienā, ilgā piegājienā. Pateicoties automātiskajām dzirdnēm, dzeršana notiek lielākoties malku veidā, līdz ar to daudzi zirgi dzer mazāk nekā no brīvi stāvošām ūdens tvertnēm. Kādā pētījumā, kurā bija iesaistīti vairāk nekā 50 staļļi Vācijas Vestfāles reģionā, tika konstatēts, ka aptuveni 25% staļļu pieejamais ūdens pēc kvalitātes vairs nebija piemērots zirgu dzeršanai. Tam par iemeslu bija pārliekais nitrītu un nitrātu saturs ūdenī. Ja ūdenī ir augsts dzelzs saturs, reizēm var neiedarboties kādi medikamenti kā, piemēram, antibiotikas.

Ko varētu darīt lietas labā? Zirgiem, kas klepo, ieteicams nodrošināt papildus dzeramā ūdens avotu no brīvi stāvoša spaiņa, jo tad zirgi dzer vairāk.

Svarīgākie zirga veselības stāvokļa rādītāji

➢ Ķermeņa temperatūra:

Jaundzimis kumeļš līdz piektajai dzīves dienai 38.8 – 39.3 °C

 Kumeļš 38 – 38.7 °C

Pieaudzis zirgs 37.5 – 38.5 °C

Vakaros temperatūra allaž ir augstāka nekā no rīta. Ikvienam zirgam ir sava raksturīgā temperatūra, kuru vajadzētu zināt! Šim nolūkam ieteicams vismaz trīs dienu garumā no rītiem un vakaros izmērīt temperatūru, un vienreiz arī 15 minūtes pēc ēšanas, lai zinātu, cik daudz temperatūra mainās. Ja zirgam pēc lielas slodzes vai karstos klimatiskajos apstākļos ir augstāka temperatūra, tas norāda uz pārkaršanu, nevis drudzi!

➢ Elpošana

8-12 elpas vilcieni minūtē ir normāls rādītājs. Miera stāvoklī zirgs elpo sekli. Līdz zināmam mēram zirgi spēj savu elpošanu regulēt paši, tādēļ mērījumus veikt ne vienmēr ir viegli. Jaundzimuši kumeļi var ieelpot 60-80 reizes minūtē, pirmajā dzīves nedēļā – 20 līdz 40 reizes minūtē.

➢ Pulss (miera stāvoklī)

24-48 sitieni minūtē, vidēji 32-42. Maksimālas slodzes laikā sirds ritms var pieaugt līdz 240 sitieniem minūtē. Zirgam pulsu var nomērīt, piespiežot rādītājpirkstu virs acs vai zem vaigu kaula, saskaitot 30 sekunžu laikā sitienus un pareizinot ar divi.

Turpinājums sekos

 Rakstu sagatavoja Sigita Eitcena pēc Reiter Revue materiāliem.

Atpakaļ

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase