Kas zirdziniekam labākā lasāmviela?

„Te vēl var atbraukt un paskatīties ģenētiskos zirgus,“ Eduardam Martukānam, Seces pagasta „Porkalnu“ saimniekam, nesen teicis kāds ciemiņš, potenciāls zirgu pircējs. Stallī, kuru zirgaudzētājs uzbūvēja 1991. gadā, mīt sešas Latvijas šķirnes braucamā tipa vaislas ķēves. Ap 80 % Latvijas saimniecībās audzē ne vairāk kā vienu līdz divus šķirnes zirgus, kas novērtēti kā atbilstoši ģenētiskajiem resursiem un iekļauti ciltsdarba programmā.

Vēl pirms stallis bijis gatavs, Eduards no Seces padomju saimniecības zirgaudzētavas par 89 tūkstošiem rubļu iegādājās 23 pieaugušus zirgus un 10 kumeļus. Pa šiem gadiem izaudzēti 150 kumeļi, sava zirgupulka ciltsrakstus Edgars skaita kā reizrēķinu, spēj tik izsekot līdzi, kur līnija ar kuru krustota. Pagājušajā gadā „ģenētiskajām“ ķēvēm piedzimuši pieci kumeļi, kuriem tēvs ir Furiozo. Šo ērzeli Eduards savām „meitenēm“ izvēlējies tāpēc, ka tas ir „no lecošiem ģenētiskiem zirgiem, kam ir Flagmaņa asinis“. Vajagot palasīt Baltakmens un Stukuļa grāmatiņas un papētīt ciltsgrāmatas, iesaka pieredzējušais zirgaudzētājs, kura īpašā aizraušanās ir rikšošanas sacensības. Ar savu piecpadsmitgadīgo Amerikas rikšotāju Cēzaru vēl pērn abi piedalījās sacensībās Dagdā.

Kāpēc rikšotāji un rikšošana?
Tāpēc, ka esmu latgalietis un rikšošana ir sava veida adrenalīns.

Cēzars savā steliņģī izskatās gluži mierīgs, tikai „miedz“ ausis . Vai dusmīgs?
Dusmīgs nav, bet apvainojies uz mums, ka uzvedamies te par skaļu. Cēzariņš mierīgs izskatās tikai stallī. Patiesībā rikšotāji ir kaut kas līdzīgs arābam (arābu tīrasiņu zirgs, I.P.) – ātri var „jumts aizbraukt“. Kā tiek uz skrejceļa – obligāti jābūt pirmajam.

Kāpēc sākāt audzēt zirgus – izrēķinājāt, ka labs bizness?
Ne tikai tas vien, galvenā bija patikšana. Ar zirgiem strādāju kopš 1980. gada, kad Seces sovhozā (padomju saimniecība, I.P.) veselības dēļ nometu šofera darbu un aizgāju strādāt uz zirgu fermu. Taču ar zirgiem esmu kopā jau kopš puikas gadiem. Tēvam bija maza auguma zirdziņš – „sibirjaks“, kas Latvijā nokļuvis reizē ar padomju armiju. Desmit divpadsmit gadu vecumā gāju līdzi darbos, ar visiem rīkiem protu strādāt. Tikai mūsu sibirjaku vajadzēja jūgt trijatā – viens baro, divi jūdz. Ja paspēj – labi, ja nē – zirgs abiem jūdzējiem ar kāju un aiziet ar visu aizjūgu. Kad izskraidījies, visas „parpalas“ saplēsis, stāv pie kūts, sak, laid mani iekšā.

Vai mugurā jūs laida?
Laida, bet līda vislielākajos kārklu krūmos, lai mani kā dunduru notrītu nost. Tēvam uztaisīja vienu surprise (latviski – pārsteigums). Brauca viņš ratos, bet pretim nāca smagais auto ar krānu – zirgs pa gaisu un prom. Tēvs pārnāca kājām mājās un teica, ka iešot zirgu mācīt. Mēs gaidām, kad nu nāks atpakaļ no kūts, taču redzam, ka tēvs knapi pārrāpo pāri slieksnim. Par tuvu bija piegājis un dabūja trīs lauztas ribas. Laikam nesaprata, ka zirgs var iespert pat pusotra metra attālumā.

Varēja būt vēl sliktāk.
Vai maz gadījumu! Vēl tagad atceros 1985. vai 1986. gadā, kā divpadsmitgadīgu zēnu nospēra trīs vai četrus mēnešus vecs kumeļš. Kumeļiem ir tieksme dauzīties.

Pats arī esat dabūjis „pa ribām“?
Arī pa galvu esmu dabūjis, pa kāju, muguru, ribas ir apdauzītas. Lauzts gan nekas nav. Sovhoza laikā vēl – no meliorācijas objekta rullī atvesti auzu salmi kopā ar saknēm, zariem. Paņēmu klēpi ar rokām, metu ķēvei salmus, bet kaut kas no tiem kukuržņiem trāpīja viņai pa kāju vai vēderu, un viņa momentā taisīja spērienu. Trāpīja man pa kāju, staigāju klibs pusotru mēnesi, vēl tagad var bedri uz kaula redzēt.

Ar zirgu un cilvēku ir tāpat kā tai krievu teicienā ar peli un kaķi – koške smeh, a miške smerķ jeb latviski – kas kaķim smiekli, pelei – nāve.

… turpinājumu var lasīt Žurnālrakstu abonenti. Drīzumā informēsim par jaunā abonēšanas perioda plāniem!

Atpakaļ

135 komentāri

  • elita

    elita Par ērzeļiem Martukanam pilnībā piekrītu, ka 35 uz 200 ģenētiskajām ķēvēm ir nenormāli un arī ērzeļu kvalitāte ir ļoti dažāda. Biedrības vai kas nu tur viņu vadībā ērzeļus novērtē ar sertifikāciju ir iebraukušas auzās.

    17. februāris, 2014 @ 10.43
  • Sandra

    Sandra Ko var gribēt, ja zirgaudzētāji sadalījušies divās biedrībās un katrs deķīti velk uz savu pusi.

    17. februāris, 2014 @ 14.43
    • _draugiem_1130643

      Draugiem lietotājs » Draugiem lietotājs Lietuvaa ir 6 -biedriibas . Bet tur viss notiekas saprotamaak un skaidraak.

      17. februāris, 2014 @ 21.12
    • Rosalinda

      Rosalinda » Sandra Zirgaudzētāji tup katrs savā pagalmā un reāli aprūpē savus privātos zirgus.Tādus, kādus sev var atļauties un kādi katram pašam patīk. "Piederība" pie kādas no biedrībām ir vajadzīga tikai priekš tam, lai dabūtu to nieka subsīdiju kapeiciņu, BET tā noteikti nav motivācija lecināt savas ķēves un audzēt zirgus kā tādus vispār. Drīzāk jāsaka tā, ka ne jau zirgaudzētājiem ir vajadzīgas biedrības priekš "deķīšu vilkšanas", bet gan biedrību štata darbiniekiem ir vajadzīgi zirgaudzētāji-biedri, lai būtu biedru saraksti un valsts iedotu to "deķīti", no kura atlec arī aldziņām, nav jāiet pašiem strādāt ar dakšām.

      18. februāris, 2014 @ 5.40
  • Zirgaudzētājs

    Zirgaudzētājs Zirgaudzētājiem "parastajiem" (abu biedrību) jau sen ir līdz kaklam "augšas" savstarpējās peripētijas un deķīša vilkšana (kā arī ZM nevarība šo nokārtot). Varbūt zirga gadā kādas pārmaiņas varēsim sagaidīt? Piekrītu arī Martukāna teiktajam, ērzeļu skaits ir katastrofāls!

    17. februāris, 2014 @ 15.28
    • Rosalinda

      Rosalinda » Zirgaudzētājs Ērzeļu skaits kā tāds nevienam neko sliktu nedara. Katra kēves ipašnieka ziņā ir IZVĒLE, ar kuru ērzeli lecināt savu ķēvi. Vai tad ir slikti, ja ir no kā izvēlēties? Manuprāt, sliktāk būtu tad, ja uz 268 ražojošām vaislas ķēvēm Latvijā paliktu kādi 10-15. Tas katastrofāli samazinātu jau tā niecigo lecināto ķēvju skaitu, jo daudzi. zirgaudzētāji nevar atļauties vizināt ķēvi pie kavaliera, kur nu vēl 9. dienā pēc atnešanās!!!! Un pie kā tad nonāksim? Pie 100 kumeļiem gadā un 5 vaislas ērzeļiem? 50 kumeļiem un 2 vaislas ērzeļiem? Tad viss, kas zirgaudzētājiem atliks, būs iepriekšējo gadu miļākās lasāmvielas šķirstīšana un kavēšanās patīkamās atmiņās, jo svaigas lasāmvielas un reālu zirgu, ko ierakstīt VCG vnk nebūs... :(

      18. februāris, 2014 @ 5.58
  • Skaidrīte

    Skaidrīte Ko tad jūs gribat to ērzeļus likvidēt vai?

    17. februāris, 2014 @ 18.00
    • bubis

      bubis » Skaidrīte Parasti jau vienkārši izkastrē... :D :D :D

      17. februāris, 2014 @ 20.07
    • Rosalinda

      Rosalinda » Skaidrīte Izkastrēt jau nav problēma, pusstunda un kastrāts plikšķina actiņas, tikai pēc tam atpakaļ vairs nepiešūsi. :)) Un tad, kad pašam ērzeļa vairs nebūs, švaka cerība, ka kāds tev iedos savu labo un vērtīgo privātīpašumu palietošanai prom no mājām. Tad krauj nu savu ķēvi fūrē un laid pa pasauli "seksapakalpojumu" meklējumos. Vienalga vai tas būtu sazin cik unikāls ērzelis Latvijas otrā pusē (kas gan negarantē tikpat unikālu pēcnācēju) vai plānotā mākslīgās apsēklošanas stacija. Un vēlams vēl ķēvi vest pēc atnešanās komplektā ar tikko dzimušu kumelēnu... Tie varbūt būs uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi atsevišķi gadījumi, bet ne jau visi to gribēs vai varēs izdarīt. Ne jau ērzeļu skaits ir "ļaunuma sakne".

      18. februāris, 2014 @ 6.20
  • Rosalinda

    Rosalinda Katrs šķirnes zirgu īpašnieks (un nevis kaut kāda tur biedrība) PATS pieņem lēmumu, ko darīt ar sev piederošo privātīpašumu. Ja uzskata par lietderīgu un var to atļauties, tad kaut vai katrai savai vaislas ķēvei tur mājās savu vaislas ērzeli. Un nesaprotu, kāda citiem tur būtu daļa, kas tur ko cepties par cita naudas maciņu, jāuzpasē savējais, nevis jālūr svešā.... Interesantāks fakts ir tas, ka iegūto kumeļu skaits valstī ar katru gadu sarūk. Zirgaudzētāji samazina lecināto ķēvju skaitu vai pat nelecina vispār savas vaislas ķēves, pat ja mājās ir vaislas ērzelis. Pērn tie bija vien 268 (!!!!!) dzimuši kumeļi valstī, un nevajag šo katastrofālo ciparu uzpušķot, rakstot zirgkopības nozares gada ziņojumā, ka "vidēji dzimst 400" tikai tāpēc, ka statistikas papīrelis pacieš visu, un 2008. gadā dzima 722... (http://www.losp.lv/node/2332) Par kādu ciltsdarbu valsts mērogā un Latvijas zirgu šķirnes mērogā var būt tagad runa? Kāda tur izlase un atlase? Kāda brāķēšana? Nav jau no kā brāķēt, ja dzimst tikai divarpus simti kumeļu! Un negribu būt pesimiste, bet pielauju domu, ka šogad tas cipars būs vēl niecīgāks... Tā kā katram zirgaudzētājam, kura stallī šogad piedzims kaut viens kumeliņš kaut vai no "krūmu ērzeļa", pienākas atzinība nevis nopēlums, ka viņam ir "nepareizs" ērzelis. Kāds nu ir, tāds ir. Kāds patīk un kādu sev var atļauties. Ja nepatiktu, tad neturētu. Un kam liekas, ka viņš ir zinošāks un protošāks, tā vietā, lai bakstītu nievājoši ar pirkstu uz to zirgaudzētāju, kas vēl kaut ko dara, - uz priekšu! Var tak darīt pats! Pats ar SAVU privātīpašumu (nevis komandēt citus privātīpašniekus), jo valsts zirgaudzētavu sen jau vairs nav, arī biedrībām nekā reāla un taustāma nav, tikai tukša muldēšana "priekš statistikas un gada ziņojuma" kā vecā dziesmā "ak, cienījamā marķīze, viss kārtībā!".

    18. februāris, 2014 @ 5.01
  • Zirgaudzētājs

    Zirgaudzētājs Njā, skumi lasot Rosalindas pieeju zirgaudzēšanai. Lai tik katrs lecina ar ko grib, celsim krūmu ērzeļus saulītē - paldies, ka esat! Sertificēsim ērzeļus vienkārši tāpēc, ka tie piedzimuši ar bumbām! Hallleluja: ja piedzimis ērzelītis = tas tak nākošais vaislinieks! Nu pilnīga tumsonība...un tad paši brīnamies, ka esam totālā purvā!

    18. februāris, 2014 @ 8.04
    • Rosalinda

      Rosalinda » Zirgaudzētājs Tas, ka ērzelis nav kaut kāda iemesla dēļ aizvests uz sertifikāciju, apriori nenozīmē, ka viņš ir zoobrāķis vai bez izcelsmes. :)) Agrāk tādu sertifikātu nebija, bet toties bija Latvijas zirgu šķirne, kas zēla un plauka, noteicošais bija šķirnes zirga bonitējums. Vēlams E-I kategorija un punkts! Ar retiem izņēmumiem. Un Tad skatījās, ko tas ērzelis nodod pēcnācējiem, BET, lai būtu ko vērtēt, ir vispirms jāaplecina, jāsagaida kumeļi, jāizaudzē jaunzirgi. Sertifikāta tagadējā esamība ērzelim automātiski nenozīmē, ka pēcnācēji būs labāki nekā tam, kam šis sertifikāts nav, vai, ka šis tagad sertificētais nu ir pārāks par pagājušā gadsimta 70. gados audzētajiem bez sertifikātiem. :)) 1) Ieteiktu Zirgaudzētājam palasīt "mīļāko lasāmvielu - VCG" un papētīt kā ir veidojusies Latvijas zirgu šķirne. Tur var atrast ierakstītu VCG tādu "bezšķirnes radījumu" kā Jūla-Beatrise Angp 368, kas vēlāk izrādījās viena no labākajām Latvijas zirgu šķirnes ģimeņu ciltsmātēm. 2) Ja šodien uz sertifikāciju aizvestu tādu hanoveras Flagmani Lb 703 vai tīrasiņu Štandartu Ang 26 vai Potenciālu Ang 19, ne LZB, ne LŠZAA komisija viņiem tagad sertifikātu nedotu. BET bez šo vaislas ērzeļu pēcnācējiem tagadējiem "lasāmvielas studētājiem" būtu krietni vien plānāks apjoms lasāms, jo šo maigi sakot "viduvējo" vaislas ērzeļu pēcnācēji deva milzīgu ieguldījumu šķirnes un sporta attīstībā! Kāpēc apgalvot, ka kas tāds nav iespējams mūsdienās? TO rādīs tikai laiks. Pēc kādiem gadiem 30-40... 3) Jā, tagad, kad zirgi ir privātīpašums, ko katram ipašniekam darīt ar savu privāto ķēvi (lecināt/nelecināt/ar ko lecināt) izlemj tikai un vienīgi pats zirgu īpašnieks, jo pats ar savu naudas maciņu atbild par to, kur liks izaudzēto. Biedrības ir tikai sava veida statistikas apkopotājas, ne vairāk. Un statistika rāda katastrofisku lejupslīdi un šķirni uz drīzas izmiršanas robežas, toties ar sertifikātiem.

      18. februāris, 2014 @ 10.03
  • Aina

    Aina "Tā kā katram zirgaudzētājam, kura stallī šogad piedzims kaut viens kumeliņš kaut vai no "krūmu ērzeļa", pienākas atzinība nevis nopēlums, ka viņam ir "nepareizs" ērzelis" - Piedodiet, kopš kura laika zirgus audzē kā gaļas lopus - galvenais kvantitāte? Labāk lai ir mazāk, bet labāki, nevis šķībi greizi pēc tam skrien pa pasauli zem brenda "Latvijas ražojums"! Ja jau tie ģeniālie krūmu zirgaudzētāji savus ražojumus visu mūžu paturētu savā sētā, bet audzē taču lielākoties lai pārdotu, un tad nesaprot, kapēc tādus krūmu produktus nevienam nevajag, izņemot skandināvu lētos pārpircējus.

    18. februāris, 2014 @ 9.34
    • Rosalinda

      Rosalinda » Aina Nav jau tās kvantitātes!!!! 268 dzimuši kumeļi 2013. gadā, šogad būs vēl mazāk. Un nevajag braukt virsū "ģeniālajiem krūmu audzētājiem", pat lielās zirgauzētavas a savām izcilībām tagad nesmādē tos skandināvu lētos pārpircējus. Un kāpēc, ja ērzelis ir bez sertifikāta, tad obligāti viņa kumeļiem būtu jābūt ar šķībām kājām? Nez, vai tad sertifikāta esamība uzreiz izslēdz pēcnācēju šķībumu? :))

      18. februāris, 2014 @ 10.13
  • _draugiem_1130643

    Draugiem lietotājs Un varbuut ir veerts padomaat par eerzelu aprobaaciju.

    18. februāris, 2014 @ 10.54
  • Zirgaudzētājs

    Zirgaudzētājs Sertifikātu piešķiršana pati par sevi ir dīvaina. Tie būtu jāpiešķir balstoties uz to, ko ērzelis nodot saviem bērniem (jau Ilutas pieminētā aprobācija). Ja ērzelis nav "uzlabotājs", tad par kādu sertifikātu vēl var būt runa. Toties papīri un izdevumi ērzeļa īpašniekam uzreiz tiek likti galdā - maksā ragā. Tad piešķiram papīru, atklājas, ka bērni slikti un ērzelis nebūt nav piemērots vaislai. Un ko tad? Jābūt vienotai sistēmai!!!

    18. februāris, 2014 @ 11.20
    • Favis

      Favis » Zirgaudzētājs Sertifikātu piešķiršana nav dīvaina. Cita lieta, ka laba bija doma laiku atpakaļ LSZAA ērzeļus dalīt kategorijās- tādi, kas ir sertificēti, bet vēl nav vērtējumu bērnu un tādi, kam pēcnācēji jau ir novērtējami un tad dalīt pēc bērnu kvalitātes. Uz doto brīdi jau arī sertifikāti tiek piešķirti uz kaut kādu termiņu, ne uz visiem laikiem

      18. februāris, 2014 @ 11.55
  • Favis

    Favis Ērzeļu sertifikācija vajadzīga ir, tāpat kā ķēvju un jaunzirgu vērtēšanas, tur nu nav ko iebilsts. Taču tā, kā tas notiek pa lielam, par to gan ir daudz, kas iebilstams. Nu kā var būt, ka ir noteikumi, ka kaut vai tas pats OCD vajadzīgs visie ērzeļiem, bet viena biedrība šos noteikumus uzskata par saistošiem, bet cita ne. Tāpat vērtēšana kā tāda, nu interesanta reizēm... Bet par ērzeļu skaitu pilnībā jāpiekrīt Rosalindai. Tur bija ko šūmēties, kad katrs ērzelis saņēma subsīdijas neatkarīgi no tā vai ar viņu lecina vai nelecina, bet tagad? Nu ja tas ērzelis ir atzīts par atbilstošu, tad kāda problēma, ka viņu ir kaut 1000 uz 200 ķēvēm. Kam no tā sliktāk? Ērzeļa turēšana pati par sevi nav vienkārša, tas nav kastrāts vai ķēve, ko palaidi barā un dzīvo laimīgs. Ja jau ir, kas to ērzeli ir izvēlējies turēt, tad tam kaut kādi iemesli ir.

    18. februāris, 2014 @ 11.48
    • Hmmm

      Hmmm » Favis Kāda ir jēga skaitam, ja nav kvalitāte? Tāpat pa kaktiem iet apkārt, ka vienam roreris, otram slikti rentgeni, trešajam vēl kas. Tad nu svīst, lai tik to info nepublicētu klāt aprakstos. Ko nozīmē - atzīts par atbilstošu? Balstoties uz ko? Pāris cilvēku vērtējumu? Ne ir zināmi kādi tam bērni, ne tas, ko tas ērzelis nodod tālāk. Leciniet ar tādu svaigi sertificēto/par atbilstošu atzītu un domājiet paši kā tālāk rīkoties? Jo mazāk (bet kvalitatīvāku) ērzeļu, jo lielāks atbalsts ērzeļu īpašniekiem (motivācija arī tos turēt) un lielāka iespēja redzēt VAIRĀK bērnus no šiem ērzeļiem! Dažam labam pa 1,2 bērniem. Jēga ta kāda?

      18. februāris, 2014 @ 12.15
  • kate

    kate es vispār nesaprotu kāds labums serteficēto ērzeļu īpašniekiem,skrien taisi rengenus,vadā uz skatēm galu galā subsīdijas nekādas,nav teikts ka ari ķēves massveida vedīs(tiešām lecināmo ķēvju skaits samazinās),pat ja ērzelis nav slikts..pie kam daži sekmīgi iet secen to visu garo un dārgo serteficēšanas ceļu un tiek pie sertefikāta neizbraucot no saimniecības,un netaisot rengenus,manuprāt ja visiem tad visiem viens likums....

    18. februāris, 2014 @ 11.49
    • Rosalinda

      Rosalinda » kate Vooot. Un, ja neviens no malas neved svešas ķēves, ja ērzeli izmanto tikai ērzeļa īpašnieks pats savu ķēvju lecināšanai, tad es neredzu jēgu ērzelu sertifikācijai kā tādai vispār! Jo par savu izaudzēto zirgu kvalitāti atbild tikai un vienīgi zirgaudzētājs pats un ar savu naudas maciņu. Ja kļūdījās SAVĀ izvēlē - zaudējumi, ja uzticējās savai zirgaudzētāja pieredzei un intuīcijai un ar audzēšanas rezultātu ir "trāpījis superbingo!" - cerība, ka tiks pie naudas, ja laimēsies atrast savam zirgam Pircēju nevis uzpircēju "pa lēto". Neviena biedrība un neviena sertifikācijas komisija, neviens ierēdnis vai ciltsdarba speciālists par savām konsultācijām NAV materiāli atbildīgi!!!!!!!!!!!!

      18. februāris, 2014 @ 15.08
    • Favis

      Favis » kate Hmmm, bet neiet jau runa, ka nav vajadzīga kvalitāte. Ir vajadzīga, un tur jau ir lielākā problēma, ka nav vienotas un objektīvas vērtēšanas visiem ērzeļiem. Bet skaits kā tāds, nu nepavisam nav problēma.

      18. februāris, 2014 @ 16.36
  • anna

    anna ir vēl viens absurds,kā ērzelis ar OCD izmeklējumiem ar + zīmi ir katalogā??kā arī ērzelis kurš sertificēts 2005 gadā un ir 11gadus vecs ir ar 0 pēcnacējiem ir 2014 gada katalogā....tas man īsti nav skaidrs...

    18. februāris, 2014 @ 12.18
  • Dāma

    Dāma Johaidii, kas mēs riteni no jauna gribam izdomaat? Izbaziet tak galvu aarpus kastes. Ir valstis no kaa maciities. Vaczemee sertificee labaakos no labaakajiem, paarejie, lai sez miera un necer uz vaislu. Arii tad nav garantija, ka no taa labaa smukaa, skaista bus labi kumelji, bet tiks noversta iespeja, ka vaisla tiek pielaists defektivs materials ar butiskam uzbuves kludam, iedzimstosam kaitem. Vai tiesam nespejam savilkt jostu, lai pec 4-8 gadiem redzetu parmainas pozitivaa virziena? Lecinasim te ar kuru katru krakji, kas spej kevi aplekt! Saspiedusi galvu?????

    18. februāris, 2014 @ 12.20
    • Rosalinda

      Rosalinda » Dāma Tā "jostas savilkšana" nenovedīs pie pozitīvām pārmaiņām. :( Drīzāk gan pie genofonda sašaurināšanās, ģenētiskās daudzveidības samazināšanās (šeit es nedomāju ģenētisko resursu programmas braucamos zirgus, bet plašākā, visas šķirnes mērogā). Būtu laiks saprast, ka Latvija nav ne Vācija, ne Holande ar entajiem tūkstošiem vaislas ķēvju. Latvija nav arī Eiropai vajadzīga kā šķirnes zirgu audzētāja. Ja daudz skatīsimies Eiropas "mutē", ka nesanāk tā, ka paši paliekam bez saviem zirgiem, izputinam to, ko mūsu tēvi un vectēvi bija izaudzējuši un turpmāk zirgus nevis audzējam, bet iepērkam. Iespējams, ne visai tālā nākotnē Latvijas zirgu varēs apskatīt vien zoodārza lauku sētā. Tendence jau ir manāma. 2013. gadā realizēti eksportam ir tikai 132 zirgi no kopskaita 600. Audzētājiem zirgu realizācijas iespējas ir ļoti ierobežotas, bet, savukārt, "biznesmeņi" paši zirgus neaudzē, jo tas ir pārāk dārgi un ilgi. Daudz vieglāk ir pa lēto nopirkt, tai skaitā no Lietuvas vai Polijas, arī no tās pašas Vācijas vai Holandes (un ne jau ar tām taisnākajām kājām, labākajiem rentgeniem kā mūsējiem) un tirgot tālāk. Zirgaudzētāji, diemžēl, ir izmirstoša tauta.

      18. februāris, 2014 @ 14.55
    • Ella

      Ella » Dāma Dāma runā pareizi! Pie ģenētiskajām ķēvēm laist tikai ērzeļus – labākos no labākajiem. Un punkts.

      18. februāris, 2014 @ 17.07
    • forte

      forte » Dāma Labákos érzelus,protams!kurs gan par to saubás,tikai neaizmirsísim ,ka kéves nepieder biedríbám un káda nu rocíba ir tam kéves ípasniekam,táda ir...Ja man bús tas visvis krutákais érzelis,vai maksásiet ari par lecinásanu tik pat cik váczemé?

      18. februāris, 2014 @ 17.33
    • Rosalinda

      Rosalinda » Dāma forte, kāds naivums!!!! :)) Nu nemaksās te Latvijā neviens par lecināšanu ar "kruto vācieti" tikpat, cik Vācijā. Tieši tāpat kā nemaksās par "krutā vācieša" kumeļu, kurš būs piedzimis pie vietējā aborigēna-zirgaudzētāja "krūmos". ;) Būs vien jāatdod pa lēto skandināvu uzpircējiem...

      18. februāris, 2014 @ 17.54
    • Dace

      Dace » Dāma Bravo, Dāma !! Vispims ir jāsāk ar ērzeļu kvalitāti , nevis ar skaitu !! Tagad ir tā, ka jebkurš kroplis ar pautiem ir vaislinieks !!! Kāda jēga, ka katalogā ir ntie kropļi, uz kuriem ar šausmām skatīties nav iespējams !! Dižie vaislinieki ! Kamēr nebūs audzēšanas politikas un kamēr pa kaktiem dzims "dižie vaislas " eksemplāri, no šitā purva mums ārā netikt !! Vai kāds nav mēginājis procentuāli parēķināt vaislas ērzeļu ( pat roka neceļas viņus tā apsaukāt ) skaitu uz ķēvju skaitu pret to pašu Vāciju ?? Man jau škiet , ka mēs Vāciju esam reizes 10 apdzinuši !! Pilnīgs murgs !!!

      18. februāris, 2014 @ 20.02
    • forte

      forte » Dāma Dace,Jums jau májás tikai karali un princeses!Tá jau nu tagad vairs gluzi nenotiek,ka sertificé visus kam ir olas!Un,lai nebútu atkal kártéjá rinkí un apkárt runásana,rakstiet érzelu várdus,kuri péc Júsu domám ir tie kropli,tad sáksim vértét,kas izdevis sertif,cik pécnácéju,to vértéjumi,panákumi,cilvéku viedokli,kuri ar tá érz bérniem strádá!Varbút greizie un skíbie darbaspéjás apsteidz tos karalus un princeses!Sáds viedoklis ari ir jánem vérá!

      18. februāris, 2014 @ 21.01
  • Bamboocha

    Bamboocha Es uz Latvijas braucamo jautajumu skatos no pirceja viedokla un redzu milzigu problemu mudzekli. Man labs pazina likvide savu genofonda braucamo zirgu ganampulku, jo pasam sogad 71 un neviens no radiem, pazinam nav tik traks, lai turpinatu vina iesakto tikai tapec, ka zirgu trakums galva. Jo reala finasiala seguma vina daritajam nav. Jaunzirgus pat par 500 lvl nenem, ari uzpirceji ne. Un nenem tapec, ka nav vismaz apjati, nevar nekadi paradit savas darba spejas. Vecais virs pats vairs nevar un nevar atlauties ari nevienu algot, kas so darbinu paveiktu. Bet ganampulks labs, visu muzu lolots un kopts. Tai pat laika - atrast veselu, nosvertu, labdabigu un saudzigi iestradatu zirgu bernam vai pusaudzim hobija jasanai ir praktiski neiespejami, jo zem vardiem "vesels, iejats, piemerots bernam" megina pardot tadus brinumus, ka veselais saprats spej tikai brinities. Nav mums sistemas jaunzirgu iestradasanai, nav labu jaunzirgu treneru. Savukart, zirgaudzetaji, ja ari sadi treneri butu, nevaretu atlauties maksat, vismaz lidz tam bridim ne, kamer par daudz maz jedzigu cenu izdodas kadu zirgu pardot. Bija te projekts LLU sadarbiba ar skandinaviem par zirgkopibas attistibas virziniem, bija pat ieks zirgam.lv aptauja. Viss tur smuki un pareizi bija secinats. Gads pagajis, realu darbibu nemanu un nedzirdu. Bet tie trakie, kas audze zirgus tikai tapec, ka patik, lenam, ne, es atvainojos, statistika rada, ka pietiekami atri, izmirst...

    18. februāris, 2014 @ 13.14
    • FB_100001870631865

      Mare » Bamboocha Vari lūdzu ar mani sazināties (mare.petersone@inbox.lv) par pārdodamajiem genofonda zirgiem? Tā diemžēl ir realitāte par audzētāju izmiršanu, arī Martukāns minēja, ka viņam nav sekotāji, kas turpinātu viņa iesākto darbu. Ja nekas nemainīsies, tad nākotne ir skarba - nebūs ne audzētāju, ne zināšanu, jo zināšanas aizies kopā ar vecajiem audzētājiem, kuriem nav kam tās nodot. Jāorganizē audzētāju diskusijas, jānāk kopā, jārunā par lietām atklāti, jāmeklē risinājums un ar steigu!

      18. februāris, 2014 @ 13.38
    • Rosalinda

      Rosalinda » Bamboocha Nu bet es tieši par to pašu saku! Jāceļ piemineklis tiem pašiem, kas vēl kaut ko audzē, kā tos te nosauca par "krūmu audzētājiem". Un ne tik daudz dēļ "krūmu" zirgu kvalitātes, bet gan tādēļ, ka viņi dzīvo nevis pierīgā, bet dziļos laukos, tas pats Martukāns tajā skaitā ir tipisks "krūminieks". Var teikt, ka vispār zirgu audzēšana Latvijā šobrīd notiek vienīgi uz plika entuziasma un lielāko tiesu tieši "krūmos", jo dažam labam "prastam krūmu zirgaudzētājam" Vidzemē vai Latgalē ir lielāks vaislas ķēvju skaits nekā kādreizējā Latvijas lepnumā "Tērvetes zirgaudzētavā". Un, hmmmmm.... Tērvetē, ja nekļūdos, patlaban ir 3 (?) sertificēti vaislas ērzeļi uz 5 (?) vaislas ķēvēm ....

      18. februāris, 2014 @ 14.32
    • renoo

      renoo » Bamboocha bet tā ir mūsdienu realitāte, lai arī cik skumji tas nebūtu. Lai būtu kvalitāte, ir jābūt zināmai kvantitātei - bet lai būtu kvantitāte, jābūt pieprasījumam. kam vispār mūsdienās zirgi ir vajadzīgi? Tas ir dārgs un ekskluzīvs pasākums, nav, jau sen vairs nav tie laiki, kad katrā lauku sētā bija zirgs vajadzīgs, kaut šķībām kājām un sliktu raksturu. Var jau ražot arī, piemēram, gaļai - tikai nav tā īsti mūsu mentalitāte. Kurš gan gribētu savus "vaislas brāķus" atdot gaļā? Normāls cilvēks taču nē.

      18. februāris, 2014 @ 15.52
  • Dāma

    Dāma Nu nevaram mes iziet uz kvantitaati – tieshi delj realizacijas problemam. Ir jaaveertee erzeļu peecnaaceeji un jaaskataas kaadi tie ir uz atskiriga tipa kevem, jaaizdara secinājumi! Erzelji ir jaapiemeklee paardomaati, nevis kursh tuvaakais - ar to arii lecinaam. Realitaate ir taada, ka neviens pat nav saacis vest sarunas ar ieinteresētajām pusēm - kaadus zirgus vajag (un vai vajag?) reitterapijai, kaadus teoretiskiem pircejiem no skandinaviem? Daziem pat ir problemas atrast labi iebrauktu zirgu LV. Zinu, ka pat izskanejusi info no turisma asociacijas, ka dazam lauku viesnicam ir interese par zirgu turismu, bet nav padoma ar ko sakt? Ko mes esam darijusi, lai veicinatu pieprasijumu, lai noskaidrotu, kas ir vajadzigs??

    18. februāris, 2014 @ 16.35
    • Favis

      Favis » Dāma Zirgu pieprasījums no lauku viesnīcu, reitterapijas piedāvātāju puses? Latvijā? Kurš zirgaudzētājs var izaudzēt un labi apmācīt atbilstošu zirgu par tādu naudu, kādu Latvijā būtu gatavi maksāt lauku viesnīca un taml. iestādes, jo tur tak arī nav nekāda zelta bedre. Lielākā daļa jau daudz maz saprot, kādi zirgi ir vajadzīgi, bet vislielākā problēma ir zirga apmācība. Un te kā parasti riņķa dancis- zirgam nav cenas, jo viņš nav gana kvalitatīvi apmācīts, bet gana kvalitatīvi viņš nav apmācīts, jo lielai daļai tam nav zināšanu, lai to izdarītu pats, bet nav arī naudas, lai maksātu par apmācību kādam, kas to var.

      18. februāris, 2014 @ 16.56
    • forte

      forte » Dāma Jús jau pati esiet pretrunás!Kvantitáti nevajag,jávérté érz- uz kádám kévém der,kádi ir pécnácéji?Ká to var izdarít?vértéjot vienu ,divus kumelus?Pat no desmit vértéjumu vél nedabúsiet...Lai to izvértétu pilnvértígi,noteikti ir vajadzígs lieláks zirgu skaits.Man gan gribétos teikt,ka, ja káds uzsák savu nodarbi,vinam pasam ir jámeklé, kur ko var iegádáties,kaut vai zirgu reitterapijai,darbam laukos vai izjádém.Domáju,ka tiesi zirgaudzétáji vislabák zin,káda ir patreizéjá situácija un tádél izvelas nelecinát tik daudz kéves ká pirms gadiem 5...Un,galvenais,cik par tádu zirgu gribésies maksát!Tas nav viena gada darbs,sádus zirgus gatavot...Tikai no lieláka zirgu skaita ir ko atlasít,varbút no desmit vai pat simta izaug viens cempions un tad tasdarbs ir tá vérts!

      18. februāris, 2014 @ 17.01
    • Rosalinda

      Rosalinda » Dāma Dāma rakstīja:"Nu nevaram mes iziet uz kvantitaati – tieshi delj realizacijas problemam. Ir jaaveertee erzeļu peecnaaceeji un jaaskataas kaadi tie ir uz atskiriga tipa kevem, jaaizdara secinājumi! Erzelji ir jaapiemeklee paardomaati, nevis kursh tuvaakais - ar to arii lecinaam." Dāma, Jums diemžēl nav taisnība. Lai būtu ko vērtēt un lai varētu atlasīt labākos no labākajiem ir vajadzīga kvantitāte! Pretējā gadījumā "ņemiet par labu esam to vienīgo eksemplāru, kas ir, uzskatiet par gana labu esam, uzskatiet pat par vislabāko un unikālāko, pat piespraudiet šķirnes čempiona rozeti pie auss, jo... jo citu pretendentu vnk nav. :)) Piekrītu tam, ko raksta forte - vietējā tirgū cenas ir vēl zemākas nekā piedāvā uzpircēji no Skandināvijas.

      18. februāris, 2014 @ 17.38
  • Santa

    Santa Paga, paga, draugi – lecināt savas ķēves varat ar sazinko, ja tie nav ģenētisko resursu zirgi. Un te sākas problēma – ja nosertificē ērzeli, kurš pēc objektīva vērtējuma Latvijas šķirnes braucamā tipa ciltsdarbam nav atbilstošs un lecina ar viņu ģenētiskās ķēves, tad tā vairs nav tikai zirgaudzētāja izvēle, be visa Latvijas šķirnes zirgu ciltsdarba problēma. Par to arī runā Martukāns, ka pilns katalogs ar sertificētiem vaislas ērzeļiem, bet kvalitatīvu – maz. Ne velti zirgu vērtētāja Dzintra Puriņa no LŠZAA ieteikusi, ka asiņu uzlabošanai vajadzētu kādu ģenētisko ērzeli iepirkt ārzemēs.

    18. februāris, 2014 @ 16.50
    • Rosalinda

      Rosalinda » Santa Vispār jau arī ģenētisko resursu ķēves var lecināt ar ko labpatīkas ķēves īpašniekam, jo ģenētisko resursu programmai atbilstošs pārojums NAV jāveic katru gadu. ;) Lasiet uzmanīgi programmu un atbalsta saņemšanas nosacījumus!!!! :))

      18. februāris, 2014 @ 17.27
    • Rosalinda

      Rosalinda » Santa Santa rakstīja:"Un te sākas problēma – ja nosertificē ērzeli, kurš pēc objektīva vērtējuma Latvijas šķirnes braucamā tipa ciltsdarbam nav atbilstošs un lecina ar viņu ģenētiskās ķēves, tad tā vairs nav tikai zirgaudzētāja izvēle, be visa Latvijas šķirnes zirgu ciltsdarba problēma ." Hmmmm.... nez, kurš tad šādu "problēmu" radīja, ja ne pašu biedrību ciltsdarba speciālisti? Tad, kad sākās šī ģenētisko resursu programma, tajā iekļāva praktiski visas ķēves un ērzeļus, kas kustēja, kam bija "pilni" ciltsraksti un vēl "pietrūka" zirgu.

      18. februāris, 2014 @ 17.48
  • Ziga

    Ziga Es tomēr gribētu šajā sakarībā kaut ko dzirdēt no abām biedrībām. Vienas mājas lapā atradu – Asociācija izveidota ar mērķi īstenot Latvijas šķirnes zirgu selekciju, kalpot zirgu audzētāju kopējo interešu aizstāvībai un novērst līdzšinējās nepilnības Latvijas šķirnes ciltsdarba programmas realizēšanā. Nu tad uz priekšu! Biedrībās strādā cilvēki, valsts par ģenētiskajiem maksā naudu, kas traucē visu to sakārtot? Vajag tik gribēt.

    18. februāris, 2014 @ 17.03
    • Rosalinda

      Rosalinda » Ziga Uzjautrina teksts: "Asociācija izveidota ar mērķi ... novērst līdzšinējās nepilnības Latvijas šķirnes ciltsdarba programmas realizēšanā". Ja mani atmiņa neviļ, tad, laiks, kad tika dibināta asociācija, sakrita ar laiku, kad tapa ģenētisko resursu programma, ko pamatā rakstīja tieši jaundibinātās asociācijas guru nevis LZB...

      18. februāris, 2014 @ 19.02
  • Santa

    Santa Pareizi, Rosalinda, prātīgi runā par to, ka biedrības ģenētisko programmu sāka nepārdomāti. Laiks to labot!

    18. februāris, 2014 @ 18.13
    • Rosalinda

      Rosalinda » Santa Tā ir katra ģenētisko resursu zirgaudzētāja paša izvēle, ko viņš turpinās audzēt/ko brāķēs/varbūt pat metīs audzēšanu pie malas un atstās sev vien dažus paša izaudzētos mīļzirgus, kas smuki skrien pa aploku aiz mājas loga... Te nekādi ierēdņu "dekrēti no augšas" un "mēru pieņemšanas" nelīdzēs. Kā jau rakstīju iepriekš - ne biedrības, ne tā saucamie ciltsdarba speciālisti, kas saraksta programmas, nav materiāli atbildīgi zirgaudzētāju priekšā par savu gara lidojumu un vīziju, kur nu vēl padomiem.

      18. februāris, 2014 @ 18.32
  • Santa

    Santa Tagad Rosalinda es Tev nepiekrītu – Latvijas braucamo zirgu šķirni, tāpat kā sporta tipu pirmās Latvijas brīvvalsts laikā izveidoja un attīstīja Valsts zirgaudzētavas. Latvijas zirgu šķirnes ģenētiskie resursi ir valsts bagātība, līdzīgi kā daudzas citas nacionālās vērtības, kas jāsaglabā un jāattīsta ar mūsdienu iespējām vislabākajā veidā. Ja ģenēskos resursu kvalitatīvai saglabāšanai un attīstībai vajadzēs dekrētus un mērus, kā Tu saki, tie būs jāpieņem. Saprotams, ka reizē jārisina arī atbilstošs finanšu atbalsta jautājums.

    18. februāris, 2014 @ 19.05
    • Rosalinda

      Rosalinda » Santa Izklausās jau skaisti un patriotiski, tikai realitāte ir tāda, kāda tā ir. Tas, ko cilvēki radīja pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, tagad ir jau izsaimniekots otrās Lalvijas "brīvvalsts" laikā. Abrene atdota, liela daļa Latvijas zemes un mežu pārdota ārzemniekiem, rūpniecība iznīcināta, liela daļa darba spējīgo aizbraukuši no valsts, un Valsts zirgaudzētavas NAV nevienas! Valstij nepieder neviens zirgs. Un tie, kas "raksta dekrētus no augšas un risina finanšu atbalsta jautājumus", atvainojos, projektus, to dara ne tik daudz patriotisku jūtu vadīti, bet cerībā daļu no finansējuma ielikt savā maciņā "par pakalpojumiem projektēšanā".

      18. februāris, 2014 @ 19.39
  • _draugiem_1130643

    Draugiem lietotājs Skarbi teikts gan.

    18. februāris, 2014 @ 20.17
  • Astrīda

    Astrīda Labvakar! Izlasot visu šo spraigo diskusiju, nevaru noturēties neizsakot savu absolūti - subjektīvi - objektīvo viedokli ;) Mīļie zirgu audzētāji - es nekādi nevaru saprast, par ko jūs strīdaties ? Man kā cilvēkam no malas, kurš reizēm atved uz Latviju kādu pircēju no Krievijas , jau vienu krietnu brīdi ir radies iespaids, ka mūsu zirdzinieki audzē zirgus tikai sev un noteikti ne pāŗdošanai par NORMĀLĀM naudām ! Nedo, dies !!! Visi raud - par zirgu neko nemaksā !!!Somi par 1000 eurikiem nepērk !! Man vajadzēja pāris zirgus , lecošus ap 120 - 130 . Uzminiet , cik cilvēku man atsūtija informāciju ?? Tieši par prasītajiem variantiem - NEVIENS !!!! Un tur negāja runa par 1000 euro gabalā . Lietuvieši pāris stundu laikā atsūtija informāciju par padscmit zirgiem !! Sāpīgākais ir tas, ka mums nav ne kvalitātes, ne kvantitātes .. Es saprotu, ka pēc šitādiem vārdiem mani dzīvu apēdīs , bet nu tāda ir tā mūsu skaudrā patiesība ...Lai kaut kas mainītos, mums ir jāmaina viss - no domāšanas līdz darbiem .. Ja gribam ko mainīt , tad ir jāizdomā ko ražojam - pārdodamo preci vai interjēra elementu , kurš nevienam nav vajadzīgs ... Atvainojos, ja aizskāru kāda jūtas vai viedokli :)))

    18. februāris, 2014 @ 20.24
    • Aina

      Aina » Astrīda Astrīdai ir pilnīga un absolūta taisnība! Diemžēl, kamēr domāšanu neviens negribēs mainīt, bet tikai sitīs kāju pie grīdas un teiks: "Nē, man ir taisnība, es audzēju vislabāk un pareizāk, tie pircēji un ierēdņi neko nesaprot!", tikmēr nebūs Latvijas zirgi konkurētspējīgi ne vietējā, un noteikti ne ārvalstu tirgū.

      18. februāris, 2014 @ 20.35
    • forte

      forte » Astrīda Es ari esmu tas audzétájs,kuram nav lecosu zirgu,jo nevaru atlauties játniekam maksát algu,lai játu zirgus 2-3 gadus vai pat ilgák...Man ,lai dzívotu ,zirgs ir jápárdod 4 vai 5 gados,lai tás izmaksas bútu mazákas,ja man jámaksá játniekam,un ja vins vél nejáj maná stallí,vél turésanas izmaksas klát...ja kádu ménesi,tad vél nekas,savilktu kaut ká tos galus,bet ja gadiem...tad tajá zirgá ielikto nez vai var atpakal dabút,ja ari maksá vairák par 1500 eur...nerunajot par pelnju!jautájums ari par játniekiem,kuram to zirgu varétu uzticét,ja protams,bútu nauda...

      18. februāris, 2014 @ 20.51
    • Rosalinda

      Rosalinda » Astrīda Astrīda, tas, ka tev nepiedāvāja nevienu startējošu 120-130 zirgu nav gluži akmens zirgaudzētāju dārziņā. Man pašai bija nupat 5 gadīgs kastrāts, kam bija gan gaitas, gan leciens, varētu "skriet" gan iejādi līdz MB, gan lekt maršrutus 120 jau nu noteikti, JA būtu attiecīgi trenēts.Tā kā zirgs bija tikai elementāri iejāts (3 gaitas, pa labi, pa kreisi, un pārlekt "krustiņu"), tad nupat kā aizbrauca pa lēto uz Zviedriju. Diemžēl pati es vairs nevaru jāt un startēt, esmu par vecu, dzīvoju "krūmos", jaunzirgu treneri algot nevaru atļauties un, pat, ja varētu, needzu tuvumā nevienu piemērotu. Un arī ar savu zirgu uzticēšanu jāšanai un sagatavošanai pārdošanai uz sporta staļļiem man ir vairākkārtēja NEGATĪVA pieredze. Tajā skaitā ar kā reizi 8 gadīgu un 120-130 sacensībās lecošu kastrātu, akkurāt kā tev vajadzēja (tiesa gan, šobrīd jau viņš vairs nav mans, bet ir pierīgas sporta staļļa īpašnieces īpašums, patiešām nesaprotu, KĀPĒC tev viņu nepiedāvāja...) Un teikšu kā ir, PAT ja šis konkrētais zirgs vēl būtu mans, un tavs pircējs no Krievijas viņu pirktu par lielu naudu, es kā audzētājs nedabūtu ne par kapeiku vairāk kā atdodot zviedriem pa lēto vairākus gadus atpakaļ!!!! Dīvaini skan, bet noteikti izdevīgāk ir atdot apjātu 4ganieku (ja ir, kas apjāj) zviedriem/somiem pa lēto nekā gāzt naudu 'bereitoros" un "sportistos" un dabūt par 2 gadus vecāku vēl mazāk, pie tam, trīcot un drebot, vai tajos sporta staļļos a) nepiemetīsies kolikas, b) neiespers kādu kāju restēs, 3) kā citādi nesaslims vai nesatraumēsies un vairs tirgum nebūs derīgs vispār un naudas nebūs nekādas. Lūk, tāda ir dzīves skarbā realitāte, jo zirgaudzētājs un kaut vai 2. shēmas iejādnieks vai 120 konkūrists viss vienā personā Latvijā ir retums.

      18. februāris, 2014 @ 21.12
  • Astrida

    Astrida Rozalinda - Es piekrītu katram uzrakstītajam vārdam !!! Te jau visa tā lietas būtība parādās kā uz delnas !! Zirgaudzētājs nevar normāli pastāvēt bez sportista un otrādies - tā ir pasaulē jau sen pārbaudīta pieredze .Kamēr šis tandēms nestrādās , tikmēr arī zviedri ar platu smaidu uz lūpām un par kapeikām pirks zirgus kuri " varētu skriet MB vai lekt 120 " .... ak, mūsu skarbā reālitāte .. .

    18. februāris, 2014 @ 21.29
  • Astrida

    Astrida Es tikai nevaru saprast vienu - vai mēs negribam vai nevaram ko mainīt ?? Kāpēc tos pašus pircējus aizvedot uz Lietuvu, siekala tek skatoties uz to, kā tiek pasniegti pārdodamie zirgi ???? Un cenas ir dažam labam ir tādas, ka tik turies ! Un tie zirgi aiziet ! Jo viss tiek pasniegts spīdoši !!! Un zirgi patiešam lec 120 - 130- 140 un skrien MB !! Patiešām skrien, nevis tikai " varētu skriet "!!! Te bez polša skaidrībā netikt :)))

    18. februāris, 2014 @ 21.34
    • Rosalinda

      Rosalinda » Astrida Astrīda, tur tev polšs nepalīdzēs tikt skaidrībā. Ja nu vienīgi es tev ieteiktu pašai iejusties reāla Latvijas zirgaudzētāja ādā: ļoti vienkārši. 1) nopērc sev vaislas ķēvi, kādu gribi vai kādu tev iesaka biedrība, 2) aplecini ar ko uzskati par pareizu vai klausot biedrību ieteikumus, 3) pēc gada ceri, ka ar dzemdībām būs viss OK un atviegloti uzelpo, ka kumeļš un māte ir sveiki un veseli, un tad esi patīkami/nepatīkami pārsteigta, ka kumeļam nav/ir šķības kājas, 4) izaudzē līdz 3 gadiem bez nevienas skrambiņas un tā kā Tu pati nejāj, tad pameklē kādu, kas tavu zirgu iejās, trenēs un sagatavos pārdošanai tavam dārgajam pircējam no Krievijas. Un saskaiti, cik tu izdosi, un cik saņemsi. Lai tev veicas! :)) Jā, vēl kas. Pēc gadiem 7 mums visiem pastāsti, kā tev gāja.

      18. februāris, 2014 @ 21.51
  • Astrīda

    Astrīda Paldies, Rozalinda :)) Man nav tādu iekšu un pārliecības , lai strādātu tikai strādāšanas pēc un nodarbotos ar lietām , par to nesaņemot neko .Šim dvēseles aicinājumam esmu jau par vecu :) zirgaudzēšanai esmu gājusi cauri daudzu gadu garumā , tiesa, ne tādā smalkā statusā kā Latvijas zirgaudzētājs , bet pieredze man ir. Es tomēr labāk patēlošu Don Kihotu, pacīnīšos ar vējdzirnavām , uztaisīšu kādu interesantu pasākumu Latvijas zirgaudzētājiem un skat, varbūt izdosies iesēt kādu gaismas graudu šinī visnotaļ skarbajā augsnē !!!:))

    18. februāris, 2014 @ 22.10
    • Rosalinda

      Rosalinda » Astrīda Tā jau man likās, ka tu nevēlēsies pati "šeit un tagad" audzēt zirgus. Daudzi negrib paši audzēt, gudri pamācīt audzētāju, to gan... Nesaprotu, kāpēctad tu iepiekšējā postā rakstīji par rožainām biznesa perspektīvēm ar tavu Krievijas pircēju, bet nākamajā - par "neko". Ты уж определилась бы с плюсами или всё таkи с минусами бИзнессссс... :)) Semināri ar pieredzējušu un zinošu iejādes treneri, protams, ir apsveicams un noderīgs pasākums.

      18. februāris, 2014 @ 22.34
  • Astrīda

    Astrīda Es nebūt negrasos te kādu pamācīt ! Pamācīt jau var tikai to, kurš grib mācīties :) Kāpēc man audzēt zirgus ?Baigi lielā konkurence ! Mums jau te pietiek ļoti zinošu , pieredzējošu zirgaudzētāju , kuri visu zin un savā starpā plēšās kā kaimiņu kranči . Es gan īsti nesapratu tekstu par rožainajām biznesa iespējām un iejādes treneres treniņiem , bet tas nekas . Es labāk patusēšos ar foršiem un interesantiem Krievijas pircējiem un tiem zirdziniekiem , kuri visu nezin .Ar viniem ir interesanti :) Ir gan apsveicams pasākums tā treniņu padarīšana , tā nu ir taisnība ! Interesantākais ir tas, ka par treniņiem visprecīzāk spriež cilvēki, kuri tur pat tuvumā nebij :)

    18. februāris, 2014 @ 23.08
    • Rosalinda

      Rosalinda » Astrīda Pamācīt nav gluži tas pats, kas mācīt. ;) Jāmācās no Skolotājiem nevis Pamācītājiem. Es labprāt mācos no pieredzējušiem un reāliem zirgaudzētājiem nevis viszinīšiem-teorētiķiem-pamācītājiem, kas uz urrā pat pamēģīnājuši gan, bet ar to personīgo zirgaudzēšanas praksi nekas dižs nav sanācis, kaut pie visa gatava tikts "na haļavu".... Interneta ētika prasa rakstīt caur puķēm. Kādreiz bija kolhozlaiku šķirnes zirgu ferma "Allaži", ar ļoti labu vaislas materiālu, tas bija Vecās Zirgaudzētājas mūža darbs, kuru juku laikos privatizēja trijatā, izlozējot zirgus, Priekšnieks, Meitenīte un hmmmm....Vecās Zirgaudzētājas Mantiniece-Teorētiķe. Priekšnieks un Mantiniece-Teorētiķe savu zirgu daļu ātri vien "palaida pa vējam". Vienīgi Meitenīte izrādījās par cienīgu Vecās Zirgaudzētājas atstātā mantojuma pārņēmēju un turpina audzēt labus zirgus vēl šodien!!!! Savukārt Mantiniece-Teorētiķe turpina konsultēt un ipamācīt "kā reāli jāaudzē zirgi"... Tāpēc vēlreiz atkārtošu - visu cieņu pat tiem zirgaudzētājiem, kuru ganāmpulkā šogad dzims kaut vai viens kumeliņš, kaut vai no "nepareiza" ērzeļa, kaut vai "vietējā pagalma krūmu"!!!! Var pienākt laiks, kad Latvijā nedzims pat tādi. 268 dzimuši kumeļi 2013. gadā - par kādu "konkurenci" te var būt runa?!!!! Kam kaut kas nepatīk, lai pamēģina PATS izaudzēt kaut vienu "pareizāku", bet savu! Ar reālu savu ieguldīto darbu un pozitīvu piemēru, ka var labāk. Izdarīt pats, nevis tikai "gudri" pamācīt. Tad nevajadzēs polšu.

      19. februāris, 2014 @ 6.22
  • Astrīda

    Astrīda Labrīt, Rozalinda - Ināra ! Zelta vārdi - izdari pats !!! Man ir tikai viens mazinš jautājumiņs tev, Ināra , visā šājā sakarā - KAS IR TAVS MŪŽA IEGULDĪJUMS LATVIJAS ZIRGAUDZĒŠANĀ ? Ko tu tādu varenu esi izaudzējusi ?? Ko tu esi sasniegusi ?Kas ir tavi izaudzētie zirgi, kuri par sevi liek runāt daudzu gadu garumā ?? Vai tavs vārds ir ierakstīts Latvijas zirgaudzēšanas vēsturē ?Esi noorganizējusi kaut ko vērtīgu ? Ja tu esi vienīgā visu zinošā zirgaudzētāja , tad parādi visiem kā tās lietas jādara un Latvijā nedzims 223 kumeļi !! Viss plauks un zels !!! Vienkāršs un elementārs jautājums ..Cik es zinu , tad tādu nopelnu tev nav , izņemot tikai to, ka ķengāties internetā ?? Tas ir vienīgais sasniegums ..Ja mēs visi sev atbildēsim uz šo jautājumu godīgi, tad arī viss mainīsies ! Lai visiem jauka ši diena !

    19. februāris, 2014 @ 7.08
    • Rosalinda

      Rosalinda » Astrīda Oooo, laikam uzkāpu uz varžacs, ja jau vairs sevi nekontrolē,un no paša rīta esi neomā, piedod, lūdzu, Astrīda! Lai tev jauks rīts un diena! :)) Pirmais, kas nāk uzreiz prātā un ir visiem acu priekšā tepat Latvijā, ir mans LV 046681850015 Progress, dz. 2003. gadā (Poju KWPN10- Amone H383). Kā knapi apjātu un "stūrējamu" 3gadnieku iedevu uz pārdošanu Reinim, kurš viņu apm. pēc 2 nedēļām pārdeva Mairim Penelim, kurš aizpērn 150 maršrutu izleca 0 s.p., tagad "manu" Progresiņu jāj Laura Penele. Progresa tiešais brālis Prometejs tika pārdots uz Zviedriju, laikam "skrien" iejādi, neesmu meklējusi sasniegumus un tagadējo īpašnieci, nu un Progresa tiešā māsa Pasaka ir mana ganāmpulka vaislas ķēve. Vai mana atbide tevi apmierina jeb vajag vēl? Savā mūžā esmu gana zirgu izaudzējusi gan kolhozlaikos, gan savā zemnieku saimniecībā no 1992. gada. Cipars nebūs mazāks kā Martukānam. Nuuu un mans mūžš it kā jau vēl nav galā, varbūt man izdosies izaudzēt kādu vēl labāku zirgu par Progresu. Kā reizi aug un acis priecē Pasakas meitiņa no Kiborga. Varbūt atstāšu vaislas ķēvēs, varbūt pārdošu, bet tikai ļoti labās rokās, pagaidām, lai aug. :) Jā, un citātu lūdzu, kur es sevi pozicionēju kā "vienīgā visu zinošā zirgaudzētāja"? Es tikai izsaku savu viedokli, un to man atļauj ne tikai izglītība, bet arī zināma ilggadēja praktiskā darba pieredze. Es noteikti neesmu pati labākā un ideālākā zirgaudzētāja, vienmēr ir iespēja ko izdarīt vēl labāk, BET es ļoti labi saprotu situāciju, kāda ir Latvijas "vietējiem krūmu" zirgaudzētājiem. Tāda varbūt ir atšķirība starp mani un tevi, un vēl te dažiem, kas patiešām ķengājas par to, ka "katalogā ir ntie kropļi, uz kuriem ar šausmām skatīties nav iespējams" ... No comments, vien ieteikums pašiem pamēģināt izaudzēt kaut vienu kumeļu!

      19. februāris, 2014 @ 8.16
  • FB_100001870631865

    Mare Manā skatījumā lielākais klupšanas akmens ir tas, ka bļaustamies pa krūmiem un elementāri nevaram salikt visas idejas/risinājumus kopā (gan braucamo, gan sporta zirgu audzētāji). Runāt atklāti (ne tikai internetā) - to var retais. Nedrīkst arī aizmirst tādu lietu kā paaudžu maiņa, vecie entuziasti apmirs (atvainojos, bet tas ar katru no mums notiks agrāk vai vēlāk) un jaunie nenāks vietā. Nebūs jaunu cilvēku, kas tāpat vienkārši turēs stallīs 23 zirgus)! Paskatamies elementāri uz zirgu īpašnieku saimniecībām – 81% saimniecību/īpašnieku pieder 1-2 zirgi! Viens ir audzēt zirgus uz entuziasma pamata (arī tas kādreiz beidzas, īpaši redzot pašreizējo divu biedrību sistēmu), bet otrs ir finansiāli motivatori, kuri šobrīd vispār nav redzami! Par sazinkādu kumeļu celšanu saulītē - nepiekrītu. Sapīgi, ja redzi, ka laba genofonda ķēve tiek aplecināta ar šķību, greizu kaimiņu ērzeli, tikai tāpēc, lai būtu pa gadiem tas viens "ķeksīša" genofonda kumeļš! Sistēma ir radikāli jāmaina!

    19. februāris, 2014 @ 8.28
    • Rosalinda

      Rosalinda » Mare Mare, tie, kas mani pazīst, zin, ka arī dzīvē es pasaku to pašu, ko internetā. Tajā skaitā arī zirgmīļu sapulcēs. Mare rakstīja: "Par sazinkādu kumeļu celšanu saulītē - nepiekrītu. Sapīgi, ja redzi, ka laba genofonda ķēve tiek aplecināta ar šķību, greizu kaimiņu ērzeli, tikai tāpēc, lai būtu pa gadiem tas viens "ķeksīša" genofonda kumeļš! Sistēma ir radikāli jāmaina! " 1) to pieļauj un pat atbalsta patreizējā ciltsdarba programma 2) ko darīt tam genofonda ķēves īpašniekam, ja pašam nav furgona un arī tuvumā nevienam nav, un tas labais un skaistais ērzelis atrodas 200 km attālumā? Tie ir apm..0,60eiro/km pareizināti ar 800 km + lecināšanas nauda apm. 142 eiro, un, nedod Dievs, nākamajā ciklā ķēve aiziet atkārtojumā! 3) atbalsta maksājumi ir pārāk niecīgi, lai būtu motivācija NEizmantot kaimiņpagalma genofonda, "pakalpojumus". Vēl jo vairāk, ja no viņa izaudzētais kumeļš 3 gados nemaksās vairāk kā tas no 200 km attālā skaistuļa.

      19. februāris, 2014 @ 9.18
  • Aina

    Aina Nu cik ilgi vēl dzīvosim kaut kādās postsociālisma ilūzijās, kad galvenais bija izpildīt piecgades plānu un izaudzēt tik un tik vienības dajebkā? Tas ir totālākais absurds saražot 10 kumeļus ar cerību, ka vismaz viens izrādīsies labs. A kur likt pārējos 9? Desās aizsūtīt? Tirgus ekonomikas apstākļos nav ne lietderīgi, ne saprātīgi audzēt vienalga kādus kumeļus, kam tie galu galā būs vajadzīgi??? Tā jau ir tā tirgus nelaime, ka tas ir pārpludināts ar viduvējas kvalitātes zirgiem, bet "ražotāji" to nesaprot vai negrib saprast un turpina tikai ražot kaut ko un sūkstīties, ka neatmaksājas. Jā, tas nav lēti, bet, ziniet, katram nav spiesta lieta audzēt zirgus - nevar atļauties, tad neaudzē. Atstāj sev 1-2 mauriņa pļāvējus un priecājies par tiem! Ar audzēšanu lai tad nodarbojas tie, kas var atļauties investēt labā vaislas materiālā un pēc tam arī nodrošināt pienācīgu trenēšanu un visu, kas nepieciešams veiksmīgai tālākpārdošanai. Pārējie brīvā laika aizpildīšanai varēs turpināt piekopt savu mīļāko hobiju - demagoģiju.

    19. februāris, 2014 @ 9.26
    • Zizu

      Zizu » Aina +++

      19. februāris, 2014 @ 9.35
    • FB_100001870631865

      Mare » Aina Pievienojos!

      19. februāris, 2014 @ 9.43
    • forte

      forte » Aina Jús laikam domájat,ka aplecinot ar pareizu,sertificétu érzeli noteikti piedzims perspektívs kumels!Nav jápilda nekádi pláni,bet,tikai darba procesá,kas pie zirgiem ilgst daudzus gadus,var atrast pareizos párus un iegút labu rezultátu!Un neviena bba,neviens konsultants nepateiks un negarantés rezultatu!Audzét,protams,nav spiesta lieta,bet katram izteikt savu viedokli,ir tiesíbas,ari tiem,kas audzé zirgus jau vairak ká 20 gadus!Redzu,ka katrs tápat paliks pie sava viedokla,jo uzskata,ka vinéjais ir tas pareizákais...viegli ir pateikt,nevari,neaudzé,bet meklét problémas,risinájums,tas te daziem liekas,ka ir lieki,sarezgíti,vienkársák pateikt-neaudzé!

      19. februāris, 2014 @ 10.35
    • Aina

      Aina » Aina forte, kur jūs esat manījuši, ka es teiktu, ka no pareiza ērzeļa ar papīru obligāti un garantēti nāk perspektīvi kumeļi ārā? Nevajag pierakstīt to, kas nav teikts. Garantijas dzīvnieku audzēšanā nav nekur, bet tas, ka no pareiza ērzeļa + pareizas ķēves ir lielākas iespējas iegūt labu kumeļu nekā no šķība+šķība, laikam ir skaidrs ikvienam, ne? Protams, ja papīrus dāļā pa labi un kreisi tikai, lai īpašnieki būtu laimīgi un mājās būtu miers, tad tāds papīrs, loģiski, neko neapliecina par ērzeļa kvalitāti. Ja zirgaudzētājs neaudzē zirgus tikai savām vajadzībām, bet gan pārdošanai, tad vajadzētu tomēr aizdomāties, kas ir tas, ko vajag pircējam galu galā, nevis kas pašam patīk.

      19. februāris, 2014 @ 11.44
  • FB_100001870631865

    Mare Zinu, ka to pieļauj, bet uzskatu, ka tam tā nebūtu jānotiek. Daudzi no genofonda ķēvēm iegūst arī labus sporta zirgus, tikai tās ķēves paliek un paliks arvien mazāk ar esošo sistēmu. Protams, ne visi var atļauties (laikam tikai daži trakie, kas augstāk liek kopējo mērķi nevis savas finanses) vest ķēvi pie pareizā ērzeļa, bet tieši šādiem gadījumiem būtu jābūt kaut kādai atbalsta sistēmai. Neuzskatu, ka ir neiespējami atrast risinājumu, lai kaut daļu no esošajām problēmām atrisinātu.

    19. februāris, 2014 @ 9.28
    • Rosalinda

      Rosalinda » Mare Jums neviens neliedz vest SAVU ķēvi lecināt kaut vai uz Vāciju pie oldenburgas genofonda čempiona. Tieši tāpat kā kādam citam nevar liegt SAVU ķēvi aizvest pie kaimiņmakša. Tā ir brīva izvēle, ko darīt ar savu privātīpašumu. Un abas izvēles ir respektējamas vienādi, nav pamata vienu slavēt, otru nopelt. Varbūt kādreiz arī tam "kādam citam" parādīsies gan iespēja, gan vēlme ko mainīt savā izvēlē. Viss, ko var darīt valsts, tas ir - motivēt materiāli ar palielu naudas summu izdarīt "pareizo" izvēli. Atslēgas vārds MOTIVĒT nevis piespiest.

      19. februāris, 2014 @ 15.18
  • Ziga

    Ziga Es joprojām gribu dzirdēt/lasīt, ko šajā sakarā dara ABAS ZIRGAUDZĒTAJU BIEDRĪBAS! Zirgam.lv var taču pajautāt, vai ne?

    19. februāris, 2014 @ 10.16
  • Favis

    Favis Ko dara LSZAA es, piemēram, redzu. Ir paveiktas daudzas labas lietas- organizētas publiskas vērtēšanas, sertifikācijas, dažādi semināri un daudz dažādas lietas, kas arī pašas uz burvju mājienu nenotiek. Diemžēl mēs zirgaudzētāji jau paši kūtri esam izmantot kaut vai organizētās publiskās sertifikācijas, jaunzirgu un ķēvju vērtēšanas, vai arī no pašiem atkarīgie apstākļi katram nu ir tādi kādi ir. Ir stulbi gaidīt, ka kāda no biedrībām ķersies pie mūsu jaunzirgu apmācības, uzcels manēžu jeb pateiks 100% sapārosi šos te zirgus, būs Grand Prix cienīgs zirgs. Tagad daudzi auro, ka ērzeļu redz par daudz, ka kvalitāte sūdīga. Bet kā auros, kad tas skars pašus un kādam sertifikātu atņems jeb kādu super truper ērzeli nenosertificēs. Asociācija izstrādāja noteikumus ērzeļu sertifikācijai, bet pat tāda pilnīgi objektīvi novērtējama lieta kā OCD ir "normāli" apejama. Nu ko tad var gribēt? Brīnumu lietas no zila gaisa? Es nesaprotu.

    19. februāris, 2014 @ 11.43
    • Es

      Es » Favis Nevaru spriest par citiem, bet varu atbildēt par sevi - kpc tik kūtri tiek izmantotas publiskās sertifikācijas. Man līdz šīm publiskajām vietām ir jāvizina ērzelis 200-300km. Vienā virzeinā. Pietam par iespēju Jelgavā sertificēt zirgaudzētāju dienu ietvaros, info parādījās aptuveni nedēļu pirms. Un otrs variants ir sertificēt mājās, bet daudzmaz objektīvi vērtētāji arī ir sākot no 200km attāluma. Diemžēl vienīgais tuvākais vērtētājs ir ļoti neobjektīvs un labi vērtējumi ir tikai pašu audzētajiem zirgiem un pa "draugam" tiem, kuru vērtējumi varētu izrādīties pašam izdevīgi (plānojot iegādāties, sava ērzeļa bērni, kumeļi, kuriem kopīgs tēvs ar pašu kumeļiem utml).

      19. februāris, 2014 @ 12.19
    • forte

      forte » Favis Tápéc bútu jábút vienai vértétáju komandai,zinosai,objektívai,kura vérté visus zirgus,to var izdarít!Protams,grúti,laikietilpigi,bet tikai tad var runát par ciltsdarbu,par objektíviem vértéjumiem,kurus var analizét un apkopot...Bet,ká jau ieprieks teicu,kéves var vértét,bet gala lémumu tápat pienem ípasnieks!Érzeli jau tagad nesanem subsíd,ja nav 10 kumeli,un tad nu gan 70 ls,tur ir no ká iedzívoties bagátíbá...tas tikai keksítis,ka audzétáji sanem subsídijas!Un,lai bútu motivácija braukt uz publiskám vértésanám,skatém,ir jábút balvu fondam,nu neinteresé man tur vest savu zirgu tikai,lai rozeti pie auss dabútu.Un audzétáji izvairás savas labákás kéves riskét,un vadát apkárt,jo parasti ir viens kumels pie sána,otrs véderá...

      19. februāris, 2014 @ 12.37
    • Rosalinda

      Rosalinda » Favis Favis rakstīja: "Asociācija izstrādāja noteikumus ērzeļu sertifikācijai, bet pat tāda pilnīgi objektīvi novērtējama lieta kā OCD ir "normāli" apejama." Zini, tas ir strīdīgs jautājums, vai to vajag obligāti. Ārzemēs ir arī tāds viedoklis, ka to vajag veterinārārstiem vairāk kā vieglas peļņas avotu nevis zirgaudzētājiem. Man vēl neviens pircējs, pērkot zirgu, NAV prasījis, vai viņa tēvam bija vai nebija OCD... Tieši tāpat kā neviens pircējs man nav prasījis, vai zirga tēvam ir bijis vaislas ērzeļa sertifikāts. :))

      19. februāris, 2014 @ 15.48
    • Sintija

      Sintija » Favis To Rosalinda - tad es būtu pirmais pircējs, kurš jautātu, vai tēvs ir vai nav sertificēts. Kā arī, kura organizācija ir izsniegusi ērzelim sertifikātu.

      19. februāris, 2014 @ 16.39
    • forte

      forte » Favis Nu gan uznaca smíns-prasísu kur érz sertificéts!Nu,ja pirksiet vaislai kévi,tad es vél to saprastu,bet ja sportosanai,tad gan ieteiktu skatíties zirgu,nevis kurs cik atzímes nopelnijis...Kaitina tie internetá sédosie pircéji-ko tas zirgs,ká tas zirgs,lúdzu bildíti!!Un tá ari beidzas tá pirksana,kad pasaku,brauciet uz vietas,skatieties,tad ari runásim par cenu,jo to ari gribas jau internetá nokaulét!Tápéc uz sludin-pérku,vairs neatbildu,tas ari Astrídai zinásanai,ka daudzi ir tádi,kas neatsaucas uz pérku sludinájumiem...

      19. februāris, 2014 @ 16.49
  • Es

    Es Pat nezinu no kura gala lai sāku. Arī manā stallī šogad dzims trīs kumeļi no "krūmu" ērzeļa. Labs, "taisns", atbilst genofondam. Nav sertificēts, jo man nav brīvu līdzekļu (ne aiz tā, ka nebūtu, bet aiz tā, ka tā būtībā ir zemē nomesta nauda), ko investēt biedrības budžetā, lai izmuļātos cauri visām peripētijām. Ērzeļa kvalitāte no tā nemainās - ir viņam tas papīrs vai nav. Nelecināju ar citu, jo tuvumā nav neviena laba sertificēta ērzeļa, ar apskatāmiem pēcnācējiem. Un lecināt tikai sertifikāta pēc? Paldies, nē. Un lai vestu pie kāda tālāka (ķeve ar kumeļu+divas ķēves), uzturētu svešā stalli - kāda tad ir kumeļa pašizmaksa pret mūsu tirgus pirktspēju? Es no biedrībām nekādas subsīdijas neprasu un tādēļ neuzskatu, ka viņi būtu tiesīgi man norādīt ar ko lecināt vai nelecināt savas ķēves. Tā (kā jau te tika minēts) galu galā ir tikai mana materiālā atbildība. Viens potenciāli attīstīš varētu būt risinājums, ja daļēji šie atbalsta maksājumi tiktu novirzīti tieši perspektīva pāra izveidei - piemēram ceļa izdevumu segšana, uzturēšanās izdevumu segšana, varbūt vismaz daļēja lecināšanas pakalpojumu segšana. Attiecīgi abām pusēm - gan ērzeļa, gan ķēves saimniekam tas būtu izdevīgi. Es jau vvaru turēt mājās sazinkādu super-puper ērzeli, bet ja man tuvumā nav neviens zirgaudzētājs, tad es kaut par velti varu piedāvāt un nevienam nebūs vajadzīgs. Kā arī zinu gana daudzus, kas pat priekš sevis mauriņpļāvējus audzē lecinot ar to, kas ir. Jo rocība neļauj aizvest kur tālāk. Un šajā gadījumā pa vienam - ja jau lecināšanas brīdī zirgs tiek ieplānots kā mauriņpļāvējs, nav motivācijas tajā ieguldīt papildus līdzekļus. Kā arī izmaiņas uz labo pusi varētu veidoties ieviešot stingrākas prasības gan ķēvēm, gan ērzeļiem, bet palielinot atbalsta apmēru. Uz tā rēķina, ka atsijāsies daudzi, var palielināt subsīdiju apmērus tiem, kas tiešām ir kvalitatīvi un tiek veidoti kvalitatīvi pāri.

    19. februāris, 2014 @ 12.07
    • Favis

      Favis » Es Par to attālumu līdz kaut vai Jelgavai, uz vērtēšanu- jā, ir tālu. Bet uz šīm vērtēšanām taču pat transporta izdevumi tika segti. Nevis degviela ielieta, bet normāla ceļa nauda, lai varētu cilvēks sarunāt vilcēju un samaksāt. Atlika vien sagatavot zirgu un gribēt braukt. Bet cik to izmantoja? Nerunāšu tieši par Jums, bet acīmredzot daudziem nemaz nav tās pārliecības par saviem zirgiem, ja jau uz publisku vērtēšanu negribējās vest.

      19. februāris, 2014 @ 12.30
    • Es

      Es » Es Atlika vien sagatavot zirgu un gribēt braukt :) Tieši tik arī pietrūka. Jo zirgs visu vasaru bija nodzīvojies pa ganībām un tiešām nebija gribēšanas viņu nedēļas laikā sagatavot rādāmu :) Bet īstenībā, nevis nebija grbēšana, bet fiziski nebija laika.

      19. februāris, 2014 @ 12.49
    • Rosalinda

      Rosalinda » Es Es rakstīja: "Arī manā stallī šogad dzims trīs kumeļi no "krūmu" ērzeļa. Labs, "taisns", atbilst genofondam. Nav sertificēts, jo man nav brīvu līdzekļu (ne aiz tā, ka nebūtu, bet aiz tā, ka tā būtībā ir zemē nomesta nauda), ko investēt biedrības budžetā, lai izmuļātos cauri visām peripētijām. Ērzeļa kvalitāte no tā nemainās - ir viņam tas papīrs vai nav. Nelecināju ar citu, jo tuvumā nav neviena laba sertificēta ērzeļa, ar apskatāmiem pēcnācējiem. Un lecināt tikai sertifikāta pēc? Paldies, nē. Un lai vestu pie kāda tālāka (ķeve ar kumeļu+divas ķēves), uzturētu svešā stalli - kāda tad ir kumeļa pašizmaksa pret mūsu tirgus pirktspēju? Es no biedrībām nekādas subsīdijas neprasu un tādēļ neuzskatu, ka viņi būtu tiesīgi man norādīt ar ko lecināt vai nelecināt savas ķēves. Tā (kā jau te tika minēts) galu galā ir tikai mana materiālā atbildība. " Tieši tā, gluži manas domas, pilnīgi Jums piekrītu! Šai situācijā LŠZAA jau bija sarosījušies un pirms gada ministrijā sāka virzīt "sankcijas" pret šādu "krūmu" izcelsmes kumeļu reģistrāciju LDC - atņemot viņiem izcelsmi no tēva puses. Tukši lodziņi un LS 1. pakāpes krustojums, kaut gan faktiski kumeļš ir tīršķirnes. Liekas, ka man izdevās laikus iejaukties un nepieļaut šādu idiotismu. Nekad taču nav iespējams iepriekš paredzēt, no kā piedzims čempions. Ne eizi esmu kā piemēu minējusi, ka arī Burtnieku slavenība Rotors-Rusty bija nevis ieplānots pasaules klases čempions, bet gan nejaušība un pat tajā laikā spēkā esošas ciltsdarba programmas pārkāpums! Un šāda iespēja, ka pie "krūmu zirgaudzētāja" piedzims nākamais čempions, kaut niecīga, bet tomē pastāv. Un ko tad? Leposimies nevis ar savu tīršķirni, bet beziscelsmes 1. pakāpes krustojumiem? :))

      19. februāris, 2014 @ 15.37
  • Favis

    Favis Man gan šķiet, ka subsīdijas ērzeļiem, nevajadzētu pilnīgi noteikti. Vismaz ne tādiem, kuri nav pierādījuši savu kvalitāti pēc novērtētiem pēcnācējiem, savādāk atkal sāksies "bumbu būšana" subsīdiju dēļ.

    19. februāris, 2014 @ 12.14
    • Es

      Es » Favis Tieši par to ir runa, ka atbalsta saņēmšanai atlasīt tikai labākos. Gan ķēves, gan ērzeļus. Tā kā runa ir par vaislas zirgiem, tad jo īpaši pēc kumeļu kvalitātes.

      19. februāris, 2014 @ 12.23
    • Rosalinda

      Rosalinda » Favis Bet tieši tā arī pašlaik tiek maksātas 70,- latu gadā lielas subsīdijas tikai ērzeļiem, kam ir vismaz 10 pēcnācēji. Tā kā "bumbu bums" noteikti nedraud nieka 70,- dēļ.

      19. februāris, 2014 @ 15.40
  • Favis

    Favis Labi, es nevaru absolūti strīdēties, taču visus pēdējos gadus ir bijusi info jau pavasarī, ka rudenī būs LŠZAA organizētas zirgu vērtēšanas un aicinājums gatavot savus jauznirgus un ērzeļus. Ok, datums parasti tika konkretizēts vēlāk, taču to, ka vērtēšanas būs, tas bija zināms. Kaut gan nu ok, nezinu, varbūt ja nav asociācijas biedrs un kaut vai mājas lapā nepaskatās, varbūt varēja arī nezināt.

    19. februāris, 2014 @ 13.00
    • Favis

      Favis » Favis Rosalindā, jā, tagad jā. Bet relatīvi pavisam nesen- pāris gadus atpakaļ, maksāja, ja nemaldos, 600 Ls gadā. Un nevajadzēja nekādus pēcnācējus, vien nosertificēt. Un tad arī bija bumbu bums. No tā buma vēl gana daudz ērzeļu tagadējā katalogā palicis.

      19. februāris, 2014 @ 16.54
  • elī

    elī Man gribētos piebilst, ka var katrs ar ko vien vēlas lecināt. Tik dažkārt žēl skatīties kāda dzīve ir lētajiem un prastajiem zirdziņiem. Kādos pakšos un apstākļos viņi nonāk. Protams ne visi. Kumeliņus nevajadzētu taisīt savam priekam un tāpēc, ka ir ķēve un ērzelis. Latvijā, un gan jau ka ne tikai, mēdz būt gadījumi, ka parasti sievietes sapērk lētus zirgus un pēc tam tikai sāk saprast ko nozīmē turēt zirgu. Man, pat ar it kā turīgiem cilvēkiem runājot, kad pasaku ka man pieder pārītis zirgu, atbilde bieži ir "tas taču dārgi"..

    19. februāris, 2014 @ 15.25
  • Favis

    Favis Rosalindai par OCD. Ja ir noteikumi pieņemti, ka vaislas ērzeļiem taisam OCD, tad tas vairs nav strīdīgs jautājums. Taisam un vajag un obligāti. Nafig tad vispār jebkādi noteikumi, ja kurš grib tas pilda, kurš negrib nepilda. Un ok, pircējs neprasa vai zirga tēvam ir OCD, bet kurš tad pērk zirgu ar čipiem? Un tā nu pa lielam ir pārmantojama lieta, turklāt ļoti daudzās paaudzēs. Ja jau to ērzeļu ir tik ļoti par daudz, tad OCD + ir vērā ņemams faktors, lai ērzeli izbrāķētu.

    19. februāris, 2014 @ 17.05
    • forte

      forte » Favis Né,izbrákét diez vai var,protams,jáskatás érz kopumá,bet kéves ípasniekam ir izvéle,vai vins grib ar tádu érz lecinát!Par tiem cipiem ir loti strídígs jautájums!Un,nav ko tam nabaga audzétájam grúst virsú tikai jaunus un jaunus noteikumus,tá patiesám var tikai strupcelá nonákt...Paliek jau,paliek to audzétaju(kam bija lieláks skaits zirgu par 10) mazák,ja káds to tik loti vélas,tad tas jau notiek!

      19. februāris, 2014 @ 17.15
    • Rosalinda

      Rosalinda » Favis Jā, sen zināma patiesība, ka daudzos jautājumos Latvija skrien Eiropai pa priekšu savā iztapībā. Bieži ES regulās nemaz nav strikti pateikts, ka obligata prasība, bet pie mums "iztulko" pa savam un vēl pieliek klāt to, kā nav... Tas nu tā, liriskai atkāpei. Un par tiem čipiem runājot. Bieži tas ir tikai untums, lai "nosistu" cenu, realitātē ir tā, ka ir zirgi, kas lec ar visiem čipiem un nesūdzas, jo netraucē tas čips. Ilggadēji lec, rezultatīvi, starptautiskajās sacensībās. Par iedzimstamību. Ir ērzeļim čips, bet pēcnācējiem nav. Un ir ērzelis bez čipa un pēcnācējiem gadās čipi. Viss ir relatīvs.

      19. februāris, 2014 @ 17.32
    • kate

      kate » Favis nu es jau minēju ka katalogā ir tieši ērzelis ar OCD +,daudziem vispār nav uzrakstīts,nezinu kāda iemesla pēc,vai nav ņemts vai arī pozitīvs...diemžēl ne LŠZAA ne LZB nepaskaidro kāpēc ir tā..

      19. februāris, 2014 @ 17.55
  • Favis

    Favis Es nedomāju, ka kāds to vēlas. Bet visi apstākļi ir sakrituši tā, ka zirgu tirgus ir pārsātināts un ar visu to, ka katrs lecina ar ko grib un kas patīk, zirgi tomēr ir tādi, kādi ir un arī apmācīti netiek pietiekošā daudzumā. Turkāt ir ļoti daudz slimu zirgu. Un nav te neviena ko vainot, kā pašiem sevi. Diemžēl, zirgaudzēšana ir dārgs bizness.

    19. februāris, 2014 @ 17.24
    • Favis

      Favis » Favis Jā, Rozalinda. Ar tiem čipiem ir visādi. Bet ja ērzelim ir čips, es nevēlos pārbaudīt, kāds kumeļš piedzims manai ķēvei. Būs tas čips nodots vai nē. Protams, var piedzimt kumeļš arī no veseliem vecākiem ar čipu, bet iespējams, viņš to būs mantojis no vecvecākiem, kuri it kā nedeva saviem bērniem čipus. Viss ir nosacīti, bet es par to, ka kāpēc vismaz necensties samazināt tos riskus, kurus mēs varam apzināt, jo ir lērums nepatikšanu, kuras pat paredzēt nevar. Un ar Eiropu te nekāda sakara.

      19. februāris, 2014 @ 17.38
    • forte

      forte » Favis Protams,piekrítu visam!Bet,tá ká pati esmu visam gájusi cauri,gan viená ,gan otrá bbá,atlaujos tá teikt...Pieméru pietiek audzésanas gados,gan aplecinot ar tá saucamajiem kropliem,es gan zirgu tá nesaucu nekádá gadijumá!gan nepareizo,bbas skatijumá ,kévi aplecinot,tikai péc gadiem Edgars prasa-no ká tev sis zirgs?cik par vinu gribi?saku no tás un nesertificétá érz...gan visádi ir gájis sertificéjot gadu gados vairakus érz...Un esmu sapratusi,ka tagad daru tikai tá,ká pati uzskatu par pareizu,jo tikai man ir jádomá,kam es párdosu izaudzéto zirgu(nesaprotu,kápéc te dazus uztrauc nez kádi krúmos sarazotie zirgi, tak jau ípasniekam problémas notirgot,jums tak táds nav jápérk,subsíd nav jámaksá),un kádus ciparus man ieliek vértéjumá jaunzirgam,man tiesám ir vienalga,zinu,ka nav pareizi tá domát,bet tá ir,jo subsídijas ir niecígas,lai bútu motivácija strádát péc ciltsdarba programmas,jo pircéjam tas neinteresé,normáls pircéjs pats atbrauks,paskatisies un izdomás,grib vins to zirgu vai né,neatkarígi no atzímém!Més te runájam par krúmiem,tas nav pareizi,kaut gan par krúmiem jau uzskata visus,kas tálák par 50 km no Rígas,nav jau tapéc jábút ganámpulkam bez pasém vai párraudzíbas...

      19. februāris, 2014 @ 17.46
    • Rosalinda

      Rosalinda » Favis Nē, zirgu tirgus nav pārsātināts tikai tādēļ, ka Latvijā katrs lecina ar ko grib, bet tāpēc, ka vnk visā pasaulē ir zirgu vairāk kā gribētāju nopirkt. Arī krīze nekur vēl nav pazudusi. Arī dabas apstākļi daudzviet pasaulē ir pabriesmīgi, kaut vai tai pašā Anglijā vētra pēc vētras ar milzīgiem postījumiem. Zirgs nav pirmās nepieciešamības prece. Iemeslu, kāpēc tagad daudzviet "ne da zirgiem" un nepērk, gana. Un neredzu problēmu, kāpēc būtu jālecina ķēves, ja pašlaik nepērk? Tieši tāpat kā īpašnieks izvēlas lecināt un ar ko lecināt, viņš var pieņemt arī lēmumu kādu gadu NElecināt, Ja ir kur likt - lecina, ja nav - nelecina. Viss ļoti vienkārši. Ja redz, ka no tās ķēves dzimst kumeļi ar šķībām kājām vai ar tendenci ātri saķert elpošanas problēmas, tad tādu ķēvi brāķē, un to dara pēc paša pieņemta lēmuma nevis kādas direktīvas no augšas. Nē, nu, ja patīk un var atļauties apmaksāt liekus tēriņus zālēm un vetārstam, var audzēt arī ar veselības problēmām zirgus, un ja tādus nevar pārdot, tad lai dekorē mauriņu lidz mūža galam, jo ipašnieks ir atbildīgs par savu lēmumu sekām. Neko nevar un nevajag uzspiest ar direktīvām, dzīve un katra paša uzkrātā pieredze ir vislabākie skolotāji.

      19. februāris, 2014 @ 18.00
  • Astrida

    Astrida Pavelkot lielu, treknu svītru zem šis diskusijas , doma man ir viena - Mums nav kur nospļauties, lai netrāpītu pasaules mēroga zirgkopības spīdekliem ! Tad pasakiet man, absolūtai tumsonei zirgkopības jautājumos, kura nav izaudzējusi nevienu savu zirgu un vēl ar varžacīm , kurš ir vainīgs pie šis absurdās situācijas ?? Kurš jūsu staļļos ražo tos kropļus ?? Vai tas ir krutais krievu pircējs ? Varbūt tas ir kaut kāds Antanas Bindanas no leišmales , kurš nāk te un lecina visu pēc kārtas ???Ja mums ir vieni vienīgi speciālisti, tad varbūt vajag atrast vismaz vienu nespeciālistu , kurš beidzot sāks strādāt ?? Tad kāpēc mēs sēžam uz 20 - 30 gadu veciem lauriem, sapņojam par Rasti, kuram patiešām tikai un vienīgi noveicās ? Vainojam visus , izņemot sevi ?!! Varbūt beidzot vajag sēsties pie galda visiem kopā un glābt vēl to, kas ir glābjams un neļaut aiziet postā tam labajam, kas vēl ir palicis ???Bļāviens !!!

    19. februāris, 2014 @ 17.49
    • Rosalinda

      Rosalinda » Astrida Astrīda, varbūt nevajadzētu apsaukāt citu īpašnieku zirgus ar eksterjera kļūdām par "kropļiem"?!!!!!!! Tas, ka zirgam, piemēram, ir pamīksti vēzīši, pašaura priekškāju stāvotne un, ak, šausmas, nedaudz pirksti uz āru NOTEIKTI NAV iemesls, lai viņu tā apsaukātu!!! Tās ir TIKAI eksterjera kļūdas, nekas vairāk. Kropliba būtu tad, ja vienas galvas vietā būtu divas. Un, starp, citu, ne tik sen vienu tādu ar priekškāju kļūdām Eirosportā redzēju lecam 150 pa nullēm. Un es nesaprotu, kāds galds un kopā sanākšana vēl tev vajadzīga? Tā nav tava problēma. Tā varētu būt problēma pašam zirga īpašniekam, BET varbūt tas zirgs, ko tu apsaukā par "kropli", viņa īpašniekam šķiet gluži labs un lietojams? Gaumes jautājums. Ne jau tev viņš jābaro, ne jau tev bokši jātīra. Ja zirgs tev nepatīk, nepērc, ja uz tādu paskatoties slikti sametas - var turēt pa ķērienam sirdsdrapes un ieraut šļuku ar baldriānu. Tas, ka pie mums, diemžēl, maz tādu jātnieku, kas kvalitatīvi, neforsējot un ar augstu jāšanas kultūru var sagatavot un parādīt zirgus, tas ir fakts. BET tā nav zirgaudzētāju vaina.

      19. februāris, 2014 @ 18.22
    • Kristina Rozite

      Kristina Rozite » Astrida Esmu sportists, un strādāju ar to kas man ir un varu tikai teikt ka Latvijas zirgaudzētājs nestrādā uz kvalitāti. Ir zirgi, bet eksterjera kļūdas ir tiešām ļoti būtiskas, lai zirgs būtu Gran Prix līmenī. Sportistam strādājot ar Latvijas materiālu ir jābūt tiešām zinošam sportistam, lai no vidēja materiāla dabūtu ārā labu rezultātu un tad visi slavina - tas mans audzējums..... Pēc pieredzes strādāju ar zirgu kas ir sagatavots Gran Prix līmenim, bet šobrīd esam nonākuši pie slēdziena ka zirga eksterjera dēļ (kļūdu) viņš šo programmu var iet tikai izklaides līmenī, jo strādājot nopietni viņš salūztu. Mīļie zirgaudzētāji tas ir eksterjera dēļ.... Piekrītu Astrīdai un absolūti neatbalstu Rosalindas viedokli.... " Tas, ka zirgam, piemēram, ir pamīksti vēzīši, pašaura priekškāju stāvotne un, ak, šausmas, nedaudz pirksti uz āru NOTEIKTI NAV iemesls, lai viņu tā apsaukātu!!! Tās ir TIKAI eksterjera kļūdas, nekas vairāk. " Ja šāds viedoklis ir zirgaudzētājam uz kuru mēs sportisti ceram, tad kādu rezultātu mēs varam gaidīt? LŠZAA dara ļoti daudz un laba darba, lai mēs sportisti varētu varbūt vismaz pēc gadiem sameklēt šeit labu zirgu.... Taču ir masa rējēju, kam vieglāk ir kliegt un nevis tiešām sirsnīgi ko mainīt, sēsties un meklēt kas trūkst, kas būtu jādara.... Skumji, bet fakts.

      20. februāris, 2014 @ 9.34
    • Aina

      Aina » Astrida +++ Kristīnas viedokli, viņa absolūti pareizi pateica no "lietotāja" viedokļa! Ja audzētājiem eksterjera kļūdas vairs nešķiet nekas īpašs, par ko tad te lai vispār runā? Tas jau vienkārši, izaudzēt un "nogrūzt", lai jātnieks un īpašnieks tad mokās treniņos un ārstējot tās eksterjera kļūdu izraisītās kaites.

      20. februāris, 2014 @ 11.02
    • Rosalinda

      Rosalinda » Astrida Kristīnei. Lūdzu atbrauciet uz manu saimniecību, varu jums piedāvāt 2gadīgu izskatīgu un elegantu ķēvi ar labu eksterjeru, izcelsmi, apm. 168 cm skaustā,loti labām gaitām, perspektīvu lidz pat GP līmenim.

      20. februāris, 2014 @ 11.22
    • Rosalinda

      Rosalinda » Astrida Kristīnei. Tā nav tiesa, ka Latvijā zirgaudzētāji audzē tikai un vienīgi "zoobrāķus", ka nav zirgu bez eksterjera kļūdām, kas ļautu startēt GP starptautiskajā līmeni! http://www.lwhorse.lv/Horses/Card.aspx?id=45015 Pērciet 2gadnieci, jo 4gadniece jau būs ceļā uz Skandināviju "pa lēto", jo pašmāju sportisti uz "krūmiem" pat nebrauc apskatīties.

      20. februāris, 2014 @ 11.34
  • Bubīte

    Bubīte Rozalinda, tu taču esi galīgi s*** vecene ! Tu pat Astrīdas uzrakstītā jēgu nesaprati !Vienīgo vārdu, kuru saprati ir kroplis ! 'jēga rakstītajm ir pavisam cita un to tu negribi lasīt . Kroplība ir tavāun mūsu stulbajās galvās !., galvenais ka cilvekam nav vienaldzigs tas, kas notiek . tev gan viss ir vienalga. Tu sedi uz savas sudu cupas un brēc ! Tu h=jau te visiem sen esi apriebusies , tikai neviens patekt nevar tev to ! Es varu ! Es tevi zinu sen un otru tadu zebieksti ka tevi atrast ir gruti . Aizveries vienreiz un aizvelcies kadu budu iztiri , varbut gudraka paliksi !

    19. februāris, 2014 @ 19.02
  • Zirciņš

    Zirciņš Par tām minētajām supsīdijām 600ls,pēdējais gads kad tādu maksāja bija 2008.un nebūt visiem ērzeļiem. Cik atceros vismaz bija jābūt 3 (vienalga kādā secībā grūsnas ķ.,vai dzimuši kumeļi). Latvijā kāda daļa vaislas ķēves ir vai nu tās kuras nevar notirgot,vai sportam neder un +vēl kiš miš ciltsrakstos. Nu kāda jel paredzamība var būt iznākumā. Un tad vēl klāt nāk barošana,turēšana un visas pārējās šanas. Strādāju pie vienas ķipa zirgaudzētājas,to ko es tur redzu tās ir tīrās šausmas. Es nevienu no tiem zirgiem nepirktu un nevienam paziņam neieteiktu. Un tādus tūkstošus prasīt par šādiem zirgiem,nav brīnums,ka zirgu tirgus tiek izkropļots. Pašai ir sertificēts ērzelis un dzīvoju"krūmos". Vedu uz lecināšanas laiku uz Rīgu,lai dāmām tuvāk. Pati dabūju piemaksāju,lai vispār ērzelis tiktu izmantots. Esmu ar visām četrām par baltajām pasēm,cik zinu tur ir paredzēta atkāpe priekš tiem īpaši labi izdevušajiem krūmniekiem. Bet tas laikam pagaidām tik tādā domu līmenī. Visu cieņu LŠZAA komandai par to entuziasmu ar kādu viņi darbojas.

    19. februāris, 2014 @ 19.43
  • I.

    I. Man visvairāk patīk, ka zirgam.lv ir ļoti civilizēts interneta portāls ne tikai labo rakstu, bet arī kvalitatīvu komentāru dēļ. Tāpēc ļausim tam arī tādam palikt un lietosim normālu valodu; bez tā ne par velti ir teiciens, ka tu zaudē strīdu, tiklīdz pacel balsi. Pilnīgi piekrītu, ka Rosalinda paķēra vienu vārdu no Astrīdas komentāra un uztaisīja skandālu, un man arī dažreiz šķiet, ka Rosalinda runā vairāk, nekā reāli zina. Bet savu viedokli ir iespējams izpaust pieklājīgi.

    19. februāris, 2014 @ 19.48
  • Rosalinda

    Rosalinda Nu Rosalinda var "paķert" ne tikai 1 vārdu, bet arī nākamos 2 teikumus komplektā. Astrīda rakstīja: "Varbūt beidzot vajag sēsties pie galda visiem kopā un glābt vēl to, kas ir glābjams un neļaut aiziet postā tam labajam, kas vēl ir palicis ???Bļāviens !!! " Patīk mums vai nē, bet dzīvojam kapitālismā, kur privātīpašums ir neaizskarams. "Glābt" vai kā savādāk rīkoties var tikai ar savu vai bezsaimnieka īpašumu. Uz ielas var izglābt klaiņojošu kaķīti bez saimnieka un mājām. Taču, ja kāds "glābējs" nevar pārdzīvot to, ka, piemēram, kādas ģenētiskās ķēves īpašnieks lecina savu ķēvi ar "nepiemērotu" ērzeli un audzē "nepareizus" kumeļus, tad "glābējs" taču var no šā "neapzinīgā" zirgaudzētāja šo ķēvi atpirkt un turpmāk lecināt un audzēt "pareizi" nu jau SAVU ķēvi, ko būs "izglābis". Bet nē... Es jau Astrīdai piedāvāju pašai iegādāties vaislas ķēvi, aplecināt un izaudzēt kaut vienu zirgu, viņa atteicās, jo noteikti vieglāk ir bļaut tēlojot "glābēju" nekā reāli izaudzēt zirgu. :)) Ak, jā, pēc pasēdēšanas pie galda var nodibināt arī "glābēju" biedrību, tā varēs izglābt vairāk, ja salasīsies pietiekams glābēju skaits, atvērt bankā kontu, piesaistīt ziedojumus u.t.t.

    19. februāris, 2014 @ 20.17
    • _draugiem_1130643

      Draugiem lietotājs » Draugiem lietotājs OO , nu jau pietiks bļaut par visu un neko! 'Rosalindas' teiktajā ir ari nenoliedzami fakti.... , bet laiks iet un esam tur kur esam. Senos laikus vairs neatgriezt un nav ko kavēties atmiņās. Piekrītu Astrīdai , ka 'Varbūt beidzot vajag sēsties pie galda visiem kopā un glābt vēl to, kas ir glābjams un neļaut aiziet postā tam labajam, kas vēl ir palicis .

      19. februāris, 2014 @ 22.25
  • Bubite

    Bubite Nu tak d*** kas d*** tu esi , Rozalinda! A tad kam tev vajag kāddu biedribu un visu parejo vajag ? tak sedi savā sudu bedrē un audzē kaut vai kamielus un liec citiem svetu mieru ! tad neprasi neko no biedribas. nafig tev subsidijas savam privatipasumam ?Vai ta arzemes katrs ipasnieks dara ka vinam prata ienāk ? ne figa ! velreiz parleicinps ka isti gudra tu neesi .Pazudi, bez tevis tiksim galaa.

    19. februāris, 2014 @ 20.39
  • Virsaitis

    Virsaitis Ieskatoties šajos komentāros šķiet, ka zirdziniekiem labākā lasāmviela drīzāk ir citu zirdzinieku komentāri, kuriem piesieties. :)

    19. februāris, 2014 @ 22.30
  • Rosalinda

    Rosalinda Un tagad pilnīgi nopietni. Te kaut kur augstāk komentāros vairākās vietās bija vēlme uzzināt, ko par to domā abas biedrības. Es iedevu linku uz šo diskusiju izlasīt LZB un LOSP prezidentam. Viņa neoficiāla atbilde man privātā sarunā: "Lai tak taisa programmas un glābj ko tik nevar ...." Nedomāju, ka jums šajā diskusijā internetā kāds no abu biedrību vadības dos atbildi, taču īsajā neoficiālajā atbildē teiktajam ir taisnība; ja kādu tik ļoti neapmierina abu biedrību paveiktais, neviens neliedz dibināt trešo, ceturto, kaut vai desmito, ja jau pat Lietuvā ir sešas.Sēdieties pie tā galda, rakstiet statūtus, rakstiet ciltsdarba programmas, dibiniet biedrību un uz priekšu ar reāliem glābšanas darbiem.un glābjiet uz veselību, ko sirds kāro. 2013. gada maijā LZB kopsapulcē pārvēlēšanās pezidenta krēsls, jau gatavs un iesildīts, bija brīvs un dabūjams,nekas nebija jādibina, tik jāstrādā, neviens tak tur negribēja sēdēt!!!!! :)) Laikam jau atslēgas vārds "ir JĀstrādā"! Bet to jau neviens tagad vairs negrib,ne ar dakšām, kur nu vēl galvu. Tāpēc jau vecie zirgaudzētāji izmirst, jo jauno vietā nav.

    20. februāris, 2014 @ 5.09
  • Rosalinda

    Rosalinda Otrkārt, varu atbildēt arī uz jautājumu, kāpēc katalogā ir tik daudz "šķībo" ērzeļu. Jā, tas ir slikti, bet vēl daudz sliktāk ir pazaudēt ģenētisko daudzveidību un vecās līnijas. Nuuuu jāaa, visi jau grib tikai tos "taisnos", neviens negrib ieguldīt savu darbu un resursus "šķībuma" "izlabošanā", arī tas ir viens no ciltsdarba aspektiem, jā, daudz brāķu, bet neviens neaizdomājas līdz tam, ka pie tik niecīgas populācijas, ko jau tagad ar grūtībām var saukt par šķirni, tā nonāks pie līniju skaita samazināšanās un izzušanas tuvradniecības dēļ, kad vairs nevarēs lecināt ar to "taisno" ērzeli, jo būs jālecina "taisnā" ķēve-māsa vai māsīca. Teiksiet, jāpērk "taisns" no Vācijas. Jā, ideja laba, tikai kurš zirgaudzētājs to var reāli finansēt no savas kabatas? Tā nu ir Latvijas zirgaudzēšanas specifika, ka zirgus audzē nabagi, kam naudas NAV. Valsts? Labi, biedrība uzrakstīs projektiņu, valsts iedos "kapeiciņu". Un kur liksim valsts īpašumu? Biedrības ofisā rakstāmgalda atvilknē, nē, labāk seifā (liela nauda tak samaksāta!) vai privātā stallī? Ja tomēr privātā stallī, tad kurā? Un vai visi tad būs apmierināti? Gan jau ka nē, jo katrs tak gribēs būt tas izredzētais, kam tiek ērzelis "na haļavu" un pagalmā nevis jāved pie viņa kēve 200km no vieniem "krūmiem" uz otriem... Tā arī ir viela pārdomām "glābējiem" - diemžēl, jāglābj arī tie "šķībie", bez viņiem nez vai varēs iztikt...

    20. februāris, 2014 @ 5.55
  • Zirciņš

    Zirciņš Rosalinda gribu Jūs informēt,pēc likuma Latvijā vairs nav iespējams dibināt nevienu biedrību. Takā nekas nesanāks. Un tie kuri skandina,kas ta tur ciltsd.programmu uzrakstīt,un biedrības neko nedara(cik saprotu viena dara vairāk kā otra),nez vai viņi paši kaut ko no tā visa izdarītu. Un E.Treiberga kunga atieksme ir diezgan nožēlojama.

    20. februāris, 2014 @ 7.34
    • Rosalinda

      Rosalinda » Zirciņš Latvijā kā jau Latvijā, šodien viens likums, rīt cits, nekad ne par ko nevari būt drošs. Manuprāt, E.T. attieksme ir normāla: ja "bļāvējus.glābējus" neapmierina abu esošo biedrību darbs, tad, kā jau rakstīju, pagājušā gada maijā LZB prezidenta vakance bija dabūjama, gribētāju "pasēdēt" prezidenta krēslā nebija. Šogad var mēģināt "ieņemt" asociācijas izpilddirektores krēslu. BET varbūt tomēr labāk "bļāvējiem-glābējiem" sākt ar mazumiņu - izaudzēt kaut vai vienu kumeļu?!! Ja nu praktiskais darbs zirgaudzēšanā liekas par grūtu tad lai ķeras vismaz pie teoretizēšanas un uzraksta vērā ņemamu programmu, labāku par esošo.

      20. februāris, 2014 @ 8.14
  • Favis

    Favis A es tagad zinu, kurš ir visgudrākais! :D :D :D

    20. februāris, 2014 @ 9.18
    • Rosalinda

      Rosalinda » Favis Es jau sen to zinu.Tas, kurš Latvijā neaudzē zirgus, nebendē savus nervus un negāž SAVU naudu kā caurā mucā uzlabojot ciltsdarbu un vaislas sastāvu savā saimniecībā.

      20. februāris, 2014 @ 9.49
  • AAA

    AAA Zinu, ka mani tūlīt apēdīs bez sāls, bet izlasot komentārus, ļoti gribas paust parasta zirgu mīļa viedokli. Es neaudzēju zirgus, bet vairākārt esu gājusi cauri zirgu pirkšanas procesam. Nemeklējot super olimpiskās cerības, bet normālus hobija klases zirgus (tas nozīmē nevis izbrāķētus visās disciplīnās, vai "lielajā sportā" jau nokalpojušus, bet normālus 6-7 gadus vecus, ar normālām kustībām, spējīgus to 100 izlekt, un ne anti sociālu staļļa ikdienā) Lai arī plānots tērēt vairāk nekā pārpircējs no skandināvijas, diemžēl nopirkt nav ko. Jo tie ko piedāvā diemžēl neatbilst nekādām prasībām. Kā jau iepriekš te ir minēts- zirgi tas ir ļoti dārgs un elitārs pasākums. Lai izaudzētu labu zirgu tajā ir jāinvestē liela nauda, nedomāju ka arguments, ka nav naudas lai aizvestu ķēvi pie atbilstoša ērzeļa ir dārgi. Tad laikam nav jānodarbojas ar zirgaudzēšanu. Nevis jālecina ar ko pagadās un tad pilns ss.lv jāpiemet ar 1000 eiro sludinājumiem, steidzami tirgo, jo nav ar ko barot. Nu nav mums vietējā tirgū vajadzība pēc neiejātiem 3gadniekiem. Varbūt tiešām šajā gadījumā mazāk ir labāk. Jā šis ceļš ved uz to ka Latvijā nebūs zirgu - vietējo. Bet varbūt ne visām valstīm ir jāaudzē sporta zirgi. Skan skarbi, bet biznes ( kas arī ir zirgaudzēšana ) var pastāvēt tikai tad, ja ražotājs ražo to kam ir pieprasījums.

    20. februāris, 2014 @ 10.02
    • Rosalinda

      Rosalinda » AAA Jums ir daļēja taisnība. Uz to jau arī virzās. Ilgi vairs nav jāgaida, tik vien, kamēr vecie zirgaudzētāji apmirs. To, ka Latvijā šobrīd nav labu zirgu, tā nu gan nav taisnība! Es, vērtējot un bonitējot jaunzirgus, pati savām acīm esmu redzējusi daudz un labus. Neiejāti, bet sadzīvē adekvāti un LABI 3gadnieki ir pietiekami lielā izvēlē, ne jau ss.lv sludinājumos ir zirgs jāmeklē, bet jāiekāpj mašīnā un jāaizbrauc uz "krūmiem" pie audzētājiem nevaimanājot, ka 10 km aiz galvaspilsētas robežas jau ir pārāk tālu. Tādus varat no audzētāja nopirkt pat par nieka 1000 eiro. LABUS zirgus! No 50-70 gadīga audzētāja nez vai būtu godīgi prasīt, lai pats audzētājs vēl arī rāptos mugurā un šo zirgu iejātu. Audzētājs savu darbu ir izdarījis, izaudzējis zirgu ar potenciālu lekt daudz augstāk nekā tas jums vajadzīgais metriņš. Tālākais jau ir jaunzirga trenera darbs!!!!!! Tad sameklējiet kādu, kam varat uzticēt sava zirga iejāšanu un sagatavošanu līdz metram un pēc dažiem gadiem jums būs zirgs, kādu sev vēlējāties - 6 gadi un lec ne tikai metru tieši par jūsu cenu, kas lielāka nekā skandināvu pārpircējiem, tikai viens BET...JA jums laimēsies atrast normālu jaunzirgu treneri.

      20. februāris, 2014 @ 11.01
    • elī

      elī » AAA Esmu ļoti daudz dzirdējusi stāstus un pati redzējusi, jā, ir entuziasti- pieder zirgi, ir kumeļi. Pat pēc izcelšanās labi zirgi. Bet zinot kādos apstākļos dzīvo un tiek baroti... No tādiem audzētājiem zirgu pa brīvu neņemtu. Ja tiek izaudzēts zirgs tikai un zāli un sienu, kāds sports tur var sanākt?

      20. februāris, 2014 @ 11.49
    • Rosalinda

      Rosalinda » AAA eli. "Tikai zāle un siens" nav tas sliktākais variants. Nosacījums DAUDZ labas zāles un kvalitatīva siena ar augstu barības vērtību. Un izaug labu labie zirgi! Es drīzāk nepirktu tādu zirgu, kas audzis pilsētas stalļos aplokā 3x4 un BEZ neviena zāles kušķīša un tikai "saujiņas" siena, un tas pats puspuvis.

      20. februāris, 2014 @ 12.12
  • FB_100001870631865

    Mare Uzskatu, ka Latvijā (vismaz esošajā situācijā) nevar izaudzēt augstas klases sporta zirgu, toties labu hobijzirgu gan (darot to pārdomāti, ne kvantitatīvi), pēc kuriem ir pieprasījums. Var jau procentuāli kaut vai parēķināt cik to nopietno sportistu mums ir, visticamāk, ka uz abām rokām skaitāmi. Tad nu tam niecīgajam % arī audzēsim? No elementāriem biznesa pamatiem - tas nav ne loģiski, ne izdevīgi. Toties ir ļoti daudz jātnieki, kas startē sava prieka pēc un kuri nav atkarīgi no sponsoru naudām, bet gan savas algas, kuru nenopelna ar zirgiem. Arī liela daļa no skandināvijas meklē stabilus hobijzirgus. Gribam sevi pacelt tur, kur neesam, bet nenovērtējam to tirgus nišu, kur varam izcelties. Nav jāgaida tas viens unikālais Rastijs reizi cik tur n-tajos gados, bet ir jādomā par kvalitatīvu preci un pircēju, kas to spēj nopirkt. Un gan jau starp tiem zirgiem parādīsies arī kāds pavisam labs. Par sporta zirgu audzēšanu neesmu ne tuvu kompetenta komentēt, bet tāds ir mans viedoklis un pie tā es palikšu. Mana interese ir tikai un vienīgi braucamie zirgi, kuri liekas pat nepelnīti novārtā atstāti, jo ir tas unikālais, kas mums vēl palicis (knapi 300 genofonda zirgi). Runājot par nozares attīstību, jāsāk ar elementārām audzētāju un organizāciju diskusijām, jo šobrīd ir sajūta, ka esam viens no otra pārāk tālu. Organizācijas skatās ar šķību aci uz audzētāju vēlmēm un audzētāji uz organizācijām. Atslēgas vārdi - regulāra komunikācija, sadarbība un viedokļu apmaiņa, lai rastu risinājumus kopējām ķibelēm.

    20. februāris, 2014 @ 10.38
  • AAA

    AAA Rosalinda, Tieši par to jau es arī runāju. Tiem neiejātajiem 3gadniekiem nav tirgus diemžēl pie mums. Audzētājam tad jākooperējas ar sportistiem/treneriem, lai tas zirgu tirgus atdzīvojas. Diemžēl kumeļa piedzimšana ir tikai puse no uzvaras. Kamēr nepiedāvās to preci ko grib patērētājs - būs vien labie jaunzirgi jāatdot skandināviem par 3 kapeikām.

    20. februāris, 2014 @ 11.37
    • Rosalinda

      Rosalinda » AAA Nav jau ar ko "kooperēties", ir jau vairākkārt mēģināts!!!!Ja gribi iedzīvoties miiilzīgās poblēmās, tad dod vien savu zirgu prom no mājām uz kādu sporta stalli. Un ne jau man vienai ir negatīva pieredze no šādas "sadarbības", tāda ir loti daudziem audzētājiem. :(

      20. februāris, 2014 @ 11.43
    • Rosalinda

      Rosalinda » AAA AAA rakstīja: "Diemžēl kumeļa piedzimšana ir tikai puse no uzvaras. Kamēr nepiedāvās to preci ko grib patērētājs - būs vien labie jaunzirgi jāatdot skandināviem par 3 kapeikām." Teikšu mazliet savādāk - audzētājs nedabū to savu likumīgo "pusi no uzvaras", bet PIGU, ja sportisti/treneri viņa audzējumu muļļā 2 gadus un "norok". Tad tomēr tās 3 kapeikas ir vismaz kaut kas... :(

      20. februāris, 2014 @ 12.34
  • AAA

    AAA Tad man ir tikai viens jautājums: kam tie zirgi tiek audzēti- ja nav, kas strādā un nav kas pērk?!?

    20. februāris, 2014 @ 11.48
    • Rosalinda

      Rosalinda » AAA Labs jautājums... te kaut kur augstāk kāds teica, ka reiz pienāk gals arī entuziasmam. Šobrīd man ir palikuši vairs tikai 9 zirgi ganāmpulkā. Labākie no labākajiem un viens zoobrāķis, kam došu mūža maizi, jo tā ir mana atbildība. 2 gadus jau nelecinu kēves. LABAS ķēves, bet vēl roka neceļas pārdot. Ja nu tomēr vēl kādreiz aplecināt, jo kumeļi loti kvalitatīvi, bez eksterjera kļūdām, perspektīvi, JA tiks labās rokās uz trenēšanu. Cerība mirst pēdējā.

      20. februāris, 2014 @ 12.01
  • IevaLL

    IevaLL Mīļie ļaudis! Cik saprotu, Jūs visi vairāk vai mazāk esat saistīti ar zirgiem. Paretam ielūkojoties šajā forumā mani pārsteidz, nu kur tik kašķīgi, nenovīdīgi cilvēki pie mums var būt. Tik indes pilni, ļauni komentāri, ka vārdu trūkst. Pēc manas pieredzes, jebkurš dzīvnieks- vēl jo vairāk zirgs- mūs māca līdzcietībai, iejūtībai, sapratnei. Ja man būtu zirgs- nevienu no Jums plintes šāviena attālumā viņa tuvumā nelaistu.

    25. aprīlis, 2014 @ 13.10
    • madara

      madara » IevaLL :) paldies Ieva. ceru neviens šo neuztvers kā pārmetumu, bet aizdomāsies, kas noskrējis dzīvē šķersām, ka gribas tik ļoti kašķēties. uznāk, man arī uznāk:) bet - lai pavasaris silda prātus, apdāvina ar superjauku laiku ko pavadīt laukā- pie zirgiem, un panākumus ikviena izvēlētajā "zirgjomā" :)

      25. aprīlis, 2014 @ 15.26
    • kate

      kate » IevaLL Bieži pamatā visam ir nauda! Ja nopērc zirgu no blakus staļļa,tad esošajā stallī solā,ka lauzīsi kaklu. Un tas skar pat bērnus. Zirdziniekos kā pozitīvos cilvēkos sen esmu vīlusies, Ir,protams, izņēmumi. Bieži tas pozitīvais,ko gūsti no zirgiem, aizēnojas,ja sāc iesaistīties sacensībās,jo sākas cīņa par zirgiem, segliem utt. Aiz smaidošiem treneriem slēpjas alkatīgi uzņēmēji...

      26. aprīlis, 2014 @ 20.48
    • bubis

      bubis » IevaLL Kate...a Tu padalies,kurā sporta veidā tā nav? :)

      26. aprīlis, 2014 @ 22.45
    • termoss

      termoss » IevaLL Šahā :D

      27. aprīlis, 2014 @ 7.52
  • vētra

    vētra Bet tas taču ir tikai normāli,ka cilvēki kašķējas.Tas ir viņu dabā. Tepat saulainajā Spānijā vecie zirdzinieki norej ienācēju,kas audzē izcilus spāņu zirgus ar vecajām asinīm.Tāpēc šo vajag apriet.REJĀS VISUR,VIENALGA VAI TĀ IR AUTOPĀRVADĀTĀJU SFĒRA,SUŅINIEKIE VAI ĶIMEŅAUDZĒTĀJI.Galvenais lai no tā visa rastos spīts un vēlme pierādīt ka esam labākie :D

    25. aprīlis, 2014 @ 21.53
  • FB_1845746699

    Evita Baradovska Strīdos dzimst patiesība. Daudzas labas lietas, esmu kaislīgi noliegusi un brēkusi, ka nekad un nemūžam. Paiet laiks un skatos, ka šīs lietas un darbības nemanāmi ienākušas manā ikdienā.

    26. aprīlis, 2014 @ 8.01
    • madara

      madara » Evita Baradovska par to jau ir stāsts- strīds ir emocijas, kurās "aizveras" klapes, un ieslēdzas liela daļa "manas taisnības". tajā mirklī, kad cilvēks pārkāpj pāri šaj emocijai- acis ir vaļā, un strīds neveidojas- tikai veselīga viedokļu apmaiņa, kuras laikā spēj analizēt jauno informāciju, nevis to uz reiz noliegt:D laikam par daudz esmu mācījusies konfliktpsiholoģiju, un neizprotu "strīda kaifu":D jauku pavasari:) kam vajag- lai ir strīdi:D kam nevajaga- tad nav ko te lasīt komentārus:D tas, protams, sarkasms:)

      26. aprīlis, 2014 @ 9.55
  • bubis

    bubis Es arī šajos kašķos nekā tāda nesaskatu.Nu ja patiešām ir par traku un kāda grupa vai atsevišķs indivīds pārāk uzcepās,tad diskusiju vienkārši noslēdz un miers.Pāriet kaislības un viss rit savu gaitu.Ja man diskusija nepatīk,es vienkārši neiesaistos.Pa lielam nav tie zirdzinieki tik briesmīgi,ka sava zirga tuvumā nelaižami šāviena attālumā.Parejās,parejās,bet ja notiek nelaime-mēs esam tomēr ļoti cilvēcīgi un izpalīdzīgi,to nu es toč esmu pārliecinājusies ne vienreiz vien :)

    26. aprīlis, 2014 @ 14.24
  • Anna

    Anna Pat ja reizem kashki iet pari pieklajibas robezhai, tomer lauj visiem iesaistitajiem paust savu skatupunktu. Un mazliet asaakaa nots ir ta, kas izprovoce dazhus klusetajus ari paust savu, atshkirigo viedokli un pieredzi.

    26. aprīlis, 2014 @ 15.31
  • AMATIERIS

    AMATIERIS Lasot visus šos strīdus un komentārus sapratu,ka Latvijā zirgaudzētāju vēl ir diezgan daudz,un tas jauki.Ar tiem zirgiem ir tāpat kā ar visu pārējo-vienam patīk meita otram kleita.Man VECĀ Latvijas zirgu šķirne patika un vēl jopropjām patīk.Ja mēs sacensībās lecam tā kā pašlaik tad startējot tikai ar genofondu mūsu rezultāti būtu daudz augstāki.(es nerunāju par Pasaules čempionāta mačiem)Izvēloties pareizo ģenētisko krustošanu varam iegūt ļoti labus,darbspējīgus un skaistus zirgus.Pēc manām domām zirgs pirmkārt ir domāts darbam-vienalga vai tā ir braukšana,iejāde vai konkūrs,kas nu kuram padodās.

    14. maijs, 2014 @ 15.08

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase