11. decembris, 2013 | Vispārīgi
Zirgam kustības ir nepieciešamas visu gadu, neatkarīgi no laika apstākļiem. Regulāra kustību programma uzlabos zirga apetīti, tonizēs tā muskuļus, palielinās plaušu un sirds kapacitāti, kā arī attīstīs zirga refleksus un koordināciju.
Kustības ir svarīgas, jo veicina asinsriti, kā arī uzlabo kaulu, locītavu, saišu un nagu izturību. Kustības tonizē muskuļus un locītavas, tāpēc samazinās risks iegūt traumas.
Ļaujiet zirgam regulāri spēlēties aplokos, kur pamats ir vidēji mīksts – tā izvairoties no nopietnām traumām, ja tas uzreiz tiek ielaists aplokā ar dziļu sniegu.
Zirgam parādījušies slikti ieradumi? Kārpīšana ar kāju, boksa durvju dauzīšana, koka graušana? Šie ieradumi visbiežāk rodas no parāk maza kustību daudzuma, īsāk sakot – garlaicības. Zirgi, kuriem ir iespēja regulāri izkustēties, ir mentāli veseli un dzīvespriecīgi.
Kustību daudzums dienā nav atkarīgs no zirga vecuma – šis noteikums attiecas uz visu vecumu zirgiem. Vai tā būtu ikdienas izjāde, treniņš vai iespēja atrasties lielā aplokā. Ja zirgam plānojat aktīvu darbu pavasarī, tad tas ziemā ir jātur vidējā kondīcijā ar vieglu darbu – divām līdz trīs kustību „sesijām“ nedēļā.
Ziemā ir īpaši svarīgi, ka zirgs jāiesilda daudz rūpīgāk, kā arī tam ir jāļauj atdzist ilgāk kā parasti. Tāpēc treniņi vakaros (bez manēžas) ir apgrūtinoši, jo iesildei un atsildei nepieciešams ilgs laiks. Tas gan nenozīmē, ka šo noteikumu nedrīkst neievērot.
Ja ar zirgu nav laika jāt, tad var nodrošināt tam brīvas kustības, kas neprasa lielu laika ieguldījumu. Angliski šo nodarbi sauc par „ponying“, kas latviski būtu „ponijošana“ vai labskanīgāk zirga „vadāšana“. Jātnieks, dodoties apvidus izjādē, ņem pavadā līdzi vēl vienu zirgu, kurš tad arī varēs izkustēties.
Vēl viens variants ir zirga kordošana, protams, tā gan piemērota zirgiem, kas vecāki par diviem gadiem. Zirgu karuselis arī ir laba alternatīva, taču to nevajadzētu iekļaut kā regulāru aktivitāti zirga dienas režīmā. Pavisam „advancēta“ iespēja ir zirgu skrejceliņš, taču to var izmantot zirgiem, kas ir pieradināti pie regulāra darba, kā arī treniņš nedrīkst zirgam sagādāt stresu.
Ja ziemā neplānojat zirgam regulāru darbu, tad slodzi un darba stundas samaziniet palēnām – pēdējā rudens mēneša laikā. Tā dodot zirgam laiku pierast pie jaunā režīma – gan fiziski, gan mentāli.
Jāpatur prātā, ka tipiskie „boksa“ zirgi, kurus nelaiž regulāri aplokā – ziemas un sniega ierašanos sveiks ar trakoti sparīgu enerģijas izlādi, kad tos beidzot ievedīs aplokā. Šie prieka un enerģijas uzplūdi kombinācijā ar slidenu pamatu var radīt locītavu un muskuļu traumas. Arī tāpēc, ka zeme ir sasalusi un zirgam iespējams nobrāzt naga zoli.
Izvairieties no zirga satuntulēšanas segās un obligāti to atsildiet lēnām. Jāpievērš uzmanība arī darbam dziļā sniegā, jo zirgs var nobrāzt kājas vai pārāk daudz sasvīst. Ja zirgam plānots aktīvs darbs ziemā, var apsvērt tā noskūšanu un turēšanu segās, lai to būtu vieglāk kopt, kā arī izvairītos un veselības problēmām, kas var rasties to pienācīgi neatdzesējot.*
Rezumē: galvenais ziemā ir ievērot to, lai zirgs tiktu iesildīts un atsildīts pakāpeniski un ar papildus uzmanību. Ja zirgs pēc treniņa ir mitrs, izsusiniet tā kažoku ar dvieli, apsedziet ar mitrumu uzsūcošu segu un vēl kādu laiku to „kustiniet“, lai atjaunotos tā ķermeņa temperatūra un kažoks būtu sauss.
* Piebilde no zirgam.lv: dažādos literatūras avotos gan ir minētas pretējas situācijas/viedokļi, ka tikpat labi var “iedzīvoties” nopietnās veselības problēmās, ja zirgs tiek skūts (un segts) un par tā termoregulāciju atbildīgs cilvēks, nevis pats dzīvnieks. Ir zināmi arī gadījumi, kad zirgs pie pareizas iesildes un atsildes spēj aktīvi strādāt arī ar biezo ziemas kažoku un skūšana vien domāta jātnieka ērtībām (mazāks laiks tiek veltīts iesildei un atsildei).
elī Es saviem zirgučiem mēģinu rast vidusceļu. Pie mīnuss grādiem lieku segu, lai spalva neizaug ļoti gara. JA labi baro, tad spalviņa ir paīsa un spīdīga. Strādājot sasvīst zirgs, bet pēc treniņa uzlieku atsoļojamo segu un kārtīgi izstaigājamies. Skūt baidos dēļ termoregulācijas.
Ingūna Nekad neatbalstu zirga skūšanu, jo tas tik tiešām norāda uz to ka viņa saimnieks ir slinks. Nevēlos nevienu aizskart, bet tā es uzskatu. Protams vieglāk ir uzklāt zirgam segu lai tas nesasmērējas un būtu vieglāk to kopt, bet kāpec zirgam ir jāatņem viņa dabiskās spējas sevi sasildīt un atdzesēt? Protams ar garu spalvu gan ziemā gan vasarā ir grūtāk nožāvēt kad sasvīduši, bet tapec jau nevaig darit zirgam pāri un atņemt ko daba devusi.
pārsla » Ingūna Nebūt nedomāju, ka zirga skūšana norāda uz to, ka jātnieks ir slinks. Ja dienā jāizkustina 5, 6, 7 zirgi, tad laiks ir ļoti svarīgs. Un skūšana pati par sevi nav nemaz tik viegls, ātrs process, un pēc tam vēl zirgam vienmēr jābūt attiecīgām segām (treniņu, staļļa, āra). Darbs ar skūtu zirgu sanāk vēl lielāks, nekā neskūtu.
bubis Iebilstu arī es,ka zirga skūšana norāda uz saimnieka slinkumu.Arī es agrāk tā domāju,kamēr nesaskāros ar pārāk matainu radijumu strādāšanu.Tagad jau vismaz 4 ziemu skuju savus lācīšus ziemas skuvumā,atstājot spalvainu visu zirga virsējo līniju,bet noskujot kakla apakšu līdz pusei,paduses,pavēdēri un pakaļkāju iekšpusi.Beidzot mums pēc treniņiem nav jāliek pusmitri zirgi aplokos vai boksā pat pēc 2 stundu atsoļošanas,ir atrisinājies arī padušu noberšanās cēlonis,kaut tās tika rūpīgi tīrītas,tomēr ziemā tā spava mēdza tā saķept no sviedriem,ka pilnībā iztīrīt nebija iespējams.Šobrīd esam visi apmierināti ar šo risinājumu,gan jātnieki,gan četrkājainie.Arī braucot startēt uz manēžu ziemas periodā,nav vairs mājās jāved slapji zirgi.
Sigita Pievienojos tam, ka zirga skūšana ne vienmēr ir tikai jātnieka slinkuma motivēta (lai gan ir tādi arī, kas skuj tikai tāpēc, ka slinkums tīrīt), bet gan arī zirga labklājības motivēta - ja sanāk jāt no rīta puses, un zirgs pēc tam 2-3 stundas žūst zem segas, pa vidu vēl paspēj atsvīst, kamēr ir pilnībā sauss un ārā laižams, tad ziemā tas nozīmē jau teju dienas vidu vai vakarpusi, kas samazina laiku, ko zirgs var atrasties ārā. Slapju zirgu laist aplokā man noteikti neceļas roka, tādēļ labāk tomēr noskūt. Atbilstoši "iepakoti" segās mani zirgi staigā ārā jebkuros laika apstākļos, arī pie -20 grādiem un nav nekādu problēmu.
caps Ko, lūdzu, zirgs var izdarīt ar zoli uz sasalušas zemes????
Kellogs "Jātnieks, dodoties apvidus izjādē, ņem pavadā līdzi vēl vienu zirgu, kurš tad arī varēs izkustēties." Šis gan man liekas interesanti, varētu beigties ļoti "jautri". Nekad neesmu redzējusi nevienu, kas šādu lietu piekoptu.
bubis » Kellogs Pilnīgi normāla metode,bieži agrāk to piekopu un arī tagad to piekopj manā stallī viena cita zirgu īpašniece,kura to arī dara jau ļoti daudzus gadus,vēl pirms atnāca pie mums :) Es arī ganos piemēram vedu zirgu pa pāriem-jo pēc nepatīkamas pieredzes,kad katru vedu savā pavadā,viņi mani gandrīz pārrāva uz pusēm,tagad vedu zirgu vienotā pavadā ar divām karabīnēm jau vismaz 10 gadus un tas ļoti atvieglo gan satrakošanos,gan raušanos.Bet jā-izjādēs līdzi vest otru-ļoti pazīstama metode :)
renoo » Kellogs jāsaka, ka šāda lieta ārvalstīs ir visai populāra - īpaši jaunzirgu apmācībā. arī pati esmu vedusi zirgus "ponijingā" - gan vienu soļos/rikšos, gan divus uz ganiem.
K » Kellogs Es tā daru regulāri, esmu ņēmusi līdzi pat divus zirgus, lai tie varētu izkustēties. Zinu arī citus, kas ņem līdzi vienu vai vairākus zirgus. Principā nekādu problēmu. Tikai zirgam ar jātnieku jābūt nosvērtam un labi audzinātam. Starpcitu jaunzirgs, kurš, pirms bija iejāts, regulāri tika kustināts šādā veidā un visur ņemts līdzi, ir pats izaudzis par ideālu apvidus zirgu - domāju, ka daļa nopelnu tam ir tajā, ka viņš apvidu pirmo reizi neieraudzīja 4 gadu vecumā ar jātnieku mugurā, bet gluži pretēji.
bubis » Kellogs Protams,ka līdzi kā otru zirgu vienmēr ņemam to,kas ar jātnieka zirgu ir draugos arī aplokā,vai arī vienkārši nemēdz konfliktēt konkrētie zirgi,bet tieši otrādāk-labprāt viens otra kompāniju bauda.Protams es nekad neņemtu kopā divus konfliktējošus zirgus.
elī » Kellogs Man ir divi zirgi piemājas stallī. Ejot uz mežu vai pat tikai atsoļojot vienmēr ņemu otru līdzi jau no kumeliņa vecuma. Lai izskrienas brīvībā:) Un viņiem patīk -var izampelēties un iztrakoties brīvībā. Tagad ziemā, kad ātri tumšs un divus nesanāk laiks izjāt tas ir ideāls variants lai nodrošinātu kustības.
vētra ļoti superīgs paņēmiens.Bērnībā tikai tā gājām izjādē,paķerot līdzi vēl kādu pavadā,pat nezinot,ka ārzemēs tā ir kautkāda speciāla metode :D
renoo » vētra esmu vedusi arī manam zirgam pilnīgi nepazīstamu zirgu pavadā - galvenais, lai valdītu disciplīna.. nelāgs paradums šajā nodarbē ir zirgs, kas kniebj otram dibenā, kā arī grūti vest zirgus, kam ir stipri atšķirīgs gaitu ātrums.
Virsaitis Ponijings ir lieliska lieta un ASV to iemāca katram sevi cienošam vesterna (un ne tikai) jaunzirgam. :)
up Bet kā tieši šis "ponijings" notiek? Es sēžu seglos un otru zirgu turu pie striķa rokā blakus vai kordā aiz manis? Vai arī otrs zirgs tiek piesiets pie segliem?
renoo » up jā. visparocīgākais ir garais striķis - korda ir pa garu, savukārt parastais vedamais striķis - manuprāt, par īsu.
Virsaitis Ja nu ir pieejami vesterna segli, tad striķis, kurā ved otru zirgu, tiek apmests ap seglu ragu, pie angļu stila segliem gan nav īpaši ērti stiprināt. Ļoti svētīgi ir vedamajam zirgam iemācīt palikt tajā pusē, kur viņu ved, citādi ātri vien var sapīties visos striķos un zirgos.
terīne Ļaujiet zirgam regulāri spēlēties aplokos, kur pamats ir vidēji mīksts-O, JĀ, LABPRĀT!!! ko darīt, ja nedēļu ir pliksals??? un visur ciets pamats???....:-))
Virsaitis » terīne Tieši to, ko iesaka - ļaut zirgam regulāri spēlēties aplokos. Nekā citādāk tos nagus nenorūdīs, ja neļaus pārvietoties pa dažādiem, tai skaitā, cietākiem pamatiem.
terīne nesaprati domu! uzsvars bija likts uz mīkst pamatu, varētu padomāt, ka ŠO es varētu mainīt(neiet runa par manēžām!) neviens normāli domājošs cilvēks savu lopiņu apzināti sasalušos arumos neatstās.... pliksals reizēm ir tāds, ka knapi ārā var izvest- kaisu ar sāli, granti u.c. kaisāmiem...un ja vēl pa virsu uzlīst lietus kā vakar, atliek slidas vilk!
Virsaitis » terīne Nu un? Labāk visu ziemu stāvēt iekšā un amonjaku elpot? Gan mans, gan daudzi man pazīstami zirgi, gan arī milzīgs daudzums visā pasaulē pavada visu gadu, 24/7 ārā jau ne pirmo gadu. Jā, pa sasalumu pārvietojas lēnāk, taču - bez problēmām. Protams, nedrīkst būt kalti šādos apstākļos, bet tas pašsaprotami. Tas IR iespējams, ja vien cilvēks pieiet jautājumam atvērtāk un nevērtē visu pēc savu ērtību skalas.
Ronjuks Pa pliksalu neviens zirgs neskries, bet ies uzmanīgi un pārdomāti. Nevajag zirgus dzīt un mudināt, tad viņi paši atradīs sev ērtāko gaitu un pielāgosies apstākļiem. Manējie visu laiku iet laukā neatkarīgi no laikapstākļiem un pamata. Un neviens no viņiem kaklu nav lauzis, ja ārā sals vai ledus. Protams, ja zirgs nedēļu stāvēs stallī un tad izlaidīs sasalušos arumos, nekas labs tur nesanāks, jo eneģija sprāgs pa visiem galiem laukā.
Virsaitis » Ronjuks +
Favis Mums arī zirgi iet laukā jebkuros apstākļos un pamatos, bet pa visiem gadiem ir bijis gan viens gads, kad zirgi sāvēja stallī nedēļu vai pat drusku ilgāk. Tas bija kaut kas neticams, kad pat nenomīcītās pļavas bija pārvērtušās par ledainām teritorijam, nevarēja aiziet nekur. Tad gan zirgus izvedām tikai pie rokas, kaut kā aizslēpojām līdz vienam mazam mazītiņam meža stūrītim, kur bija vienīgā vieta, kur ledus vietā bija sniegs palicis.
bubis » Favis Oooo jā,tāds kailsals bija apmēram 15 gadus atpakaļ,kad nebij dzīvas vietas kur kāju nolikt,apledojis bija pilnīgi viss un visur.Arī mēs tipinājām uz pāris mums zināmām vietiņām,kur varēja zirgus hordas apļa lielumā vismaz pahordot.