Elementu meklējumos I

Trausli nagi, slikta spalva – kā slimības, tā arī sākotnēji šķietami nekaitīgas parādības var rasties nepietiekamu vai trūkstošu uzturvielu rezultātā. Kādas minerālvielas un uzturvielas zirgiem trūkst visbiežāk un kādas var būt iespējamās sekas, aplūkosim šajā rakstu sērijā.

I daļa – Bioloģiskā pieejamība: ko tas nozīmē?

Lai pareizi funkcionētu, zirga organismam ir nepieciešami tauki, ogļhidrāti, olbaltumvielas, vitamīni un minerālvielas. Lielāko daļu no tiem zirgs iegūst no barības, dažas tas spēj arī pats „uzražot”, piemēram, vitamīnus C un K. Gremošanas procesā barībā esošās uzturvielas tiek „atklātas” un kļūst pieejamas organismam. Tā saucamā bioloģiskā pieejamība norāda, cik daudz pārtikas produktā esošo uzturvielu organisms tiešām uzņem. Ogļhidrātiem, proteīniem un taukiem bioloģiskās pieejamības rādītājs ir vairāk nekā 90%, tas nozīmē, ka tos uzņem un patērē praktiski visus. Savādāk lieta sastāv ar mikroelementiem – tiem bioloģiskā pieejamība krietni svārstās, jo to ietekmē dažādi faktori.

Problēmas sakne kļūst acīmredzama, ja aplūkojam zirga gremošanas trakta darbību. Tā sākas jau ar barības uzņemšanu, jo zirga siekalas satur enzīmus (enzīmi ir olbaltumviela, kas izraisa vai paātrina noteiktas ķīmiskas reakcijas organismā), ar kuru palīdzību barība tiek, tā teikt, iepriekš sagremota. Kuņģī barības „putra” tiek sajaukta ar skābēm un citiem enzīmiem. Tādējādi sagatavota tā, nonāk tievajā zarnā, kur tiek uzņemta lielākā daļa uzturvielu. Te tiek „piešauta” vēl viena enzīmu deva no aizkuņģa dziedzera, un uzturvielas caur zarnu sieniņām nonāk asinsrites sistēmā. Vai vismaz tā ir dabā paredzēts. Tas gan ne vienmēr izdodas, un te arī slēpjas lielākā problēma. No vienas puses dažu uzturvielu starpā valda tāda kā konkurence, jo tās izmanto vienu un to pašu transporta mehānismu – caur zarnu sieniņām. Par daudz vienas uzturvielas var izraisīt citas trūkumu. Klasisks piemērs ir dzelzs un cinks – jo lielāks ir dzelzs saturs pārtikā, jo lielāka ir iespēja, ka ilgtermiņā kritīsies cinka saturs. Tāpat arī uzturvielas, nonākot saskarsmē ar citām vielām, var veidot ķīmiskus savienojumus, kurus zarnu virsmā esošie receptori neatpazīst, kas aizkavē to nonākšanu asinsrites sistēmā. No otras puses, starp dažādiem barības komponentiem pastāv savstarpēja ietekme, kas pastiprina bioloģisko pieejamību. Piemēram, burkānus allaž jādod kopā ar eļļu, jo burkānos esošie karotinoīdi (kas ir nozīmīgi un nepieciešami redzei, ādai un gļotādai, kaulu vielmaiņai) šķīst taukos.

Dažādi apstākļi

Grūsnība, vecums, veselības stāvoklis un dzimums ietekmē bioloģisko pieejamību. Līdz ar vecumu samazinās dažu uzturvielu uzņemšana organismā, jo tas vairs „neražo” pietiekami daudz „palīgvielu”, kuras nepieciešamas šim nolūkam. Arī infekcijas un iekaisumi var ierobežot uzturvielu uzsūkšanos caur zarnu sieniņām. Cilvēkiem, piemēram, gluži parasta saaukstēšanās ir saistīta ar dzelzs līmeņa krišanos asinīs. Pretstatā grūsnības laikā absorbcijas procesi tiek aktivizēti, lai uzņemtu arvien vairāk nepieciešamo uzturvielu. Ko tas nozīmē barošanas ziņā? Varētu jau domāt, ka zirgs ir apgādāts ar visu nepieciešamo, ja to baro tik dabiski, cik vien iespējams. Zirgiem, kurus neizmanto sportā, zināmos apstākļos tiešām pietiek ar zāli un sienu pie nosacījuma, ka siens ir nevainojamas kvalitātes un uzturvielām bagāts. Diemžēl mūsdienās daudzos staļļos var tikai priecāties, ja sienā nav sēnīšu vai pelējuma, kur nu runāt par augstāko kvalitāti un uzturvielu saturu. „Liess” siens rodas no „liesas” zemes, uz kuras aug zāle. Pat, ja zirgam nav nepieciešama papildu enerģija, minerālvielas un mikroelementi tā organismam ir tik un tā vitāli svarīgi. Tā kā zirga organisms tos nespēj pats uzražot, tad tie ir jāpiebaro papildus.

Kopā ar vitamīniem, kuri bez minerālvielām praktiski nespēj funkcionēt, makro- un mikroelementi iedarbojas kaulos, audos, muskuļos, asinīs, kā arī nervu šūnās. Dzīvības nodrošināšanai nepieciešamie makroelementi ir kalcijs, fosfors, kālijs, magnijs, nātrijs, hlors un sērs. Ja sienā un auzās ir zems kalcija saturs, tas var ietekmēt kalcija-fosfora proporcijas. Kalcija trūkums pie vienlaicīga fosfora pārbagātības var novest galu galā pie kaulu masas sarukšanas ar dažādām smagākām vai ne tik smagām sekām. Kalcija un fosfora attiecības zirgu barībā nedrīkst būt zemāka par 1:1, bet arī nedrīkst pārsniegt 3:1. Ja normālas barošanas apstākļos magnija un kālija daudzums parasti ir nodrošināts, zirgi, it īpaši tie, kas daudz svīst, var ciest no nātrija un hlora trūkuma, tādēļ tiem allaž ir jānodrošina laizāmais sāls.

Principa gan jaunākie pētījumi rāda, ka parasti makroelementi ir nodrošināti vairāk nekā pietiekami, pretstatā mikroelementiem. Mikroelementu jomā visbiežāk trūkst vara, cinka un selēna. Ar augstvērtīgas minerālvielu barības palīdzību šo trūkumu var izlīdzināt. Līdz šim ir maz izpētīts, kādam barības uzņemšanas veidam zirgi dod priekšroku – pulveri, šķidrumam, granulām vai kam citam, galvenais, lai zirgs to ēstu! Vislabāk gan organisms uzņem sulfātu savienojumus, nedaudz sliktāk – hlorīdus, bet vissliktāk tas pārstrādā oksīdus. Piemēram, cinks ir pieejams kā cinka sulfāts, cinka hlorīds un cinka oksīds. Tādējādi barības iepakojumu etiķetes arī nespeciālistam, kas apbruņojies ar šīm vienkāršajām zināšanām, spēs pateikt, cik labi vai slikti minerālvielas nonāks pie zirga. Jāuzmanās gan, jo ne visi savienojumi ir atļauti lietošanai pārtikā un uzturā, kas īpaši attiecas uz konservantiem, garšas pastiprinātājiem utt., uz kuriem attiecas Eiropas Savienības likumdošana.

Cinks nav vienmēr cinks

Profesors Dr. Vilhelms Vindišs uzsver, ka cinks, mangāns un varš organiskajos savienojumus (kas parasti satur oglekli) ir apveltīts ar augstāku bioloģiskās pieejamības vērtību, nekā neorganiskajos. Kādēļ tā ir, vēl līdz šim nav skaidri izpētīts, bet visticamāk tas ir saistīts ar dažādiem ķīmiskajiem sastāviem. Barības sastāvs var būtiski ietekmēt bioloģisko pieejamību – ja barība satur daudz tā saucamos kompleksu veidotājus, piemēram, fitātus, kurus lielā vairumā satur klijas, mikroelementi tiek tik spēcīgi piesaistīt, ka tos vairs nemaz nevar uzņemt caur zarnām. Organiskos savienojumos uzturvielas ir vieglāk atdalāmas un uzņemamas. Tas gan ir saistīts ar zināmiem riskiem – organiskajiem selēna savienojumiem, piemēram, ir īpaši augsta bioloģiskā pieejamība. Tomēr, ja tie sākumā vienkārši uzkrājas kaut kur organismā (kas nelielos daudzumos ir pieņemami, bet lielos apmēros var būt bīstami), un nonāk savā faktiskajā mērķī tikai caur dažādiem apvedceļiem, tad neorganiskajos savienojumos selēns allaž savu fizioloģisko funkciju izpilda tiešāk. Selēna gadījumā nevar tā viennozīmīgi pateikt, ka organiskie savienojumi ir labāki par neorganiskajiem.

Kas vēl ir jāņem vērā barošanā: organisms pats regulē mikroelementu saturu un līdzsvaru. Kad nepieciešamais daudzums ir uzņemts ar barību, cinka, vara, mangāna un dzelzs uzņemšana gremošanas traktā tiek apspiesta, bet liekais selēns un jods tiek izvadīti caur nierēm. Jo lielāka ir bioloģiskā pieejamība, jo ātrāk notiek šī pielāgošanās. Augsts bioloģiskās pieejamības rādītājs vēl nenozīmē, ka organisms mikroelementus patērē pastiprināti (kas ir labi, jo, lai gan šīs vielas ir nepieciešamas dzīvības funkciju nodrošināšanai, tomēr lielās devās tās ir arī indīgas), bet gan vairāk nozīmē, ka brīdī, kad nepieciešamais patēriņš ir apmierināts, organiskais cinks vairs tālāk nespēj uzlabot naga kvalitāti.

Cik daudz, ko un kam?

Nepieciešamās makroelementu devas un rādītāji, kas līdz šim bija atrodami vecākās grāmatas, pašlaik tiek pārstrādāti, jo kā izrādās, tie ir bijuši pārāk augstu noteikti. Attiecībā uz mikroelementiem gan nav gaidāmas nekādas izmaiņas. Kā lai nosaka, vai zirgs ir optimāli apgādāts ar visu nepieciešamo?

Ir dažādas iespējas pārbaudīt uzturvielu saturu zirga organismā: asins un urīna analīzes, spalvas analīzes, vai arī vienkārša ēdienkartes aprēķināšana, kas nereti ir tieši ieteicamākais variants. Piemēram, izmantojot spalvas analīzes, nav pieejami droši izmantojami atskaites rādītāji, jo nav zināms, vai dzīvnieki, kas to aprūpes stāvoklī tiek uzskatīti par „normāliem”, tiešām arī ir optimāli apgādāti ar visu nepieciešamo. Asinsanalīzes ir pakļautas spēcīgām svārstībām. Līdz ar to ieteicams reizi gadā pārbaudīt vara, cinka un selēna saturu sienā, un attiecīgi piebarot nepieciešamās minerālvielas. Staļļiem, kas sienu iepērk, tas var radīt zināmas grūtības, jo tas var nākt no dažādām vietām.

Ir jāatturas vienkārši bērt zirgam silē minerālvielu piedevas vai mušļus bez pamatojuma, jo tas var novest pie dažu vielu pārbagātības, kas savukārt izraisa citu vielu trūkumu.

Nākamajā rakstā aplūkosim konkrētas minerālvielas un to iedarbību zirga organismā.

St. Georg materiālu sagatavoja Sigita Eitcena

Foto

Atpakaļ

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase