Jūsu zirga pamatvajadzības

Lai darbs ar zirgu un viņa trenēšana būtu veiksmīga, mums ir jānodrošina zirga dabīgo vajadzību apmierināšana.

Ņemot vērā zirga īpašības, viņam ir vairākas pamatvajadzības:

  1. Noteiktība un drošība, jo zirgs ir medījuma dzīvnieks ar attīstītiem bēgšanas instinktiem;
  2. Vajadzība pēc vadības, jo zirgs ir bara dzīvnieks un labprāt seko pārliecinātam līderim;
  3. Zāle un rupjā barība, jo zirgs ir zālēdājs;
  4. Barības uzņemšana nelielos daudzumos visas dienas garumā, jo tādam režīmam ir paredzēts zirga gremošanas trakts, kā arī ar pārpildītu vēderu nav viegli aizbēgt;
  5. Ūdens;
  6. Nepārtrauktas kustības, jo zirgs ir klajumu dzīvnieks;
  7. Saskarsme ar citiem zirgiem, jo viņi ir sociāli dzīvnieki;
  8. Atpūta, jo dabā zirgs atpūšas vismaz 30% no laika;
  9. Dažādība, jo ir garlaicīgi un nomācoši atrasties stallī 23 stundas dienā;
  10. Vārtīšanās, lai izstaipītu kājas;
  11. Rutīna, jo zirgs ir ieradumu dzīvnieks un viņam vajag ierastu ēšanas, atpūtas, kopšanas režīmu.

Zirga vajadzību ierobežojumi

Saprotot, kā zirgi uzvedas dabā, mēs varam labāk nodrošināt viņu pamatvajadzības. Domesticētā vidē lielākai daļai zirgu viņu dabīgās vajadzības netiek nodrošinātas dzīvnieku turēšanas apstākļu dēļ.

Šis pārskats parāda atšķirības:

Savvaļā

Mājas apstākļos

Barības uzņemšana Zirgi aptuveni 60% sava laika pavada barojoties (14-15 stundas dienā). Līdz ar to viņi izdara ap 55 000 košļāšanas kustību. Zirgi bieži vien divas reizes dienā pa piecām minūtēm ēd spēkbarību un trīs reizes dienā vienu stundu ēd sienu. Tas nodrošina vien 7000 – 10 000 košļāšanas kustību.
Barības daudzums Nelieli kumosi visas dienas garumā. Parasti trīs reizes dienā liels daudzums vienā ēdienreizē.
Kustības Nostaigāti vismaz 5 līdz 10 km visas dienas garumā. Nereti tikai viena stunda dienā.
Atpūta 30% no visa laika (7 stundas dienā). Vairākas minūtes dienā zirgs var gulēt pilnīgi garšļaukus. Nereti 23 stundas atrodas stallī. Brīvi apgulties reizēm nemaz nav iespējams.
Sociālie kontakti Daudz kontaktu ar citiem zirgiem. Reizēm vienīgā komunikācija ir ar cilvēku. Daudzi zirgi (it īpaši ērzeļi) tiek turēti vienatnē kā ganos, tā boksā.
Kumeļi Kumeļi pusi sava laika pavada spēlējoties ar citiem kumeļiem. Zīdīšanu pārtrauc aptuveni 9 mēnešu vecumā. Reizēm kumeļa vienīgais kompanjons ganos ir viņa māte. Kumeļu nereti atradina no zīdīšanas jau 4 mēnešos.
Jaunie zirgi Dzīvo kopā ar citiem zirgiem. Izveido draudzības. Audzināšanu nodrošina līdzās esošie zirgi. Tiek apgūti uzvedības likumi, zirgu „valoda”, sociālās prasmes. Reizēm tiek turēti vieni vai kopā ar vēl vienu zirgu. Bieži atrodas sociāli nepiemērotā dzīves vidē. Audzināšanu nodrošina cilvēks.
Jauni pieaugušie zirgi Ērzeļi veido vecpuišu grupas. Ķēves pirmo reizi dzemdē kumeļu 5 gadu vecumā. Ērzeļi bieži tiek kastrēti. Ķēvju meklēšanās bieži paliek neapmierināta.
Aizsardzība Apmatojums, spēcīgas kājas, laba dabīgā imunitāte. Zemāka imunitāte; bieži slimo staļļa klimata dēļ, kas ir pārāk mitrs, tumšs, putekļains. Tiek lietotas segas un kāju saites.
Grūmings Abpusēja aprūpe. Vārtīšanās. Zirgu tīra cilvēks. Vārtīšanās reizēm nav iespējama.
Nagi Nagi nodilst dabīgā veidā. Zirga nagus apgriež kalējs. Var attīstīties nagu un kāju problēmas, nepietiekamo kustību un staļļa pārāk sausās vai pārāk mitrās vides dēļ.

Problēmas, ko rada zirga vajadzību nenodrošināšana

Nenodrošinot mājas zirgam visu nepieciešamo, var rasties fiziskas un psiholoģiskas problēmas:

Stereotipiska uzvedība („aušana”, gaisa rīšana, kasīšanās gar restēm, durvju spārdīšana, sevis sakropļošana (košana) u.c.) ir garlaicības, nomāktības un stresa sekas. Šāda uzvedība nav dabiska un ir uzskatāma par novirzi.

Katru reizi, kad zirgs izpilda kādu no stereotipiskās uzvedības veidiem, viņa organismā palielinās endorfīnu līmenis, kas liek zirgam justies labāk. Endorfīni ir dabīgi hormoni, kurus izstrādā ķermenis; tie darbojas kā nomierinošs, sedatīvs līdzeklis un rada atkarību. Šādā veidā zirgs tiek galā ar stresu.

Liedzot zirgam izpildīt stereotipisko uzvedību (piemēram, kakla siksnas pret gaisa rīšanu u.c.), tiks radīts tikai vēl lielāks stress, jo ne tikai netiks atrisināts pamata cēlonis, bet gan turklāt būs atņemts veids kādā zirgs pats tiek galā ar problēmu.

Pārspīlēta uzvedība, piemēram, staigāšana pa boksu, kasīšanās, kārpīšanās ar kājām, galvas šūpošana, purna šķobīšana, apakšlūpas kustības, pārlieka dzeršana, arī rodas garlaicības, frustrācijas un stresa ietekmē.

Šie uzvedības veidi ir dabīgi, taču, ja zirgs tos izmanto pārspīlēti un neatbilstoši apstākļiem, tas norāda uz problēmu.

Zirga imunitāte tiek novājināta, ja stallī ir pārāk karsts, mitrs, tumšs vai putekļains. Zirgs kļūst uzņēmīgāks pret dažādām slimībām.

Kuņģa čūlas rodas, kad zirgam ir ierobežotas barības uzņemšanas iespējas. Zirgs nekošļā pietiekami daudz un tādēļ nerodas pietiekami daudz siekalu. Siekalas neitralizē kuņģa radīto skābi. 25% kumeļu ir kuņģa čūlas. Gaisa rīšana ir izplatīta zirgiem ar kuņģa čūlu, jo šis ieradums stimulē siekalu plūsmu.

Augsnes ēšana rodas minerālvielu trūkuma dēļ (parasti vara un dzelzs trūkums). Tā ir izplatītāka pavasara laikā.

Nagu un kāju problēmas var rasties, ja netiek dabīgā veidā pietiekami nodarbināts zirga ķermeņa kustību mehānisms, ja stallis ir pārāk sauss vai mitrs, kā arī nepareizi lietojot kājsargus un saites.

Dominances problēmas rada cilvēku nekonsekvence un vadības trūkums, kas zirgam ļauj kļūt par jātnieka vadoni.

Treniņu problēmas var radīt zirga turēšana boksā 23 stundas diennaktī. Pavadot 23 stundas bez jebkādiem ārējiem stimuliem, zirgs strauji nonāk pilnīgi atšķirīgā vidē treniņa laikā. Tādejādi viņš var kļūt tramīgs un viegli nobiedējams. Visa enerģija, kas uzkrājusies 23 stundu laikā, nāk uz āru, un nav nekāds brīnums, ja zirgs kordošanas laikā nēsājas lēkšos.

Zirga turēšanā boksā ilgstošas stundas ne tuvu nav ideāla situācija. Kā arī tas nekalpo par labu pamatu, lai radītu veselīgu, sportisku zirgu.

Ieteikumi, lai novērstu problēmas

Nodrošinot zirgam viņa dabīgo pamatvajadzību izpildi cik vien labi iespējams, mēs sagādājam zirgam vislabāko iespēju būt fiziski veselam, laimīgam un mundram. Atsaucoties zirga vajadzībām, mēs varam novērst nomāktību, garlaicību un stresu!

Daži ieteikumi, kā izvairīties no problēmām:

Pietiekami daudz zāles un rupjās barības nodrošina labu gremošanu un aizsargā no kolikām. Pateicoties lielajam siekalu daudzumam, ko zirgs producē, gremošana noris daudz labāk un samazinās koliku un kuņģa čūlu rašanās iespējamība. Ieteicams zirgam pasniegt rupjo barību arī stundu pirms spēkbarības došanas. Tas uzlabo gremošanu un palielina minerālvielu un vitamīnu uzsūkšanās iespējas.

Ideāli zirgam būtu jādzīvo ārā, bara vidē visu diennakti. Dažādi zirgu turēšanas veidu tipi (t.s. „aktīvie staļļi” un „Paddock Paradise”) arvien vairāk pievērš cilvēkus pēc iespējas dabīgākai zirgu turēšanai.

Ja jūsu zirgam ir jāpavada savs laiks stallī, padariet to pēc iespējas komfortablāku. Nodrošiniet zirgam iespēju kontaktēties ar citiem zirgiem. Boksam jābūt pietiekami lielam un zirgam ir jāvar tajā brīvi apgulties uz sāna un izstaipīties. Pārliecinieties, ka stallī ir laba ventilācija. Atvērtā tipa stallis ir labāka iespēja, jo tad zirgs var vairāk kustēties. Nodrošiniet zirgam iespēju uz vairākām stundām izstaipīt kājas un izvārtīties ganos vai pastaigu laukumā katru dienu. Ja zirgs katru dienu tiek laukā uz pietiekami ilgu laiku, nav jāuztraucas, ka viņš var nevaldāmi skriet vai pārlieku aktīvi spēlēties un sevi savainot. Zirgi, kurus laiž ārā reizi nedēļā vai kuri nav bijuši laukā ilgāku laiku, drīzāk sevi savainos pārliekas aizrautības dēļ. Lielākā daļa zirgu ganībās izturas mierīgi, ja tiek laisti laukā katru dienu.

Sociālie kontakti ar sugas brāļiem ganos vai pastaigu laukumā ir ļoti svarīgi. Pat ja jums ir ērzelis vai ļoti vērtīgs sporta zirgs, viņš var atrast kompanjonu, piemēram, Šetlandes ponijā. Ponijs nespēs nodarīt otram zirgam pāri. Lai pašam ponijam būtu droša vieta, kur atkāpties, nodrošiniet viņam iespēju palīst zem žoga uz blakus aploku vietā, kur lielāks zirgs nevar izlīst cauri. Ja vispirmām kārtām nodrošināsiet sava ērzeļa vai sporta zirga ‘dzīvnieciskās’ un ‘zirga’ vajadzības, tad varēsiet izvairīties no problēmām, ko nereti rada šādu zirgu turēšana.

Neatradiniet kumeļu no zīdīšanas un neatšķiriet viņu no mātes pārāk agri. Ļaujiet jaunajiem zirgiem pavadīt pēc iespējas vairāk laika barā un ļaujiet viņiem vienkārši būt zirgiem, cik vien ilgi iespējams.

Ievērojiet zināmu kārtību. Ja parasti vedat zirgu mājās no ganiem 18.00 un vienu vakaru neierodaties līdz pat 22.00, tas var radīt stresu. Barojiet regulāri un vairāk vai mazāk konstantos laikos.

Esiet skaidrs, mierīgs, pārliecināts un konsekvents vadonis, kad darbojaties un komunicējat ar zirgu, un nodrošiniet viņam visu vajadzīgo!

Nekad nedarbojieties pret Māti Dabu, darbojieties kopā ar viņu!

Jo vairāk piepildīsiet zirga dabīgās pamatvajadzības, jo labāk spēsiet kontaktēties ar savu zirgu un veiksmīgākas būs jūsu kopējās nodarbes un treniņi!

Tulkojums – Agrita ŽunnaRaksta avoti:
Atpakaļ

9 komentāri

  • the_big_beast

    the_big_beast Gribētu, lai šo izlasa ļoti daudzi mūsu "zirdzinieki", iespējams, liktu aizdomāties! Paldies par rakstu! :)

    13. augusts, 2013 @ 12.59
  • Jana

    Jana Bet ko darīt, ja tikai viens zirgs pieņem manu zirgu, bet visi pārējie barā viņam metas virsū jau pa lielu gabalu - sper un kož viņam? Man nākas turēt viņu atsevišķi tikai ar to vienu zirgu, negribās lai visu laiku staigā sakosts un nelaimīgs.

    13. augusts, 2013 @ 13.40
    • Virsaitis

      Virsaitis » Jana Kāda ir zirga iepriekšējā pieredze bara dzīvē, pirms šī bara, un vai viņš ar baru tika iepazīstināts pakāpeniski? Un cik ilgi jau tā ir? Ja iespējams, es droši vien šādā gadījumā atdalītu nemīlēto zirgu aplokā ar to, kas pret viņu ir draudzīgs, atstājot iespēju pāri aploka malai saostīties ar pārējiem, un tad pēc hierarhijas, sākot ar zemāko, laižot klāt pakāpeniski pārējos, tā bara locekļus saradinot vienu pēc otra. Ja zirgs barā ir jaunpienācējs, tad pierašana var, atkarībā no dažādiem apstākļiem, ilgt pat dažus mēnešus un zirga atdalīšana no pārējiem uz ilgāku laiku saradināt baru nepalīdzēs.

      13. augusts, 2013 @ 13.48
    • renoo

      renoo » Jana Saliedēts bars katru jaunpienācēju sagaida ar aizdomām, īpaši jau pieaugušus zirgus. bieži vien problēmas var rasties dēļ tā, ka jaunpienācējs nav dzīvojis barā un nemāk tādā uzvesties. parasti gan zirgu barā atrodas tāds zirgs, kas jaunpienācējam "uzmetas par draudziņu". no kodumiem un skrambām nevajag baidīties - vajag nodrošināt gana lielu platību, iespēju piekļūt ūdenim un barībai neatkarīgi no pārējā bara. turēšana atsevišķi tikai paildzina bara saliedēšanas procesu - un liekas, ka processs ilgst mēnešiem, kaut rī tāda zināmā mērā brutāla "izmešana" barā ļauj zirgam iedzīvoties krietni vien ātrāk, jo tiek pavadīts daudz ilgāks laiks kopā. Protams, ideālajā variantā zirgu bars netiek bieži "traumēts" un mainīts.

      13. augusts, 2013 @ 16.22
    • admin

      Zirgam.lv » Jana Kā jau Virsaitis minēja, ļoti labi strādā pakāpeniska saradināšana - sākot ar tiem, kas hierarhijā ir viszemāk. Esam tā saradinājuši pat tādus, kas saimnieku izpratnē ir "ļoti nesaradināmi".

      13. augusts, 2013 @ 16.37
    • Jana

      Jana » Jana Paldies par padomiem, es mēģināšu ko darīt lietas labā, bet stāsts ir tāds - Viņš ir jaunzirgs un nekad nav bijis ļoti sabiedrisks, ari stallī kur piedzima viņš parasti stāvēja pa kilometru no pārējiem, lai gan tie viņam pāri nedarīja, bet tagadējā stallī viņu nepieņem neviens. Viņam vairāk patīk atrasties cilvēku kompānija jo bērnībā viņam kopā ar mammu bija jāmitinās stallī, jo mamma bija traumēta un nevarēja iet ārā no staļļa, tā nu mēs visi ap maziņo čubinājāmies, un arī tagad acis laimē iemirdzas ieraugot cilvēku kas varētu viņu pamīļot.

      14. augusts, 2013 @ 16.08
    • Virsaitis

      Virsaitis » Jana Lai arī tas var likties mīlīgi, tā tomēr nav veselīga uzvedība un dzīves laikā viņam var kaitēt (kas jau ir redzams tagad) - iesaku būt pacietīgiem un ieguldīt darbu, lai mazpamazām viņu pieradinātu pie bara, nevis vienkārši izolētu. Bērns, kas vienmēr ir pazinis tikai māti, arī iesākumā svešu bērnu sabiedrībā jutīsies slikti, nemācēs iejusties, taču viņa paša labā būtu tikt iesaistītam vidē, kurā ir arī citi bērni - tas pats attiecas uz zirgu.

      14. augusts, 2013 @ 16.40
    • Jana

      Jana » Jana Liels paldies, Virsaiti! Radināšu savu mazo zirdziņu pie pārējiem. Paldies visiem par padomu.

      14. augusts, 2013 @ 21.44
  • Agrita

    Agrita Par rutīnu varētu piebilst, ka to nevajag pārprast un pārspīlēt. Jo mazāk zirgu pieradinās pie konkrētiem laikiem, darbībām un ieradumiem, jo mazāk viņam būs tieksme stresot, ja kaut kas nenotiek kā ierasts. Dabā zirgi pieturas pie zināmas lietu kārtības, taču akurāt pēc pulksteņa nedzīvo. Manuprāt, ir labi ievērot zināmu ritmu, bet pārcentīgi līdz katram sīkumam sekojot konkrētai rutīnai, tiek nevajadzīgi pārspīlēta zirga dabīgā tieksme pēc ieradumiem, padarot viņu par režīma vergu un radot veselu gūzmu iemeslu satraukumiem, tiklīdz kaut kas nojūk pierastajā ikdienā. Piemēram, ir labi pieradināt zirgu katru reizi pirms nodarbībām iedot kājas, lai iztīrītu nagus, bet nevajadzētu pārcensties un vienmēr kājas celt vienādā secībā. Citādi var sanākt, ka, nejauši nojaucot kāju secību, zirgam rodas nevajadzīgi uztraukumi. :)

    13. augusts, 2013 @ 21.03

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase