Vai zirgiem mēdz sāpēt galva?

Ikviens no mums zina, ko nozīmē galvassāpes. Pirmajā brīdī liekas vienkāršs jautājums – vai zirgiem arī var būt galvassāpes? Sīkāk iedziļinoties, šī tēma izrādās krietni plašāka un sarežģītāka: vetārstiem iemesls parunāties par simptomiem, iemesliem un ārstēšanu.

Eksistē 37 dažādi galvassāpju veidi, kurus jūs paši varat ārstēt – visiem ir savs risinājums. Protams, šo reklāmas saukli zina daudzi, jo ne velti galvassāpes dēvē par „tautas slimību”. Ikviens savā mūžā kaut reizi ir jutis durošas, velkošas, spiedošas sāpes galvā. Bieži tās var apklusināt ar kādu pretsāpju tableti, daži pacienti gan cieš no hroniskām galvassāpēm. Migrēnas slimniekiem nākas pārciest sāpes, kas līdzinās elektrošokam vai urbšanai caur galvai. Kurš jātnieks gan gribētu iedomāties, ka viņa zirgs varētu just ko līdzīgu? Tomēr tas ir visnotaļ iespējams!

Cilvēkiem galvassāpes var izraisīt neskaitāmi iemesli: zobu problēmas, sasprindzinājums, pārpūle, stress. Kā tas ir ar zirgiem? Vispirms jāuzdod jautājums, kā tieši zirgi izjūt sāpes. Ir grūti izmērīt, cik spēcīgas vai nepanesamas sāpes zirgi izjūt. Dr. Kajs Krelings no Bingervaldes Veterinārās klīnikas Vācijā zina teikt, ka zirgi pauž sāpju simptomus tikai ārkārtas gadījumos: „Uz mazākām sāpītēm zirgi bieži vien nemaz nereaģē”.

Sāp galva vai smadzenes?

Ir maldīgs uzskats, ka tikai tādēļ, ka zirgs sāpes neizrāda acīmredzami, tad viņš no tām necieš vispār. Barā dzīvnieki viens otram nespēj palīdzēt remdēt sāpes, līdz ar to viņiem arī nav iemesla „čīkstēt”, tā uzskata zinātnieki. Savvaļā tādi dzīvnieki ātri vien kļūtu par plēsēju upuri, ja atklāti izrādītu savus trūkumus. Ja zirgs cieš no spēcīgām sāpēm, tad viņam novērojama t.s. „sāpju sejas izteiksme”. Šajā ziņā zinātnieki ir vienisprātis ar vetārstiem – zirgs šādā stāvoklī atglauž ausis, savelk uz augšu nāsis, atvāž apakšlūpu uz priekšu un sasprindzina galvas muskulatūru. Acis ir puspievērtas, zirgs izskatās apātisks. Sāpes dzīvniekam ir teju vai „sejā rakstītas”.

Dr. Klemenss Kampmans, Vālštedes Veterinārās klīnikas vadītājs ir pārliecināts, ka zirgiem var būt galvassāpes. Viņa definīcija ir plašāka: „Par galvassāpēm zirgam var uzskatīt visus sāpīgos procesus, kas norisinās zirga galvā vai uz tās. Piemēram, galvassāpes var izpausties kā zobu problēmas, akūts acs iekaisums vai arī žokļa kaula lūzumi”. Šīs slimības bez izņēmuma zirgam ir sāpīgas, un, tā kā sāpju iemesls ir lokalizējams galvas rajonā, attiecīgi uzskata, ka zirgam ir galvassāpes. Izklausās loģiski, bet tam it kā nav sakara ar cilvēkiem pierasto galvassāpju izpratni. Dr. Krelings atbild konkrētāk: „Esmu pārliecināts, ka zirgiem var būt galvassāpes noteiktās situācijās. Tikai zirga smadzenes ir ievērojami mazākas kā cilvēkam un tādēļ ne tik jūtīgas”. Salīdzinājumam – pieauguša cilvēka smadzenes sver ap 1,5 kg, savukārt siltasiņu zirga smadzenes – tikai 500 gramus. „Visticamāk, galvassāpes neizpaužas ar tādu  pašu intensitāti kā cilvēkiem”, piemetina Krelings. Dr. Dirks Lebelts, Havellandas zirgu klīnikas vadītājs trāpa naglai uz galvas: „Zirgiem var būt galvassāpes, taču rodas jautājums, ko zirgam vispār nozīmē sāpes un kā viņš tās izjūt. Viņš jau nevar mums pateikt, kas tieši viņam sāp un jo vairāk – cik ļoti!”. Lebelts šajā jautājumā atsaucas uz t.s. analoģijas secinājumu – viņš pārnes principus no vienas sugas, kurai ir zināma slimība un tās simptomi, uz citu sugu, līdz ar to pieņēmums, ka zirgiem, tāpat kā cilvēkiem, var būt galvassāpes, ir visnotaļ pamatots. Dr. Daniela Kamphauzena, Vācijas Jāšanas Sporta Federācijas vadošā vetārste un licencēta osteoterapeite apraksta, kā zirgi izrāda galvassāpes: „Daži zirgi cenšas spēcīgi piespiest galvu pie cilvēka klāt, kad grib tos izvest no boksa, piemēram. Mēs jau arī mēdzam piespiest plaukstu pie pieres, kad mums tur sāp”. Tomēr no šādas uzvedības vien vēl nevar uzstādīt diagnozi. „Par galvassāpēm var tikai nojaust, ja zirga uzvedība ir ļoti netipiska. Daži zirgi mēdz piespiest galvu, kad tos glāsta vai kopj, vai kad tiem ir mīlīgs noskaņojums. Citi savukārt ar galvu ielien tumšā kaktā, jo tāpat kā cilvēki, ir jūtīgi pret gaismu, kad tiem sāp galva”. Ja zirgs šādos apstākļos pretojas, kas viņam ir neraksturīgi, iemauktu uzlikšanai un izrāda nevēlēšanos kustēties, tad aizdomām par galvassāpēm ir pamats.

Kratīšanas simptomi

Vetārsts Dr. Krelings min spēcīgu un nekontrolētu galvas kratīšanu, t.s. Head-shaking, kā viennozīmīgu norādi par to, ka zirga galvā kaut kas nav kārtībā. „Ja galvas kratīšana jāšanas laikā tikai pastiprinās, var būt runa arī par galvassāpēm. Kustības, piepūle un ar to saistītā intensīvākā elpošana papildus saasina sāpes smadzenēs. Ja zirgs mēģina treniņa laikā pakasīt galvu gar manēžas bortu vai malu, ceļas divkājās un pretojas jātnieka komandām, darbs ir jāpārtrauc. Visticamāk, zirgs izjūt spēcīgas sāpes smadzenēs”.

Dirks Lebelts gan ir uzmanīgāks: „Nav nekādu pamatotu pētījumu vai konkrētu norāžu, kas ļautu viennozīmīgi konstatēt galvassāpes zirgam. Lielākā daļa apgalvojumu ir balstīti uz pieņēmumiem”. Tomēr galvas kratīšanu arī viņš uzskata par skaidru pazīmi tam, ka zirgs cieš no sāpēm, lai gan šajā situācijā nevajadzētu izdarīt pārsteidzīgus secinājumus. Tikai tad, ja zirgs ilgākā laika periodā nekontrolēti un bez redzama pamatojuma krata galvu, var runāt par „head-shaking” sindromu; turklāt jāņem vērā, ka vasarā, kad apkārt ir vairāk knišļu, ar galvu kratīt var katrs zirgs, kuru tie kaitina.

Iemeslu meklējumos

„Galvassāpēm var būt dažādi iemesli. Tipiskākie izraisītāji ir iekaisumi, lūzumi vai citas sāpīgas izmaiņas zirga galvā. Tās var konstatēt ar rentgena uzņēmumu, endoskopijas, scintigrāfijas vai arī datortomogrāfijas palīdzību”, stāsta Klemenss Kampmans. Kajs Krelings vairāk koncentrējas uz smadzeņu sāpēm: „No cilvēku medicīnas mēs zinām, ka ir t.s. trīszaru nerva iekaisums. Tā skartajiem zirgiem ir spēcīgas sāpes smadzenes un purna daļā, kuras var izraisīt pat nelieli ārējie kairinātāji, piemēram, gremošana vai gaisma. Reizēm pietiek jau ar nelielu vēja pūsmu attiecīgajā vietā, t.s. stimulu, lai izraisītu spēcīgu sāpju lēkmi. Šāda slimības norise ir novērojama arī zirgiem”. Vetārsti uzskata, ka trīszaru nerva iekaisums ir galvenais „head-shaking” sindroma iemesls. Tā kā šī nerva reakcija cilvēku smadzenēs izraisa neciešamas sāpes, var pieņemt, ka zirgi cieš no līdzīgām mokām.

Ne katram īpašniekam, kura zirgs pakrata galvu, uzreiz būtu jāceļ trauksme. ASV zinātnieki ir noskaidrojuši, ka galvas kratīšanu kā tādu var izraisīt 60 dažādi iemesli, ieskaitot ausu ērcītes. Dr. Kampmans norāda, ka zirgi mēdz pretoties jātniekam arī, ja tiem ir problēmas ar zobiem. Zirgiem, kas cieš no trīszaru nerva iekaisuma, stimuls var izraisīt vieglākajā gadījumā deguna niezēšanu, bet sliktākajā gadījumā – spēcīgas galvassāpes. Zirga dabiskais reflekss šādā situācijā ir kratīt galvu. Zirgs šo refleksu nespēj apspiest, tāpat kā cilvēks nespēj īsti apspiest vēlmi šķaudīt. Slimībai progresējot, sāpes paliek arvien spēcīgākas un arī galvas kratīšana paliek intensīvāka. Kajs Krelings uzskata, ka lielākai daļai šādu dzīvnieku palīdzēt nevar, bet tikai atbrīvot no viņu ciešanām.

Viena slimība, daudzi ceļi

Tomēr dažos gadījumos ir pierādījies, ka panākumus var gūt ar dažādām ārstēšanas metodēm no cilvēku medicīnas jomas. „Problēma slēpjas tajā, ka šie medikamenti zirgiem nav atļauti”, piemetina Krelings. Dirks Lebelts iebilst: „Ar Cyproheptadin zālēm no cilvēku medicīnas jomas ir iespējams 70% gadījumu samazināt simptomu izpausmes, tomēr tikai tik ilgi, kamēr zāles tiek lietotas. Turklāt katram medikamentam, kuram ir noteikta iedarbība, ir arī savi blakusefekti”. Piemēram, augstāk minētais Cyproheptadin ir saistīts ar kolikveidīgiem simptomiem. Šāds ārstēšanas veids arī nav piemērots kaujamiem zirgiem, kā arī sporta zirgiem dopinga apsvērumu dēļ.

Trīszaru nerva kairinājuma gadījumā zirgu īpašnieki var mēģināt ar ārējiem faktoriem, kas izraisa pārspīlētu reakciju, ikdienā to pavājināt: „Ja zirgs tikai slodzes un piepūles apstākļos reaģē ar lēkmēm, to vēl var izmantot kā hobija zirgu vai ļaut tam pavadīt dzīvi kā ganību rotājumam”, uzskata Lebelts. Ja sāpes izraisa stress, zirga īpašniekam jāmaina dzīvnieka turēšanas apstākļi, jāsamazina ikdienā jūtamais stress. Ja galvassāpes izraisa gaismas kairinātāji, zirga acis un degunu, it īpaši taustes matiņus, var nosegt ar tādu kā pretmušu masku. Sacensībās gan tādu lietot ir aizliegts: „Jāšanas Federācijas pamatojums ir loģisks- sportā drīkst piedalīties tikai ar veseliem dzīvniekiem. Zirgs ar trīszaru nerva iekaisumu nav vesels”.

Trīszaru nerva iekaisuma iemesls līdz šim nav noskaidrots. Lebelts skaidro, kādi ir vetārstu pieņēmumi: „Trauma, piemēram, kritiens, var būt izraisītājs. Daudzos gadījumos galvas kratīšana sākas kā no zila gaisa”. Ir mēģināts slimību ārstēt un apkarot ne tikai ar medikamentiem – centieni neitralizēt šo nervu un līdz ar to sāpes operācijas ceļā, gan ir beigušies ar dažādiem rezultātiem. „Vienai zinātnieku grupai no Anglijas izdevies ar ķīmisko vielu pielietošanu panākt jūtīgā nerva blokādi”, min Lebelts. Iepriekšējie mēģinājumi nervu pārgriezt noveda pie vairākkārtējiem iekaisumiem nerva saknē, un tikai vēl pasliktināja zirga izjustās sāpes. Tā kā tikai dažiem no skartajiem nervu zariem var droši piekļūt, šādas operācijas ir ļoti riskantas. „Visas operatīvās iespējas trīszaru nerva iekaisuma ārstēšanā zirgiem atrodas vēl izpētes stadijā”, apgalvo Lebelts. Atsevišķos gadījumos ir jādomā vispirms par zirga labklājību, lai gan īpašnieki atrodas neapskaužamā situācijā starp diviem krēsliem – ļaut zirgam dzīvot ar šo slimību, vai arī atbrīvot to no mocībām.

Trīszaru nerva iekaisums gan ir viens no smagākajiem iemesliem, kas izraisa galvassāpes, bet par laimi arī tas ir ļoti reti sastopams. Galvassāpēm ir vēl vesela virkne citu iemeslu. Cilvēks var just spiedienu galvā, piemēram, saaukstēšanās, kakla sasprindzinājuma, stresa, miega vai šķidruma trūkuma apstākļos. Vai šādi apstākļi var izraisīt sāpes arī zirgiem? Tāpat arī valda pieņēmums, ka galvassāpes var izraisīt smadzeņu audzēji, kas spiež uz smadzenēm, bet Krelings gan mierina: „Smadzeņu audzēji zirgam ir teorētiski iespējami, bet praktiski maz ticami. Vismaz es savas prakses laikā nespēju atcerēties, ka kādam zirgam būtu konstatēts šāds audzējs”.

Galva kā spainis, deguns ciet…

Cilvēkiem ir pazīstama sajūta, kad ir piemeklējusi kārtīga saaukstēšanās – deguns ir ciet, elpošana apgrūtināta, skābekļa trūkums izraisa galvassāpes. Vai zirgiem ir līdzīgi? Krelings skaidro: „Kad zirgs ir saaukstējies, viņš jūtas nelāgi un apātiski. Ja tam vēl pievienojas drudzis, zirga darbaspējas ir ievērojami ierobežotas. Var būt arī, ka šādos apstākļos viņš izjūt galvassāpes. Tomēr primāri zirgam saaukstēšanās gadījumā lielākās problēmas sagādā tieši drudzis”.

Cietais rieksts

Pēc kritiena vai sitiena pa galvu vēl vairākas stundas pēc tam jūtamas sāpes galvā. Smadzeņu satricinājuma gadījumā galva var sāpēt pat vairākas dienas pēc tam. Daniela Kamphauzena atceras kādu gadījumu, kad pārlieku enerģisks zirgs aplokā paslīdēja un krita, un vēlāk izrādīja galvas traumas pazīmes. „Zirgs nevēlējās kustēties, galvu bija iebāzis tumšā kaktā. Arī barībai viņš nepieskārās. Es pieņemu, ka viņam sāpēja galva”. Dirks Lebelts spēj gluži labi iztēloties, ka zirgam var sāpēt galva, ja viņš to ir atsitis: „Tomēr tas ir tikai pieņēmums. Ja reiz cilvēkam smadzeņu satricinājuma gadījumā sāp galva, arī zirgam var būt līdzīgi”. Dr. Krelings stāsta, kādas ir pazīmes, kas liecina, ka zirgam varētu būt smadzeņu satricinājums: „Ja pēc kritiena zirgam ir problēmas ar līdzsvaru, ja tas zvārojas un guļas zemē, var būt runa par smadzeņu satricinājumu. Iespējamas ir arī galvassāpes”. Šādā gadījumā nekavējoties ir jāizsauc veterinārārsts.

Spiež galvu

Cilvēkiem nereti galvassāpes izraisa pārāk mazas un šauras ķiveres nēsāšana. Zirgam tas būtu līdzvērtīgi pārāk maziem un ciešiem iemauktiem. Zirgu osteoterapeite Daniela Kamphauzena apstiprina šīs aizdomas: „Ja pierene ir pārāk šaura, tā rada nepārtrauktu spiedienu uz ausu pamatni. Zirgs vairs nespēj pakustināt ausis. Mēģinot uzlikt iemauktus, tas reaģē noraidoši, pat var kratīt galvu”. Ja ir aizdomas par saspiestu galvu, jānomaina spiedošās iemauktu daļas.

Galīgi sasprindzis

Masieriem, akupunktūras un fizioterapijas speciālistiem darba ir pilnas rokas – nereti tiem nākas mazināt galvassāpes, ko izraisa savilkta spranda. Vai zirgiem ir līdzīgi? Dr. Daniela Kamphauzena nevar sniegt viennozīmīgu atbildi uz šo jautājumu- var tikai minēt, vai kakla sasprindzinājums zirgam var izraisīt galvassāpes. Fakts ir, ka tos ir jāārstē. Priekšnosacījums ir vispirms konstatēt sasprindzinājumus vai muskuļu savilkumus. Vetārste iesaka pārbaudīt zirga kustīgumu: „Ar kāruma palīdzību varam iekārdināt zirgu un pārbaudīt, vai viņš spēj pagriezt galvu un kaklu seglu vietas virzienā”. Ja zirgam ir grūti izpildīt šādu kustību, vajadzētu vērsties pie vetārsta. Ja stīvumu izraisa tikai saspringums vai pēc slodzes sāpoši muskuļi, tas vēl ir gana nekaitīgi, taču tikpat labi iemesls var būt nervu iekaisums vai kaulu lūzumi.

Panacejas?

Cilvēks nereti domā  – ja reiz šis līdzeklis man palīdzēja sāpes remdēt, tad derēs arī zirgam! Aplami! Ja zirgam iedosiet tableti pret galvassāpēm no mājas aptieciņas, tas var beigties arī letāli. Klemenss Kampmans absolūti brīdina no tā: „Aspirīns ir piemērots tikai cilvēkiem. Zirgam šis medikaments var izraisīt problēmas ar nierēm”. Dr. Kamphauzena savukārt ārstē zirgu sāpes, izmantojot akupunktūru. Viņa ir pārliecināta, ka ārstēšanai ar nelielajām adatām ir tādi paši panākumi kā sāpes mazinošajiem medikamentiem. Dr. Lebelts norāda gan, ka trīszaru nerva iekaisuma gadījumā klasiskiem pretsāpju līdzekļiem vai akupunktūrai nebūs nekādas ietekmes.

Zirga galvassāpju tēma ir plašs lauciņš, kas vēl ir maz izpētīts. Tām ir neskaitāmi iemesli, izraisītāji un faktori, un pat cilvēku medicīnā vēl nav noskaidrots viens kopējais galvassāpju vaininieks. Pētījumi ir procesā, bet uz revolucionāriem atklājumiem vēl jāgaida. Tikmēr jātniekiem jābūt vērīgiem un zināmos apstākļos jāpavaicā sev – kā es justos šādā gadījumā?

Avots: Reiter Revue, materiālu sagatavoja Sigita Eitcena