Garš kakls nozīmē vieglāk jājamu zirgu

Lai gūtu panākumus iejādē, vispirms ir jāiemāca zirgam atbrīvot muguru un nodrošināt tās caurlaidību ar garu kaklu.

Kad iedomājos par vēsturiski slavenākajiem iejādes zirgiem, piemēram, Annes Grētes Jensenas Marzog, Margitas-Otto Krepinas Corlandus vai Reinera Klimkes Alerich, viņiem visiem bija kas kopīgs – visus šos zirgus jāja ar caurlaidīgu muguru u garu kaklu. Pat tāds zirgs kā Izabellas Vertas Gigolo, kas no dabas nebija skaistuma etalons, varēja gūt panākumus, jo arī viņu trenēja šādā veidā.

Sākot jau ar jaunzirga apmācību, ir jāiemāca tam stiepties ar kaklu, zirga degunam atrodoties vertikāles priekšā, pretim sagaidošai rokai. Nereti tas mūsdienās tiek aizmirsts, pārlieku uzmanību pievēršot tam, kā dabūt zirgu apaļu un jājot dziļā sakopojumā. Protams, profesionāli jātnieki spēj arī šādā veidā zirgus trenēt, līdz tie sāk stiepties pretim jātnieka rokai, bet daudziem jātniekiem šādas prasmes trūkst un bieži vien viņi to dara nepareizi. Pirms sākt strādāt pie tā, lai jaunzirgs noapaļotu kaklu, ir jāpatur prātā, ka zirgam ir jānostiprinās, un jāsaliek kopā visi tie puzles gabaliņi, kas galu galā sastāda augstākā līmeņa iejādes zirgu, ieskaitot līdzsvaru, svara pārnešanu uz pakaļkājām, elastīgumu un iztaisnošanos. Zirgs noapaļojas visu šo faktoru mijiedarbības rezultātā.

Ja pareizi izpildīsiet mājas darbus, zirgs iemācīsies labprātīgi virzīties uz priekšu un apgūs visus elementus viegli un nepiespiesti, jo būs elastīgs, atbrīvojies, caurlaidīgs no pakaļkājām līdz garam kaklam un iztaisnots. Turpretī, ja zirgu jau agrīnā vecumā piespiež pakļauties ar spēku un varu, neatkarīgi no tā, cik rūpīgi un cītīgi strādāsiet, arī tiekot līdz Lielās Balvas līmenim jums nāksies šo pakļāvību no viņa izspiest.

Tiesneši bieži vien vērtējumu lapās raksta „pārāk saīsināts kaklā”. Lai gan daudzi jātnieki cenšas jāt zirgu ar garāku kaklu, viņiem tas neizdodas, jo trūkst pamata prasmju, kā to izdarīt pareizi. Šajā rakstā aplūkosim nepieciešamās prasmes un pāris vingrinājumus, kas palīdzēs jums uzlabot savas spējas un atbrīvot zirga kaklu.

Pamatlietu pārbaude

Lai pārliecinātos, ka jums ir nepieciešamās prasmes, lai varētu zirgu efektīvi jāt ar garu kaklu, godīgi novērtējiet savas jāšanas spējas dotajās jomās un piestrādājiet pie tām, kurās manāmi trūkumi.

1. Vai jums ir neatkarīga uzsēde?

Uzsēde, kas funkcionē neatkarīgi no citiem vadības līdzekļiem, ir priekšnosacījums tam, lai jātu ar sagaidošu roku. Tikai ar šādu sagaidošu roku, kas ļauj zirgam stiepties ar garu kaklu, jūs varat pareizi to kontrolēt. Protams, ir grūti attīstīt šādu uzsēdi un ļaut zirgam iet tā vietā, lai turētu to. Pat jātniekiem, kuriem ir tieksme enerģiski jāt uz priekšu, ne vienmēr ir neatkarīga uzsēde. Nereti iekrampēšanās un karāšanās pavadās ir vienīgais veids, kā viņi var nosēdēt seglos. Jātnieks, kurš baidās zaudēt kontroli, turas pie zirga ķermeņa tā vietā, lai ģimnastiski trenētu zirgu kustēties ar elastīgu muguru un kaklu. Viņš ietekmē zirgu, pirms zirgam vēl ir bijusi iespēja pastiepties pretim rokai. Turpretī, ja zirgam ļauj pieļaut kļūdu un tad to koriģē, zirgs labāk spēs nest sevi pats. Jātniekam ir jākustas saskaņā ar zirga kustībām, un viņam ir jāļauj zirgam kļūdīties, un tad izlabot to, ja nepieciešams. Jātnieks, kuram ir neatkarīga uzsēde, ļauj zirgam brīvi kustēties visās gaitās un nebloķē zirga enerģiju.

Uz jaunzirga trenēt un attīstīt labu jātnieka uzsēdi ir teju neiespējami. Vislabākais veids, kā trenēt jātnieku, ir kordā uz pieredzējuša, labdabīga zirga, kurš ir ļoti labi apmācīts, lai jātnieks spētu izjust to īpašo saikni starp zirga pakaļkājām un muti. Uz šāda zirga jātnieks var iemācīties neatkarīgi izmantot savu uzsēdi. Pie uzsēdes uzlabošanas ir jāstrādā ik dienu. Vērojot profesionāļus, ir redzams, ka viņi spēj atbrīvot rokas un jāt ar līdzsvarotu uzsēdi.

2. Vai jūs spējat labi izjāt pārejas?

Sākumā jums ir jāmāk izpildīt labas pārejas, nedomājot par „apaļu kaklu” kā primāro mērķi. Ja piedomāsiet par elastīgumu, atbrīvotību, iztaisnošanu, līdzsvaru un iemācīsiet savam zirgam pusietures, viņš pats par sevi ieņems pareizo kakla pozīciju. Galu galā Lielās Balvas zirgs būs spējīgs veikt daudzas pārejas no gaitas gaitā un gaitas ietvaros, un neviens nespēs pamanīt jātnieka dotās komandas.

3. Vai zināt, ko nozīmē “bremze”?

Ar „bremze” es nedomāju pāreju uz apstāšanos, bet gan to, ka zirgs apstājas, pārnes svaru uz pakaļkājām, jo jātnieks ir pareizi ietekmējis zirgu ar savu ķermeni. Ja zirgs nav pārnesis svaru no priekškājām uz pakaļkājām, viņš nevar būt caurlaidīgs un pareizi izmantot savu muguru. Kā to panākt? Paturiet prātā, ka visi jaunzirgi no sākuma vairāk svara tiecas nest uz priekškājām, tādēļ pastiprināti izmantojiet un atkārtojiet pusietures, līdz zirgs pārnes svaru uz pakaļkājām, tad „samīkstiniet” roku un ļaujiet zirgam iestiepties sagaidošā rokā un pagarināt kaklu. Praktizējot šo ikdienā, zirgs ar laiku sapratīs, kā līdzsvarot sevi. Galvenais ir nebloķēt zirgu ar pusieturi pārāk ilgi, jo tas tikai saīsina zirga kaklu. Nedrīkst aizmirst, ka jaunzirgam ir vispirms jāiemācās pārejas uz soļiem un apstāšanos, pirms viņš var saprast pusietures jēgu.

4. Vai zināt, ko nozīmē „gāze”?

Zirgs var virzīties uz priekšu, vienlaikus sakritis uz priekškājām, un var virzīties uz priekšu uzņēmis svaru uz pakaļkājām, atsperoties un nesot savu ķermeni uz priekšu, kas arī ir vēlamais mērķis. Ja jātnieks dod stimulu ar kāju vai steku, zirgam ir jānes sevi, veicot plašāku soli ar pakaļkājām, nevis jāvelk sevi uz priekšu ar priekškājām.

Pagriešanās ap priekškājām var palīdzēt jebkura vecuma zirgam iemācīties pārvietot pakaļkājas, neieguļoties rokā. Jāsāk ar to, ka zirgs tiek apstādināts. Jātnieks iztaisno zirga kaklu un prasa tam pavirzīties vienu soli prom no kājas. Priekškājas paliek uz vietas, tikai paceļas augšup un lejup, iekšējai priekškājai darbojoties kā galvenās ass kājai. Ja priekškājas nekustās vispār, zirgs ir sakritis uz priekšu. Šo vingrinājumu var veikt arī ar nostādni jātnieka aktīvās kājas virzienā vai ar pretējo nostādni, kas ir grūtāk. Izplatītākās kļūdas ir, kad zirgs sāk atkāpties vai stiept uz priekšu. Sākumā pietiks ar vienu pareizu soli, pēc kā apturiet zirgu un izsūtiet uz priekšu. Ja šo vingrinājumu izpilda pareizi, tas ir grūts, bet ļoti noderīgs gan zirgam, gan jātniekam.

5. Vai jūsu griešanas komandas ir skaidras un nepārprotamas?

Jūsu zirgam ir jābūt pietiekami atbrīvotam, lai to varētu pagriezt un ieliekt gan pa labi, gan pa kreisi. Viņam ir jāiemācās sekot jūsu iekšējai vai ārējai pavadai, pirms ķerties pie nostādņu apguves. Zirgam ir arī jāiemācās pieņemt nostādni un griezties pa labi, ja jātnieks ir ieņēmis labo nostādni, un otrādāk. Šis ir svarīgs priekšnosacījums tam, lai varētu pagarināt zirga kaklu.

Kā pagarināt zirga kaklu?

Zirga kakla pagarināšanu panāk, aktivizējot pakaļkājas – tas nozīmē, ka mērķis ir sašaurināt pakaļkāju vēzienu zem zirga vēdera virzienā uz brīvo atstarpi starp zirga priekškājām. Zirga pakaļkājas dabiski ir novietotas platāk kā priekškājas, kas arī nosaka zirga svara sadalījumu ar uzsvaru uz priekškājām. Virzot ārējo un tad iekšējo pakaļkāju tuvāk viduslīnijai zem zirga vēdera, mēs principā nepārtraukti iztaisnojam zirgu. Bez šādas „vītņošanas” zirga kakls paliks īss un sarauts, un jātniekam nebūs nepieciešamās saiknes, lai novērstu zirga sakrišanu uz priekškājām. Izmantojot „vītņošanu” sānisko gaitu vingrinājumos kā pieņemšana ar pretējo nostādni, plecs, traverss, renverss, mēs mācām zirgu pārnest savu svaru atpakaļ.

Īsas pusietures palīdz panākt garu kaklu

Savulaik ASV nacionālās iejādes komandas trenere Melle van Brugena ieteica vingrinājumu, kas palīdz pastiept zirga kaklu. Šis vingrinājums ietver sevī pusietures sastāvdaļas – virzību uz priekšu un atpakaļ, un atkal uz priekšu. Tas iemāca jātniekam un zirgam, kā izpildīt pusietures un kā pagarināt zirga kaklu tā rezultātā.

1: Jājiet darba rikšos 20 metru voltā.

2: Pie A (vai C) paceliet zirgu lēkšos.

3: Tuvojoties nākamajai viduslīnijai pārvediet zirgu atkal rikšos, izjūtot, kā viņš pārnes svaru vairāk uz pakaļkājām.

4: Nekavējoties izsūtiet zirgu plašākos rikšos un ļaujiet viņam virzīties, sagaidot ar roku. Zirgi bieži vien paceļas lēkšos tā vietā, lai pagarinātu rikšu soli. Tādā gadījumā mierīgi pārvediet zirgu rikšos un atkal prasiet tos paplašināt.

5: Kad zirgs labprātīgi izpilda paplašinājumu, atgriezieties pie darba rikšiem, kur zirgs atkal pārnes svaru vairāk uz pakaļkājām. Uzreiz paceliet zirgu lēkšos.

Tā kā zirgs ir burtiski izstūmis impulsu cauri visam ķermenim, lai pagarinātu rikšus, tādā pašā veidā viņš arī izlaiž impulsu cauri mugurai, kad jūs dodat lēkšu komandu, kas savukārt liek zirgam pagarināt kaklu. Lejupejošās pārejas atjauno atsperšanās momentu, palīdzot pārnest zirgam svaru uz pakaļkājām. Mēģiniet izjust šo sakopojuma brīdi un ļaujiet zirgam pastiepties sagaidošā rokā. Bez šādām pārejām jūs tikai stumtu un stumtu, kamēr zirga pakaļkājas tikai vēzētos vairāk un vairāk atpakaļ. Atkārtojiet šo vingrinājumu, līdz zirgs spēj izpildīt pārejas paredzētajās vietās.

Izplatītākās problēmas

• Dažiem 3 un 4 gadus veciem zirgiem ir problēmas ar apstāšanos, tie vai nu norauj galvu lejā vai saslien to gaisā. Pievērsiet uzmanību, ka šajā procesā zirgs izstiepj kaklu, kas arī ir vēlamais rezultāts, lai gan daudzi jātnieki to tā neuztver. Viņi aizmirst par apstāšanos un tā vietā mēģina sarullēt zirga kaklu apaļu. Tā vietā kakls pats noapaļotos, ja zirgs būtu iemācījies apstāties. Daži jātnieki ļoti baidās iztraucēt zirgu, liekot tam apstāties, jo negrib izjaukt kontaktu un kustības ritmu, bet, ja jātnieks skaidri liek saprast zirgam, ko viņš vēlas, tad zirgam tas nerada apjukumu vai problēmas. Turpiniet izpildīt īsas pusietures, nedomājot par to, kur jābūt zirga kaklam – galvenais, lai tas būtu pēc iespējas taisnāks zirga plecu priekšā. Tad paslavējiet zirgu ar atdodošu roku, ja viņš apstājas, un zirgs automātiski izstieps kaklu. Ja zirgs būs iemācījies pagarināt soli ar pakaļkājām un sekot sagaidošai, elastīgai jātnieka rokai, arī kakls atbrīvosies un noapaļosies. Bet ja jātnieks tikai turēs un turēs zirgu stingri, zirgs nekad neiemācīsies sekot rokai. Pareizi pagarināts kakls nerodas no tā, ka zirgs sakrīt uz priekškājām vai aiziet aiz pavadas, bet gan rodas no īsām pusieturēm un zirga pakaļkāju aktivizēšanas sāniskajās gaitās.

• Visizplatītākā problēma zirga pakaļkāju aktivizēšanas procesā ir, ka zirga ārējā pakaļkāja par daudz iziet uz āru. Jātnieks prasa zirgam vairāk pavilkt kājas zem sevis ar iekšējo kāju uz ārējo pavadu, bet zirgs īsti neizpilda to, tā vietā izgāžoties uz āru. To var labot, pavirzot zirga pakaļpusi uz iekšmalu vai ar pieņemšanu ar pretēju nostādni, zirga galvai atrodoties pret sienu/laukuma malu, lai zirgs iemācītos spert soli ar ārējo pakaļkāju uz priekšu, nevis sāņus. Zirgs var arī pāris reizes kļūdīties, kamēr viņš sapratīs, ko īsti nozīmē jātnieka ārējā kāja, kā arī pieņems elastīgu ārējo pavadu un kāju, ja jātnieks nemēģinās ar spēku saturēt zirgu kopā.

• Daudzi jātnieki saviem zirgiem, prasot sakopojumu, māca augstākā līmeņa pusietures. Patiesībā pati vienkāršākā pusieture slēpjas rikši-soļi-rikši vingrinājumā – iemāciet zirgu virzīties uz priekšu rikšos, tad panākt atpakaļ, pārnesot svaru uz pakaļkājām soļos, un tad atkal izsūtiet to rikšos.

• Reizēm zirgs nepagarina kaklu pareizi, ja jātnieks atdod tam abas pavadas. Šādā gadījumā visticamāk pakaļkājas vairs nevēzējas uz priekšu zem zirga vai arī zirgs ir pārstājis sekot jātnieka rokai. Atkārtojiet un pastipriniet izsūtošās komandas, līdz zirgs sāk meklēt trenzi.

• Ja zirgs sagriežas kaklā, tas nozīmē, ka ārējā pavada nav pietiekami elastīga, vai zirgs nav uzņēmis pavadu. Šajā gadījumā zirgam jāvirzās vairāk uz priekšu vai tas ir vairāk jāiztaisno.

Pat ja jums ir zirgs ar vidējām dotībām, jūs tik un tā varat uzlabot tā gaitas, iemācot tam kustēties ar garāku kaklu. Rezultātā jūs tikai būsiet ieguvēji, jo tiksiet pie vieglāk jājama zirga, kas spēj nest pats sevi līdzsvarā, bez jebkāda saspringuma, izmantojot visu ķermeni.

Eksterjera ietekme – garš vai īss kakls?

Nejauciet tādus terminus kā garš vai īss kakls attiecībā uz zirga eksterjeru – ja zirgam no dabas ir garš kakls, tas nenozīmē, ka arī jāšanā tas jebkurā gadījumā būs pareizi pagarināts. Tāpat arī, ja zirgam ir īss kakls, nenozīmē, ka to neizdosies jāt ar garu kaklu.

Cik garš ir pietiekami garš? Katram zirgam ir savs iespējamais kakla garums, un ir lietderīgi, ja kāds no malas var pavērot un novērtēt to. Ja zirga pakaļkājas vairāk virzās aiz viņa, nekā tiek pavilktas zem viņa, tad kakls ir par īsu. Tāpat arī viens no rādītājiem ir tas, vai jātnieks spēj nolikt zirga kaklu tur, kur vēlas – augšā, lejā, pa kreisi, pa labi. Ja zirga pakausi nevar pacelt augstākajā punktā, tas norāda, ka kaklā ir t.s. „lūzums”, – kakls nav noapaļots vienmērīgi, bet gan ar lauztu virsējo līniju. Tāds kakls pats ir sasprindzis un galu galā noved pie saspringuša, neelastīga pakauša un ganašas.

Rakstu sagatavoja Sigita Eitcena pēc “Dressage Today” materiāliem.