Elementu meklējumos II

Aplūkosim šoreiz konkrētus mikro un makroelementus un to īpašības zirga uzturā.

JODS

Parasti joda devas tiek nodrošinātas ar laizāmā sāls palīdzību, lai gan tas attiecas uz t.s. Himalaju sāls un jūras sāls laizāmajiem klučiem, ne parasto lopbarības laizāmo sāli.

Svarīgs: vairogdziedzera hormona sastāvdaļa, kas regulē vielmaiņu.

Iespējamās trūkuma sekas: Pieaugušiem zirgiem sākumā pietūkst vairogdziedzeris, vēlāk iestājas apetītes trūkums, letarģija, apmatojuma izkrišana u.c.. Grūsnām ķēvēm joda trūkums var novest pie novēlotas augļa attīstības un līdz ar to ilgāka grūsnības perioda. Tas var izraisīt nervu un kaulu sistēmu traucējumus. Jaundzimušie dzīvnieki ir vāji, tiem ir pietūcis vairogdziedzeris un nereti ir skeleta deformācijas.

Pastiprināta nepieciešamība: auļotājiem un vaislas ķēvēm, kas mīt joda nabadzīgos reģionos. Jāuzmanās – nodrošinot jodu ar laizāmā sāls palīdzību, jāizvēlas tāds, kas satur kālija jodātu, jo tas ir nav tik ļoti izskalots kā kālija jodīds.

Nepieciešamā deva: 0.2 mg uz 1 kg barības sausvielas. Jāuzmanās – pārsniedzot 20 mg dienā, grūsnām ķēvēm var rasties tādi paši traucējumi kā joda deficīta gadījumā.

Mijiedarbība: Joda uzņemšanai var traucēt tādas barības, kas satur vielas, kurām ir līdzīgs jonu diametrs kā jodam (nitrāti, arī baltais āboliņš), vai arī no rapša iegūtais goitrīns. Jāuzmanās: Goitrīnu nevar kompensēt ar paaugstinātu joda daudzumu, tādēļ grūsnām ķēvēm nedrīkstētu lietot nekādus rapsi saturošus produktus (piemēram, rapšu salmus).

VARŠ

Viens no trim mikroelementiem, kas praksē trūkst visbiežāk.

Svarīgs: nervu, asins, pigmenta un saistaudu, kā arī kaulu uzbūvē.

Iespējamās trūkuma sekas: augošiem kumeļiem var izraisīt anēmiju un skeleta izmaiņas (sāpīgi pietūkumi vēzīša apvidū, osteohondroze). Grūsnām ķēvēm augļa aknās tiek uzkrāts nepietiekams vara daudzums. Pieaugušiem zirgiem var izraisīt asinsvadu plīsumus (aortas plīsuma risks!) un pigmenta zudumu.

Pastiprināta nepieciešamība: atšķiramiem kumeļiem un vaislas ķēvēm. Jāuzmanās: zīdāmiem kumeļiem vara saturam papildbarībā jābūt ap 25 mg/kg, jo vara saturs ķēves pienā ir ļoti niecīgs. Zirgiem, kuri ganās uz smilšainās, purvainām augsnēm.

Nepieciešamā deva: atšķiramiem kumeļiem un vaislas ķēvēm – 10 mg uz kg barības, visiem pārējiem zirgiem 8-10 mg.

Mijiedarbība: Ja vara saturs barībā pārsniedz 50 mg uz kg, tas var ietekmēt cinka uzņemšanu un kaitēt aknām.

DZELZS

Pieaugušiem zirgiem parasti nav novērojams dzelzs trūkums, jo barībā dzelzs bieži vien ir vairāk nekā nepieciešams.

Svarīgs: sarkano asinsķermenīšu veidošanā, līdz ar to skābekļa transportēšanā asinsrites sistēmā.

Iespējamās trūkuma sekas: Sarkano asinsķermenīšu skaits sarūk, kas noved pie aizdusas, darbaspēju pasliktināšanās, anēmijas un infekciju uzņēmības.

Pastiprināta nepieciešamība: zirgiem, kas spēcīgi svīst (it īpaši attiecas uz auļotājiem, kuri caur sviedriem zaudē dzelzi), kumeļiem un vaislas zirgiem, bet arī pēc asins zaudējumiem traumu vai zarnu parazītu rezultātā, kā arī zirga trenēšanas sākumposmā.

Nepieciešamā deva: 1000 mg uz 1 barības kg.

Mijiedarbība: Dzelzs uzņemšanu var ietekmēt augsts mangāna saturs barībā. Palielinātas dzelzs devas barībā (piemēram, ja ganību zāle ir stipri piesārņota ar zemi) var ietekmēt fosfora, vara, mangāna un cinka uzņemšanu.

KOBALTS

Pieaugušiem zirgiem parasti nav novērojams trūkums.

Svarīgs: vitamīna B12 veidošanai (kas ir nepieciešams sarkano asinsķermenīšu veidošanai, kā arī šūnu augšanai, šūnu dalīšanās procesiem, DNS un RNS veidošanai, nervu šķiedru apvalku veidošanai, kā arī folijskābes uzņemšanai šūnu līmenī), jo kobalts ir šī vitamīna centrālais atoms, kurš veidojas zarnu traktā mikroorganismu ietekmē.

Iespējamās trūkuma sekas: Izraisa vitamīna B12 trūkumu, kas savukārt izpaužas kā mazasinība, ādas problēmas, augšanas traucējumi.

Pastiprināta nepieciešamība: zirgiem, kas ganās uz smilšainās, granītu un gneisu saturošām augsnēm.

Nepieciešamā deva: aptuveni 0.1 mg uz 1 kg barības.

Mijiedarbība: nav.

SELĒNS

Deva ir izšķiroša!

Svarīgs: Selēns aizsargā ķermeņa šūnu apvalkus no kaitīgajiem peroksīdiem un līdz ar to iedarbojas līdzīgi kā vitamīns E. Tomēr, būdams antioksidants, vitamīns E kavē peroksīdu veidošanos, kamēr selēnā esošais enzīms glutationperoksidāze tos tikai deaktivizē. Tāpat arī selēns palīdz antivielu un neiromediatoru veidošanā un ietekmē daudzus vielmaiņas procesus, kā auglīgu, aknu detoksikāciju, vairogdziedzera funkcionēšanu un apmatojuma augšanu.

Iespējamās trūkuma sekas: pazemināts selēna saturs mazina imunitāti un var izraisīt pastiprinātu alerģiskumu. Kumeļiem, kas dzimst ķēvēm, kurām ir samazināts selēna saturs organismā, mēdz būt sirds muskulatūras un skeleta anomālijas. Tas izpaužas kā stīva gaita, klibums, grūtības zīst, jo galvas pagriešana izraisa sāpes. Sliktākajā gadījumā kumeļi iet bojā no vispārīga vājuma. Vecākiem zirgiem selēna trūkumu ir grūtāk noteikt. Šiem dzīvniekiem ir pasliktinātas darbaspējas un var arī būt caureja. Selēna trūkums var izraisīt arī vasaras ekzēmas un apmatojuma trausluma rašanos.

Pastiprināta nepieciešamība: selēna saturs barībā ievērojami svārstās atkarībā no augsnes (zems selēna saturs ir smilšainās, purvainās augsnēs, arī granītu saturošās). Tāpat arī paaugstināta nepieciešamība rodas, ja barības vielas satur daudz smago metālu kā kadmiju, dzīvsudrabu u.c.

Nepieciešamā deva: 0.1 līdz 0.12 mg uz 1 kg barības sausvielas. Profilaksei var dot selēnu saturošas minerālpiedevas (līdz 1.5 mg selēna uz 100 g barības). Ganības var bagātināt ar selēnu, izmantojot minerālmēslus, kuri satur 10-20 gramus selēna uz 1 hektāru. Tomēr jāuzmanās, jo selēna tolerance ir ļoti zema! Pārsniedzot 2 mg selēna uz 1 kg barības, var rasties hroniska saindēšanās, kas izpaužas kā apmatojuma izkrišana, naga struktūras izmaiņas, neraksturīgs klibums. Pārlieks selēna daudzums izspiež sēru keratīna veidošanās procesā. Sliktākajos prakses gadījumos, kad zirgi saņēma pat 12 mg selēna uz 1 kg barības, tika novērotas akūtas saindēšanās pazīmes kā pastiprināta svīšana, kolikas, arī letāls iznākums.

Mijiedarbība: paaugstinātas olbaltumvielu un sulfātu devas palielina selēna patēriņu.

MANGĀNS

Pieaugušiem zirgiem parasti nav novērojams trūkums.

Svarīgs: Mangāns ir neaizstājams skrimšļu veidošanā un atjaunošanā, līdz arī svarīgs locītavu veselības nodrošināšanai. Tas ietekmē arī kaulu augšanu un veidošanos, minerālvielu un tauku vielmaiņu, ir neaizstājams olnīcu funkciju nodrošināšanā, kā arī piedalās saistaudu, urīnvielas un ķermeņa olbaltumvielu ražošanā.

Iespējamās trūkuma sekas: skeleta anomālijas, neiroloģiskie traucējumi, ogļhidrātu vielmaiņas traucējumi, auglības un augšanas traucējumi. Ārēji mangāna trūkumu var konstatēt pēc pigmentācijas traucējumiem. Tāpat arī mangāna trūkums var ietekmēt muskuļu vielmaiņu, kas var izpausties kā stīvums vai pat paralīzes.

Pastiprināta nepieciešamība: sporta zirgiem, stresam pakļautiem zirgiem, ķēvēm grūsnības pēdējā trimestra laikā, jaunzirgiem kaulu, skrimšļu un muskuļu attīstībai.

Nepieciešamā deva: ap 100 mg uz 1 kg barības. Parasti tiek nodrošināta ar sienu. Ja augsne satur daudz kaļķa, tā ir smilšaina, kā arī tai piemīt augsti pH rādītāji, augi nespēj uzņemt pietiekami daudz mangāna. Jārūpējas par siena kvalitāti!

Mijiedarbība: Paaugstinātas mangāna devas barībā var izraisīt anēmijas, jo mangāns ierobežo dzelzs uzņemšanu. Kalcijs aizkavē mangāna uzkrāšanos barībā.

CINKS

Vēl viens elements, kurš bieži trūkst.

Svarīgs: Ādai, nagiem, apmatojumam, nodrošina epitēlija atjaunošanos ādā un gļotādā. Tāpat arī neaizstājams daudzu enzīmu elements, kuri piedalās ogļhidrātu un olbaltumvielu vielmaiņā.

Iespējamās trūkuma sekas: ādas sabiezējumi, kunkuļi, apmatojuma izkrišana, paaugstināts infekciju gūšanas risks, trausli nagi, problēmas auglības jomā.

Pastiprināta nepieciešamība: ja barība satur daudz fitīnskābes, piemēram, graudi un graudu produkti (klijas), kā arī paaugstinātu vara un kalcija saturu.

Nepieciešamā deva: ap 35 mg uz 1 kg barības.

Mijiedarbība: Tolerance pret paaugstinātu cinka saturu barībā (līdz 500 mg/kg) ir diezgan augsta. Tomēr augošiem kumeļiem pārāk liels cinka daudzums var izraisīt vara deficītu (saīsinātas stiegras, osteohondroze). Grūsnām ķēvēm var rasties cinka pārpilnība augļa aknās.

Rakstu sagatavoja Sigita Eitcena pēc St. Georg materiāliem.

Atpakaļ

1 komentārs

  • Irbe

    Irbe Labs joda avots ir arī kaltētas jūraszāles, kuras Latvijā var ērti iegādāt no tā paša NAF.

    12. septembris, 2014 @ 20.54

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase