Bieži neatpazīta kaite – depresija

Francijā nesen veiktais pētījums atklāja satriecošus atklājumus: tāpat kā cilvēku vidū depresija tiek uzskatīta jau par tautas slimību, tā arī zirgiem tā ir sastopama biežāk, kā līdz šim pieņemts. Kā simptomi, tā arī iemesli, t.i., depresijas izraisītāji cilvēkiem un zirgiem mēdz būt līdzīgi. Šajā rakstā aplūkosim, kā var noteikt, vai jūsu zirgam ir šī garīgā kaite.

Vienas no Francijas pazīstamākās etoloģes – Rennas Universitātes profesores Martinas Hausbergeras vadībā veiktajā pētījumā tika pierādīts: no 59 jāšanas mācības skolu zirgiem 24% tika konstatēti uzvedības traucējumi un aizdomīgas pazīmes. Tie izpaudās ne tikai kā jau labi zināmās, kļūdaini par „netikumiem” apzīmētās uzvedības traucējumu izpausmes kā “aušana” (zirga šūpošanās turpu-šurpu) un gaisa rīšana, bet gan lielākoties šie zirgi bija ārkārtīgi sevī noslēgušies un apātiski, inerti. Viņi ieņēma tādu pozu, kāda ir redzama lielākajā daļā staļļu pasaulē: it kā neinteresēta snauduļošana, galvai, kaklam un skaustam atrodoties vienā augstumā, acīm veroties tukšumā, plakstiņiem un ausīm minimāli kustoties. Pētījumā tika noskaidrots, ka šie zirgi reaģē netipiskā veidā – tie ir mazāk jūtīgi pret pieskārieniem un pret cilvēka klātieni izturas ar pilnīgu vienaldzību. Vienlaikus tie ir krietni bailīgāki par saviem „normālajiem” sugas brāļiem, ja tiem nākas saskarties ar nezināmām prasībām. Zinātnieki vēroja ne tikai zirgu uzvedību, bet arī veica asins analīzes, lai noskaidrotu stresa hormona kortizola saturu tajās. Tika konstatēts, ka kortizola saturs asinīs bija augstāks pēc „brīvdienas” nekā pēc ierastajām jāšanas nodarbību dienām. Zirgu uzvedības speciāliste Dr. Margita Ceitlere-Feihta no Minhenes Tehniskās Universitātes apgalvo, ka šāda pazīme liecina – zirgs cieš, ja nespēj apmierināt savas iedzimtās un dabiskās vajadzības. Viņa ļoti priecājas par franču kolēģu darbu: „Šis pētījums ir tik nozīmīgs tādēļ, ka tajā ir atklāts, ka tieši tie zirgi, kuri mums šķiet tik nekomplicēti un ērti ikdienas saskarsmē, jo mierīgi stāv kaktiņā, kur tos noliek, patiesībā cieš no garīgas slimības. Tiem zirgiem, kuriem ir novērojamas klajas uzvedības problēmas kā aušana, gaisa rīšana, košana restēs utml., situācija ir uzkrītošāka”.

Ceitlere-Feihta stāsta, ka zirgiem garīgas slimības lielākoties izraisa tas, ja dzīvnieki tradicionālajā staļļa turēšanas režīmā nespēj pietiekamā apmērā izdzīvot savas iedzimtās uzvedības tieksmes un vajadzības. „Dabā 60-70% sava laika zirgi pavada, uzņemot barību. Šajā procesā tie nepārtraukti pārvietojas. Stallī tie 60-70% sava laika pavada, stāvot boksā un neko nedarot. Zirgi mēģina pielāgoties, kas viņiem rada milzīgu stresu”. Eksperte apelē pie zirgu īpašnieku sirdsapziņas, atpazīt savu četrkājaino draugu ciešanas un reaģēt atbilstošā veidā. „Tādam dzīvniekam kā zirgam, kas ir radīts, lai bēgtu no plēsējiem, nav normāli nostāties ar galvu pret sienu un atslēgties no apkārtējās pasaules”. Ikdienā šādi zirgi stallī šķiet labi audzināti un neproblemātiski, jo ir neuzkrītoši un mierīgi. Taču zem segliem tie var kļūt par bīstamības faktoru, jo mēdz sliktāk tikt galā ar satraucošām, nezināmām situācijām un prasībām nekā garīgi veselie dzīvnieki. „Arī te ir velkamas paralēles ar cilvēkiem”, atzīst Ceitlere-Feihta. „Depresīvus cilvēkus no vienas puses ir grūti uzrunāt, no otras puses, tie reaģē pārspīlēti, ja no tiem kaut ko prasa”.

Tāpat arī konstatēts, ka zirgiem depresija mēdz būt pārmantojama un iedzimstoša kaite. Ceitlere-Feihta skaidro: „Mēs esam veikuši pētījumus, kuros skaidri redzams – asinīgāki zirgi (ar lielāku tīrasiņu piejaukumu) ir vairāk tendēti uz uzvedības traucējumiem nekā aukstasiņi vai robustie poniji. Gan tīrasinis, gan haflingers cieš no tā, ja viņus iespundē izolētā boksā. Tomēr, ja pieticīgo haflingeru ieliek āra boksā ar skatu uz jāšanas laukumu, viņš lielākoties ir apmierināts, ka var baudīt skatu uz āru, pašam turklāt nepiepūloties ar kustēšanos. Tīrasinis turpretī sāks vēl vairāk satraukties, jo nevarēs skriet līdzi ārā esošajiem zirgiem”.

Vēl kāda paralēle ar cilvēkiem: arī zirgu starpā vairāk no garīgām kaitēm cieš sieviešu dzimtes pārstāvji. Cilvēkiem ir veikti neskaitāmi pētījumi, kas pierāda, ka sievietes biežāk cieš no depresijas kā vīrieši.

Arī izraisītāji zirgiem un cilvēkiem ir līdzīgi: zirgi cieš, ja tie ir spiesti dzīvot pretrunā ar savu dabu; cilvēkiem klājas tāpat. Arī „mobinga” tēma sociālajā sfērā zirgiem ir tikpat pazīstama kā cilvēkiem, tāpat kā pārlieku lielas prasības un nepārtraukts spiediens var zirgam izraisīt „sadegšanas” sindromu.

Zirgu īpašnieki nereti stāsta, ka zirgs skumst, ja viņa četrkājainais draugs ir miris. Zirgu un cilvēku emocionālo pasauli zināmā mērā var salīdzināt.

Francūžu veiktā pētījuma secinājums: zirgi ir visnotaļ piemēroti modeļi depresijas pētīšanai. Zirgu īpašniekiem gan ir krietni svarīgāk apzināties pētījumā noskaidroto atziņu – ka zirgi savas dvēseliskās ciešanas pauž dažādos veidos, kurus ir jāspēj pamanīt un atbilstoši reaģēt.

Ko darīt, lai novērstu un nepieļautu depresiju? Pirmkārt, ir jānodrošina zirgiem iespēja maksimāli apmierināt savas dabiskās vajadzības. Zirgiem paralēli darbam ir nepieciešamas dienā ne mazāk kā divas stundas, kurās tie var brīvi kustēties lielākās platībās. Vislabāk tam būtu piemērotas ganības, bet arī sezonāli izmantojami aploki ir atbilstoša alternatīva. Ar mazo aplociņu pie boksa nepietiek! Arī barošanas jomā ir jāievēro princips – mazāk spēkbarības, vairāk rupjās barības! Zirgiem vismaz 12 stundas dienā ir jānodarbojas ar barības uzņemšanu. Lai pagarinātu barības uzņemšanas laiku, var sienu salikt siena maisos. Sociālā saskarsme zirgiem ir absolūti nepieciešama, bet tajā pat laikā var būt arī stresa izraisītājs. Barā iedibinātās ranga attiecības ir jācenšas pēc iespējas mazāk traucēt un jaukt. Ja kāds zirgs lielākā barā tiek nepārtraukti apspiests un terorizēts, labāk šādā gadījumā ir to sagrupēt ar kādu atsevišķu zirgu, ar kuru tam izveidojas labas attiecības. Ja konstatējat savam zirgam depresijas pazīmes, ir jāmeklē to iemesli. Paralēli vērsieties pie homeopātijas speciālista pēc palīdzības.

Avots: St. Georg, sagatavoja Sigita Eitcena

Atpakaļ

2 komentāri

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase