Uzkauli – sitiens pa kaulu

Lielākā daļa uzkaulu ir tikai kosmētisks defekts, tomēr ir divi riska faktori: pirmkārt, ne visur, kur no ārpuses uz tausti liekas, patiesībā apakšā ir uzkauls. Otrkārt, nepareizajā vietā uzkauls var radīt krietnas problēmas.

Zirgu vidū uzkauli ir plaši izplatīta problēma. Viegli saskatāmi, tie ātri vien krīt acīs un piesaista uzmanību, lai gan reti kad ir iemesls nopietnām bažām.

Uzkauls rodas kā kaulplēves reakcija, kuru lielākoties izraisa punktveida sitiens attiecīgajā vietā. Vispirms tiek skartas tās ķermeņa daļas, kuras vismazāk aizsargā muskuļu vai tauku audi. Zirgiem tās ir priekškājas un pakaļkājas zem karpālās vai lecamās locītavas, kā arī deguna kauls. Tās ir vietas, kurās zem ādas praktiski uzreiz atrodas kauls, bez dabiskā „polsterējuma”. Dr. Guido Plato, Leihlingenas zirgu klīnikas ārsts skaidro: „Pamatā siltasiņu zirgiem uzkauls rodas tur, kur ir trauma, uzsitiens. Tīrasiņiem, kurus nereti sāk trenēt ļoti agrīnā vecumā, uzkauli var rasties arī pārslodzes rezultātā”. Visbiežāk uzkauli rodas uz priekškājām, īpaši metakarpālā kaula rajonā. „Man kā vetārstam ir jāpārbauda, vai aiz uzkaula neslēpjas kāds kaula plīsums vai pat lūzums”. Lai konstatētu kaula plīsumu vai lūzumu, ir jāveic rentgena uzņēmumi. „Pieredzējis vetārsts gan spēj sajust uz tausti, vai uzkauls uz priekškājas ir izveidojies neatkarīgi, vai arī tajā iesaistīts metakarpālais kauls vai pat stiegra”. Vai ir skartas saites un stiegras zem uzkaula, nākas noskaidrot, izmeklējot zirgu ar ultrasonogrāfijas palīdzību.

Tikai ļoti sarežģītos gadījumos ir nepieciešams izmantot scintigrāfijas vai magnētiskās rezonanses izmeklējumu metodes, kas ļauj ļoti skaidri nodalīt kaulus no mīkstajiem audiem un konstatēt traumas.

 

Vispirms sataustīt, tad veikt rentgena uzņēmumus

Ar mērķtiecīgiem iztaustīšanas paņēmieniem prasmīgs vetārsts spēj noteikt, vai uzkauls ir aktīvs, t.i., vai tas izraisa sāpes. Aktīvs uzkauls ir tad, kad tas ir „svaigs”, nesen radies. Taču arī senāks uzkauls, kurš atkal saņēmis sitienu, var aktivizēties. Uzkauliem ir nelāga tendence piesaistīt jaunas traumas savā rajonā, piemēram, ar pretējās kājas nagu uzsitot pa vecu uzkaulu.

Pie sarežģītiem gadījumiem pieskaitāmi uzkauli, kas atrodas netipiskās vietās, piemēram, locītavu rajonā. Tos gan nedrīkstētu sajaukt ar citām locītavu kaitēm, piemēram, artrītu. Šādi uzkauli ir reti, un ne katrs kaula veidojums locītavā uzreiz ir klasificējams kā uzkauls.

Uzkaula dzīšanas procesu prognozēt ir ļoti grūti. Tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem: cik daudz apkārtējo audu ir skārusi trauma? Cik liels ir uzkauls? Vai tas traucē kustībām? Cik ātri to atklāja un sāka ārstēt? Arī zirga eksterjers un uzbūve spēlē noteiktu lomu.

Plato uzskata, ka pamatā uzkaula gadījumā izredzes ir gana labas. Bieži vien paliek tikai kosmētiskas pēdas jeb tā saucamais kosmētiskais defekts. Zirga sportiskās slodzes nestspēju uzkauli parasti neietekmē. Tomēr šis sacietējums ir jāpatur acīs – lai veci uzkauli neaktivizētos, kājas ir attiecīgi jāsargā. Plato priekšroku dod šajā gadījumā bintēm ar paliktņiem, nevis kājsargiem, jo pārāk cieti kājsargi var atkal aktivizēt kaula plēves iekaisumu.

Arī pirmspirkuma izmeklēšanā Plato neuztraucas par uzkaulu esamību. „Protams, svarīgi ir, kur tie atrodas, bet parasti jau vispirms veic klīnisko izmeklēšanu, t.i., iztaustīšanu, fleksijas utt., un tad izlemj, vai vajag taisīt papildus rentgenus”.

Plato neiesaka ķerties pie uzkaula operatīvas likvidēšanas vairākumā gadījumu; to var veikt tikai tad, ja uzkauls rada sāpes, kas ir krietni izteiktākas kā uzkaulam aktīvā stadijā. „Katra operācija ir saistīta ar narkozes risku, un arī pati ķirurģiskā procedūra nav pārāk vienkārša. Ir jāpārgriež kaula plēvi, jānoņem uzkaulu, un tad atkal jāpiešuj kaula plēvi pēc iespējas ciešāk klāt pie kaula. Tādējādi ir lielākās iespējas, ka viss labi sadzīs. Tik un tā pastāv diezgan liels risks, ka operētajā vietā atkal radīsies jauns uzkauls”. Plato lēš, ka aptuveni ceturtdaļa operēto uzkaulu atgriežas, lai gan ne vienmēr sākotnējā intensitātē.

Principā, ja uzkauls izraisa klibumu un sāpes, Plato iesaka sākotnēju miera režīmu ar kontrolētu soļošanu pie rokas. Ārstēšanā izmanto iekaisumu mazinošus medikamentus, kā arī homeopātiskos līdzekļus kā Arniku. „Labi līdz viss, kas veicina apasiņošanu, piemēram, sildoši staļļa kājsargi vai citi asinsriti veicinoši pasākumi”. Turklāt savu devumu sniedz kā sildošās, tā vēsinošās terapijas metodes, kuras vislabāk ieteicams lietot pārmaiņus. Galvenais ir nodrošināt lai zirgs, kuram uzkauls izraisījis klibumu, neuzsistu to no jauna tajā pašā vietā. Tādēļ ir jāierobežo brīvas kustības uz laiku – ja zirgs „ārdās” aplokā, pastāv risks, ka tas trāpīs pa jau traumēto, vēl nesadzijušo vietu. Ja zirgs aplokā vai ganībās uzvedās mierīgi, šādā gadījumā arī aktīva uzkaula gadījumā nav pamata neļaut viņam mierīgi ganīties zālītē.

Zirgu starpā ir tādi, kuriem ir lielāka nosliece uz uzkaulu rašanos. Plato to skaidro zināmā mērā arī ar attiecīgo zirgu audzēšanu: „Pastāv visai reāla iespēja, ka nevienmērīgi, nepietiekami barots jaunzirgam arvien radīsies uzkauli, ko skaidro ar nelabvēlīgām kalcija-fosfora proporcijām organismā. Tomēr arī perfekti noregulēta barošana vēl nav garantija, ka nekad uzkauli neradīsies”.

Viņa praksē bija novērojama uzkrītoša tendence, ka biežāk ar uzkauliem ieveda jaunzirgus, turklāt ar sāpīgu uzkaulu gadījumiem. „Noteikti to daļēji var skaidrot ar to, ka jaunzirgiem ir lielāka tieksme spēlēties un tādējādi sevi satraumēt. Turklāt tie biežāk skaidro attiecības ar bara locekļiem, kas arī var izraisīt traumas. Tāpat arī kauli augšanas fāzē ir krietni jūtīgāki. Vairums vecāku zirgu treniņos dodas ar bintētām kājām vai kājsargiem”.

Hroniski uzkauli, kas neizraisa klibumu, lielākoties ir uzskatāmi par kosmētiskiem defektiem ar nosacījumu, ka tiek netiek atkārtoti aktivizēti. Jo ātrāk tiek atklāts svaigs uzkauls, jo lielākas ir iespējas vismaz samazināt redzamo defektu.

Biežākie uzkaula rašanās iemesli:

– Kāju stāvotņu kļūdas, šauras stāvotnes;

– Nepareiza kalšana vai aplauzti nagi;

– Spārdīšanās boksā, uzsitiens jāšanas laikā;

– Uzsitiens, plēšoties ar citu zirgu;

– Jaunzirgiem, kuriem kauli vēl aug, uzkaulus var izraisīt nepietiekams vai pārlieks kalcija-fosfora saturs organismā (nelīdzsvarotas kalcija-fosfora proporcijas, 1,5-2 : 1).

Rakstu sagatavoja Sigita Eitcena.

Atpakaļ

1 komentārs

  • Darin

    Darin Zirdziņam uz abam priekškājam uzkauli iekšā uz maza kaula virs nagiem( var redzēt tikai rengenā). Pec arsta noradijumiem jātur zirgu iekšā, bet zirgs uztraukuma deļ visu laiku sīt ar kajam pa gridu. Vai tas nav vel sliktāk neka izlaist viņu arā ar visiem zirgiem gānīties? Man liekas ka viņa var satraumēt tas kājas vel vairāk stavot boksā? Paldies

    5. maijs, 2015 @ 0.46

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase