Problēmzonas un optimālais ekipējums – IV daļa: Vēderjostas

Kāds sakars ir vēderjostām ar fiziku? Tās nepieļauj, ka seglus centrbēdzes spēks aizrautu uz ārmalu, lēkšojot voltā, piemēram. Tomēr saistībā ar vēderjostām ir jāņem vērā vēl kāda fizikas formula – spiediens ir spēks reiz virsma. Jo platāka ir josta, jo mazāks ir spiediens, un tas nedrīkst būt pārāk liels, jo iedarbojas uz krūšu kaulu.

UZMANĪGI – KRŪŠU KAULS!

Krūšu kauls atrodas zirga ķermeņa apakšdaļā. „Tāpat kā cilvēkiem, arī zirgiem krūšu muskuļi ir dažādi attīstīti, līdz ar to katrs zirgs reaģē savādāk uz vēderjostas radīto spiedienu”, stāsta vetārste Dr. Anete Virvolla. „Daudziem zirgiem, kuri it kā ar nepatiku reaģē uz seglu uzlikšanu, patiesībā cieš no vēderjostas spiediena. Vispirms es ieteiktu nomainīt vēderjostu”. Pati vetārste saviem zirgiem izmanto striķu vēderjostu, jo, pateicoties daudzajiem striķiem, spiediens sadalās uz katru no tiem ar dažādu spēku. Reizēm viņa izmanto arī t.s. lāpstas vēderjostu ar radžu aizsargu: „Mums reiz bija viena ļoti jūtīga ķēve, kurai mēs izmantojām lāpstas vēderjostu, lai gan viņa nekad nebija sevi savainojusi ar radzēm. Apakšā šī vēderjostas ir ļoti plata, un ķēve kustējās krietni brīvāk no pleca”.

Principā šāda tipa vēderjostu izmanto zirgiem, kas ir ļoti uzmanīgi lecienā un priekškājas tik ļoti saloka uz aizmuguri, ka var savainot ādu ar radzēm, kas ieskrūvētas pakavos. Nereti pēc savainošanās šādi zirgi vairs negrib lekt uz priekšu tik droši kā iepriekš”.

Lāpstas vēderjosta

NOBERZUMI

Ja kādam skapī mētājas lāpstas vēderjostas, to var izmantot ļoti jūtīgiem zirgiem. Pārējiem ieteicamas īpaši platas vai anatomiskas formas vēderjostas, kas ir izliektas un ar izgriezumu padusēs, lai pasargātu elkoņus no noberzumiem. Šajā vietā āda ir īpaši plāna un berzes rezultātā mēdz savainoties. Ja citās vietās zem vēderjostas rodas noberzumi, tas var liecināt, ka segli īsti neder un šļūkā pa zirga muguru. Līdz rodas iespēja nomainīt vai pārpolsterēt seglus, ieteicams pāri vēderjostai pārvilkt aitādas „tuneli”, lai pasargātu noberzto vietu. Ja brūce jau ir kļuvusi vaļēja, higiēnisku apsvērumu dēļ vajadzētu no jāšanas uz brīdi atteikties.

Anatomiskas formas vēderjostas

IZLIEKTĀS UN CITAS VĒDERJOSTAS

Ikvienam zirgam ir vairāk vai mazāk izteikta elkoņu daļa, un attiecīgi zirgs ir vairāk vai mazāk jūtīgs. „Platas krūtis zirgiem tiek uzskatītas par labu eksterjera pazīmi, jo tas nozīmē, ka krūšu kurvī ir daudz vietas sirdij un plaušām. Lielākoties arī tās ir saistītas ar lielāku elkoņu un plecu brīvību”, tā uzskata Dr. Virvolla. No anatomiskā viedokļa skatoties, „sliktākais” variants vēderjostas piemeklēšanai ir šaurs zirgs ar neizteiktu elkoņu daļu un vāju krūšu muskulatūru. Vēderjosta tad spiežu uz ribām un krūšu kaulu, kas rada ļoti nepatīkamas izjūtas. Daži zirgi jāšanas sākumā burtiski paniski metas bēgt. Šādiem zirgiem ir nepieciešama plata, anatomiskas formas vēderjostas. Resniem zirgiem, kas priekšpusē ir šaurāki, līdz t.s. „mēness formas” vēderjostas, lai noturētu seglus vajadzīgajā vietā un neļautu tiem šļūkāt. Asimetriskās vēderjostas ir piemērotas zirgiem, kuri priekšpusē ir šaurāki, bet kuriem ir izteiktāks vēders.

Īsa vai gara vēderjostas, pēc vetārstes domām, zirgam tas nerada tik lielu atšķirību, drīzāk gan jātniekam – vai viņam ir ērtāk pievilkt garu vai īsu vēderjostu.

Mēness formas vēderjosta

PAREIZA VĒDERJOSTAS PIEVILKŠANA

It īpaši jauniem un jūtīgiem zirgiem ir svarīgi, lai vēderjostas būtu tik brīva, cik iespējams, bet tik pievilkta, cik nepieciešams, ik pa laikam pārbaudot nepieciešamo pievilkšanas pakāpi. „Jo labāk der segli, jo mazāk stingri vajag pievilkt vēderjostu”, iesaka Dr. Virvolla, piemetinot, ka zirgiem ar tieksmi sasprindzināties var pēc vēderjostas pievilkšanas pastiept priekškāju nedaudz uz priekšu. Tas palīdz izlīdzināt ādu zem vēderjostas. Dažiem zirgiem tas tiešām palīdz atslābināties. Galu galā nevienam nepatīk sportot, ja kaut kas spiež vai velk un traucē kustēties. Tas attiecas kā uz cilvēkiem, tā zirgiem, turklāt spiedienu izjūt ne tikai krūšu kauls, bet arī vēdera muskulatūra. Muskuļi spēj pareizi funkcionēt tikai tad, ja tie tiek pietiekami apgādāti ar skābekli un to vielmaiņa nav ierobežota. Jebkura veida saspiešana vai spiediens var izraisīt skābekļa apgādes un vielmaiņas traucējumus noteiktās vietās.

Vēderjostas ar gumijas iešuvēm ir vieglāk pievilkt, bet tās nedrīkst pārvilkt šī iemesla dēļ vien. „Praksē pārāk bieži diemžēl nākas novērot tieši šādu situāciju, lai gan vēderjostas gumija nav tam domāta”.

Daudziem segliem ir iestrādātas trīs siksnas vēderjostu pievilkšanai, un tas ļauj variēt vēderjostas novietojumu. Ja segli der labi, tad ieteicams izmantot pirmo un trešo siksnu. Ja segli šļūk uz skausta un spiež uz trapeces muskuli, tad, skatoties no zirga galvas puses, jāizmanto otrā un trešā siksna. Ja vēlams seglus vairāk nofiksēt uz priekšu, tad jāizmanto pirmā un otrā siksna.

MĪTS VAI PATIESĪBA – VIENS PLAUKSTAS PLATUMS AIZ ELKOŅA?

Vairumam ir savulaik mācīts, ka vēderjostai jāatrodas plaukstas platumā aiz elkoņa, taču šis atsauces princips ir attiecināms tikai uz zirgiem ar ideālu eksterjeru; tiem, kas ir „netradicionāli” veidoti, tas var nederēt. Ja segli smaguma centrs ir nobīdīts vairāk atpakaļ, jo zirgam ir augsts, izteikts skausts, arī vēderjosta savā pareizajā vietā atradīsies vairāk atpakaļ. Dr. Anetei Virvollai ir padoms, kā atrast pareizo vēderjostas vietu: „Pajājiet zirgu bez segliem. Tad cilvēks automātiski iesēžas smaguma centrā, un vēderjostai būtu jāatrodas, t.i., jābeidzas pirms līnijas, kas novilkta lejup no jātnieka liela kaula. Šo vietu būtu jāiegaumē”.

KO IZMANTO SPORTISTI?

Helēna Langehānenberga: „Mēs izmantojam Prestige ražotās vēderjostas, kuras daļēji zem sprādzēm, bet daļēji arī pilnībā ir aprīkotas ar gumijas ielaidumiem, kas nodrošina ievērojamu komfortu zirgam. It īpaši jūtīgiem zirgiem var manīt atšķirību”, stāsta Pasaules Kausa uzvarētāja. Zirgi vairs tā nežmiedzas, kad pievelk vēderjostu. Turklāt šīs vēderjostas ir izgatavotas no īstas ādas, virzienā uz kājām un elkoņiem ir sašaurinātas, lai nodrošinātu lielāku kustību brīvību.

Prestige vēderjosta

Filips Veishaupts: „Īpaši ziemā es labprāt izmantoju vēderjostas aizsargu no aitādas. Skūtiem zirgiem āda it ļoti jūtīga, un tas palīdz izvairīties no noberzumiem. Svarīgi ir, lai zirgs nebūtu skūts zem segliem, lai spalva tur darbotos kā dabisks polsteris un pasargātu zirga muguru”. Attiecībā uz lāpstas vēderjostām Filipam ir pozitīva pieredze – zirgi jūtās labāk, spiediens ir sadalīts vienmērīgāk. Viņš izvēlas vēderjostas, kurām vienā pusē ir gumijas iešuves, tās padodas, lai zirgam būtu vieglāk elpot.

Izabella Verta: dod priekšroku vēderjostām, kas ir platākas. Kopā ar tādām firmām kā Bates un Wintec viņa ir izstrādājusi savu vēderjostas modeli: „Vēderjosta starp kājām ir platāka. Līdz ar to tiek iegūta lielāka virsma, spiediens tiek labāk sadalīts un vairs nerodas noberzumi”. Pēc slavenās iejādnieces vārdiem tādas nepatikas pazīmes kā zobu griešana vai ausu atglaušana, pievelkot vēderjostas, ir ievērojami samazinājušās. Kopā ar firmu Mattes viņa ir izstrādājusi arī vēderjostu ar aitādu.

Rakstu sagatavoja Sigita Eitcena pēc  St. Georg materiāliem.

Atpakaļ

3 Comments

  • Lūcija

    Lūcija Ja kādam gadījumā interesē es šobrīd pārdodu tieši tādu pašu Prestige vēderjostu kā attēlā redzamo, 70cm gara, mazlietota. Vairāk info e-pastā yennyfer@inbox.lv Jauku dienu!

    30. maijs, 2014 @ 13.51
  • I

    I Var būt kāds pārdod 105-110 garu vederjostu?

    30. maijs, 2014 @ 18.26
  • alke

    alke Vēlos iegādāties vairodzeni (lāpstas vēderjostu) 105 - 110 cm, izskatīšu arī piedāvājumus uz 115 cm

    30. maijs, 2014 @ 21.58

RSS feed for comments on this post.

Leave a comment

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase