Zirgu vārdošana visiem dzīves gadījumiem – I daļa

Profesionālie zirgu vārdotāji nelabprāt atklāj savus amata noslēpumus. Vieni tos izsmej, citi tos teju dievina, bet ikdienā viņiem nākas cīnīties ar daudziem aizspriedumiem lielā mērā arī tādēļ, ka viņiem tiek piedēvēta brīnumdaru slava, it kā tie spētu pārvaldīt zirgu valodu kā neviens cits. Daudzi jātnieki, zirgaudzētāji un treneri gan tam nepiekrītu; viņu pieredze rāda, ka runa nav tik daudz par „vārdošanu”, kā par zirga audzināšanu. Nepieredzējušam zirga īpašniekam gan šie vārdotāji var palīdzēt kā „tulki”, izskaidrojot dzīvās radības vajadzības un reakcijas cilvēkam saprotamā valodā labāk kā jāšanas treneris, kuri nereti skatās uz visu no sportiskās perspektīvas. Ne katram jāšanas skolas audzēknim ir skaidrs, kā tad „funkcionē” zirgs, lai gan daudzas problēmas, kas cilvēkiem rodas ikdienas saskarsmē ar zirgu var izskaidrot ar instinktīvu izturēšanos. Galvenais ir tās pārzināt!

Zirgu uzvedības terapeite Linda Vērica no Diseldorfas uzskata: „Ir jātniekam jārada sajūta, ka viņam stallī nav nekāds problēmzirgs, bet gan zirgs, kas reaģē gluži dabiski”. Labu saprašanos ar zirgu nodrošina disciplinēta audzināšana un skaidri signāli. Pēc Vēricas uzskatiem, zirgi nespēj runāt, bet toties „viņi ir nepārspēti neverbālās komunikācijas meistari”.

Zirgu valoda – grūta valoda?

Ja nav bijusi iespēja jau no bērnības iepazīt, ko īsti nozīmē zirga izturēšanās, tad ieteicams reiz kārtīgi pavērot, kā zirgs pauž savas emocijas un jūtas. Kā zina stāstīt zirgu komunikācijas speciāliste Franciska Gorvitca no Berlīnes, daudzi īpašnieki mēdz pārlieku cilvēciskot savus zirgus. Turklāt runa nav par saskaņotas krāsas flīsa sedziņām un kājsargiem, bet drīzāk par domāšanas veidu tādos terminos kā „apvainojas”, „grib provocēt”, „simulē”. Ātri vien jātnieks, kuru neapmierina treniņa rezultāti, sāk domāt: „Mans zirgs to izdarīja speciāli, apzināti!”. Tā viennozīmīgi ir kļūdaina interpretācija! „Ikvienu zirga reakciju kā zem jātnieka, tā arī ikdienas procesos cilvēks nedrīkst uztvert personīgi”, iesaka Bibi Degna, TTouch treniņu metodes speciāliste. „Zirgi izvēlas tādu uzvedību, kas viņiem šķiet labākā atbilde uz konkrēto situāciju. Viņi nekad nedara kaut ko, lai pakaitinātu cilvēkus. Zirgiem nepiemīt šāds domāšanas veids”.

Lai gan atglaustas ausis un ieplestas nāsis signalizē par viennozīmīgu nepatiku, tam vienmēr ir savs iemesls. Par spīti tam cilvēki parasti vien iepļaukā vai aprauj zirgu par to, bet nekad neuzdod sev jautājumus, kas izraisījis šādas emocijas? „Jātniekam jāpievērš uzmanība zirga uzvedībai kopumā un nevis tikai agresīvajām reakcijām”, iesaka Linda Vērica. Jau 15 gadus komunikāciju zinātniece un psiholoģe nodarbojas ar četrkājaino draugu uzvedības izpēti un izstrādā uz pētījumu rezultātiem balstītas treniņu metodes. „Kad zirgs atglauž ausis, mēģina iekost vai brīdinoši paceļ priekškāju, parasti iepriekš jau ir bijušas kādas pazīmes. Zirgs mēģina vispirms „pa labam” likt saprast, bet lielākoties viņu nedzird”. Daudzos gadījumos problēma slēpjas nevis slikti audzinātā zirgā, bet gan tajā, ka dzīvnieks mēģina paust savu neapmierinātību. „Ir svarīgi atpazīt, kas pašlaik notiek, un no tā izdarīt secinājumus, kas notiks tālāk. To gan nevar iemācīties vienas nedēļas nogales laikā. Sākumā cilvēkam nepieciešams kāds, kas darbojas kā tulks starp viņu un zirgu”. Tiešām zirga uzvedības veidus ne vienmēr ir viegli interpretēt, kas var novest pie komunikācijas problēmām. Nereti cilvēks uzskata, ka fakts, ka zirgs laiza rokas, liecina par labvēlību, lai gan vairumā gadījumu tas norāda uz kaut kādu minerālvielu trūkumu organismā. Gremošana un laizīšana gan nav vienmēr saistītas tikai ar barības uzņemšanu. Ja zirgam tajā brīdī ir arī saspringta sejas izteiksme, tas liecina par stresu; ja zirgs izskatās mierīgs, tas var liecināt arī par relaksāciju – bieži novērojama, piemēram, kad zirgu masē. Barā savukārt zirgi izrāda savu padošanos rangā augstākajam dzīvniekam šādā veidā. Bieža žāvāšanās nemaz neliecina, ka zirgs ir piekusis. Tā var arī norādīt uz to, ka zirgs cieš no sāpēm. Daudzi zirgi, kuriem ir kuņģa čūla, žāvājas biežāk kā normāli.

Nereti zirga un cilvēka attiecībās problēmas izraisa nevis nepareiza uzvedības interpretācija, bet gan jautājums par dominanci. „Daudzi cilvēki zirgā saskata vienlīdzīgu dzīvu būtni”, skaidro zirgkopības meistare no Vārendorfas skolas Sūzana Mīsnere. „Bet ir divi iemesli, kādēļ cilvēkam būtu jāatrodas rangā augstāk par zirgu. Pirmkārt, zirgi jūtas labāk, kad tiem ir skaidri noteikumi parādīti. Otrkārt, runa iet arī par jātnieka drošību, jo zirgs sava spēka un izmēru dēļ ātri vien var pārvērsties par bīstamu dzīvnieku”.

Franciska Gorvica savos kursos tādēļ ir ieviesusi vienkāršu vingrinājumu, kas var atklāt, kurš attiecībās starp zirgu un cilvēku ir galvenais. „Runa iet par vienkāršu vešanu un jautājums ir – kurš kuru ved?”. Barā zirgs jūtas droši un ir pakļāvies bara vadonim. Ja nav skaidri nosakāms, kurš ir bara vadonis, rodas nedrošība. „Bara vadonis ir tas dzīvnieks, kurš ved savus sugas brāļus un māsas, kas nosaka kustības ātrumu un virzienu”. Šajā vingrinājumā parādās, vai zirgs pieņem cilvēku kā savu vadošo dzīvnieku. „Ja no zirga perspektīvas cilvēks nespēj pārliecinoši veikt šo uzdevumu, zirgs instinktīvi, lai aizsargātu baru, kas sastāv no divām būtnēm, uzņemas šo lomu pats. 95% manu klientu ir izveidojusies šāda situācija. Tas nozīmē, ka zirgs ved īpašnieku, nevis otrādi. Un tas ir pamats, no kura izriet daudzas nevēlamas zirga uzvedības izpausmes”.

Franciska Gorvica skaidro uzdevuma būtību: paņemiet zirgu apaušos un vediet ar nenostieptu pavadu, vērojiet sekojošos kritērijus:

• Vai mans zirgs sāk iet, kad es sāku iet? (Vai arī es sāku iet, jo mans zirgs jau dīdās, mani baksta, jau ir aizgājis vai arī vēl stāv?)

• Vai mans zirgs tūlīt apstājas, ja es apstājos? (Vai arī zirgs aiziet man priekšā, paiet man garām, apgriežas man apkārt?)

• Vai mans zirgs gaida, stāvot man mierīgi blakus? (Vai arī tas dīžājas apkārt, stumda un baksta mani vai arī velk prom?)

• Vai mans zirgs iet taisni un labprātīgi atpakaļgaitā, cik es viņam to lieku? (Vai arī zirgs grūžas man pretim, iet man „pāri” vai iet sāņus?)

• Vai mans zirgs seko man, ja es pēkšņi mainu virzienu? (Vai arī tas turpina iet taisni, apsteidz mani, atpaliek vai apstājas)

• Vai zirgs pielāgojas manam tempam, ja es sāku iet ātrāk vai lēnāk? (Vai arī man ir zirgs jāvelk aiz sevis, vai arī tas skrien man garām?)

Ja zirgs izturas tā, kā aprakstīts iekavās, cilvēks ļauj neapzināti zirgam sevi vest un tādējādi neuzņemas vai tikai daļēji uzņemas vadoņa lomu. Tas gan nav iemesls uzreiz nolaist rokas, bet gan analizēt un risināt šo problēmu soli pa solim. „Apmācības mērķim jābūt panākt, lai zirgs ļautu sevi vest pie nenostieptas pavadas. Jo skaidrāk un konsekventāk īpašnieks izpildīs šīs pozīcijas augstāk, jo uzmanīgāks kļūs zirgs pret viņa signāliem. Tas nostiprinās abpusējo uzticēšanos un pašpārliecību darbā ar zirgu”.

Varas spēles?

Skaidriem signāliem nav nekāda sakara ar sodīšanu. Suzanna Mīsnere nereti jau zirga tīrīšanas laikā atpazīst, vai zirgs akceptē jātnieku kā savu priekšnieku vai nelabprāt klausa tā norādēm. „Ja zirgs pārvieto savu pēcpusi tikai ar lielu spiedienu un stumšanu, ir skaidri redzams, ka pastāv saprašanās problēmas”. Daudzi cilvēki šajā situācijā sāk uztraukties, kliegt uz zirgu vai pat ķeras pie steka. Gala rezultātā viņi tikai izraisa vēl lielāku nedrošību un spriedzi, jo nepārdomāts sods zirgam neparāda, ko no viņa sagaida. Protams, arī bara apstākļos ne vienmēr viss ir rožaini gludi un skaisti. Zirgi var diezgan agresīvi izturēties viens pret otru, tomēr ir jābūt redzamam iemeslam. Tādēļ pie steka var ķerties tikai tad, ja cilvēks ir kārtīgi apdomājis, kādu efektu vēlas ar to panākt. „Nedrīkst zirgus iebiedēt. Runa ir par respektu – veselīgu dominanci, kas tomēr nenozīmē pārspīlētu zirga iedzīšanu stūrī”, uzskata Hendriks Baune, kuram pieder jaunzirgu audzētava un ērzeļu sagatavošanas stacija. Jaunzirgiem galvenais ir audzināšana. „Problēmas nereti sākas ar to, ja ar zirgiem netiek nekas darīts jau kumeļa vecumā”.

Cilvēkam, kas strādā ar zirgiem, ir jāspēj apzināties, ka zirgu vidū arī ir sastopami dažādu raksturu indivīdi. „Tas ir tāpat kā pie cilvēkiem – vienam ir augstāka sociālā kompetence, tie spēj iejusties savos kolēģos un nodibināt ar tiem attiecības, citi savukārt vairāk ir tendēti uz varas spēlēm, piemēram, ērzeļi”. Tādēļ jo svarīgāk ir pazīt sava zirga raksturu. „Kopumā galvenais nav tikai izprast zirga uzvedību, bet gan arī pareizi izmantot tā vēlmi mācīties, lai varētu iemācīt tam vēlamo izturēšanos. Zirgs jau nepiedzimst ar vadlīnijām un instrukcijām galvā. Tikai apmācības gaitā tam rodas nosacīta uzvedība, kuru var „virzīt” ar pareizu trenēšanu un audzināšanu, bet tas prasa cilvēku, kas ir pārliecināts par to, ko dara”.

Trīscīņas jātniece Anna Varneke bieži novērojusi pansijas staļļos situāciju, kurā vienam īpašniekam tiek uzspiesti pārāk daudz dažādi viedokļi un padomi, kas rada nedrošību un apjukumu. „Ir svarīgi tajā visā atrast savu ceļu”. Prom bēgšana neko nedos. Ir jāatrod personas, kurām var uzticēties, kas spēj pareizi izprast zirgu signālus.

Varneke stāsta par savu pieredzi ar zirgu Twinkle Bee (iesauka Trusty) – „Ikdienā viņš ir superīgs zirgs, bet savos 17 gados ir jau piedalījies 15 četrzvaigžņu sacensībās un tādēļ skaidri zina, ap ko lieta grozās. Pirms iejādes sacensībām stallī viņš jau ir tā uzvilcies, ka viņam piemetas žagas. Tajā brīdī pie viņa drīkst pieiet tikai kopējs un es. Reiz stallī iegāja mans treneris Kriss Bārtls, kurš meklēja mani, un mana kopēja ātri vien viņu aizsūtīja pie mašīnām, lai Trusty varētu baudīt savu miera pauzi.

Es neuzskatu, ka drīkstu zirgam uzspiest savas idejas, bet gan vienmēr mēģinu saprast, ko zirgs grib. Tādēļ es apzināti pieņemu, ka katras sezonas pirmajās divās sacensībās iejādes punkti man iet gar degunu, jo Trusty ir pārāk uzvilcies un lēkšo sāņus, jo ātrāk grib tikt uz krosa fāzi. Vienkārši ir jāieklausās zirgā un jāsaprot, ko viņš grib. Kad Trusty vēl bija sešus gadus vecs, mēs mēģinājām viņu konkūra fāzē jāt maršrutā ieturēti, neļaut viņam darīt to, ko viņš iedomājies. Vienas sacensības absolūti izgāzās, un tad kāds vēlāk manam trenerim komentēja: „Twinkle Bee bija sarīkojis ballīti, bet Anna nebija ielūgta”. Vienkārši ir svarīgi nodibināt attiecības ar zirgu un uztvert viņu tādu, kāds viņš ir”.

Viktorija Maksa Teurera par savu zirgu Augustin: „Augustin ir mīļš, bet viņš reizēm nespēj saprast, ka viņam savs spēks ir kaut kā jāierobežo. Viņš ir liels ērzelis ar daudz enerģiju, bet vienlaikus arī ļoti strādāt gribošs. Ja viņu ieliek solārijā, tad nedrīkst piesiet, viņš tāpat tur stāv, tikai nepiesiets. Ar savu kopēju Mario viņš ir nodibinājis īstu vīru draudzību, viņi abi respektē viens otru. Augustin ir ļoti pieķēries cilvēkiem, bet viņš uztver stalli kā savu karaļvalsti – ja te ierodas sveši cilvēki vai zirgi, viņš kļūst uzmanīgs un ātri vien parāda, vai viņam tie patīk vai ne”.

Franke Slothāks par Allegro la Silla: „Ar zirgiem ir „jāsarunājas”. Ir svarīgi uztvert zirgu nopietni, sazināties ar viņu tā līmenī un izrādīt abpusēju cieņu. Allegro la Silla ir ļoti spēcīga personība, sākumā viņš visur gribēja būt priekšnieks un izturējās pret mani diezgan dominanti. Bija vajadzīgs zināms laiks, līdz mēs atradām abpusēju cieņu. Sacensībās gan viņš strādāja uz pilnu klapi. Sportā jau vajag spēcīgas personības, zirgus, kas grib strādāt un cīnīties. Galvenais ir nodibināt labu sapratni, pretējā gadījumā var rasties bīstamas situācijas. Mēs kā jātnieki esam atbildīgi par to, lai kontrolētu savus zirgus un samazinātu negadījumu risku”.

Turpinājums sekos. Rakstīsim par to, ko darīt konkrētu problēmu gadījumos?

Rakstu sagatavoja Sigita Eitcena pēc Reiter Revue materiāliem.

Atpakaļ

3 komentāri

  • Laila

    Laila Vai, ku jauks raksts!

    15. novembris, 2013 @ 10.22
    • vētra

      vētra » Laila Turpinājumu gaidīšu ar nepacietību,patiešām labs rakstiņš!

      15. novembris, 2013 @ 12.35
  • domiga

    domiga Paldies. Uzzinaju arī dažus jaunumus. Gaidīšu turpinājumu, jo mus ar zirgu ir jāveido komanda.

    20. novembris, 2013 @ 10.09

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase