Dr. Tomass Nissens: Holšteinas zirgu šķirnes nākotne

Dr. Tomass Nissens pieņēma Holšteinas zirgaudzētāju biedrības ciltsdarba nodaļas direktora amatu 1989. gadā. Viens no viņa galvenajiem mērķiem ir bijis Holšteinas šķirnes zirgu modernizēšana, izmantojot angļu tīrasiņus, un viņš ciltsdarba programmā ir ievedis tādus ērzeļus kā Königspark xx, Grundyman xx, Sir Shostakovich xx, Barnaul xx, Mytens xx, Parco xx, Esteban xx un Heraldik xx. Viņš arī pavēra durvis ārzemju „asinīm”, galvenokārt izmantojot franču ērzeļus, kā rezultātā Quidam de Revel pašlaik ir atstājis būtisku ietekmi uz Holšteinas šķirni. Viņa vadībā tika sertificēti tādi slaveni sporta zirgi kā Donnerhall un vēlāk arī For Pleasure un Stakkato.

Dr. Tomass Nissens

Runājot ar zirgaudzētājiem un zirgaudzētāju biedrību pārstāvjiem visā Eiropā, rodas iespaids, ka zirgaudzēšana pēdējos gados ir krietni sarukusi; vai šī lejupslīde ietekmē arī Holšteinas zirgaudzētāju biedrību?

“Jā. Holšteinā mums bija savulaik ļoti labs tirgus, un audzētāji varēja pārdot kumeļus par labām cenām, kamēr pirms kādiem trim, četriem gadiem viss sāka mainīties, un cipari arvien krītas katru gadu aptuveni par 10-15%. Manuprāt, patlaban tie ir kritušies par 40% kopumā pēdējo trīs, četru gadu laikā.”

Vai tā ir globālās ekonomiskās krīzes ietekme?

“Es domāju, ka krīze bija viens no faktoriem, bet mums jāapzinās, ka sociālajā struktūrā notiek lielas pārmaiņas. Eiropā sabiedrība ir mainījusies, dzimstība samazinās, un jauniešiem ir daudzas sportiskas alternatīvas; tas ir ietekmējis jāšanu un visu zirgu nozari. Tie laiki, kas mums reiz bija, vairs neatgriezīsies. Ir sākusies jauna ēra, un mums kā zirgaudzētāju biedrībām, un arī mūsu audzētājiem ir tas jāpieņem un jāizstrādā jaunas ciltsdarba programmas, kas pielāgosies jaunajai situācijai”.

Vai tiks būtiski samazināts ķēvju skaits – kā tas bija Otrā Pasaules kara beigās?

“Es domāju, ka ikvienā krīzē ir arī lielas iespējas atrast augstāku kvalitātes līmeni, un tas ir mūsu mērķis. Mēs sakām saviem audzētājiem: labi, situācija ir tāda, kāda tā ir, un iespēja gūt labumu no tās nozīmē kļūt labākiem un labākiem kvalitātes ziņā. Mums ir ļoti augsts kvalitātes līmenis konkūra zirgu jomā, bet, kad es sāku strādāt pirms 20 gadiem, mums bija 4000 vaislas ķēves; tas skaits pieauga un pieauga, un īsā laikā mēs jau bijām no 6000 nonākuši pie 9000; manuprāt, tas laiks bija pārāk īss, lai saglabātu labo kvalitāti. Tika saražoti daudzi zirgi, bet ar nepietiekamu kvalitāti, un tā nu tas turpinās. Pašlaik mums ir aptuveni 7000 ķēves, un tā ir laba bāze. Daudzi audzētāji joprojām patur savas ķēves, bet nelecina. Tā nu mums ir 7000 vaislas ķēves, bet gadā ir kādi 3000 kumeļi. Mēs varam saražot tikai tik daudz kumeļu, cik audzētāji spēj pārdot, bet mēs iesakām saviem audzētājiem – paturiet savas labās ķēves, un pašlaik ir īstais brīdis, lai to labāko ķēvi vestu pie labākā ērzeļa, jo pēc četriem gadiem kvalitatīvi jājamzirgi kļūs vēl dārgāki, jo to skaits būs krities”.

“Holandē, Skandināvijā, Francijā, visos zirgaudzēšanas reģionos lecināšanas rādītāji ir kritušies par 50%, tā kā tuvākajos gados kvalitatīvu sporta zirgu skaits būs krietni samazinājies”.

Holšteinas šķirnes trumpis iepriekš ir bijusi pieturēšanās pie konkūra zirgu audzēšana – vai tā būs arī tālāk?

“Pēdējos desmit, piecpadsmit gados citas šķirnes ir iegādājušās labu ģenētisko materiālu no Holšteinas, un daudzi ļoti labi ērzeļi ir aizgājuši prom uz tām jomām, līdz ar to konkūra zirgu kvalitāte pieaug tajās vietās, kas mums rada problēmas. Bet es domāju, ka šāda situācija ir, teiksim, arī autoražotājiem – ja jūs ražojat labu mašīnu, piemēram, Porsche vai Mercedes, Audi, jums ir sava marka, savs zīmola tēls, un es ceru, ka Holšteinas marka ir ļoti populāra visā pasaulē, un zirgaudzētāji, kas vēlas audzēt konkūra zirgus, nāks atpakaļ un iegādāsies atkal oriģinālos holšteiniešus. Mums ir nepieciešamas ļoti labas ciltsdarba programmas, lai radītu vēl interesantākus zirgus ar vēl labāku kvalitāti, nekā ir iespējams atrast citur. Var jau braukt ar kaut kādu populārās markas auto, bet cilvēkiem, kas vēlas izpaust savu personību, pastāv vēlme identificēties ar noteikta zīmola auto, un es ceru, ka jātnieki un treneri turpinās uzskatīt Holšteinas šķirnes zirgus par labākajiem”.

Divdesmit, trīsdesmit gadus Holšteinas sajaukums ir variējies uz divu līniju bāzes: Cor de la Bryère un Capitol, ik pa laikam piejaucot kādu tīrasini; vai tā būs arī panākumu recepte nākotnei?

“Holšteinas populācija ir ļoti tīra populācija, jo mums ir unikālas ķēvju līnijas – mēs neņemam jebkuras ķēvju līnijas no francūžiem vai holandiešiem, Hanoveras vai Vestfāles utt. Mēs ņemam tikai Holšteinas ķēves savās ciltsgrāmatās, un visām ķēvēm mūsu grāmatās ir savs „Stamm” numurs. Vecākajām ķēvju līnijām ir numuru, un tiem var izsekot un uzzināt ko jaunu par Holšteinas šķirnes kvalitāti. To mēs nemainīsim”.

“No ārpuses mēs ņemam tikai dažus ērzeļus – tīrasiņu ērzeļus, jo tīrasiņi mums vajadzīgi, lai padarītu zirgus gudrākus, izturīgākus un modernākus. Mēs allaž meklējam svešas asinis un dodam priekšroku ērzeļiem no Francijas, bet ir grūti, jo ikviena šķirne meklē pasaulē jaunas, interesantas asinis; ņemot vērā globalizāciju un informācijas plūsmu internetā, ir ļoti grūti atrast ekskluzīvu asiņu avotu kaut kur. Mums ir jāievieš svaigas dvesmas mūsu populācijā, izmantojot ērzeļus no malas.”

Vai jūs pārsteidza panākumi, kas tika gūti, izmantojot Baloubet? Viens no slavenākajiem zirgaudzētājiem – Tormāhena kungs, reiz teica, ka ir izmantojis Baloubet, bet viņam nepatika kumeļi… varbūt tagad viņš domā savādāk?

“Mēs jau pirms daudziem gadiem iekļāvām Baloubet savā ciltsdarba programmā. Ar viņu nav viegli, viņš ir nedaudz tāds spēcīgs, smagnējs tips, ar ne tik labu galvu, un viņam nepieciešamas specifiskas ķēves. Nav runas par to, ka viņš ir viens no labākajiem, ja ne pat labākais konkūra zirgu ražotājs pasaulē. Mūsu biedrībā ir viņa dēls Baracuda no Contender mātes. Tas ir piemīlīgs, ar jauku galvu, nav pārāk smagnējs, ar labu lēciena tehniku, un to tad mēs mēģinām izmantot. Mums ir arī sertificēti mazdēli, piemēram, Balou’s Bellini no Paula Šokemoles ērzeļa Balou du Rouet. Arī ļoti jauks ērzelis no Holšteinas ķēves, kura cēlusies no Lord Incipit.”

Cik svarīgi, jūsuprāt, ir, lai ērzelis pats būtu arī labs sporta zirgs? Baloubet bija fantastiska sporta zirgs, bet Balou bija vairāk tāds „normāls”; vai tas jums ir svarīgi, meklējot ērzeli?

“Es domāju, ka dzīvei globalizācijas apstākļos ir savs risks – mēs dzīvojam informācijas sabiedrībā, un risks ir tāds, ka tikai neliels audzētāju skaits spēj apstrādāt šo informāciju. Daudzi no viņiem aiziet, paskatās un saka – „Vai, cik jauki, viņš lec sacensībās, tas būs īstais ērzelis manai ķēvei”, tad pameklē internetā un pasūta sēklu no izplatītāja. Viņi pat nav apskatījušies ērzeli dzīvē, bet spēj pateikt, vai tas būs vai nebūs īstais dotajai ķēvei? Pirms 30 gadiem nebija nekādas mākslīgās apsēklošanas, un tad zirgaudzētājiem bija jābrauc uz ērzeļu stacijām, lai nolūkotu ērzeli, un man šķiet, ka tolaik mēs audzējām labākus zirgus nekā šodien. Mūsdienās visi saka, ka labākie ērzeļi ir atrodami sacensībās – Baloubet, Quick Star, Kannan…”

Casall…

“Casall ir nedaudz cita opera, pie tā es vēl atgriezīšos, bet reizēm ērzeļi ir tikai labi sporta zirgi, bet ne labi vaislinieki. Mēs to zinām, jo mums bija tāds ērzelis Silbersee – perfekts sporta zirgs, burvīgs tips, Mihaels Rūpings ar viņu uzvarēja daudzās Grand Prix sacīkstēs, bet viņš nebija vaislinieks. Viņa pēcnācēji bija ļoti dažāda tipa, ar dažādām darbaspējām, un pašlaik viņš nav atstājis aiz sevis neko izteiktu. Bet audzētāji jau redz tikai panākumus sacensībās pie TV ekrāna un domā – ja tas ērzelis ir populārs, tad es dabūšu kumeļu no viņa, un tas būs kārs kumosiņš pircēju acīs. Es uzskatu, ka tikai zirga kvalitāte nodrošina panākumus, nevis izcelsme. Tā ir mūsdienu problēma, ka ir daudz ērzeļu, kas ir tikai populāri kā sporta zirgi, bet nebūt ne labākie vaislinieki…. „.

Vai daļēji to var norakstīt uz faktu, ka internetā ir tik daudz maldīgas informācijas?

“Neviens šo informāciju nekontrolē, un tā ir viena no lielākajām problēmām, līdz ar to ir ļoti daudz maldinošas informācijas, daudz laba mārketinga, un ērzeļu īpašniekiem tā ir iespēja reklamēt savus ērzeļus, bet audzētājiem jau nav nekāda labuma no šīm skaistajām bildītēm un viltīgā mārketinga…”

“Es gribu atgriezties pie Casall, jo manā skatījumā viņš Holšteinas populācijai ir īpašs ērzelis – viņš ir ne tikai panākumiem bagāts sporta zirgs, bet arī fantastisks vaislinieks. Pats viņš varbūt nav tas perfektākais tips, par ko sapņot. Viņš ir jauks zirgs, bet viņa gēni un viņa mātes līnija ir viena no labākajām Holšteinas populācijā. No šīs mātes līnijas nāk daudz labu sporta zirgu un ērzeļu. Tā nav pārāk apjomīga, drīzāk gan maza līnija, bet vienmēr dod ļoti labas kvalitātes zirgus.

“Casall ir no Caretino, kurš bija Caletto II dēls – viens no nedaudzajiem, jo Caletto II tika izmantot vaislā tikai pāris gadus, pirms nomira, bet viņš deva labus kumeļus un pāris labus ērzeļus, no kuriem labākais bija Caretino. Casall ir cēlies no Lavall meitas, bet Lavall savukārt – no Landgraf un Sacramento Song. Tā kā mums ir tīrasiņu ietekme caur Sacramento Song, un Landgraf tēvu Ladykiller, un Caretino no Caletto II no Cor de la Bryère, kas savukārt nes līdzi tīrasini Rantzau. Izcelsmē ir ļoti daudz tīrasiņu, kas apvienoti ar labu mātes līniju un labiem sporta ērzeļiem. Landgraf un Sacramento Song ne tikai ienes tīrasiņu ietekmi, bet arī ļoti labus lēciena dotumus. Aiz viņiem slēpjas vēl Ramzes dēls Raimond, un Ramzes ietekme Holšteinas populācijā ir milzīga, īpaši sporta zirgu vidū – Capitol ir viens no ērzeļiem, kurš nes savā izcelsmē līdzi lielāko Ramzes asiņu devu. Šī kombinācija tad arī devusi Casall ģenētisko sajaukumu”.

Kādas ķēves ir nepieciešamas konkrēti Casall?

“Jāskatās, lai tām būtu nedaudz garākas kājas. Tās nedrīkstētu būt pārāk smagnējas, un tad viņš dod labus kumeļus uz dažādas izcelsmes ķēvēm. Holšteinas populācijā vienmēr ir labi, ja kombinācijā ir atrodamas Cor de la Bryère vai Ladykiller asinis. Casall derētu ļoti plašs ķēvju loks.”

Skatoties uz jaunajām zvaigznēm, Diarado bija savulaik Nr. 1 Vācijas Jāšanas sporta federācijas ciltsdarba reitingos, bet, skatoties uz diviem ērzelēniem, kurus neizlaida cauri KWPN sertifikācijas skatē, viņi gan izskatījās glīti, bet bez īpaši spēcīga lēciena; turklāt Diarado vēl ir sevi jāpierāda starptautiskajās arēnās, kamēr Casall bija vinnējis Grand Prix sacīkstes jau deviņu gadu vecumā

“Diarado ir citā situācijā. Kad Casall bija ļoti jauns un nonāca uz sertifikāciju, viņš bija nedaudz pamazs, ne tik perfekts kā Diarado, un zirgaudzētāji nodomāja, ka viņam ir laba izcelsme, tad nu izmantosim šito; Diarado bija jau čempions, kad tika līdz sertifikācijai. Visa konkūra pasaule aplaudēja Diarado, viņš bija viens no labākajiem ērzeļiem, kāds mums Holšteinā skatēs ir bijis, tik perfekts tips, tik labs lēcējs, un skatītāji gavilēja, kājās stāvot. Viņam bija ļoti spēcīgas izejas pozīcijas, sākot vaislas karjeru, un īpašniekam vai jātniekam tas nebūs nav viegli, jo daudzi audzētāji gribēja viņu izmantot, viņam bija simtiem ķēvju, un ir grūti sabalansēt starp lecināšanu un sportu. Viņi gan centās, un kā jaunzirgs viņš arī bija gana labs. Pirms pāris nedēļām viņu demonstrēja Holšteinas ērzeļu prezentācijā, tur viņš labi sevi parādīja kā konkūra zirgs. Vai viņam pietiks tā spēka, lai lēktu Grand Prix, vēl ir jānogaida un jāpaskatās. Nezinu, vai treniņi tiek vērsti uz to, jo pēdējos gados vaislas darbs ir bijis priekšplānā, ne sporta karjera – varbūt tagad viņi to ir mainījuši un strādā ar saldēto sēklu. Viņš ir labs kā vaislinieks, mums ir daudz viņa bērnu, ir pāris sertificēti dēli un ļoti daudz labu meitu”.

Corrado

Bet vai ir tiesa, ka daži no spēcīgākajiem konkūra ērzeļiem savā laikā tikuši noraidīti sertificēšanas skatēs, un sertifikātu saņēma tikai pēc tam, kad pierādīja sevi sportā?

“Corrado ir viens no tādiem, bet tas ir viens no mūsu biedrības mērķiem – attīstīt ērzeļus līdz augstākajiem sporta līmeņiem; pašlaik tas ir Casall, tad mums ir arī Quintero (Quantum / Chaimonix), kurš startē ar Rolfu Goranu Bengtsonu. Viņam arī stallī ir pāris jaunāki ērzeļi, kurus viņš izmēģina, un mēs ceram, ka ir kāds viens vai divi, kas nonāks līdz augstākajam līmenim sportā, bet to panākt ir ļoti dārgi – tas ir ļoti ilgs un smags ceļš, jo prasa daudz ieguldījumu. Mums ir jāmeklē sponsori, kā, piemēram, Romo kungs no La Silla, un tagad ir arī dāņu zirgaudzētava Stutteri Ask, kas sponsorē Casall. Ne katrs ērzelis spēj nonākt līdz tādam līmenim, un runa pat nav tikai par spējām vien; ir daudz dažādu faktoru, kam jāsakrīt, lai ērzelis sasniegtu augstāko līmeni. Liela nozīme ir arī jātniekam – ir vajadzīgs augstas klases jātnieks šādam līmenim.”

Holšteinas populācijā ir redzamas vairākas svarīgas ietekmes līnijas – tīrasiņi, Cor de la Bryère; ko jūs pievienotu šim sajaukumam, ja pašlaik varētu?

“Es domāju, ka mēs tagad strādājam ar ļoti augstu kvalitātes līmeni tipa ziņā; ir grūti vēl un vēl uzlabot tipu. Mums ir savs ciltsdarba mērķis, tas ir uzlikts uz papīra, bet tas arī ir mūsu prātos – mēs vienmēr meklējam to perfekto zirgu, lai gan absolūti perfektu zirgu nav iespējams atrast. Vienmēr ir jāizvērtē un jāizsver dažādi punkti. Diarado, piemēram, ir perfekts tips, kādu mēs arī meklējam. Interesanti ir tad, ka viņš arī nāk no ļoti labas ķēvju līnijas, vienas no labākajām patiesībā. Viņa māte ir no Corrado, kurš pats bija perfekts sportists, un tad seko apvienojums ar Diamant de Sémilly. Diamant de Sémilly nav viegla ērzeļa slava, viņš ir ļoti smagnējs tips un dod daudzus pēcnācējus ar smagu tipu, bet apvienojums Diarado gadījumā sanāca perfekts. Tas ir fantastisks produkts, un ar viņu mēs esam sasnieguši savu mērķi, bet mēs cenšamies to panākt ne tikai ar vienu zirgu, bet gan katru gadu un ar ļoti daudziem zirgiem”.

“Man ir interesanti attīstīt Holšteinas šķirni, izmantojot tīrasiņu ietekmi un piejaucot dažu labu sporta zirgu asinis”.

Ludvigs Kristmans veica pētījumu, kurā konstatēja, ka starp labām atzīmēm par eksterjeru un lēkšanas spējām nav saistības….

“Tā var būt, bet mēs cenšamies apvienot abus. Protams, ir jāiziet uz kompromisiem, ja gribam perfektu sporta zirgu, jo savādāk nav iespējams dabūt zirgu, kas ir pareizs absolūti visos aspektos. Ja zirgam ir perfektas lēkšanas dotības kā Corrado, kad viņš bija jauns, viņš bija ļoti šaurs un augsts, ne gluži tas perfektais ērzeļa tips, bet leca ar tādu rezervi, kādu mēs vēl nebijām redzējuši, tad mēs teicām – labi, ja ērzelis var nodot šādus gēnus nākamajai paaudzei, tad mums viņš ir interesants. Un viņš to tiešām spēja, viņam ir ļoti daudz pēcnācēju, kas leca augstā līmenī. Savā laikā viņš bija populārs ērzelis, bet audzētāji zināja – ja viņi izmantos Corrado, tad nedabūs perfektu tipu, mugura būs nedaudz pagara, padziļa, ne tik perfekta virsējā līnija, un arī jājamībā viņi nav tik vienkārši, bet toties viņiem ir ļoti liels spēks un rezerve lēcienā. Ja vēlaties to ienest savā audzēšanas darbā, tad ņemiet Corrado, bet ja gribat pareiza eksterjera zirgus, kas ir vieglāk jājami, tad ņemiet kādu citu, varbūt Casall. Tāda ir audzēšana, un mēs nekad nenonāksim pie mērķa, kad varētu teikt – nu mums ir viss!”

Ko jūs domājat par klonēto ērzeļu izmantošanu?

“Holšteinā mēs neatbalstām klonēšanu, jo tā nav audzēšana ar skatu nākotnē. Jūs noklonējat labu sporta zirgu vai ērzeli, teiksim, Levisto vai Chellano, un mēs pilnībā akceptējam, ka Melhiora kungam ir tiesības to darīt, bet mēs paši to negribam. Man vēl ir tik daudz jautājumu, uz kuriem nepieciešamas atbildes, bet to nav – ne no valdības, ne no Eiropas Savienības. Pirmkārt, es gribu zināt – kurš ir klona audzētājs? Vai Melhiora kungs, ja viņš uzražo to klonu, ir audzētājs? Viņš saka, „nē, es neesmu audzētājs, audzētājs ir tas, kas izaudzēja oriģinālu”, bet vai viņš pavaicāja oriģināla audzētājam, vai tas piekrīt, ka klonē viņa audzējumu? Nē, viņš to nedarīja. Dzīvnieku audzēšanā nav iespējams rīkoties kā ar augu audzēšanu – izdot patentu, mums nav tādu noteikumu, lai gan tie ir vajadzīgi”.

“Tas ir pirmais solis, bet tad rodas jautājums – vai klonēšana ir interesanta audzēšanas metode? Manuprāt, nē, jo tā darbojas pret mazajiem zirgaudzētājiem. Cilvēki kā Melhiora kungs, kuriem ir daudz naudas, tie var samaksāt par kloniem, bet tas jau neko nedod tiem zemnieku audzētājiem, kuri ir mūsu biedrībā. Tādēļ mēs savā ciltsdarba programmā nepieļaujam klonus”.

Jūs vairākkārt minējāt, ka ir nepieciešams ienest tīrasiņu asinis, bet ir tādi cilvēki kā Arno Evāns, kas iebilst tam un uzskata – ja dzērienam ir 40% alkohola saturs un jūs to sajaucat ar vēl 40% alkohola, tad jums tāpat būs nemainīgs alkohola saturs. Viņš apgalvo, ka tas pats attiecas uz zirgiem – var dabūt tīrasiņu sastāvdaļu, neizmantojot tīrasiņus…

“Es domāju, ka mums ir jāievieš tīrasiņi mūsu populācijā, balstoties uz lielu pieredzi un izjūtu, un šī izjūta ir tikai audzētājiem. Problēma slēpjas tajā, ka audzētājs vēlas pārdot savus kumeļus, un šajā situācijā, kad tirgus ir tik vājš, ir grūtāk pārdot kumeļu, ja tas ir no tīrasiņa. Ja jūs piedāvāsiet kumeļu no Baloubet vai Casal vai arī kumeļu no Fragonard, kurš ir viens no mūsu tīrasiņu ērzeļiem, tad pircējs prasīs – kas tas Fragonard tāds ir? Es gribu kumeļu no Baloubet… Ja no tīrasiņa piedzimst ķēvīte, zirgaudzētājiem tas ir interesanti, jo viņi to var izmantot mātes līnijā, un ar pusasiņu ķēvi var ļoti labi strādāt, jo daudzi no slavenākajiem konkūra ērzeļiem ir smagnēji un viņiem nepieciešamas pusasiņu ķēves. Tā kā nav problēmas ar ķēvītēm, bet ar ērzelīšiem ir grūtāk.”

“Evāna kunga domāšanas veids, apgalvojot, ka mūsu populācijā ir pietiekami tīrasiņu, manuprāt, nav pareizs, jo, kad mēs dodamies uz Franciju skatīties kumeļus, tad mums pietrūkst tās tīrasiņu ietekmes, franču zirgi nereti ir pārāk smagnēji. Mums labāk derēja atrast tādu ērzeli kā Cor de la Bryère, kurš bija cēlies no tīrasiņa Rantzau, bet tagad jūs tādu neatradīsies. Var atrast nedaudz ietekmes no Laudanum, reizēm gadās kāds Hand in Glove, bet Hand in Glove pats bija smagnējāks, un tad jāatgriežas pie tādiem ērzeļiem kā Furioso vai Rantzau, bet tos nevar atrast otrajā vai trešajā, bet gan tikai ceturtajā vai piektajā pakāpē, kas ir jau daudz par tālu”.

“Es uzskatu, ka ikvienā paaudzē ir jāizmanto tīrasiņu ērzeļi, pretējā gadījumā tīrasiņu ietekme sāks arvien attālināties. Evāna kunga uzskats – ja mums katrā zirgā būs 50% un mēs tos sakrustosim, tad mums vienmēr būs 50%, ir sapnis, bet tas nerealizējās. Mēs to redzam Holšteinas populācijā – ja pieci vai seši gadi paiet bez tīrasiņiem, tad ķēves un kumeļi sāk palikt arvien smagāki, un tad mums atkal nepieciešama tīrasiņu ietekme”.

Rakstu sagatavoja Sigita Eitcena pēc Horsemagazine materiāliem.