Viss ir tikai galvā!

Reizēm sajūties, kā iestrēdzis nepareizajā filmā: treniņos zirgs vienkārši nereaģē uz kāju, maršrutā nav iespējams tiks pāri vienam baisam okserim, bet sacensībās pēkšņi piemetas „vāji” ceļi. Dažās situācijās jātnieks pats sev sprauž sprunguļus riteņos ar savu domāšanu. Tomēr katrai situācijai ir savi triki un paņēmieni, kā šādas blokādes atrisināt vienkārši un gūt vairāk panākumu.

IKDIENAS TRENIŅU SITUĀCIJAS

Ja zirgs neklausa komandām vai ikviena izjāde kļūst par nervu bendēšanu, ātri vien sāk uzkrāties neapmierinātība. Kā veiksmīgi tikt galā ar dusmām, bailēm vai stresu, zinās teikt mūsu ekspertes Gabija Busmane un Antje Heimsote.

Gabija Busmane, kādreizējā vieglatlētikas sportiste, 1984. gada Olimpiskajās spēlēs Losandželosā ieguva bronzas medaļu un pēc savas sportiskās karjeras izmācījās par diplomētu psiholoģi. Kopš 2003. gada viņa konsultē Vācijas nacionālās komandas jātniekus dažādās disciplīnās.

Antje Heimsote ir speciāliste visās lietās, kas saistās ar garīgo spēku, pašpārvaldi un motivāciju. Viņa konsultē dažādus sportistus visā pasaulē, un pati ir jājusi gan iejādi, gan trīscīņu un konkūru līdz S klases līmenim.

1. NERVOZITĀTE PIRMS IZJĀDES GRUPĀ

Viegla nervozitāte nav nekas nepareizs vai slikts, jo tā uztur jātniekā „optimālu mundrumu”, uzskata G. Busmane. Jātnieks ir uzmanīgs un spēj ātri reaģēt, ja zirgs, piemēram, sabīstas. Ja savukārt šī sajūta pārlieku sāk nomākt jātnieku un sāk rasties panikas sajūta, to ieteicams „aizpūst prom”. Vienmērīgi elpas vilcieni ar izteiktu izelpu palīdz atbrīvoties, ko noteikti sajūt arī zirgs. Tā kā galva nespēj domāt paralēli, t.i., tajā vienlaicīgi var būt tikai viena doma, Antje iesaka pirms izjādes grupā un tās laikā pie sevis atkārtot vienu teikumu gluži kā mantru: „Es lēkšoju, koncentrējoties un mierīgi aiz citiem”. Vienlaikus jātniekam ir jāelpo dziļi caur vēderu.

2. DUSMAS, JA ZIRGS JOPROJĀM ATSAKĀS KLAUSĪT KOMANDĀM

Dažkārt var kaut traks palikt – zirgs vienkārši negrib klausīt šenkelim! Pamatā gan Gabija Busmane iesaka neielaisties garās diskusijās ar zirgu. Dusmas tikai kāpinās, pārnesas uz zirgu un galu galā kļūst grūtāk to kontrolēt vai kaut ko panākt no dzīvnieka. Ir svarīgi atpazīt šo sajūtu gana laicīgi un apturēt. „Ja es jūtu, ka sāku dusmoties, es pretī lieku pozitīvu domu, piemēram: Šodien tas nesanāk, toties es un mans zirgs esam izdarījuši labi kaut ko citu”. Palīdz tieši mazais vārdiņš „vēl”. Tas norāda uz to, ka problēmu varēs atrisināt nākotnē, un ļauj beigt treniņu uz pozitīvas nots. Vēl viens triks pret neapmierinātību ir jātniekam pēc treniņa sevi kritiski paanalizēt un galu galā pārrunāt visu ar treneri; īpaši noder arī video no treniņa vai, ja runa ir par sacensībām, tiesnešu protokols vai atzīmju lapa. Tas ierosina mācību procesu un var pavērt jaunus motivācijas ceļus un iespējas mācīties no kļūdām.

Antje Heimsote iesaka pievērsties pozitīvai pašiedvesmai, piemēram,: „Es saglabāju mieru!. Vienlaikus var pārvest zirgu soļos un vairākas reizes dziļi izelpot. Ja sasprindzinājums tomēr neatlaižas, var pāris reizes viegli uzsist pa aizkrūts dziedzeri – tas uzlabo noskaņojumu un mazina stresu. Pēc pāris minūtēm var atkal dziļi izelpot. Ja nu galīgi neizdodas tikt galā ar savām emocijām, labāk ir pārtraukt treniņu, padarīt kaut ko citu, piemēram, doties izjādē apvidū, un tad turpināt treniņu vēlāk. Arī nokāpt no zirga un pāris reizes sirsnīgi piesist kāju pie zemes palīdz atbrīvoties no dusmām.

3. BAILES NO TĀ, KA ZIRGU APVIDŪ VAIRS NEVARĒS APTURĒT

Enerģiski lēkši apvidū nāk par labu ne tikai zirga ķermenim, bet arī dvēselei – pie nosacījuma, ja jātnieks visu laiku nestreso par to, vai spēs zirgu atkal apturēt. „Šajā situācijā ir svarīgi pajautāt sev: no kurienes rodas manas bailes?”, skaidro Antje Heimsote. Vai jāšanā atspoguļojas bailes no citām dzīves jomām, piemēram, darba? Tad ieteicams vērsties pie profesionāļa pēc palīdzības, tāpat arī, ja gadījušās kādas traumas vai problēmas, kā, piemēram, ja zirgs visu laiku ceļas pakaļkājās. Ja kādam ir slikta pieredze ar auļošanu grupā, kad zirgs ir panesies, labāk turpmāk izvēlēties sev piemērotus ceļabiedrus. Lai stiprinātu sajūtu, ka spējat vienmēr saglabāt kontroli, apvidū ieteicams ik reizi pārvest un apturēt zirgu, kad vien liekas, ka tas ir palicis par strauju. Lēkšošanas laikā ieteicams domās „patīt filmu”, kā izskatās un kādas sajūtas ir, kontrolēti lēkšojot apvidū.

4. AMBĪCIJAS: VISIEM ELEMENTIEM JĀBŪT PERFEKTIEM!

Ir svarīgi noteikt mērķus, lai būtu progress, bet reizēm jātnieki sev uzstāda pārāk augstus mērķus vai pārāk ambiciozi pieiet to sasniegšanai un nemaz tālāk netiek. „Svarīgs ir jautājums – kur es ilgtermiņā vēlos nonāks un kā manu mērķi ietekme tas, ja es pašlaik stūrgalvīgi turpināšu pieturēties pie savas taisnības?”, skaidro Antje un norāda uz to, kā pašreizējais noskaņojums ietekmē ikdienas treniņu mērķu sasniegšanu. Ja cilvēks ir labā noskaņojumā, viss notiek vieglāk un var treniņiem uzstādīt augstākus mērķus. Ja jātnieks jūtas noskumis, jo viņam ir problēmas attiecībās ar dzīvesbiedru, tad labāk pieturēties treniņā pie tiem elementiem, kurus zirgs var labi izpildīt, lai nostabilizētu pozitīvās veiksmes pieredzi.

5. BAILES NO OKSERIEM

„Svarīgi ir savas bailes atzīt”, iesaka Gabija Busmane. Jātniekam ir jāapzinās: es varu ar to tikt galā un man ir drošs plāns, kā es gribētu pārvarēt okseri. Bailīgi jātnieki vienmēr galvā iedomājas sliktāko situāciju, kas var notikt. Tomēr ir svarīgi tieši paturēt acu priekšā optimālo risinājumu. Tā var samazināt bailes un iespējas, ka okseris tiks labi pārlekts, palielinās, jo jātnieks nesastingst bailēs un spēj precīzi reaģēt uz lecienu. Svarīgi ir arī, lai treneris būtu pareizi novērtējis sava audzēkņa spējas un neuzstādītu tam pārlieku augstas prasības.

Tieši šajā ziņā Antje Heimsote iesaka: „Bailes var būt sava veida aizsardzība, ja, piemēram, jātnieks vēl nejūtas tam gatavs”. Pēc viņas domām, šādas bailes nekādā gadījumā nedrīkstētu vienkārši nomākt vai mēģināt mainīt. Ir jānoskaidro patiesais iemesls, jāpazīst savas robežas un attiecīgi tās arī jānovelk. Ja bailēm tomēr nav pamatota iemesla, var izmantot īpašas baiļu pārvarēšanas metodes, kuras var ieteikt vai pielietot tikai īpaši speciālisti vai garīgie treneri. Kritienu vai baiļu no sacensībām gadījumos Antjei ir laba pieredze ar t.s. „wingwave” metodi – terapeits „māj” ar roku jātnieka acu priekšā turpu un šurpu, un jātniekam ar acīm ir jāseko šīm kustībām. Acu straujo kustību rezultātā tiek ierosināta informācijas plūsma, un smadzenes sāk ļoti ātri pārstrādāt procesus un ar tiem saistītās emocijas.

6. BEZCERĪGI: ZIRGS ALLAŽ LEC PA GAISU VIENĀ UN TAJĀ PAŠĀ STŪRĪ!

Gabija Busmane iesaka šajā gadījumā sastādīt scenāriju: „Es jau iepriekš apzinos situāciju un tajā pat laikā nemaz neiedomājos, ka mans zirgs tūdaļ sabīsies, bet apsveru – kā man pareizi izjāt stūri, kādas komandas ar pavadu un kājām man ir jādod? Šos procesus es izpildu soli pa solim”. Šo scenāriju jātnieks var atsaukt atmiņā, treniņā nonākot pie konkrētā stūra vai vietas, viņa galva ir aizņemta un tajā vairs nav vietas domām „Tūdaļ zirgs atkal sabīsies!”.

Ja jātnieks pārlieku nodarbojas ar negatīvām domām, tās tiešām var materializēties – Antje Heimsote to dēvē par „pašpiepildošos pareģojumu”. „Mēs domājam attēlos, un to mums būtu jāizmanto, jo zirgi uztver šos mūsu iekšējos attēlus tāpēc, ka mūsu ķermenis izturas un saspringst vai atslābinās atbilstoši”.

Ja tas uzreiz neizdodas, var izmantot t.s. domu apturēšanas metodi: pasakiet sev skaidri un gaiši „Stop!”, un iedomājieties satiksmes ceļu STOP zīmi. Galu galā jātniekam ir sev jādod skaidras norādes „Es iejāšu stūrī dziļi” un tās visu laiku jāatkārto.

Turpinājums sekos.

Rakstu sagatavoja Sigita Eitcena pēc St. Georg materiāliem.