Mikotoksīni un to ietekme uz zirgu

Zirgi un poniji var būt pakļauti mikotoksīnu iedarbībai ganībās, kā arī ēdot sapelējušu rupjo un cieto lopbarību.

Lielākā daļa zirgu parasti vismaz daļu laika ikdienā pavada ganībās, un daudzi no tiem lielāko savas dzīves daļu pārtiek no zāles, tādējādi šie dzīvnieki ir pakļauti riskam, ko rada strauji augošajā ganību zālē esošās sēnītes un to izdalītās toksiskās vielas. Apdraudējumu var radīt arī ziemas sezonā izēdināmā konservētā rupjā lopbarība (siens vai skābbarība) vai kombinētā lopbarība.

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti, veicot pētījumus mikotoksīnu jomā, šīs indīgās vielas rada reālu kaitējumu zirgu produktivitātei/darba spējām un veselībai. Lai gan lielākoties šie darbi ir veikti, izmantojot citu sugu lauksaimniecības dzīvniekus, piemēram, cūkas un govis, nozīmīgos jaunos pētījumos pašlaik tiek iekļauti arī zirgi.

Zirgi parasti netiek klasificēti kā tipiski lauksaimniecības dzīvnieki, un tos visbiežāk izmanto sportam, sacensībām un/vai pavairošanai. Daudziem šīs dzimtas dzīvniekiem, piemēram, ponijiem, ēzelīšiem vai zirgiem, kas beiguši savu sportista karjeru, ir piešķirts mājdzīvnieka statuss. Zirgu īpašais stāvoklis cilvēku sabiedrībā dod tiem iespēju nodzīvot ilgāku mūžu kā citiem lauksaimniecības dzīvniekiem, un daži zirgi ir sasnieguši pat 30 vai vairāk gadu vecumu. Tādējādi arī laiks, kurā šie dzīvnieki ir bijuši pakļauti mikotoksīnu iedarbībai, ir ilgāks. Zirgi, kuri piedalās sacensībās, piemēram, skriešanās sacīkstēs, trīscīņā, iejādē, polo, garo distanču jāšanā un konkūrā, tiek ļoti augstu vērtēti, un ekonomiskie zaudējumi, ko var radīt mikotoksīni, pazeminot izpildījuma līmeni, pasliktinot veselību vai pat izraisot darbaspēju zaudēšanu, var būt vērā ņemami. Šādi zirgi ir ārkārtīgi jutīgi, tādēļ tiem paaugstinātu stresa līmeni rada ne tikai pastiprināta darba režīms, bet arī ceļošana un piedalīšanās sacensībās. Šādos apstākļos var ciest imūnsistēma, un dzīvnieka organisms var kļūt uzņēmīgāks pret mikotoksīnu iedarbību. Abu dzimumu vaislas ganāmpulka lielo vērtību var samazināt mikotoksīnu kaitīgā ietekme uz auglīgumu un labu kumeļu iegūšanu, tādējādi zirgkopības nozarei ir jāņem vērā šīs iedarbības radītie ekonomiskie zaudējumi.

Mikotoksīnu iedarbība parasti var radīt turpmāk minētās problēmas:

1) samazināts augšanas ātrums;

2) ēstgribas pasliktināšanās;

3) pazeminātas darbaspējas;

4) kolikas;

5) elpošanas problēmas;

6) paaugstināta jutība/alerģiska reakcija;

7) reproduktīvās funkcijas un auglīguma problēmas;

8) paaugstināta uzņēmība pret slimībām;

9) galvas smadzeņu bojājumi;

10) neiroloģiski traucējumi;

11) orgānu bojājumi – visbiežāk tiek skartas aknas un nieres.

Lai zirgiem savlaicīgi atklātu mikotoksikozes, jānodrošina rūpīga simptomu uzraudzība, īpašu uzmanību veltot darbam izmantojamo zirgu darbaspēju pazemināšanās un apgrūtinātas elpošanas gadījumiem vai auglīguma, grūsnības, kā arī augšanas problēmām, kas rodas vaislas vai jaunajiem dzīvniekiem. Ja ir novēroti šādi netieši simptomi, jāveic izmeklēšana attiecībā uz mikotoksīnu iespējamo iedarbību. Kaitīgās ietekmes pazīmes bieži vien ir ļoti vispārīgas un var būt stipri mainīgas, apgrūtinot skaidras diagnozes noteikšanu. Rūpīga simptomu apzināšana un patologanatomiskā izmeklēšana apvienojumā ar atbilstošu barības testēšanu nodrošina visprecīzāko informāciju mikotoksikozes diagnosticēšanai.

Mikotoksīnu iedarbības pakāpe, t. i., ilgums un toksīnu koncentrācija barībā var ietekmēt simptomu izpaušanos. Ilgstoša mikotoksīnu zemas koncentrācijas iedarbība var radīt vāji izteiktus simptomus. Turklāt piesārņotajā barībā, visticamāk, būs vairāk nekā viena sēnīšu suga un tādēļ arī mikotoksīnu komplekss, kas var pastiprināt toksisko iedarbību, jo, kā zināms, vairāku vielu kopums var radīt sinerģētisku ietekmi. Saskaņā ar klīniskajos pētījumos iegūtajiem rezultātiem, ja zirga organisms jau kādu reizi ir cietis no mikotoksikozes, tam veidojas pastiprināta uzņēmība pret toksīnu iedarbību. Tādējādi šim dzīvniekam izteikta reakcija var rasties pat uz ļoti mazām toksīnu koncentrācijām. Ar šādu ietekmi var izskaidrot to, ka daļai zirgu novērojama stiprāk izteikta jutība pret toksīniem, piemēram, airenē atrodamo savienojumu Lolitrem, kas šiem dzīvniekiem izraisa neiromuskulāru slimību (trīci), salīdzinājumā ar citiem dzīvniekiem, kuru turēšanas apstākļi un ēdināšanas režīms ir tāds pats kā saslimušajiem zirgiem.

Zirgu noturību pret mikotoksīnu iedarbību var ietekmēt arī citi faktori, tostarp dzīvnieka šķirne, vecums, darba slodze, stresa līmenis, nobarojuma pakāpe un imūnsistēmas stāvoklis. Smagi strādājoši zirgi un ķēves laktācijas periodā, visticamāk, uzņem ievērojami vairāk koncentrētās graudu bāzes barības, un, novērtējot mikotoksīnu iespējamo iedarbību, ir jāņem vērā arī šie nosacījumi.

Ganību zāle un uzglabājamā rupjā lopbarība

Tāpat kā citi ganāmie zīdītāji, arī zirgi un poniji ir pakļauti toksīnu uzņemšanas riskam, kopā ar ganībās esošajiem augiem apēdot arī sēnītes, kas tajos savairojušās.

Lai gan tradicionāli lietotā konservētā rupjā lopbarība zirgu ēdināšanai ziemas periodā vai tad, kad nav pieejama svaiga zāle, ir bijis siens, pēdējos gados aizvien lielāku popularitāti iegūst nelielu skābbarības rituļu izmantošana, iegūstot skābbarību ar augstu sausnas saturu (skābsienu vai skābbarību). Skābbarības rituļus biežāk izvēlas tāpēc, ka šāda veida barības sagatavošana ir vieglāka un to mazāk ietekmē laika apstākļi. Labi pagatavotas skābbarības uzturvērtība, salīdzinot ar žāvēto rupjo lopbarību, ir augstāka, turklāt tā ir arī garšīgāka. Pārdošanā ir pieejami skābbarības ieraugi, kas optimizē skābēšanas procesu un līdz minimumam samazina nevēlamu mikroorganismu augšanu. Lietojot visu veidu konservēto lopbarību, piemēram, sienu un skābbarības rituļus, ļoti jāuzmanās, lai zirgiem neizēdinātu barību no sapelējušiem rituļiem un tādējādi dzīvniekus nepakļautu noteiktu pelējuma sēnīšu darbības rezultātā radušos toksīnu iedarbībai.

Kombinētā lopbarība

Atšķirībā no lauksaimniecisko dzīvnieku sugām, zirgus ēdina atbilstoši to darba slodzei. Daļa zirgu un poniju nekad nav ēduši kombinēto lopbarību, turpretī citi to patērē katru dienu un pat vairākas reizes. Zirgiem izēdināmās kombinētās un papildu barības veidu pamatā vēsturiski ir bijuši graudi, un tie var būt piesārņoti ar sēnīšu toksīniem, kas barībā nokļuvuši uz lauka vai glabāšanas laikā.

Galveno problēmu attiecībā uz mikotoksīnu kaitējumu zirgiem rada daudzu vaļasprieka zirgu turētāju attieksme – viņi nekad nepārbauda izmantojamās barības kvalitāti. Galvenais faktors, kas nosaka vaļasprieka zirgu īpašnieku izvēli, iegādājoties barību saviem mīluļiem, ir cena, nevis kvalitāte. Tikai dažu vai viena dzīvnieka turētājiem barība sliktos apstākļos var būt glabājusies samērā ilgu laiku, tādējādi tajā pelējuma un arī toksisko vielu daudzums var būt ievērojami palielināts.

Sapelējušu vai aizdomīgu barību no iepakojuma, kas ir ilgstoši bijis atvērts vai glabāts nepiemērotos apstākļos, nekādā gadījumā nevajadzētu izēdināt zirgiem, jo šādā barībā ir ļoti iespējama mikotoksīnu piesārņojuma veidošanās.

Pakaiši

Mērena un auksta klimata zonās zirgi daļu gada pavada telpās, tādējādi tie ir pakļauti apdraudējumam, ko rada mikotoksīnu veidošanās pakaišu materiālā, piemēram, salmos, ko dzīvnieki var arī apēst. Turklāt salmus lieto arī citu nepārnadžu, piemēram, ēzeļu un mūļu ēdināšanai, jo salmi pēc sava sastāva vairāk atbilst šo dzīvnieku vajadzībai pēc barības ar augstu kokšķiedru saturu. Jāuzmanās, lai to ēdināšanā neizmantotu sapelējušus salmus, tādējādi pasargājot dzīvniekus no toksīnu iespējamās uzņemšanas kopā ar barību.

1. Aflatoksīni

Aflatoksīni ir difuranokumarīna atvasinājumi, ko izdala daudzas pelējuma sēnīšu Aspergillus parasiticus un Aspergillus flavus ģintis. Aflatoksīni ir atrodami graudos, piemēram, kukurūzā, kurā piesārņojums var veidoties jau augšanas laikā uz lauka vai to glabājot nepiemērotos apstākļos. Graudu piesārņojumu ar aflatoksīniem var palielināt pelējuma sēnīšu augšanai un toksīnu veidošanai labvēlīgi laika apstākļi (siltums un mitrums).

Aflatoksīnu uzņemšana zirgiem un ponijiem var radīt nopietnu kaitējumu. Dzīvnieku bojāeja ir novērota pēc 130 ppb toksīnu apēšanas kopā ar komplekso zirgiem paredzēto barību, kas gatavota no kukurūzas (Vesonder et al., 1991). Lai novērstu aflatoksīnu iedarbību, ieteicams zirgu ēdināšanā neizmantot barību, kas var būt piesārņota. Lopbarība ar augstu riska pakāpi ir blakusprodukti, kas ievesti no trešās pasaules vai attīstības valstīm (palmu augļu sēklu milti, kopra), mitrā barība (alus darīšanas procesa blakusprodukti) un zemesriekstu čaulītes, kas īpaši bieži tiek saistītas ar aflatoksīniem.

Aflatoksīni ir hepatotoksiskas un kancerogēnas vielas. Tās rada taukaudu patoloģijas aknās, tādējādi izraisot hepatocītu deģenerāciju, nekrozi un aknu darbības traucējumus. Aknu olbaltumvielu sintēzes nomākšana ir galvenais faktors, kas izraisa jauno dzīvnieku augšanas aizkavēšanos; atklāta ir arī šīs toksiskās vielas ietekme uz D vitamīna vielmaiņu, tādējādi mazinot kaulu stiprību. Nomācot žultsskābju sāļu veidošanos, aflatoksīns negatīvi ietekmē lipīdu un pigmentu uzsūkšanos. Šis toksīns ir kaitīgs arī citu minerālvielu, tostarp, dzelzs, fosfora un vara vielmaiņai.

Dažādos pārskatos, kas pieejami par zirgu aflatoksikozi, tāpat kā par citu mikotoksīnu ietekmi uz šīs dzimtas dzīvniekiem, pārsvarā iekļauta informācija par klīniskiem gadījumiem nevis par kontrolētiem zinātniskiem pētījumiem. Izēdinot piesārņotu kukurūzu zirgiem Arkanzasā (Arkansas), trīs zirgi aizgāja bojā, bet daudziem citiem radās veselības problēmas. Veicot dzīvnieku izmeklēšanu, atklāta smaga aknu nekroze ar aizdomām par aflatoksīnu iedarbību, barības testēšanā konstatētas daudzas Aspergillus flavus kolonijas, bet ķīmiskajā analīzē – aflatoksīnu B1 B2 un M1 klātbūtne. Ponijiem, kuriem izēdinātajā barības devā bija 2 ppm aflatoksīnu, paaugstinājās aknu fermentu, tostarp, GGT (gamma-glutamiltransferāzes) līmenis, kas liecina par aknu bojājumiem. Vairākos ziņojumos ir iekļauta informācija par daudz zemāku koncentrāciju (0,3 ppm), kas ir izraisījusi zirgu bojāeju. Publicēti ir arī ziņojumi par aflatoksikozi zirgiem, kas bija baroti ar zemesriekstu čaulītēm.

Ierosinātais maksimālais pieļaujamais aflatoksīnu līmenis pieaugušiem zirgiem ir 50 ppb, un vaislas ganāmpulkiem, kā arī zirgiem ar smagu darba režīmu ēdināšanā jāizmanto barība, kurā nav aflatoksīnu. Ar citu publikācijās minēto ieteicamo robežvērtību 20 ppb (0,02 ppm) tiek iezīmēts plašs ar klīniskajiem simptomiem saistītu līmeņu diapazons.

Aflatoksikozei raksturīgi turpmāk minētie klīniskie simptomi:

• svara un/vai apetītes zudums;

• nobarojuma pakāpes samazināšanās;

• slikta barības izmantošana (svara samazināšanās, lai gan apetīte ir saglabājusies nemainīga);

• imūnsistēmas darbības pasliktināšanās un uzņēmības pret slimībām palielināšanās;

• auglīguma samazināšanās;

• aknu nekroze;

• bojāeja.

2. Endofītu alkaloīdu toksīni

1. Airenē esošo toksīnu izraisītie neiromuskulārie traucējumi (angļu valodā – ryegrass staggers; krievu – райграсовые шатания)

Pasaules daļās, kur lielākos bojājumus ganībām rada kukaiņi, tiek kultivētas airenes varietātes ar augstu stublāju un endofītiem. Šie augi dzīvo simbiozē ar Lolitrem sēnīti, kuras izdalītie toksīni negatīvi ietekmē zirga gaitu, uzvedību un koordināciju, radot stāvokli, ko angliski sauc par aireņu dzērumu (‘ryegrass staggers’). Šis endofīts ir cieši piesaistījies lapām un vairojas karstos un sausos laika apstākļos, toksīniem uzkrājoties auga apakšējā daļā. Ja pēc karstuma sākas lietus periods, airene sāk strauji augt, toksīnam izplatoties augšup pa auga stublāju un krasi palielinot iedarbību uz ganību dzīvniekiem. Tādējādi šos traucējumus visbiežāk novēro tūlīt pēc sausuma perioda, kad lietus ietekmē airene atkal sāk strauji augt. Zirgi un poniji, kas zāli noēd ļoti tuvu zemei, uzņem lielāku toksīna daudzumu, jo patērē auga daļas, kurās ir vislielākā toksīna koncentrācija.

Airenē esošo toksīnu iedarbībai raksturīgi turpmāk minētie simptomi:

• ataksija (kustību koordinācijas un līdzsvara traucējumi);

• galvas trīce;

• koordinācijas spējas zudums;

• saasināta reakcija uz ārējiem stimuliem;

• samaņas zudums.

Par laimi, neiroloģiskā iedarbība ir īslaicīga, un, zirgus pārvietojot uz citām ganībām, dzīvnieku stāvoklis parasti apmēram pēc nedēļas atkal kļūst normāls.

Šos endofītus no vienas augu paaudzes uz nākamo var pārnest ar sēklām. Pirms zirgiem paredzētās ganību zāles sēšanas jāpārbauda, vai iegādātās sēklas nav inficētas ar endofītiem.

2. Toksīni, kas veidojas auzenē

Vairākās auzenes sugās, īpaši augstajās varietātēs, veidojas endofīts, ko sauc Festuca arundinacea. Šī sēnīte aug starp šūnām auga iekšienē (skatīt turpmāk tekstā), tādējādi, augus aplūkojot no ārpuses, tā nav redzama.

Endofītu sēnītes auzenē. Līkumotās purpura krāsas līnijas ir sēnītes. Attēls no Auburnas (Auburn) tīmekļa vietnes; tajā raksturota krāsošanas metode, ko izmanto inficēto augu atklāšanai. Publicēts ar laipnu Mērijas Smitas (Mary Smith) atļauju; Vet Med 647

Zirgiem, kuri ir apēduši šādi inficētu auzeni, ir novērojami turpmāk minētie simptomi:

• slikta apetīte;

• svara un nobarojuma pakāpes zudums;

• samazinātas darbaspējas;

• raupjš apspalvojums;

• nekontrolējamas ķermeņa temperatūras svārstības;

• samazināts prolaktīna (piena izdalīšanos stimulējošs hormons) daudzums ķēvēm;

• apetītes zudums.

Vislielākā šīs toksiskās vielas ietekme ir novērojama grūsnām ķēvēm, jo to saista ar palielinātu aborta risku, cikla traucējumiem un embriju mirstību, kā arī „sarkanā maisa izkrišanu” (‘red bag delivery’) (placentas priekšlaicīgu atdalīšanos pirms atnešanās vai tās laikā). Pēdējais no minētajiem traucējumiem rodas gadījumos, kad sablīvējusies placenta augšanas laikā ir aizsegusi dzemdes kakliņu un dzemdībās ķēve nespēj dabiskā veidā izspiest kumeļu. Cits auzenes iekšienē augošais endofīts Neotyphodium coenophialum ķēvēm izraisa distociju (apgrūtinātas dzemdības) un kumeļu mirstību perinatālajā periodā.

Vaislas ērzeļiem, kas bijuši pakļauti auzenē esošo toksīnu iedarbībai, var būt samazināts spermas tilpums un auglīguma problēmas.

Auzenes ir viens no iemesliem, kas ķēvēm izraisa placentas priekšlaicīgu atdalīšanos.

Kopumā gan auzenē, gan airenē esošie endofīti negatīvi ietekmē reproduktīvo sistēmu, un uz ķēvēm iedarbojas pat ļoti zema alkaloīdu koncentrācija (300–500 ppb).

Uz grūsnām ķēvēm iedarbojoties melnajos graudos esošajiem alkaloīdiem, rodas turpmāk minētās saindēšanās pazīmes:

• grūsnības paildzināšanās līdz 12 mēnešiem;

• distocija (apgrūtinātas dzemdības);

• placentas priekšlaicīga atdalīšanās;

• bieza, pietūkusi placenta;

• vārgi/miruši kumeļi ar aspirācijas pneimoniju;

• dzemdību laikā kumeļam grūti izlauzties caur sabiezējušo placentu;

• piena dziedzeru attīstības vai laktācijas problēmas;

• nedzīvi dzimuši kumeļi.

Grūsnās ķēves vismaz 300 dienas pirms atnešanās ir jāaizved no ganībām, kas ir piesārņotas ar endofītiem. Ja ir aizdomas par melnajos graudos esošo alkaloīdu iespējamo iedarbību, divas nedēļas pirms prognozējamā dzemdību datuma ķēvēm var dot domperidonu, lai samazinātu toksīnu kaitīgo ietekmi. Veterinārajās laboratorijās parasti ir pieejamas ergovalīna (ergovaline) – auzenes toksiskumu izraisošo melno graudu alkaloīda – un lolitrema B (lolitrem B) – daudzgadīgajā airenē esošā melno graudu alkaloīda – analīzes.

Claviceps (melnie graudi)

Paspalum ģints graudzālēs (Paspalum dilatatum) (visbiežāk sastopamas subtropu un tropu zonās) ir izplatīta sēnīte Claviceps paspali, kuras sporas uz zāles sēklām veido kvēpiem līdzīgus netīrus izciļņus. Tomēr Claviceps (melnie graudi) var dzīvot arī uz dažādām ganību zālēm un sienā, tostarp uz airenes un skarenes, un parasti izdala ergotamīnu (ergotamine), ergostīnu (ergostine), ergokristīnu (ergocristine), ergokriptīnu (ergocryptine) un ergokornīnu (ergocornine). Šie toksīni ir LSD ķīmiski radniecīgi savienojumi un izraisa slimību, kas ir pazīstama kā ergotisms – dzīvnieks zaudē koordinācijas spējas, tam var rasties halucinācijas un veidoties locekļu stāvoklis, ko sauc par sauso gangrēnu, t. i., pie nagiem un uz astes var veidoties lielas brūces un – ļaunākajā gadījumā – šīs ķermeņa daļas var atmirt.

Melno graudu izdalīto alkaloīdu iedarbība ir aprakstīta kā klīniski gadījumi. Brazīlijā ķēvēm, kurām bija izēdinātas auzas ar airenes sēklu piejaukumu, novērota grūsnības paildzināšanās un augļa zaudēšana – līdzīgi kā iedarbojoties ar toksīniem piesārņotajām airenēm. Airenes sēklas bija vienīgais melno sēklu alkaloīdu avots. Citā gadījumā grūsnām ķēvēm kā pakaišus izmantoja rudzu salmus, ko dzīvnieki arī ēda. Septiņām no pirmajām astoņām ķēvēm, kurām bija dzemdības, piedzima miruši kumeļi. Veicot izmeklēšanu, pakaišos atklāta divu melno graudu alkaloīdu klātbūtne (viens no tiem bija ergokornīns), un toksisko vielu koncentrācija bija 450 ppb.

Slaframīns (Slaframine)

Ja baltais āboliņš, to pļaujot siena vai skābbarības gatavošanai, samirkst vai sapelē, barībā var veidoties mikotoksīni. Jebkādi melni, gļotaini ieslēgumi nopļautajā āboliņā ir šāda veida pelējuma veidošanās pazīme, tomēr tas ne vienmēr ir redzams, tādēļ āboliņa siena gatavošanas procesā jābūt vērīgiem. Baltajā āboliņā ir atklāti divu veidu toksīni. Pirmais no tiem ir dzimumhormonus imitējoša viela (estrogēna analogs), kas traucējoši iedarbojas uz ķēvju grūsnības veidošanos. Šī viela nav identificēta, tomēr var būt līdzīga zearalenonam. Otrs toksīns – slaframīns – izraisa slimību, ko sauc par siekalošanos, kam raksturīga siekalu nepārtraukta izdalīšanās; zirgiem asaro acis, kā arī rodas nekontrolējama caureja un urinēšana.

Zirgu siekalošanās baltā āboliņa ganībās – 2005. Atklāts slaframīns. Informācija par šo gadījumu un fotoattēli publicēti ar K. Bišofa(as) (K. Bischoff) laipnu atļauju.

3. Fumonizīni

Zirgi un poniji ir ļoti jutīgi pret Fusarium ģints pelējuma sēnīšu izdalīto toksīnu iedarbību, un šīs graudos un gatavajos barības maisījumos (īpaši, ja to sastāvā ir kukurūza) esošās indīgās vielas rada dzīvniekiem nozīmīgu apdraudējumu. Šis toksīns izraisa slimību, ko sauc par zirgu leikoencefalomalāciju (ELEM), kam galvenokārt raksturīga brūču vai dobumu veidošanās smadzeņu audos. Šāda patoloģija rada muskuļu trīci, koordinācijas pasliktināšanos, rīšanas refleksa zudumu un depresiju, kas vairāk līdzinās Parkinsona slimības vai demences formai, kas raksturīga zirgiem.

Plaša nekroze zirga smadzeņu baltajā vielā. Zirga smadzeņu daļa, kurā redzamas ELEM pazīmes (publicēts ar laipnu Mērijas Smitas atļauju, Vet Med 647)

Veicot pētījumus, ir atklāta fumonizīna B1 saistība ar leikoencefalomalāciju (vielas koncentrācija bija 10 ppm). Ar neiroloģisko formu saistītie klīniskie simptomi ir apātija, miegainība, faringeāla (rīkles daļas) paralīze, aklums, riņķošana pa apli, grīļošanās, krampju lēkmes un tieksme nokrist guļus stāvoklī. Dzīvnieks parasti iet bojā divu līdz triju dienu laikā. ELEM uzliesmojumi parasti ir epizodiski novērojami no vēla rudens līdz agram pavasarim. Liels piesārņojums var būt kukurūzas vai graudu atsijās, tādēļ šo barību zirgiem nekādā gadījumā nevajadzētu izēdināt.

Ja FB1, FB2, FB3 koncentrācija ir 5 ppm vai to pārsniedz, zirgiem var rasties kolikas, un dzīvnieki var pat aiziet bojā, tādēļ barību, kurā šo vielu koncentrācija pārsniedz iepriekšminēto vērtību, zirgiem izēdināt nedrīkst.

4. Trihotecēna savienojumi

Trihotecēna savienojumi: T-2 toksīns, diacetoksiscirpenols (DAS), deoksinivalenols (DON), HT-2 toksīns

Trihotecēnus izdala vairākas sēnīšu ģintis, tostarp, Fusarium, Stachybotrys, Trichoderma, Myrothecium un Trichothecium, tomēr visbiežāk trihotecēnu producēšanā ir iesaistītas Fusarium pelējuma sēnītes. Trihotecēni visbiežāk ir atklāti Eiropā, un ir zināmi apmēram 180 toksīni, ko šās ģints sēnītes veido graudos, salmos un lopbarībā. Pirmo reizi ziņas par nāvējošu slimību stahibotriotoksikozi (Stachybotryotoxicosis), ko saista ar sapelējušu sienu un salmiem, ir reģistrētas Krievijā.

Trihotecēnu toksiskajai iedarbībai uz zirgiem raksturīgas turpmāk minētās klīniskās pazīmes:

1) brūces mutes dobumā;

2) samazināts uzņemtās barības daudzums;

3) svara zudums;

4) imūnsistēmas darbības pasliktināšanās;

5) darba spēju samazināšanās;

6) kolikas.

DON (deoksinivalenolu) sauc arī par vomitoksīnu, jo tas izraisa vemšanu suņiem un cūkām. Zirgiem nav vemšanas spēju, tomēr to organisms atgrūž barību, kurā ir DON, tādējādi zaudējot nobarojuma pakāpi. DON parasti ir atrodams kukurūzā, kviešu klijās un kviešu pārstrādes blakusproduktos, ko izēdina zirgiem. Kviešu salmi, ko izmanto kā zirgu pakaišus, arī var būt piesārņoti. DON sintēzei par vislabvēlīgākajiem apstākļiem uzskata augstas un zemas temperatūras maiņu. Veikto pētījumu apjoms par DON ietekmi uz zirgiem ir neliels, tomēr Ziemeļkarolīnas Valsts universitātē (North Carolina State University) ir atklāta DON klātbūtne visos kompleksās barības paraugos, kas izēdināti zirgiem, kam pēc šādas barības apēšanas novērotas kolikas (0,2–8,3 ppm) un 70% barības, kas netiek saistīta ar šādu traucējumu rašanos (0–2,5 ppm). T2 toksīna koncentrācija, kas pārsniedza 0,5 ppm, un par 0,7 ppm lielāka zearalenona koncentrācija atklāta attiecīgi 31 un 44% gadījumos, kad novērotas kolikas, salīdzinot ar kontroles grupu, kurā to nebija. Tomēr saistībai starp mikotoksīnu klātbūtni un kolikām joprojām jāveic rūpīga izpēte.

Vācijā 2002. gadā lielai siltasiņu zirgu grupai (n=104) atklāta svara pēkšņa samazināšanās un paaugstināts aknu fermentu līmenis. Šo noviržu cēloni atklāja salmu pakaišos – piesārņojuma līmenis ar DON bija diapazonā 0,5–2,7 ppm. Pēc pakaišu likvidēšanas visu zirgu stāvoklis uzlabojās. Par T2 toksīna ietekmi ir veikts tikai viens pētījums ar vaislas zirgiem – izēdinot šo vielu tādā daudzumā, kas līdzvērtīga 1 ppm koncentrācijai barībā, nav atklāta ietekme uz olnīcu darbību ķēvēm. Līdz turpmāku pētījumu rezultātu iegūšanai par DON iedarbību uz zirgiem šai vielai ieteiktais maksimālais pieļaujamais līmenis barībā ir 2 ppm.

5. Zearalenons

Tāpat kā citiem zīdītājiem, arī zirgiem, uzņemot barību, kas piesārņota ar zearalenonu, visbiežāk rodas reproduktīvās sistēmas darbības problēmas, jo šis toksīns imitē svarīgu dzimumhormonu darbību. Veicot testus in vitro, atklāts, ka zearalenons un tam radniecīgi savienojumi var iedarboties uz hormonu receptoriem zirgu šūnās un izraisīt proliferāciju un granulozo šūnu apoptozi, kas, savukārt, var radīt reproduktīvās funkcijas problēmas. Tomēr dati par šā toksīna iedarbību uz zirgu dzimtas sugām in vivo apstākļos nav pieejami.

6. Kas ir Mycosorb A+

Mycosorb A+ ir jaunākās paaudzes mikotoksīnu neitralizētājs dzīvnieku barībā. Piedeva samazina mikotoksīnu absorbēšanu dzīvnieka organismā, tā neitralizējot to kaitīgo ietekmi uz veselību. Alltech Mycosorb A+ ir šobrīd tehnoloģiski visaugstāk attīstītā piedeva tirgū, kas izstrādāta un pilnveidota 18 gadu laikā.

Zirgiem dienas deva svārstās no 10 līdz 30 gramiem, atkarībā, cik labas kvalitātes siens/barība tiem tiek dota. Ja nav atklātu pazīmju par bojātu barību, tad ieteicamā deva dienā ir 10 gr. Mycosorb A+ iepakots 25 kg maisos. Klientiem piedāvājam izveidot 5 cilvēku grupu un pašiem sadalīt 25 kg pa 5 kg, samazinot izmaksas uz personu.

5 kg vienam zirgam, barojot 10 gr dienā, pietiks 500 dienām.

Cena 25 kg iepakojumam EUR 215. Pērkot 5 kg iepakojumu, cena EUR 49.

Piedevu drīkst barot grūsnām ķēvēm.

Iespējams iegādāties rakstot zirgam@zirgam.lv, 26714934 vai veikalszirgam.lv

Materiāls sagatavots sadarbībā ar Alltech Latvia

Foto atsauce