Pieci padomi no Ingrīdas Klimkes

Nupat kā novembra sākumā Ingrīda Klimke apmeklēja Jaunanglijas iejādes asociācijas rīkoto semināru ASV, kādā stallī Masačūsetas štatā, kurā dalījās ar saviem padomiem, tai skaitā, izmantojot kavaleti vingrinājumus visu vecumu un līmeņu zirgiem – kā piecgadniekiem, tā arī Lielās Balvas “profesoriem”. Viena no pasākuma galvenajām tēmām bija jātnieka atbildība un pienākumi pret zirgu. Ingrīdai tas nozīmē, ka jātniekam ir godīgi un kritiski jāizvērtē sava vadoņa un līdera loma, bet arī vienlaikus jārespektē zirgs kā neatkarīga personība. Daudz un dažādos veidos izmantojot kavaleti, rosinošā un humora piepildītā veidā Klimke sīki un rūpīgi analizēja jātnieka uzsēdi, ģeometrisko precizitāti un efektīvas, godīgas vadītspējas potenciālu.

„Ja mūsu uzsēde ir nevainojama, tad zirgam rodas iespēja tai klausīt. Jātniekam vienmēr, vienmēr un vienmēr ir jādomā par to, ko viņš var uzlabot, tā lai zirgam būtu šāda iespēja”.

Lai gan kavaleti darbs nenoliedzami palīdz attīstīt zirga sportiskās dotības, tas arī atklāj jātnieka kļūdas, palīdzot tās efektīvi izlabot un attīstīt lielāku pārliecību kā zirgā, tā jātniekā. Semināra gaitā Ingrīda deva piecus galvenos padomus vai tēmas, kas būtu jāņem vērā ikdienas darbā.

1. Kavaleti jums nāks tikai par labu!

Kavaleti darbs nenozīmē tikai vingrošanu zirgiem, bet arī prasa rūpīgu koncentrēšanos no jātnieka puses. Klimke izmanto koši sarkanus, rozā un oranžus kavaleti, kuriem pa vidu ir iezīmēta balta svītra. Viņa bieži aicina jātniekus neaizmirst par precizitāti, vaicājot – „Bija balts vai sarkans?”, pat ierosinot semināra skatītājus apstiprināt, vai jātnieks bija „trāpījis” pa vidu kavaleti kārtiņai.

„Jums ir jākoncentrējas un jāskatās, kur jājat. Baltā svītra vidū ir viegli saskatāma pat no liela attāluma, bet koncentrēšanās uz to jau ir jūsu pienākums. Jūs koncentrējaties. Jūs vadāt. Jums ir atbildība un pienākums. Šī iemesla dēļ vizuālie līdzekļi ir tik noderīgi”.

Klimke skaidro, ka neatkarīgi no izvēlētās jāšanas sporta disciplīnas, kavaleti palīdz nodibināt stabilas darba attiecības starp zirgu un jātnieku, kas balstītas uz uzticēšanos, savstarpējo cieņu un pārliecību.

2. Jūsu pienākums ir nodrošināt zirgam pietiekamu iesildi.

„Tā ir vissvarīgākā visa treniņa daļa”, uzsver Klimke. „Vai jūs plānojat lekt, doties apvidū vai strādāt iejādes elementus, ja iesildes darbs nav kārtīgi izpildīts, nedz jātnieks, nedz zirgs tālākam nav gatavi”. Ar jaunzirgiem Klimke iesaka visu treniņu veidot kā sava veida iesildi. „Svarīgākais ir pacietība. Īpaši ar jaunzirgiem – viņiem ir jābūt gataviem soļot 10, 15, 20 minūtes pirms treniņa pat tad, ja tiem enerģija lien pa ausīm ārā”. Pat pēc 30 minūšu jāšanas Klimke atgādināja visiem semināra dalībniekiem, ka joprojām rit iesildes daļa, kad galvenais uzsvars un mērķis ir panākt zirga atbrīvošanos, strādājot to uz priekšu un lejup. Ne tikai ar jaunzirgiem, bet gan visiem jātniekiem Klimke liek iesildīties ar visgarāko iespējamo pavadas garumu, stiept zirgu uz priekšu un lejup, un pārliecināties, ka soļi ir pavisam brīvi. „Brīvo” gaitu princips tika pieminēts ļoti bieži. Ikvienā treniņā Klimke semināra dalībniekiem lika dot zirgiem biežas pauzes, ierosinot tos izstiepties un atbrīvoties kā soļos, tā arī rikšos un lēkšos.

3. Jātnieka pienākums ir padarīt savas komandas un vadību maksimāli skaidru un precīzu.

Šis bija visiespaidīgākais Klimkes semināra aspekts – viņas neatlaidība, norādot uz jātnieku trūkumiem un prasot tos 100%-īgi izlabot. „Kļūdas ar notikt, bet tās drīkst notikt tikai vienreiz. Protams, no tām nav iespējams izvairīties, bet no kļūdām ir jāmācās uzreiz”. Klimke arī nepagurstoši atgādināja jātniekiem par viņu pienākumu ievērot precizitāti: „Jūs esat tie, kas vada zirgu. Jūs koncentrējaties. Un tas ir jāizdara tagad – nākamās divas minūtes es vēlos redzēt perfektu roku pozīciju”. Klimke norādīja, ka, ja jātnieks pie sevis nestrādā uz 100%, tad visas viņa kļūdas atspēlējas uz zirgu. Jātnieki nereti dusmojas un soda zirgus par to, ka patiesībā paši nesaprot vai nespēj skaidri komunicēt ar to savu kļūdu dēļ. „Jums ir zirgs jāvada! Jūs viņam esat vajadzīgi!”.

4. Jūsu pienākums ir „nedrillēt” zirgu!

Klimke uzskata, ka īsi, precīzi izpildīti vingrinājumi dod vislabākos rezultātus. Neviens vingrinājums nedrīkstētu būt ilgāks par 15 minūtēm, pēc kā zirgam ir jādod kā garīga, tā fiziska pauze treniņā. Šīs īsās darba sesijas palīdz zirgam un jātniekam saglabāt enerģiju un darba sparu, ļaujot vieglāk koncentrēties uz precizitāti un efektivitāti.

„Ja jūs ko darāt, dariet to precīzi. Jūs liekat zirgam strādāt, un viņam ir jāstrādā, bet ir arī jāzina, kad darbs ir paveikts un ir laiks atpūsties. Atpūtas laikā zirgam jādod iespēja atslābināties, palūkoties apkārt, atvilkt elpu ne tikai fiziski, bet arī garīgi, un saprast, ko viņš ir paveicis labi. Tad jūs uzņemat pavadas, prasāt gan zirgam, gan sev atkal koncentrēties – šīs darba fāzes ilgst ne vairāk kā 10 minūtes, maksimums 15. Es nekad neprasītu no zirga intensīvi strādāt vairāk nekā 15 minūtes vienā laida. Viņš to vienkārši nespēj, un tad viss paliek tikai sliktāk. Zirgs nespēj tik ilgi nepārtraukti un maksimāli koncentrēties un strādāt”.

5. Jūsu uzdevums ir slavēt zirgu, kad viņš ir uz pareizā ceļa.

Klimke nepārtraukti lika jātniekiem pievērst uzmanību zirga centieniem, koncentrējoties uz pozitīvajiem momentiem: „Skat, kā viņš cenšas!”. Ja zirgs kādā brīdī saminstinājās vai pieļāva kļūdu, Klimke to ignorēja, ieteica jātniekam nezaudēt koncentrēšanos un vienkārši turpināt iesākto: „Mīliet savu zirgu, slavējiet to, vēl un vēl! Treniņos galvenais ir nenonākt līdz brīdim, kad jūs esat kā „iestrēguši”. Ir jārada zirgam sajūta, ka viņš ir lieliski izlabojis kļūdu, paveicis kaut ko fantastisku!”.

Pozitīva reakcija no jātnieka puses ir ļoti svarīga sastāvdaļa, uz kā balstās zirga un jātnieka savstarpējā pašpārliecība, komunikācija un cieņa. „Pat strādājot ar jaunzirgiem, kuri ir bailīgi, kautrīgi un nepārliecināti par sevi, es cenšos tos nostādīt tādās situācijās, kur viņiem izdodas rast pareizo reakciju un atbildi. Ja viņi cenšas, es paslavēju un saku „Malacis! Tev izdevās!”. Tā zirgi iemācās, ka viņi ir personības, kurus jūs apbrīnojat un mīlat. Zirgiem ir jālepojas ar to, ko viņi dara, nevis jādara tas tāpēc, ka jūs piespiežat viņus”.

Rakstu sagatavoja Sigita Eitcena pēc Psdressage.com materiāliem.

Atpakaļ

3 komentāri

  • Irbe

    Irbe Ļoti, ļoti labi ieteikumi! :)

    14. novembris, 2014 @ 10.50
  • Anitra „Pat strādājot ar jaunzirgiem, kuri ir bailīgi, kautrīgi un nepārliecināti par sevi, es cenšos tos nostādīt tādās situācijās, kur viņiem izdodas rast pareizo reakciju un atbildi. Ja viņi cenšas, es paslavēju un saku „Malacis! Tev izdevās!”. Tā zirgi iemācās, ka viņi ir personības, kurus jūs apbrīnojat un mīlat. Zirgiem ir jālepojas ar to, ko viņi dara, nevis jādara tas tāpēc, ka jūs piespiežat viņus” Ideāli! Un drīz vien šie paši kautrīgie, 100reiz atkārtoti vaicājošie, it kā neveiklie kļūst skaisti, lepni, veikli un varonīgi. Un tas vēršas nevis pret cilvēku, kā mūžīga cīņa, bet izpaužas sadarbībā - kopīgi veicot dažādus uzdevumus. Var just izpratni un sakarīgu domu rakstā. Par to, ka cilvēkam ir PIENĀKUMS būt par patiešām gudru līderi (gan savās domās, gan darbos), un zirgam ir pienākums sekot. Un tad mēs varam runāt par par kaut kādu kopīgu darbu un sasniegumiem. Paldies autoriem!

    14. novembris, 2014 @ 12.20
  • Kukainis

    Kukainis Ļoti noderīgs raksts un, manuprāt, tiešām korekta pieeja. Paldies!

    14. novembris, 2014 @ 13.23

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase