Zirgi – izpētei pakļautie?

Raksta pirmajā daļā runājām par to, ka lielākā daļa zirgu īpašnieku savus zirgus tādā vai citādā veidā objektificē. Tika uzdots jautājums – kāda tam ir nozīme? Pat, ja zirgi saprot, ka viņu saimnieki viņus uztver vairāk kā inventāru, nevis kā individuālas personības, vai viņiem tas maz ir svarīgi? Kāpēc lai zirgu objektifikācija sagādātu kādas problēmas, kamēr vien ir apmierinātas zirga pamatvajadzības?

Atbilde – objektifikācijai ir nozīme tikai tādā gadījumā, ja jūs vēlaties ar savu zirgu veidot labas attiecības.

Lai labāk izprastu turpmāko tekstu, lūdzu iepazīties ar raksta pirmo daļu: Zirgi kā objekti?

Ja viss, ko vēlaties no zirga, ir viņu apēst, viņu izmantot vaislā vai jāt ar viņu, lai sasniegtu vēl nebijušus jāšanas prasmju augstumus, jums par objektifikāciju nav jāuztraucas. Uz priekšu, objektificējiet, cik uziet. Es nemetīšu pirmo akmeni, jo neesmu vegāns un ziedoju tikai atsevišķām labdarības biedrībām. Es lietoju ādas seglus, ēdu gaļu. Es braucu ar automašīnu, kuras vējstiklā ietriecoties mirst nevainīgi kukaiņi, bet mans viedtālrunis un dators droši vien ir pilni ar minerāliem, kas iegūti karastāvoklī esošās jaunattīstības valstīs. Jā, es spēju naktīs gulēt. Man visapkārt ir ciešanas un nāve, kuras lielāko daļu laika spēju ignorēt, jo spēju paveikt vien mazliet vai neko, lai tās novērstu, tāpēc, ja jūs vēlaties objektificēt savu zirgu, es nevaru to nosodīt.

Lai nu kā, jums būtu jāapzinās, ka objektifikācija maina veidu, kā uztverat un izturaties pret savu zirgu. Tā palielina iespēju, ka nodarīsiet viņam pāri vai nepilnīgi novērtēsiet viņa ciešanas, jo tas, ka uztverat viņu kā priekšmetu, mazina jūsu empātijas spējas. Galu galā, kā gan ir iespējams just līdzjūtību pret āmuru? Pret velosipēdu? Tas nav iespējams. Tie ir priekšmeti, un priekšmeti nespēj izraisīt sociālas izjūtas.

Diemžēl, valoda, kuru izmantojam, lai aprakstītu mūsu sociālo uztveri, ir balstīta uz pieņēmumu, ka mums vajadzētu mīlēt vai just žēlumu vien pret mūsu sugasbrāļiem. Līdz ar to, persona, kura kaut kāda iemesla dēļ neizraisa normālu, cilvēcīgu līdzjūtību, tiek saukta par „dehumanizētu”. Protams, nav iespējams dehumanizēt zirgu, jo zirgs tik un tā nav cilvēks. Mūsu vārdu krājums pat neļauj runāt par līdzjūtību pret dzīvniekiem – vai tās trūkumu – iztiekot bez nepieciešamības pievērsties antropomorfizācijai.

Neironu darbības digitālās attēlveidošanas izpēte ir pierādījusi, ka mūsu sociālās emocijas mīt mediālajā prefrontālajā smadzeņu garozā. Tā aktivizējas, kad mēs lūkojamies uz citiem cilvēkiem un izjūtam emocijas, kuras nekad neizjūtam attiecībā uz priekšmetiem, piemēram, skaudību vai žēlumu. Lai nu kā, cilvēkus ir iespējams dehumanizēt, ja viņi izraisa emocijas, kas nav strikti piesaistītas sociālām sajūtām – piemēram, riebumu. Jūs varat just riebumu pret cilvēku un jūs varat just to pašu arī pret sapuvušu augli. Līdz ar to, riebums nav tikai sociāla emocija. Cilvēki, kuri izraisa riebumu – piemēram, bezpajumtnieki, narkomāni un citi sabiedrības izstumtie – nespēj izsaukt reakciju mediālajā prefrontālajā smadzeņu garozā. Smadzenes par viņiem uztverto informāciju apstrādā tā, it kā viņi nemaz nebūtu cilvēki.

Tieši šī iemesla dēļ cilvēkiem nav nekādu grūtību paiet garām uz ielas guļošam bezpajumtniekam aukstā vakarā, neiemetot monētu viņa plaukstā vai neatnesot kādu segu vai siltas zupas bļodu. Viņu smadzenes neuztver šo bezpajumtnieku kā cilvēku, jo viņš nelāgi smako un ir nekopts. Jo viņš ir atbaidošs. Kāds pētījums apliecināja, ka seksualizētu sieviešu attēli neizsauca adekvātu reakciju tādu vīriešu mediālajā prefrontālajā smadzeņu garozā, kas ir uzrādījuši augstus rezultātus testos par naidīgu seksismu. Pamatojoties uz šo pētījumu, „brīvās gribas piedēvēšana kādam ir raksturīga prāta uztveres pazīme, līdz ar to samazināta brīvās gribas piedēvēšana var pārraut sociālās uztveres procesus, kurus parasti izraisa cilvēciskas būtnes.

Jūs droši vien saprotat kā automātiskie daudzu zirgu īpašnieku pieņēmumi, ka viņu zirgi nav tiesīgi mētāt pēcpuses, celties pakaļkājās, spert vai darīt vispār jebko, kas neietilpst īpašnieka dienas kārtībā, ir samazinātas brīvās gribas piedēvēšanas pazīme, un līdz ar to – arī objektifikācija. Liedzot savam zirgam paust brīvo gribu attiecībā uz viņa paša ķermeni, jūs paši sev atņemat iespējas atbildēt zirgam sociālā veidā, kas novedīs līdz pat vēl mazākai brīvās gribas līmeņa pieļaušanai.

Pazīme šai parādībai ir zirgu īpašnieki, kas jautā: „Kā lai panāk, ka zirgs pārtrauc spert?”, nevis: „Kāpēc mans zirgs vēlas man iespert?” Priekšmetam nav paredzēts kost vai spert. To darīt nozīmē rīkoties, taču priekšmeti ir tam domāti, lai kāds rīkotos ar tiem. Zirgs, kas kož vai sper, cīnās par savām tiesībām uz brīvo gribu. Viņš pauž subjektīvu viedokli, atteikšanos no savu personīgo robežu ignorēšanas. Viņš padara par neiespējamu savam saimniekam izmantot viņu kā instrumentu jāšanai. Tā vietā, lai censtos pārtraukt košanu vai speršanu ar kaut kāda veida ietekmēšanu, zirga īpašniekam vajadzētu izpētīt, kādas subjektīvās sajūtas liek zirgam gribēt kost un spert. Tā problēmu būs vieglāk atrisināt, jo patiesībā „uzvedības problēmas” nemaz nepastāv – tikai uzvedības simptomi parastām problēmām.

Jūsu zirga pasaules uztveres atzīšana palīdzēs jums uzturēt aktīvu mediālās prefrontālās smadzeņu garozas darbību, reaģējot uz zirga izpausmēm.

Vai tiešām?

Jā! Visticamāk.

2007. gadā Prinstonas Universitātes zinātnieki pierādīja, ka ir iespējams stimulēt mediālās prefrontālās smadzeņu garozas darbību, liekot cilvēkiem minēt, kādiem dārzeņiem priekšroku dod sociāli atstumtas personas, kas citos apstākļos nespēja izraisīt līdzcilvēkos sociālas emocijas.

Pētījuma dalībniekiem tika demonstrētas bezpajumtnieku un narkomānu fotogrāfijas. Kā jau zinātnieki bija paredzējuši, pētījuma dalībnieku smadzeņu daļās, kas atbild par līdzjūtības izjušanu, nebija novērojama praktiski nekāda aktivitāte.

Tad pētījuma dalībniekiem lūdza minēt, vai sociāli atstumtās personas dotu priekšroku burkāniem vai brokoļiem, un pēkšņi tie paši cilvēki, kas pirms tam bija dehumanizēti, tika brīnumainā kārtā rehumanizēti! Skatoties uz šo cilvēku fotogrāfijām, pētījuma dalībnieku smadzenēs atkal bija novērojamas normālas sociālās uztveres pazīmes.

Mums nav nepieciešams iztēloties, ka zirgs – vai jebkurš cits dzīvnieks – ir cilvēks, lai izjustu līdzjūtību pret viņiem. Spēja just sociālas emocijas pret kādu nav saistīta ar to, vai racionāli uztveram viņu kā cilvēku vai cilvēkam līdzīgu. Galu galā, mēs saprotam, ka bezpajumtnieks ir cilvēks, taču ar šo faktu nepietiek, lai mēs spētu just viņam līdzi. Tieši sapratne, ka citai būtnei piemīt saprāts, spēja normalizēt sociālo uztveri reaģējot uz bezpajumtnieku. Arī jūsu zirgam piemīt saprāts. Viņš nav cilvēks, taču tas, ko viņš jūt, ir vērā ņemams.

Apsveriet veidus, kādos varat būt ar zirgu un kuri neļaus jums atgriezties zirga pārvaldīšanā un instrumentalizēšanā. Ieklausieties, ko viņš cenšas pateikt, kad viņš jums iekož segas uzlikšanas brīdī vai mētā galvu, kad vēlaties saliekt viņa kaklu. Cieniet viņa personīgās robežas un brīvo gribu, un, izejot no šī punkta, atklājiet, ko esat spējīgi darīt kopā.

Ja tagad domājat „Ak, Dievs, es nevaru to darīt, jo tad es vairs nekad nevarēšu startēt sacensībās!” vai „Jā, kā tad – tā taču nav iespējams iemācīties lēkšu piruetes.”, vai varbūt „Tad es vairs nemūžam viņu nevarēšu apseglot”…jūs joprojām objektificējat savu zirgu. Ja jūs uztraucaties, cik daudz jautrības jūs palaidīsiet garām, ja sāksiet šādi domāt, vai par visām tām problēmām, kuras jums nu nāksies risināt, jūs joprojām uztverat viņu kā instrumentu personīgajai izklaidei, nevis kā partneri, ar kuru kopā varat piedzīvot priecīgus brīžus. Ja jūs tas apmierina – uz priekšu, turpiniet. Taču, ja nejūtaties apmierināts – ja dziļi sirdī esat nelaimīgs par attiecībām ar savu zirgu, varbūt ir laiks sākt viņu uztvert kā subjektu, nevis kā objektu.

Vai šī pieeja jūs zināmā mērā biedē? Vai tā vieš jūsos neskaidras izcelsmes nemieru? Nekas – es jūtos tieši tāpat. Un man liekas, ka zinu, kāpēc. Par to – nākamajā raksta daļā.

Avots

Tulkojums – Laura Krastiņa

Dabiskās Pieejas komanda

https://www.facebook.com/DabiskaPieejaZirgiem

Atpakaļ

8 komentāri

  • Laura Krastiņa

    Laura Krastiņa Diemžēl, kopš šī bloga publicēšanas autore vēl nav publicējusi raksta trešo daļu, taču, līdzko tas notiks, piedāvāšu arī tās tulkojumu.

    17. jūnijs, 2014 @ 8.41
  • M

    M Autore tik ļoti cenšas būt precīza, un viņai tas tik ļoti neizdodas. Interesanti, kā viņa jāj?

    17. jūnijs, 2014 @ 12.39
    • Irbe

      Irbe » M Jautājumus autorei var uzdot (un daudz vērtīgas informācijas atrast) var te ;) - http://epona.tv/home

      17. jūnijs, 2014 @ 12.43
    • M

      M » M Jāpiekrīt, ka tulkojumā ir zudušas fundamentālas sastāvdaļas un oriģināls ir vismaz 100 reizes labāks. Atvainojos un ņemu savus vārdus atpakaļ :)

      17. jūnijs, 2014 @ 12.51
  • Anna

    Anna Vai pieklājības, uzvedības normu ievērošana tagad ir noziegums un brīvās gribas laupīšana? Ja godīgi, manā uztverē nav starpības, vai man uz kājas rupji uzkāpj zirgs vai arī kāds cilvēks, ar ko trolejbusā kopā jābrauc. Zirgam drīzāk to atvainošu nekā cilvēkam, viss atkarīgs no situācijas. Faktiski no līdz-zirgiem un līdz-cilvēkiem sagaidu to pašu - ievērot manu personīgo telpu un nosacītu pieklājību, ar savu brīvo gribu viņi var nodarboties pusmetra attālumā no manis. Tas, ka kādu uztver kā brīvu personību ar savām īpatnībām un normāla sociāla uzvedība, kas nav bīstama apkārtējiem, ir savienojami jēdzieni.

    17. jūnijs, 2014 @ 13.27
    • Agrita

      Agrita » Anna Vai tad rakstā tika apgalvots, ka zirgam jāļauj uzvesties nepieklājīgi, jāļauj kāpt uz kājām un tml.? Rakstā tika runāts par to, ka tādas zirga izpausmes kā košana vai speršana ir jāmēģina izprast un jānovērš to cēloņi, nevis tikai mehāniski jāapspiež. Nav runa par cilvēka personīgās telpas vai drošības neievērošanu - tā ir un būs svarīga vienmēr. Bet ir atšķirība, vai zirgam tiek norādītas pieklājīgas uzvedības normas jeb zirgs tiek nostrostēts, ja viņš seglošanas laikā ar kodienu rāda, ka viņam kas sāp vai ir nepatīkami. Kodiens, protams, ir jābloķē, taču ir arī jāpārdomā, kāpēc zirgs kož (vai sper, vai mētā pakaļgalu, vai tml. izpildās) un jāņem vērā dzīvnieka brīvās tiesības paust savu viedokli un savas izjūtas.

      17. jūnijs, 2014 @ 14.19
  • Linda

    Linda Akkungs, kamēr tiec cauri neskaitāmiem ievadiem.... nevar sagaidīt, kad reiz būs runa par tiem zirgiem! :) Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka cilvēkam, kam nav pacietības izprast zirgu, nekas vispār nav darāms pie šiem dzīvniekiem.

    17. jūnijs, 2014 @ 16.31
    • madara

      madara » Linda piekrītu Tavam viedoklim, vienpiemetināšu, ka "garais ievads" palīdz uz šo visu paskatīties no cita skatu punkta, ja būtu lieta uzreiz pie zirgiem, tad nesavilktos šīs paralēles un neveidotos tā izpratne, par ko autore runā. bieži vien mācot kādu bērniņu, vai skaidrojot kādam tūristam viņam interesējošu jautājumu par zirgu, arī es pieminu salīdzinājumus un "garus ievadus"- jo tā ir vieglāk uztvert informāciju:) paldies par tulkojumu!

      19. jūnijs, 2014 @ 12.45

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase