Jaunākās tendences – D-riņķu trenzes nāk modē!

ASV tās jau sen piederas pie ikdienas ekipējuma, bet nu tās kļūst arvien populārākas arī Eiropā – D-riņķu trenzes. Kā tās iedarbojas un kam tās var palīdzēt, to mums atklāj vairāki jāšanas sporta profesionāļi.

D-riņķu trenzes vērtējums

PRIEKŠROCĪBAS

–  Riņķi pagriezienos neļauj trenzei izslīdēt cauri mutei.

–  Daži zirgi labprātāk gremo ar D-riņķu trenzi.

–  Vieglāk pagriezt zirgu, it īpaši šauros pagriezienos maršrutā.

–  Trenze nodrošina papildus sānisku ierobežojumu.

–  Riņķu D-burta forma maina trenzes sviras iedarbību zirga mutē.

TRŪKUMI

–  Gremojot trenzi, kustās visa konstrukcija.

–  Pagriezienos var rasties pārāk spēecīgs spiediens uz ārējo mutes kaktiņu.

–  Dažiem jātniekiem rodas pārāk „sastīvināta” kontakta sajūta.

 

D-riņķu trenzes ir plaši izplatītas auļošanas sportā, tās bieži manāmas arī Amerikas konkūra laukumos. Savulaik tās bija pazīstamas kā auļotāju trenzes, kuru riņķi nebija vis apaļi, bet gan D-burta formā veidoti, no kā arī cēlies nosaukums. Lai gan Eiropā šī trenze jau sen ir atļauta visa veida sacensībās, līdz šim tā bija visnotaļ skopi pielietota.  2011. gada uzlecošā vācu konkūra zvaigzne – Hanss Dīters Drējers izmanto šo trenzi savam labākajam zirgam – 12 gadus vecajam ērzelim Magnus Romeo, ar kuru tam izdevies uzvarēt daudzās pieczvaigžņu klases sacensībās. Arī viņa kolēģe Mailēna Didrihsmeijere ir gana pārliecināta par D-riņķu trenzes priekšrocībām: „Pašlaik es strādāju ar daudziem jaunzirgiem, un man ir visai laba pieredze ar D-riņķu trenzēm. Īpaši karstasinīgākiem zirgiem, kuri mums konkūrā ir bieži sastopami, tās labi der, jo palīdz vieglāk pagriezt zirgu”. To apliecina pieredzējušais konkūra jātnieks un treneris Aloizs Polmans-Švekhorsts: „Zirgiem maršrutā pēc iespējas ir jāatvieglo darbs. It īpaši jaunzirgiem, kuri pagriezienā mēdz izgāzties caur ārējo, šāda trenze var palīdzēt. Jātnieks var labāk norādīt virzienu, turklāt nevajag trenzi vilkt par daudz ārā no mutes”. Tomēr, neskatoties uz vispārējo sajūsmu par šo trenzi, Polmans-Švekhorsts vērtē to arī kritiski: „Man jāpatur prātā, ka zirgs, kas ir grūti griežams, nekļūs vieglāk jājams tikai tāpēc, ka es nomainīšu trenzi. Tādas trenzes kā ūsiņ-trenze vai D-riņķu trenze manā skatījumā ir korekcijas rīki, kurus es lietoju īslaicīgi. Ilgtermiņā līdz tikai viens – pieturēties pie klasiskajiem zirgu apmācības principiem”.

Protams, izšķirošais faktors, cik pieņemama trenze ir zirgam, slēpjas iejūtīgā jātnieka rokā. Vācu jāšanas skolas direktors Hannes Millers domā līdzīgi: „Izvēloties trenzi, ir jāpatur prātā, lai zirgam būtu pēc iespējas komfortablāk. Mūsu skolā vispopulārākā ir parastā trenze ar kustīgiem riņķiem”. Viņš brīdina, ka nevajadzētu pārāk bieži lietot D-riņķu trenzes, un pamato to sekojoši: „Ja man vajadzīga palīdzība zirga pagriešanā, vispirms jāpārbauda savas treniņu metodes, nevis ekipējumu. D-riņķu trenze sniedz zirgam sava veida mehānisku sānisko robežu mutē, kurai patiesībā būtu jānāk no jātnieka komandu apvienojuma. Turklāt, gremojot trenzi mutē, zirgs kustina ne tikai mutē esošo trenzes vidus daļu, bet arī nekustīgos, fiksētos riņķus.

Profesionālais konkūrists Matiass Jansens arī ir līdzīgās domās: „Manuprāt, šī trenze „ieklemmējas” pagriezienos; it īpaši jauniem un jūtīgiem zirgiem ar to var nodarīt pārāk lielu spiedienu”. Viņš gan spēj saprast, kādēļ tieši ASV tik daudzi jātnieki izmanto šo trenzi, un pamatojumu tam saskata atšķirīgajos jāšanas stilos: „Amerikāņi konkūrā nejāj tik intensīvi ar šenkeļa un svara iedarbību, arī zirgi viņiem pagriezienos bieži vien iet taisni vai pat ar ārējo nostādni. Vācu stils ir gluži pretējs, jo nostādnes un ieliekšanu mēs panākam ar uzsēdi un šenkeli. Mūsu jāšanas stils un D-riņķu trenzes nesader kopā”.

Arī iejādnieku lauciņā šī trenze ir manāma, lai gan krietni retāk. Dažos staļļos, piemēram, Šokemoles stallī, to izmanto tikai kā korekcijas rīku. Anja Engelbarta, kas strādā par jātnieci Šokemoles stallī, uzskata, ka šī trenze ir īpaši piemērota jauniem iejādes zirgiem: „Mājās iejādes laukumam varbūt ir augstāks iežogojums, kas jaunzirgam rada zināmu drošības sajūtu. Sacensībās sētiņas nereti ir knapi 20 cm augstas, un šādā situācijā D-riņķu trenze palīdz, jo ar to ir vieglāk panākt sānisko vadību”. Viņas piecus gadus vecais zirgs Foundation, 2012. gada Oldenburgas biedrības galvenās balvas ieguvējs, sacensībās startē ar šādu trenzi, turklāt gana veiksmīgi. „Foundation par maz gremoja trenzi, reizēm iegūlās tajā. Dienu pirms sacensībām es nomainīju trenzi, reizi ar to izjāju mājās un tad sacensībās. Sajūta bija lieliska!”

Arī iejādniece Eva Millere, kura iepriekšējā gadā uzvarēja Pasaules iejādes jaunzirgu čempionātā 5 gadus veco zirgu klasē ar zirgu Sa Coeur, izmanto šo trenzi. 2009. gada Bavārijas iejādes čempions Uve Švancs gan nesajūsminās par D-riņķu trenzi, lai gan ir to pāris reizes izmēģinājis. „Mūsdienās ražotās trenzes jau tā visas anatomiski pielāgojas zirga mutei. Tās ir apaļākas un maigākas nekā agrāk. Tomēr esmu pārliecināts, ka profesionālam jātniekam pamatā vajag tikai parastāko trenzi, kas ir, un pārējās var tikai īslaicīgi izmēģināt, lai sajustu nianses vai kaut ko nedaudz mainītu”. Tāpat par jaunajām tendencēm nav pārliecināta Nadīna Plastera: „Es dodu priekšroku parastajām trenzēm un cenšos visādus niķus atrisināt ar pacietīgu apmācību. Viņa uzskata, ka 13-16 mm šaurās trenzes ir pārāk asas un diplomātiski pāfrāzē jāšanas meistara Karla Heinca Štrenga savulaik izteikto frāzi: „Trenze nevar aizstāt jātnieka izjūtu”.

Kā dažādi D-riņķu trenzes modeļi iedarbojas uz zirga muti? Lai to noskaidrotu, tika izvēlēts 9 gadus vecs iejādes zirgs, kurš līdz šim nebija izcēlies ar pārlieku mutes aktivitāti un gremošanu. Nostādnēs tas mēģināja izvairīties, drīzāk sašķiebjot galvu, tomēr tendence gulties pavadā nebija izteikta. Līdz šim zirgs tika jāts ar parasto divdaļīgo trenzi.

Divdaļīgā D-riņķu trenze:

Jau uzvelkot iemauktus ar šādu trenzi (modelis KK D-Ring, Sprenger ražojums), ir skaidrs: tas ir kas jauns. Eksperimentā iesaistītais zirgs sāk „spēlēties” ar to. Tas uzskatāms par plusiņu, ar nosacījumu, ka šāda kustība mutē saglabājas arī jāšanas laikā. Uzņemot pavadas tomēr atklājas, ka šai trenzei nepieciešama ļoti jūtīga roka. Zirgs jūtīgi reaģē uz pavadu komandām,  pat sīkākās neprecizitātes asi atsaucas uz kontaktu, kas ir īpaši izteikti sajūtams ar ārējo pavadu.

Trīsdaļīgā D-riņķu trenze ar viegli sagrieztu vidusdaļu (olīvi) (Sprenger KK Ultra D-Ring):

Šī trenze ir līdzīga iepriekšējai, lai gan vēl labāk pielāgojas mutes formai. Arī šajā gadījumā ir nepieciešama ļoti jūtīga jātnieka roka. Zirgs labi uzņem trenzi, gremo, droši atbalstās pret jātnieka roku ne tikai, jājot taisni, bet arī lokot zirgu nostādnēs. Jāuzmanās gan – ārpusē jāpadod pavada tik daudz, cik to prasa iekšējā nostādne. Tieši šādos brīžos tomēr ir vieglāk panākt stabilu kontaktu ar ārējo pavadu nekā, lietojot parasto trenzi.

Olīvriņķu trenze ar plakaniem riņķiem

Šī trenze (Sprenger Dynamic RS), kurai gan nav tik izteikta D-riņķu forma, gan „mierīgi” guļ mutē, bet rosina gremošanu un ir apveltīta ar līdzīgām priekšrocībām, kā iepriekšējās trenzes. D-riņķu trenžu  „mazā māsa” nav tik asa, un arī eksperimenta zirgs to labi uzņem. Tāpat tiek nodrošināta sāniskā robeža, trenzei saglabājot vienmērīgu pozīciju mutē un izraisot stabilu kontaktu.

Secinājums: „Īstās” D-riņķu trenzes lieti noder, lai treniņos vai sacensībās varētu vairāk iedarboties uz zirgu, bet nepielietotu rupju spēku. „Vieglā versija” labi der treniņos un sacensībās zirgiem, kuri jūtas komfortablāk ar konstantu, stabilu trenzes pozīciju mutē. Eksperimentā izmantotais zirgs labāk gremoja ar visām trim testējamām trenzēm kā iepriekš.

Avots: St. Georg

Sagatavoja Sigita Eitcena

Atpakaļ

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase