21. janvāris, 2014 | Barošana

Teorētiski, gan zirgu, gan cilvēku svara menedžments ir vienkāršs – tā apgalvo doktore Taņa Kubita (Tania Cubitt): Ēd mazāk, sporto vairāk un zaudē svaru.
Neskatoties uz to, aptaukošanās turpina būt nopietna problēma ne tikai zirgiem, bet arī viņu saimniekiem. Aptuveni 70% no visiem pieaugušajiem, kas dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs, ir vai nu liekais svars, vai nu ievērojama, pat bīstama aptaukošanās. T. Kubita norāda, ka pētījumos pierādīts: liekais svars konstatēts aptuveni 32%-62% pārbaudīto zirgu. Ja reiz svara menedžmenta pamati ir tik vienkārši, kāpēc gan šī pieeja tomēr nestrādā?
T. Kubita, kas ir zirgu uztura speciāliste Darba Zirgu Uztura centrā Veiserā, Aidaho štatā, 2013.gada Alltech Symposium konferencē, kas noritēja no 19. līdz 22.maijam, prezentēja lekciju par zirgu aptaukošanās kontroles iespējām.
Liekā svara problēmām ir dažādi iemesli, sākot no ģenētiskiem cēloņiem, līdz pat ārkārtīgi augstai rupjās barības kvalitātei (zirgi evolūcijas ceļā nav piemērojušies leknas, zaļas zāles ēšanai, bet gan trūcīgākas, šķiedrvielām bagātas rupjās barības izmantošanai uzturā), kā arī fiziskās slodzes trūkumam. Jāņem vērā, ka liekais svars bieži ir cēlonis daudzām nopietnām veselības problēmām, ieskaitot insulīna rezistenci, hroniskus iekaisumus, oksidatīvo stresu un, iespējams, pat saīsinātu dzīves ilgumu.
Ir novērots, ka zirgi ar lieko svaru piedzīvo vairāk veselības problēmu, nekā tie, kas ir pārāk tievi. Ņemot vērā šo faktu, liekā svara kontrolei un novēršanai vajadzētu būt jebkura zirgu īpašnieka prioritāšu augšgalā.
T. Kubita apgalvo, ka, neskatoties uz to, viena no galvenajām problēmām, kas veicina zirgu aptaukošanos, ir paši zirgu īpašnieki.
“Īpašnieki lielā mērā nepietiekami novērtē sava zirga svaru, ķermeņa kondīcijas skalas un kakla tauku nogulsnējumu skalas punktu skaitu,” norāda Kubita. Papildus tam, zirgu īpašniekiem piemīt tendence pārprast vairākus nozīmīgus, ar zirgu svaru saistītus faktorus, ieskaitot:
Zirga nodarbinātības līmeni: T. Kubita uzsver, ka cilvēki lielākoties pārvērtē, cik liela slodze ir viņu zirgiem. Ja īpašnieki savus zirgus baro, pamatojoties uz pieņēmumu par to, cik liela ir viņu slodze, tad, salīdzinot ar zirgu faktisko slodzi, dzīvnieki, visticamāk, tiek pārbaroti. Auļošanas sacīkšu un augstākā līmeņa trīscīņas zirgiem viņu lielās slodzes dēļ bieži vien piemīt ļoti augstas enerģijas prasības, savukārt apvidus izjāžu un hobija zirgiem nepieciešams uzņemt daudz mazāk enerģijas.
T. Kubita norāda, ka zirgu uztura speciālisti, novērtējot zirga uztura prasības, neuztver atšķirīgi dažādās jāšanas sporta disciplīnas. Tā vietā, visas disciplīnas tiek vērtētas vienlīdzīgi. Attiecīgi, lai arī augsta līmeņa iejādes zirgs savā disciplīnā var strādāt tiešām smagi, viņa darba apjoms būs vērtējams kā viduvējs, salīdzinot ar aktīvu auļotāju vai polo poniju. Zirgu īpašniekiem būtu ļoti svarīgi to apgūt, izvērtējot savu zirgu enerģijas prasības. Neesat pārliecināts, kā pareizi novērtēt savu zirgu? Tādā gadījumā labāk konsultējieties ar vetārstu vai zirgu uztura speciālistu, lai to noskaidrotu.
Kā izskatās “pieci” deviņu punktu ķermeņa kondīcijas skalā. Konferences dalībniekiem tika demonstrēts attēls ar zirgu, kura svars ir veselīgs un atbilstošs piektajai pakāpei ķermeņa kondīcijas skalā
Rādot šo pašu attēlu T. Kubitas klientiem, daudzi bija atzinuši, ka šim zirgam vajadzētu uzbaroties. Taču zirgam, kurš atrodas piektajā ķermeņa kondīcijas skalas punktā (raksturojamā kā „vidējā”), balstoties uz šobrīd vispārpieņemto ķermeņa kondīcijas novērtēšanas sistēmu, mugura ir plakana, bez padziļinājuma viduslīnijā starp muguras pusēm, ribas ārēji nav redzamas, taču ir viegli sajūtamas, astes sakne ir nedaudz mīksta un padodas spiedienam, skausts ir noapaļots un neatklāj skriemeļus, bet pleci un kakls vienmērīgi saplūst ar pārējo ķermeni.
Sīkāk par zirga ķermeņa kondīcijas deviņu punktu skalu: http://www.equisearch.com/horses_care/health/anatomy/body_condition_score_123009/
Cik daudz barības zirgs patiesībā apēd. Zirgu īpašnieki izmanto praktiski jebko, lai „izmērītu” sava zirga maltītes apjomu – speciālos kausus, kafijas kārbas, saldējuma traukus… Taču vienīgais veids, kā patiešām pārliecināties, cik daudz barības zirgs apēd, ir viņa maltītes nosvērt.
Barības veidi. Piemēram, lai arī barības ar zemu ogļhidrātu saturu ir potenciāli noderīgas barojot zirgus ar lieko svaru, tās nav līdzvērtīgas barībām ar zemu kaloriju skaitu. Lai no barības ar zemu ogļhidrātu saturu zirgs varētu gūt nepieciešamo dienas minerālvielu devu, dienā viņam vajadzētu apēst pat aptuveni divus kilogramus šīs barības, taču tas nozīmē, ka zirgam ar lieko svaru nāktos uzņemt vairāk kalorijas, nekā nepieciešams, lai iegūtu nepieciešamās minerālvielas un vitamīnus. Lielākajā daļā gadījumu zirgiem ar lieko svaru daudz piemērotāki ir granulēti uztura balanseri, kas zirgu var nodrošināt ar nepieciešamajām aminoskābēm, vitamīniem un minerālvielām, izvairoties no pārlieka kaloriju daudzuma. Papildus jautājumu gadījumā, padomu spēs sniegt Jūsu zirga veterinārārsts vai uztura speciālists.
Ko tieši nozīmē „viena saujiņa”. Patiesībā „viena saujiņa” var nozīmēt daudz vairāk, nekā liekas daudziem zirgu īpašniekiem. Piemēram, īpašnieks savam zirgam pasniedz „saujiņu” senioru barības no rīta un tik pat daudz vakarā. Katra „saujiņa” visdrīzāk sver aptuveni 250g, kas nozīmē, ka kopumā zirgs apēd aptuveni puskilogramu spēkbarības dienā. Puskilograms senioru barības satur aptuveni 1.3 megakalorijas (vienā megakalorijā ir 1000 kaloriju), līdz ar to, gadā šis zirgs uzņemtu aptuveni 474 megakalorijas un tādēļ varētu pieņemties svarā par aptuveni 21 kilogramu – vienu ķermeņa kondīcijas skalas punktu – gadā. Tas viss no „vienas saujiņas” barības no rīta un vakarā!
T. Kubita uzsver, cik svarīga ir īpašnieku izglītošana, lai labotu šos kļūdainos pieņēmumus un piedāvā risinājumus cīņai ar zirgu liekā svara problēmām.
Ideāla zirgu barība satur zemus enerģijas rādītājus, maz cietes un cukura, lai ierobežotu uzņemto kaloriju daudzumu; adekvātu proteīna līmeni, lai novērstu muskuļu masas sarukšanu; piemērotu vitamīnu un minerālvielu koncentrāciju nepieciešamās dienas devas uzņemšanai; un daudz šķiedrvielu, lai veicinātu veselīgu gremošanu un palīdzētu zirgiem ar lieko svaru to zaudēt.
T. Kubita sniedz vērtīgus padomus zirgu īpašniekiem:
- Pēc iespējas paildziniet laiku, kuru zirgs pavada gremojot pārtiku, lai atdarinātu viņu dabiskos ēšanas paradumus. Apsveriet iespēju izmantot barotavas – siena tīklus, īpašas siles – gan rupjās barības, gan spēkbarības pasniegšanai.
- Mēģiniet panākt, lai zirga uzņemtais rupjās barības apjoms dienā sasniegtu aptuveni 1.2 līdz 1.5% no zirga ķermeņa svara. Nekad nebarojiet mazāk rupjās barības par 1% no zirga ķermeņa svara, jo tas var izraisīt nopietnas veselības problēmas, piemēram, resnās zarnas disfunkciju, kuņģa čūlu veidošanos un stereotipiskās uzvedības (kuru bieži dēvē par „niķiem”) attīstību.
- Ja zirgam ir ievērojams liekais svars, T. Kubita iesaka tam izbarot rupjo barību ar zemu uzturvērtību, lai ierobežotu viņu uzņemto kaloriju daudzumu, taču ir vēlams izvairīties no salmu izbarošanas. Ja siens netiek laboratoriski pārbaudīts, var būt grūti noteikt, kuram sienam ir zema uzturvērtība, taču tipiska vizuālā pazīme ir stiebrains, rupji šķiedrots siens, pretstatā sulīgi zaļam un ļoti mīkstam. Ir svarīgi, lai zirgu īpašnieki iemācītos atšķirt uzturvērtību no kvalitātes. Sliktas kvalitātes siens vienmēr ir līdzīgs – tajā ir daudz nezāļu, putekļu, pelējuma utt. Jūsu zirgam ir nepieciešams tikai labas kvalitātes siens. Rupjā barība ar zemu uzturvērtību var būt vislabākās kvalitātes barība Jūsu zirgam, ja viņam ir liekais svars un nosliece uz laminītu, taču tā būs pārāk mazvērtīga tievai, laktējošai vaislas ķēvei.
- Neaizmirstiet par fizisko slodzi! Ierobežojumiem uzturā un diētām ir cieši jāsadarbojas ar fizisko slodzi. Ja zirgam ar lieko svaru trūkst fiziskā tonusa, sāciet treniņus pamazām un pakāpeniski uzlabojiet sava zirga formu.
- Nekad nemēģiniet samazināt sava zirga svaru par vairāk kā 1% no kopējā svara nedēļā. Labāk mērķējiet uz svara zudumu 0.5% apmērā no kopējā svara nedēļā.
Nobeigumā, T. Kubita iesaka zirgu īpašniekiem attīstīt citu redzējumu, kad runa ir par zirgu liekā svara novērtēšanu. Kad lielākā daļa cilvēku dzird jēdzienu „slikti barots”, viņi uzreiz domā par tievu, izsalkušu vai nobadinātu zirgu. Taču tik pat labi tas ir attiecināms uz pārbarotiem un resniem zirgiem – viss ir atkarīgs no mūsu uztveres.
Laura Krastiņa