Marks Rašids – ko varam mācīties no zirga?

Marks Rašids (Mark Rashid) ir starptautiski atzīts amerikāņu zirgu treneris, kurš darbā ar zirgiem pievēršas komunikācijai ar šiem dzīvniekiem, nevis spēka pielietošanai. Savos semināros Marks strādā individuāli ar katru zirgu un viņa jātnieku.

Marks sāka darboties ar zirgiem 10 gadu vecumā, kad iepazinās ar kādu vecu, gudru vīru, kurš viņam iemācīja ieklausīties šajos dzīvniekos un strādāt ar zirgu, nevis pret zirgu. Bērnībā iemācītie principi joprojām ir Marka darba pamatā. Papildus viņš apgūst japāņu cīņas mākslu Aikido, un arī šī cīņas veida idejas izmanto darbā ar zirgiem un saviem studentiem.

Marks ir vairāku grāmatu autors – Considering the Horse, A Good Horse is Never a Bad Color, Horses Never Lie, Life Lessons from a Ranch Horse, Horsemanship Through Life, Big Horses, Good Dogs, & Straight Fences, A Life With Horses un citas.

Savos novērojumos par zirgu uzvedību barā un saskarsmē ar cilvēkiem, Marks ievēroja atsevišķus zirgus, kuru uzvedībai piemita vairākas noderīgas un patīkamas īpašības, kas viņiem nodrošināja rāmu un ērtu dzīvi barā un veiksmīgu komunikāciju ar jebkuru citu bara dzīvnieku. Marks šādus zirgus nosauca par pasīvajiem līderiem.

Tā saucamo alfa līderi Marks raksturo kā zirgu, kurš dominē pār pārējiem, izmantojot bailes un iebiedēšanu, kontrolējot citus zirgus ar speršanu, košanu un uzbrukumiem. Pasīvais līderis, savukārt, vada ar savu piemēru, nevis ar spēku. Citi bara dzīvnieki labprāt atrodas šī zirga tuvumā un izvēlas viņam sekot. Būt pasīvajam līderim nenozīmē, ka šis zirgs ir pasīvs savās darbībās, bet gan to, ka šis zirgs tiek izvēlēts par līderi, nevis viņš pats aktīvi un ar spēku izkaro līdera pozīciju un pieprasa, lai citi viņu uztvertu kā līderi. Līdera pozīcija viņam tiek dāvāta no citu zirgu puses.

Zirgam, kuru citi izvēlas par savu līderi, piemīt noteiktas īpašības – klusa pašpārliecība, uzticamība, konsekvence un gatavība nepielietot spēku. Attiecīgi arī cilvēkam, kurš vēlas kļūt par pasīvo līderi, būtu sevī jāattīsta šīs īpašības. Ja cilvēks spēj zirgam piedāvāt šīs īpašības, zirgs pretī sniedz savu uzticību. Savukārt, kad cilvēks ir ieguvis zirga uzticību, daudz vieglāk rodas zirga vēlme sekot cilvēkam un paļauties uz viņa vadību.

Lai kļūtu par labu vadoni, ļoti svarīga ir mūsu attieksme. Nav svarīgi tieši kādas tehnikas, inventāru vai līdzekļus lietojam, būtiskāka ir attieksme un sajūta, ar kādu tos izmantojam. Attieksme var būt gan pamudinoša un iedrošinoša, gan piedraudoša un kritizējoša. Attieksme ir viens no galvenajiem faktoriem, kas noteiks, vai konkrētā tehnika būs vai nebūs efektīva.

Būtiska ir arī spēja ieklausīties zirgā, sadzirdēt, kas viņam ir sakāms. Reizēm savās ambīcijās un ceļā uz mērķi cilvēks piemirst, ka arī zirgam ir savs viedoklis, un nereti tieši viņš var mums pateikt, kādēļ radušās problēmas vai kaut kas neizdodas. Iespējams, viens no labākajiem veidiem, kā būt par uzticamu līderi, ir reizi pa reizei kļūt par labu sekotāju savam zirgam un viņa ieteikumiem. Ja zirga ieteikums ir labs, mēs to varam pieņemt. Ja ieteikums nav gluži tas labākais, mēs varam zirgam parādīt, kādēļ viņa izvēle nav piemērota un kā mēs varam palīdzēt viņam nonākt pie labāka lēmuma. Tādejādi mēs gan spējam izvairīties no potenciālas cīņas, gan arī parādām zirgam, ka spējam viņā ieklausīties un būt taisnīgi ikvienā situācijā.

Kādā dienā Marka dzīvē ienāca īpašs zirgs vārdā Buck. Šis zirgs bija ne tikai lielisks pasīvā līdera piemērs, bet arī iemācīja Markam vairākas būtiskas lietas. Tās Marks apkopojis savā grāmatā „Life Lessons from a Ranch Horse” – „Rančo zirga sniegtās dzīves mācību stundas”.

Pirmā stunda – bez–konfrontācijas attieksme. Labs vadonis spēj rast miermīlīgus risinājumus jebkurai problēmai, kas uzrodas. Ja esat gatavs cīnīties ar zirgu, zirgs vienmēr būs gatavs cīnīties pretī. Nereti pat šīs cīņas laikā zirgs joprojām mēģinās saprast, ko cilvēks no viņa grib, bet diemžēl cilvēks šos zirga mēģinājumus cīņas karstumā visbiežāk nepamana, tādejādi vēl vairāk mazinot dzīvnieka uzticību un paļaušanos uz savu cilvēku.

Otrā stunda – plānot uz priekšu. Savā ikdienas dzīvē mums šķiet, ka plānojam notikumus, kaut patiesībā mēs bieži vien tikai iedomājamies par sagaidāmajiem notikumiem. Iedomāšanās par kādu situāciju visbiežāk nozīmē, ka mūsu prāts koncentrējas tikai uz vienu konkrēto vajadzību un vēlamo iznākumu. Plānošana, savukārt, ietver kopējās ainas ievērošanu, sagatavošanos rīcībai, sagaidāmo iznākumu apsvēršanu un gatavību iespējamo sarežģījumu pozitīvai atrisināšanai.

Trešā stunda – pacietība. Tā vietā, lai skrietu notikumiem pa priekšu, ir vērts pievērsties tam, kas notiek konkrētajā brīdī. Steidzoties pašiem un steidzinot citus, mēs nepagūstam gūt pieredzi un arī prieku no tā, kas notiek tieši tagad. Turklāt, nedodot sev un zirgam nepieciešamo laika daudzumu, mēs agrāk vai vēlāk nonākam konfliktējošās situācijās, kas apgrūtina sadarbību un nekādi neuzlabo saskarsmi ar zirgu, kā arī nereti nodara pāri zirga veselībai un psiholoģiskajai labsajūtai.

Ceturtā stunda – neatlaidība. Neatlaidība un rāma uzstājība var būt noderīga pasniedzot zirgam savus nodomus un idejas pozitīvā, nekonfliktējošā, labi izplānotā un pacietīgā veidā. Tāpat ir vērtīgi pamanīt neatlaidību un uzstājību zirga uzvedībā – ja zirgs atkal un atkal atkārto kādu konkrētu uzvedību, visticamāk viņš mums mēģina pateikt ko svarīgu, nevis vienkārši niķojas, pretojas vai mēģina izvairīties no darāmā.

Piektā stunda – konsekvence. Nemainīga, konsekventa cilvēka rīcība vienās un tajās pašās situācijās zirgam dod skaidrību un drošību. Konsekvence ir neatraujami saistīta ar neatlaidību. Lai nonāktu pie laba rezultāta nepietiek tikai ar vienādu un sistemātisku rīcību, šai rīcībai ir jābūt neatlaidīgi izpildītai tik bieži, cik nepieciešams.

Sestā stunda – atrisināt aizķeršanos un doties uz priekšu. Neveiksme ir tikai neveiksme. Nekas vairāk. Nav vajadzības raizēties, iesaistīt notikumos savu ego un pieķerties aizvainojumiem. Noderīgāk ir atrisināt radušos problēmu un doties uz priekšu, neveltot laiku negatīvām emocijām un sevis vai citu vainošanai.

Darbs ar zirgiem nav kaut kas, ko Marks vajadzīgajos brīžos ieslēdz vai izslēdz. Markam tas ir eksistences un dzīves veids, un viņš apgalvo, ka labākās vietas, kur praktizēt savu pieeju darbam ar zirgiem, ir ārpus jāšanas laukuma un manēžas. Mēs varam trenēt savu pacietību, neatlaidību, konsekvenci, vieglumu, apzinātību un citas nepieciešamās rakstura un uzvedības iezīmes un ieradumus jebkur un jebkad – braucot ar automašīnu, strādājot, pavadot laiku ar bērniem. Mūsu labākais inventārs, strādājot ar zirgu, ir mūsu ķermenis un prāts, un tos mēs varam trenēt un pilnveidot visu laiku, lai tajās nedaudzajās stundās, ko pavadām ar zirgiem, mēs būtu gatavi pielietot savu ķermeni un prātu kvalitatīvi un pēc iespējas efektīvi.

Veids, kā dzīvojam savi dzīvi, nosaka to, kā darbojamies ar zirgiem. Ja mūsu dzīve ir steigas, stresa un nesakārtotības pilna, tad visas šīs lietas parādīsies arī mūsu darbībās ar zirgu. Savukārt, ja savu dzīvi dzīvojam apdomīgi, nesteidzīgi, mierīgi un apzināti, mēs konstatēsim, ka tāda ir arī mūsu komunikācija ar zirgiem.

Darbošanās ar zirgiem, galu galā, ir drīzāk saistīta ar to, kas mēs esam, nevis ko mēs darām. Mums vislabāk padodas tās lietas, kuras praktizējam visvairāk, un darbā ar zirgu nepieciešamos principus un ieradumus mēs varam izvēlēties praktizēt viscaur savā dzīvē. Lai patiesi kļūtu par tādu cilvēku, kāds zirgam ir nepieciešams, ir jādarbojas un sevi jātrenē visu laiku, nevis tikai esot kopā ar zirgu, jo tikai tad mēs varēsim zirgam piedāvāt ne vien to, ko mēs spējam izdarīt, bet arī to, kas mēs patiesi esam.

Agrita Žunna

Izmantotā literatūra:

Mark Rashid „Life Lessons from a Ranch Horse”

Mark Rashid „Horses Never Lie. The Heart of Passive Leadership”

http://markrashid.com/

Attēlu atsauces:

http://www.goodhorsemanship.de/6_images/Horsemen/Mark%20Rashid/43_Portrait_sch.jpg

http://2.bp.blogspot.com/_tIDCSNCqKmw/S98pH7kxg0I/AAAAAAAABXY/rk33QB7gzWs/s1600/DSC_0017.JPG

 

 

Atpakaļ

2 komentāri

  • madara

    madara Paldies Agritai par šo ieskatu Marka Rašida dzīves/zirgu uztverē! Rašids viennozīmīgi ir viens no maniem visiemīļotākajiem grāmatu autoriem - grāmatās ir ne tikai nozīmīga informācija, bet arī saprotama, viegli pārņemama filozofija, turklāt Markam piemīt īpaša spēja ar savu stāstījumu izraisīt platu smaidu:)

    2. decembris, 2013 @ 12.01
  • Krista

    Krista Fantastisks raksts! Ir, ko pavērtēt sevi gan zirgu pasaulē, gan ārpus tās. Paldies! :)

    3. decembris, 2013 @ 23.33

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase