Viss par piešiem

Jāšanas zābakus praktiski nav iespējams iedomāties bez piešiem, bet ne vienmēr tie pilda tiem principā paredzētās funkcijas. Vai palīglīdzekļi nekļūst jau par ieročiem? Kā tieši darbojas pieši?

Pieši un šenkeļa iedarbība ir cieši saistītas tēmas, lai gan tām ir ne tikai kopīgie momenti, bet arī diezgan ievērojamas atšķirības iedarbībā. „Jāšanā jāizšķir starp komandām un palīglīdzekļiem. Ar šenkeli es dodu komandu, savukārt pieši jau ir palīglīdzekļi”, uzsver iejādes treneris Andrē Hekers, kurš savu veterinārijas studiju laikā un pēc tam daudz skolojies pie vecmeistara Klausa Balkenhola, un galu galā izšķīrās par karjeru sportā, nevis ārstniecībā. „Pieši kalpo tikai kā sakopojumu veicinoši palīglīdzekļi, ne ja, lai zirgu dabūtu uz priekšu. Zirga izsūtīšanai primāri kalpo iegurnis un tikai tad šenkeļi”.

Savu viedokli Hekers, būdams skolots veterinārārsts, spēj arī anatomiski pamatot: „Pieskaroties zirgam ar piešiem pie vēdera aptuveni vienas vai divu plaukstu platumā aiz vēderjostas, tādējādi es ierosinu muskuļu funkcijas ķēdīti, kas darbojas sakopojuma virzienā. Pieši pieskaras zirga vēdera muskulatūrai, tā sasprindzinās un galu galā noved pie tā, ka zirga iegurnis viegli ieliecas, kas ir nepieciešams sakopotajām gaitām. No šādas pozīcijas pakaļkājas var kustēties īsākā, bet vienlaikus arī augstākā vēziena amplitūdā”.

Kādēļ tad daži zirgi tik jūtīgi reaģē uz piešiem un kur ir novelkama robeža starp sakopojumu veicinošām iedarbībām un sāpīgu dūrienu? Zinātnisko pamatojumu te nav pietiekami daudz, jo nav vēl veikti sāpju robežas pētījumu šajā vēdera vietā. Tomēr ir zināms – tur, kur pieši saskaras ar zirga sāniem, tam ir ļoti jūtīga zona, krietni jūtīgāka kā uz krustiem. To nosaka divi iemesli: pirmkārt, āda zirga vēdera daļā ir krietni plānāka kā uz kakla, muguras vai krustiem – tikai 3.5 mm bieza. Salīdzinājumā uz krustiem, kas ir labi „nopakoti”, tā ir 6-7 mm bieza. Otrkārt, āda pamatā sastāv no 3 slāņiem: virsāda, pamatāda un zemāda, kas savukārt ir atšķirīgi biezi. Zirga virsāda vēdera zonā ir tikai 30 mikrometrus bieza, kas atbilsts 30 000-šajai milimetra daļai. Lieki būtu teikt, ka tā ir ļoti plāna! Tieši zem tās atrodas pamatāda , kurā iesakņojies katrs atsevišķais matiņš. Tieši šeit ir rodams skaidrojums, kādēļ vairums zirgu tik jūtīgi reaģē uz piešiem – vēdera zonā ir ļoti blīvs apmatojums, uz viena kvadrātcentimetra tur atrodas aptuveni 1400 matiņi. Katrs matiņam ir sava sakne, kuru savukārt ieskauj ļoti jūtīgi nervi. Tas izskaidro, kādēļ zirgs sāk raustīt ādu, ja uz tās nosēžas muša vai dundurs. Ja ādai pieskaras pieši, nervi šajā zonā tiek kairināti un izraisa iepriekš minēto muskuļu reakciju.

Izejot no šāda pamatojuma jābūt principā skaidram, kādēļ iesācējiem jāšanas sportā pieši vispirms ir jānopelna. Diemžēl, realitātē bieži vien vērojama pretēja aina – daudziem iesācējiem pieši piederas pie ekipējuma tikpat ka bridžas vai ķivere, un tiek iegādāti jau pie pirmā zirglietu veikala apmeklējuma. Reti kuru poniju jātnieku gadās redzēt sacensībās bez piešiem, un jau pirmajās iejādes shēmās vai uz mazākajiem konkūra maršrutiem vairums jātnieku ir apbruņojušies ar steku un piešiem. „Tas zirgs jau ir tik slinks, ka bez piešiem to nemaz nevar pajāt”, attaisnojas daļa. „ Viņš vienkārši neklausa kreisajam šenkelim, tā kā tur var tikt galā tikai ar piešiem”, skaidro citi.

Vai tā tiešām ir? Vai slinkus zirgus var labāk „motivēt” ar piešiem, vai flegmatiskiem zirgiem tie tiešām palīdz uzlabot reakciju? Tas nav tā īsti atbildams ar jā vai nē: jātnieks zirgu izsūta ar stilba plakano daļu, nevis ar piešiem; pieši nedrīkst būt galvenais faktors izsūtošajās komandās. Kādreizējais galvenais jātnieks Vīnes spāņu jāšanas skolā Hans Rīglers ir gana strikts savā nostājā: „Pieši slinkus zirgus nepadarīs enerģiskākus!”. Pēc viņa domām mūsdienās pieši tiek par daudz lietoti un ir zaudējuši savu faktisko jēgu. „Ir divi svarīgi iemesli, kādēļ es uzlieku piešus – vai nu, lai padarītu zirgu jūtīgāku pret šenkeļa komandām vai lai precīzāk pielietotu konkrētu komandu, piemēram, kājmaiņas izpildei”. Rīglers vēl labi atminās savus mācību laikus, kad svinīgā ceremonijā viņam tika pasniegts piešu pāris, turklāt pēc daudzu gadu jāšanas! „Mūsdienās pārāk daudzi jātnieki ķeras pie piešiem, lai gan nemaz neatbilst piešu izmantošanas priekšnosacījumiem: tiem jāprot droši, stabili un līdzsvaroti sēdēt zirgā un izsūtīt to ar mierīgu šenkeli”.

Lai gan, izejot no zinātniskiem apsvērumiem, vajadzētu domāt, ka ikviens zirgs burtiski uzsprāgtu no pieskāriena ar piešiem, realitātē tas izskatās savādāk – viens zirgs sāk burtiski bēgt prom no piešiem, cits savukārt ir pilnīgi notrulinājies neatkarīgi no tā, cik intensīvi piesis urbjas ādā. Kādēļ zirgi reaģē tik dažādi? Uzvedības pētniece Dr. Villa Bonē papildus dažādiem zirgu temperamentiem saskata arī vēl vienu citu iespējamu iemeslu jaunzirgu apmācības procesā: „Principā mums ir jāapzinās, kas zirgi iet uz priekšu no šenkeļa spiediena tikai viena iemesla dēļ – tā ir apgūta uzvedība, ko mēs tiem iemācām. Tas ir teju pirmais, ko zirgam māca, to apjājot – zirgam ir jāreaģē uz šenkeļa spiedienu ar kustību uz priekšu”.

Tikai tālākajā apmācības gaitā notiek šī konkretizēšana, kad jātnieks dod komandu ar šenkeli noteiktā brīdī. Konkrētais brīdis ir otrs faktors, kas nosaka, vai zirgs reaģēs uz šenkeļa un vēlāk arī pieša pieskārienu tā, kā mēs to vēlamies. „Ikviens pieskāriens ar šenkeli var būt efektīvs tikai tad, ja zirgam vispār tiek nodrošināta iespēja pareizi reaģēt”, apraksta Rīglers. „Šim nolūkam jātniekam ir jāiemācās pielikt savu šenkeli tieši tajā brīdī, kad attiecīgā pakaļkāja ir gatava atsperties no zemes”. Tikai tad muskulatūrai vispār ir iespējams šenkeļa doto impulsu „izlaist” cauri līdz pakaļkājām. Lai zirgs pareizi saprastu šenkeļa un piešu spiedienu, jātniekam ir arvien jārada jauni impulsi; jāšanas mācību aprakstos runa iet par „līdz-elpojošu” šenkeli, kura impulsi ir precīzi pielāgoti zirga elpošanas kustībām (krūšu kurvis izplešas un saraujas) un pakaļkāju kustībām. Piemērs: soļos zirgu izsūta pārmīšus labajā-kreisajā pusē, jo pakaļkājas veic pārmīšus vēzienu labajā-kreisajā pusē un līdz ar to zirga ķermenis nedaudz šūpojas no labās uz kreiso pusi un atpakaļ. Ja jātnieks nepārtraukti iekrampējas ar kājām zirga sānos, pastāv risks, ka zirgs uz to reaģēs ar pastāvīgu pretspiedienu. Muskulatūra savilksies, sastings šajā sasprindzinājumā un vairs nespēs efektīvi darboties. Ja jātnieks vēl piedevām aizvirza šenkeļus par tālu atpakaļ, tas var ietekmēt arī zirga diafragmu, kas savukārt var novest pie tā, ka zirgs vairs nevar brīvi ieelpot un izelpot. Arī ātra un sāpīga zirga sānu „durstīšana” ar piešiem nevis izraisa ātrāku zirga reakciju, bet gan tikai liek tam ievilkt un aizturēt elpu.

Kad tad jātnieks ir gatavs nēsāt piešus? 19. gadsimtā franču jāšanas meistars Fransuā Bošē izteicās, ka pieši jātniekam ir kā bārdasnazis mērkaķa ķepās. Viņš strikti noliedza iespēju jaunajiem jātniekiem izmantot piešus. Tieši tāpat to praktizē Vīnes spāņu jāšanas skolā, kur jaunie audzēkņi piešus saņem svinīgā ceremonijā, absolvējot savas mācības. Pamatā labās jāšanas skolā valda princips: tikai tie jātnieki, kas spēj jebkurā gaitā un jebkura manēžas elementa izpildē komandas dot, saglabājot mierīgu un līdzsvarotu uzsēdi, drīkstētu saņemt piešus.

Kādi pieši ir domāti kādam mērķim? Jātnieki ar īsām kājām dod priekšroku piešiem ar īsāku kājiņu, tie, kam ir garākas kājas, izvēlas piešus ar garāku kājiņu vai „gulbja kakla” formas kājiņu. Iecienīti ir arī gumijas apvalki, kas pasargā zābakus no piešu berzēšanās un bojājumiem. Viens no jaunumiem piešu tirgū ir pieši ar horizontāliem ritentiņiem, kas gan ne visās sacensībās ir atļauti saskaņā ar nacionālajiem noteikumiem. Daži uzskata, ka šādi pieši ir īpaši saudzīgi pret zirgu, bet kritiķi apgalvo, ka šajos piešos ļoti ātri saķerās zirgu spalvas un var tikt ierauta arī zirga āda.


Plaši izplatīti ir arī pieši ar taisnu vai nedaudz lejup noliektu kājiņu, kuras garums svārstās no 2.5-4 cm, kā arī pieši ar vertikāliem ritentiņiem.

Rakstu sagatavoja Sigita Eitcena pēc St.Georg. materiāliem.

Atpakaļ

9 komentāri

  • nesapratu

    nesapratu Trešā bilde no apakšas - kas tas par paliktni(?) zem jostas?

    1. augusts, 2014 @ 13.41
  • Pokemon

    Pokemon Tā ir korsete, lieto piemēram pēc operācijām ( bet ne tikai....)

    1. augusts, 2014 @ 22.23
  • FB_1725289446

    Sigita Šajā konkrētajā gadījumā tā gan nav korsete, bet piešu aizsargs, ko lieto lai (nejauši) nenoberzu zirga sānus ar piešiem vai jūtīgiem zirgiem, kas necieš nekādus piešu pieskārienus. Iegādāties var dažos interneta veikalos, piemēram, te http://reitsport-wuest.de/the-body-bandage.html

    1. augusts, 2014 @ 22.29
  • Dagnija

    Dagnija Super raksts! Man, kā jau vienmēr, gribētos vairāk informāciju, taču iesākumam ir ļoti labi. Būtu forši, ja taptu raksts par dažādo piešu veidu atšķirībām un pielietojumiem (līdzīgi kā bija par purnenēm).

    4. augusts, 2014 @ 9.57
  • Antra

    Antra jā, un nebūtu slikti, ja šo te palasītu tā kaudze "treneru", kas bērniem (un ne tikai) liek zirgus sūtīt uz priekšu ar papēžiem...

    4. augusts, 2014 @ 10.58
  • Ausma

    Ausma Raksts patiešām ir interesants. Bet gribētos piekrist Antrai. Un vēl gribētos, lai šo palasa arī tie treneri, kas pieļauj iesācējiem (un ne tikai) visu daudzo "pričendāļu" lietošanu labi redzot, ka jātnieka uzsēde ir, maigi izsakoties, nestabila. Šermulis uzmetas, redzot mačos bērneļus seglos krītam pa labi, pa kreisi, uz priekšu un atpakaļ, kājas uzrautas gaisā vai uz atpakaļu! Bet galvenais tak - uz kājām ir pieši un rokā kārtīgs steks. Pat neņemot reizēm vērā to, ka zirgs (vai ponijs) īstenībā bez visa tā jau ir spridzeklis un jātnieks maršrutā ar to knapi tiek galā. Vienkārši nenormāli izdragā! Priekš kam tas viss? Par kādu treneru kompetenci var runāt? Es savos 20 un > pieredzes gados, varu atzīties, piešus esmu pamēģinājusi tikai vienu reizi. Pat strādājot ar sarežģītiem zirgiem. Un tādēļ nebūt nejūtos apdalīta vai kā citādi nepilnvērtīga.

    5. augusts, 2014 @ 8.47
  • madara

    madara man laikam paveicās- kad jau entos gadus biju mācījusies, treneris ierosināja mazus plastmasas piešus- un nejau lai zirgu dabūtu uz priekšu- bet gan lai maksimāli precīzi paprasītu dažādus pamat elementus iejādes vingrinājumos. tā bija pirmā un vienīgā reize, kad tos piešus lietoju. bet laikam vairāk no manas puses stāstā jāuzliek uzsvars- kad biju jau vairākus gadus trenējusies- tikai tad treneris ierosināja, turklāt- nevis lai zirgu piespiestu, bet lai saprotamāk paprasītu nianses.

    5. augusts, 2014 @ 18.11
  • es

    es Pie šī gan gribās pajautāt, kāpēc iejādē jau pirmajā shēmā jājāj ar piešiem, manuprāt, tas ir lieki...

    6. augusts, 2014 @ 9.04
    • Lauris

      Lauris » es Pieši ir iekļauti iejādes pamat formā

      4. maijs, 2015 @ 20.29

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase