Sarunas ar zirgiem

Raksts pārpublicēts ar “Vides Vēstis” atļauju, tapis sadarbībā ar Jauno jātnieku skolu www.latvianhorses.lv

Cilvēka sadarbība ar zirgu ir veidojusies daudzu gadsimtu gaitā, taču, šķiet, tikai mūsdienās vairāk nekā jebkad agrāk šīs savstarpējās attiecības ir kļuvušas godīgas un brīvas, jo zirgus (vairs) tikpat kā neizmanto ne lauksaimniecībā, ne karadarbībā, ne arī par transporta līdzekli. Zirgu var uztvert kā dzīvnieku, kurš darbojas instinktu, refleksu un iemācītu atbildes reakciju līmenī, taču ar zirgu var veidot saikni un sarunāties arī intelektuālā, enerģētiskā un pat garīgā līmenī. Ikviena mūsu nodarbe, treniņš, spēle, kopīga pastaiga un ikdienas saskarsme var būt kā saruna divu ķermeņu, prātu un dvēseļu starpā. Lai darbošanās ar zirgu nebūtu virspusēja, t.i., balstīta tikai uz jāšanas nodarbībām vai zirga izmantošanu sportā vai lauku darbos, bet lai ar zirgu veidotu sarunu, nepieciešams kas vairāk par spēju noturēties seglos, apgūtu zirga vadīšanas tehniku un labi piemeklētu inventāru. Jāšana ir tikai viena no kopā būšanas pieredzes daļām, kas turklāt nebūt nav obligāta saskarsmē ar zirgiem. Mans ceļš pie zirgiem sākās diezgan ierasti – ar izjādi zirgu nomā. Tobrīd zirgi šķita skaisti, gudri dzīvnieki, bet nebiju īpaši aizdomājusies par cilvēka un zirga saskarsmi, taču diezgan ātri aptvēru, ka ar fiziskām prasmēm vien būs par maz, jo pat pacietīgie un labi audzinātie nomas zirgi, kuriem it kā taču būtu padevīgi jāklausa ikviena jātnieka norādēm, katru reizi sniedza vielu pārdomām par sevi, savu attieksmi un rīcību. Man paveicās ar zirgiem un cilvēkiem, kurus sastapu un kuri man parādīja, kāda var būt sadarbība ar šiem dzīvniekiem. Mācījos uzklausīt zirgu viedokli, uzņemties atbildību par kļūmēm mūsu komunikācijā un sāku meklēt iespējas citādai saskarsmei ar šiem dzīvniekiem nekā līdz šim.

Zirgu apmācībā un treniņos izmanto dažādas metodes, skolas un pieejas, kuras nosacīti var iedalīt klasiskajās, tradicionālajās un netradicionālajās. Pie tā sauktajām netradicionālajām metodēm pieder dabīgā zirgu apmācība (Natural Horsemanship), kā arī vairākas citas apmācību pieejas, kas krietni atšķiras no tradicionāli pielietotām metodēm. Šīs citādās pieejas pārstāv Pats Parelli (Pat Parelli), Ingela Larsone Smita (Ingela Larsson Smith), Honza Blaha (Honza Bláha), Marks Rašids (Mark Rashid), Montijs Robertss (Monty Roberts), Klauss Ferdinands Hempflings (Klaus Ferdinand Hempfling), Aleksandrs Ņevzorovs (Александр Невзоров), Linda Kohanova (Linda Kohanov) un daudzi citi. Netradicionālās pieejas balstās uz zirga uzvedības, psiholoģijas, ķermeņa valodas, kā arī intelekta un dvēseles izpratni. Lielākā daļa šo mācību uzsver nepieciešamību cilvēkam kļūt par zirga uzticamu līderi, skolotāju vai pozitīvo piemēru. Viens no veidiem ir pietuvināt savu rīcību un izpausmi zirgu savstarpējai komunikācijai barā, apgūstot zirgu barā esošo līderu uzvedību. Savukārt citas pieejas necenšas piemērot cilvēka uzvedību zirgu bara dzīves likumiem, uzskatot, ka cilvēks ir pārāk atšķirīga būtne, lai veiksmīgi imitētu zirgu uzvedību.

Esi vadošais zirgs

Izvēloties kļūt par zirga līderi, cilvēks var pielietot dominantā līdera pieeju, kad galvenais uzsvars tiek likts uz hierarhiskām attiecībām zirga un cilvēka starpā, un cilvēks mācās imitēt dominantā zirga uzvedību. Otra izvēle būtu bara vadošās ķēves pieeja, kad cilvēks savā komunikācijā cenšas līdzināties bara galvenās ķēves uzvedībai. Šādam skatījumam par pamatu tiek ņemtas dabiskos zirgu baros novērotās vadošās ķēves, galvenā dominantā ērzeļa un pārējo bara dzīvnieku dominējošās vai pasīvās lomas. Šie zirgu tipi ir iedzimti, un dzīves laikā mainās tikai konkrētā tipa izteiksmes pakāpe. Vadošā tipa zirgi ir salīdzinoši reti, jo barā nav nepieciešami vairāki vadoņi. Bieži kāda no vadošās ķēves meitām arī būs vadošā tipa zirgs, kuru māte apmācīs būt par nākamo bara vadoni. Katram zirgu tipam barā ir savi pienākumi un intereses. Vadošais zirgs radīs idejas un nodomus – domās par bara kopējo labsajūtu, drošību, ierosinās, kur baroties, kur atpūsties. Vadonim ir svarīga kopības sajūta, citu zirgu spēja viņu sadzirdēt un atsaukties viņa idejām. Dominantā zirga uzdevums ir pārraudzīt baru, sekot, vai pārējie izpilda vadošā zirga norādījumus, uzturēt barā hierarhisko kārtību. Šim zirgam svarīga ir hierarhija un citu zirgu kustību kontrole. Savukārt pasīvais zirgs labprāt seko citu zirgu idejām un norādījumiem un parasti savu iniciatīvu neizrāda. Citu zirgu konsekventā vadība un norādījumi viņam sniedz skaidrību, komfortu un drošības sajūtu. Cilvēkam atliek izvēlēties, kuru no šiem zirgu uzvedības tipiem pieņemt par savu izpausmes veidu. Jāatzīmē gan, ka pasīvā zirga uzvedība lielākoties nav piemērota veiksmīgai komunikācijai, jo šādā gadījumā atbildība par rīcību un lēmumu pieņemšanu tiek uzvelta zirgam, un tā ne vienmēr ir drošākā un piemērotākā izvēle, atrodoties cilvēku veidotā un pārvaldītā vidē, kas zirgam ne vienmēr ir skaidri izprotama.

Dzīvo šeit un tagad

Zirgu bara savstarpējo attiecību iepazīšana dod arī iespēju saprast, kā zirgi uztver viens otru un apkārtni. Zirgi ir sabiedriski bara dzīvnieki. Viņiem ir dabiski būt daļai no kaut kā lielāka, būt piederīgiem, meklēt saikni un kontaktu ar apkārtējiem, tostarp – ar cilvēkiem. Zirgi nav tendēti būt individualitātes ar izteiktu «Es» sajūtu, kā tas ir cilvēkiem. Viņiem svarīgāka ir «Mēs» sajūta – apziņa, ka viņi ir daļa no ģimenes. Līdz ar to saskarsmē ar zirgu cilvēkam noderētu šīs kopīgās «Mēs» sajūtas izkopšana sevī un apzināšanās, ka arī cilvēks ir daļa no kaut kā lielāka, daļa no dabas un Visuma. Būdami daļa no lielāka veseluma, zirgi ļoti labi apzinās ne tikai savu fizisko ķermeni, bet arī apkārtējo telpu – kā savu personīgo, tā arī pārējo zirgu personīgās telpas un visa bara kopējo telpu. Komunicējot ar zirgu, cilvēkam būtu jākļūst tik jutīgam, lai apzinātos, sajustu un varētu darboties gan ar savu personīgo, gan ar zirga un cilvēka izveidotā «bara» kopējo telpu. Vēl cilvēki no zirgiem varētu pamācīties, kā dzīvot «šeit un tagad». Zirgi vienmēr apzinās konkrētajā brīdī notiekošo, viņi bezmērķīgi neklejo pagātnes vai nākotnes notikumu apcerēs. Esot kopā ar zirgu, cilvēkam būtu jāspēj dzīvot tieši konkrētajā brīdī un veltīt visu uzmanību un sajūtas esošā brīža pieredzei.

Spicas ausis un sakrustotas rokas

Veiksmīgai sarunai ar citu dzīvu būtni ir nepieciešama kopēja, abiem saprotama valoda. Visuzskatāmākā un šķietami visvieglāk apgūstamā ir ķermeņa valoda, kas arī ir pamatā lielākajai daļai komunikācijas metožu. Zirgi spēj lieliski komunicēt, izmantojot ķermeņa valodu. Jebkurš ar zirgiem saistīts cilvēks ar laiku iemācās atpazīt zirga sniegto informāciju: atglaustas vai saspicētas ausis, astes vicināšana, augstu pacelta vai zemu nolaista galvu, ķermeņa pozas un saspringums – tas viss dod iespēju izprast dzīvnieka noskaņojumu, nolūkus un paredzēt viņa rīcību. Tieši tāpat cilvēks ar savu ķermeni nodod informāciju zirgam par savu noskaņojumu, nodomiem un rīcību.

Daba šiem dzīvniekiem ir devusi nepieciešamību nepārtraukti «lasīt» citu būtņu ķermeņa valodu, un cilvēka interesēs ir, lai viņa ķermeņa valoda būtu apzināta, kontrolēta un nodotu zirgam skaidri saprotamu informāciju. Atstājot visu pašplūsmā, mēs nereti varam izraisīt zirgā apjukumu un neizpratni vai nodot viņam savu satraukumu, nervozitāti un bailes. Netradicionālās pieejas caur spēlēm, vingrinājumiem un uzdevumiem cilvēkam māca būt konsekventam, ievērot savu darbību ritmu un intensitāti, laicīgi iesākt un pārtraukt prasības, apzināties sava ķermeņa valodu un izveidot jaunus kustību un rīcības paradums. Daļa no metodēm spēj sniegt labu tehniku, kā darboties un pielietot savu ķermeni, atbilstošu inventāru un psiholoģiskus paņēmienus, lai veiksmīgi veidotu sadarbību gandrīz ar jebkuru zirgu. Ja attiecības ar zirgu balstās galvenokārt uz koleģiālu sadarbību, nereti ar šādu saskarsmes līmeni arī ir pietiekami, lai cilvēkam un zirgam veidotos labas attiecības. Taču ir reizes, kad rodas vēlme pēc dziļākām un patiesi izprotošām attiecībām ar zirgu, pēc saskarsmes ne tikai ķermeņa valodas, bet arī domu un enerģijas līmenī, kad ar perfektu darba tehniku, pareizo inventāru un psiholoģisku pieeju izmantošanu vairs nepietiek.

Dvēseļu saskarsme

Kad sāku apgūt dabīgās metodes, izplatītākā bija dominantā līdera pieeja. Caur to apguvu zirga psiholoģijas īpatnības, mācījos izkopt savu ķermeņa valodu, mainīt attieksmi, uzskatus un dažas rakstura īpašības. Arvien vairāk esot kopā ar zirgiem, apjautu, ka vēlos vēl ko vairāk, un, iepazīstot vadošā zirga principus, izvēlējos tos par pamatu savai komunikācijai, jo šī pieeja deva iespēju dziļākai un izjustākai saskarsmei. Pamazām mainījās kā manas ārējās darbības un izpausmes, tā arī iekšējā nostāja, izpratne un sajūtas. Kad cilvēks ir gatavs atvērt sevi sapratnei par to, kas un kāds īsti ir zirgs, gribot negribot ir jāmaina skatījums uz ļoti daudzām tradicionāli pierastām lietām, kā arī pašam uz sevi, savu personību, raksturu un dvēseli. Lielākā daļa ar zirgiem saistīto cilvēku atzīs, kas šie dzīvnieki ir gudri un saprātīgi, kā arī daudzi piekritīs domai, ka zirgiem, tāpat kā citiem dzīvniekiem, ir dvēsele. Taču ne vienmēr cilvēki apjauš, cik ļoti saprātīgi zirgi spēj būt, cik smalka, enerģētiska un pat garīga komunikācija ar viņiem ir iespējama un ka zirgs var būt lielisks skolotājs, patiess draugs, ceļvedis un «spogulis» cilvēka iekšējai pasaulei, pašizaugsmei un arī saskarsmei ar dievišķo – vienalga, kādā vārdā un veidolā mēs katrs to uztveram. Patiesas saiknes izveidošanai ir nepieciešama divu būtņu dvēseļu saskarsme un saruna, savukārt veiksmīgai komunikācijai ir nepieciešama šo dvēseļu atvērtība un patiesa mīlestība. Patiesi mīlēt mēs varam to, ko patiešām pazīstam. Darbošanās ar zirgu kļūst par darbu pašam ar sevi – savas personības un rakstura iepazīšanu un apzināšanos, dvēseles un gara izzināšanu. Iespējams, kādam vēlme pēc patiesi atvērtas un dziļas saskarsmes ar zirgu ir pirmais pamudinājums beidzot iepazīt sevi, aprunāties ar savu dvēseli un varbūt arī pārdomāt savu attieksmi pret garīgām vērtībām. Saskaroties ar zirgiem, cilvēkam jābūt gatavam mācīties un strādāt pašam ar sevi, mainīt raksturu, lauzt paradumus, domāšanas un rīcības modeļus. Agrāk vai vēlāk zirgi cilvēkam uzrāda viņā mītošās bailes, dusmas, nervozitāti, saspringumu, nepārliecinātību, noslēgtību. Ja vien ir vēlme iedziļināties un godīgi sevi pētīt, atklājas arī dažādas iemācītas uzvedības reakcijas, saskarsmes problēmas, kas rodas ar līdzcilvēkiem, pat pagātnes traumas, attiecību veidošanas pieredzes kļūmes un aizvainojumi. Zirgi cilvēkam godīgi parāda viņa būtību un viņa sirds un dvēseles negludumus. Šie dzīvnieki ir patiesi un konsekventi, viņi vienmēr ārēji izpauž to, ko jūt iekšēji, – viņi neizliekas, nemānās, nemelo un netēlo, tādēļ cilvēks no zirga vienmēr saņem godīgu atbildi un situācijas atainojumu. Izvēloties komunicēt ar zirgu augstākā līmenī, vairs nav iespējams ignorēt vai apiet šos sarunas laikā uzrādītos negludumus. Tikai izzinot sevi un apzināti strādājot ar sevi un savām iekšējām problēmām, dzīves pieredzi, rakstura īpašībām un emocijām, cilvēks var gūt iespēju patiesai un ciešai saskarsmei ar zirgu, viņa dvēseli un garu. Savukārt, ja cilvēks neizvēlas tik apzinātu un dziļu sarunu, paliekot pie saskarsmes ķermeņa valodas līmenī, zirgs piemērosies cilvēka noteiktajam komunikācijas uzstādījumam un, visticamāk, pretī sniegs tikai ķermenisko, dzīvniecisko saskarsmi. Jebkurš zirgs, ja vien viņam nav bijusi negatīva pieredze ar cilvēkiem, vienmēr būs atvērts komunikācijai. Tā ir cilvēka izvēle un atbildība – atvērt sevi sarunai un uzaicināt zirgu piedalīties šajā kopā būšanas pieredzē.


Gadās, ka cilvēki, paši to nemanot, ir iemācījuši zirgam «aizvērties» un vairs nemeklēt ciešāku saikni ar cilvēku, tāpat kā mēs paši nereti esam sevi aizvēruši un noslēguši patiesi dziļām un atklātām attiecībām citam ar citu. Ja cilvēks ir sasniedzis saskarsmi ar zirgu dvēseles līmenī un mentāli un emocionāli ir kļuvis par vērā ņemamu un uzticamu sarunu biedru zirga vērtējumā, viņam ir viss, ko vajag. Pārējais vairs ir tikai saruna, kuras laikā ar zirgu dalāmies kopīgajā telpā, laikā, enerģijās, emocijās un domās un veidojam katru reizi unikālu un brīnišķīgu kopā būšanas pieredzi. Savukārt, jo vairāk negludumu un nepilnību ir palicis cilvēka sirdī, personībā un arī komunikācijas prasmēs, jo vairāk viņš ir atkarīgs no pātagas, laužņiem un piešiem. Jau vairākus gadus man ir savs zirgs – gudrs un prasīgs skolotājs, kurš parāda, ka mehāniska divu indivīdu komunikācija viņam nav vajadzīga, taču viņš jebkurā brīdī ir gatavs atvērtai, dvēseliskai sarunai un kopīgās «Mēs» sajūtas pieredzei. Joprojām katra saruna man sniedz jaunas atklāsmes un zināšanas gan par zirgu, gan arī pašai par sevi un dod iedvesmu turpināt sevis izzināšanu un attīstību. Zirgs ir kļuvis ne tikai par izjādes vai spēļu biedru, bet arī par pavadoni savas dvēseles, apkārtējo cilvēku un pasaules iepazīšanā.

Meklējot saskaņu un dabiskumu komunikācijā ar zirgu, man arvien izteiktāka kļūst vajadzība pēc harmonijas un dabiskuma arī zirga turēšanā un kopšanā. Redzot, cik zirgi ir sabiedriskas, inteliģentas un emocionālas būtnes, man vairs nav pieņemama zirga turēšana ierobežotā, nelielā telpā, izolēti no saskarsmes ar citiem zirgiem, atrauti no iespējas brīvi pārvietoties un izvēlēties savu ēšanas, atpūtas, rotaļu un citu ikdienas nodarbju ritmu. Apjaušot šo dzīvnieku apbrīnojamo jutību uz vissmalkākajām enerģijas un ķermeņa valodas niansēm, arvien mazāk redzu pamatojumu izmantot tik ierastos un daudz pielietotos komunikācijas palīglīdzekļus – trenzes, laužņus, piešus u.c. Vien manas vēl pilnībā neizkoptās sarunas prasmes rada nepieciešamību izmantot dažus palīglīdzekļus – apaušus, pavadas un vieglu steku. Uzzinot arvien vairāk par zirga anatomiju, fizioloģiju, viņa bioloģisko, dabas noteikto dzīvesveidu un uzvedības paradumiem, ir radusies izpratne par to, kāda aprūpe, barošana un kopšana šim dzīvniekam būtu vispiemērotākā un cik kļūdaini cilvēcisku apsvērumu un ērtību, kā arī vēsturiski veidojušos tradīciju un pārpratumu vadīti ir daudzi tradicionāli pieņemtie zirgu turēšanas paradumi.Zirga ienākšana cilvēka dzīvē nenoliedzami maina ne tikai cilvēka dzīves ritmu un paradumus, bet arī pasaules skatījumu un uztveri. Cilvēkam atliek vien tam ļauties un atvērt sevi sarunai. Jo vairāk mēs būsim gatavi ieklausīties, sadzirdēt un saredzēt, jo skaistāka un pilnvērtīgāka kļūs mūsu saskarsme ar šiem dzīvniekiem un bagātāka mūsu dzīves un dvēseles pieredze.Agrita Žunna

Atpakaļ

51 komentāri

  • jātniece

    jātniece Paldies :) Bija patiess prieks lasīt :)

    31. jūlijs, 2013 @ 15.11
  • kika

    kika kaut visiem būtu tāda domāšana, kā raksta autorei! paldies par rakstu!

    31. jūlijs, 2013 @ 21.50
  • Virsaitis

    Virsaitis Ļoti jauks raksts - ceru, ka tas daudzus iedvesmos palūkoties uz saviem zirgiem un savu saziņu ar viņiem no cita skatupunkta. :)

    1. augusts, 2013 @ 9.37
  • Bamboocha

    Bamboocha Agrit, spoži, paldies!!!

    1. augusts, 2013 @ 9.46
  • Agnese

    Agnese Liels paldies par iedvesmojošo rakstu!

    1. augusts, 2013 @ 14.24
  • L&L

    L&L Lielisks raksts. Paldies autorei!

    1. augusts, 2013 @ 16.53
  • ZzTop

    ZzTop Raksts ir ieintriģējošs, taču tas ir ļoti virspusējs un izklaidējoša rakstura. Darbā bija brīvs brīdis un varēju uz pāris minūtēm sevi izklaidēt, par to arī paldies. Pareizi jau ir, ka nav vienas pieejas un metodes, kura darbojas vienmēr. Katram ir jāizkopj pašam savs komunikācijas veids. Un neviens nav 100% pareizs. Ne "dabiskais" (lai gan tur no "dabiskuma" nekā pārāk daudz nav, jo cilvēks blakus zirgam vispār nav nekas dabisks), ne arī klasiskais. Manuprāt, vispareizāk ir meklēt savu metodi, balstoties uz visām pieejamajām zināšanām, tajā pašā laikā nebaidoties eksperimentēt. Lai gan mēs paši nereti domājam, ka pieturamies pie kāda, konkrēta stila, visbiežāk izkopjam savu, individuālo stilu, pielietojot kādas, kaut kur aizgūtas metodes, kā arī pieliekot daudz no sevis. Un par laužņiem, un piešiem, es, protams, pasmīnēju. :) Tas ir tieši tik pat "dabīgi" (jeb, pareizāk sakot, nedabīgi), kā apauši no auklas. :) Tāpēc mazā vīzdegunība no "naturālistu" puses šoreiz ir nevietā. ;) Taču paldies, izlasīju, padomāju... Un tas jau vien ir daudz, ka raksts man lika mazliet pasmadzeņot. ;)

    1. augusts, 2013 @ 20.20
    • Zane

      Zane » ZzTop Piekrītu ZzTop! Es jāju ar piešiem un dzelžiem mutē, taču varu droši apgalvot, ka mans zirgs ir tik pat laimīgs kā "naturālista" zirgs.

      2. augusts, 2013 @ 9.07
  • Dzilna

    Dzilna ZzTop Raksts var būt ievirzošs un var būt virspusējs, atkarībā no definētās mērķauditorijas. Teiksim, par dekoratīvās kosmētikas lietošanu šādi varētu rakstīt Cosmopolitan žurnālītī pusaudžiem, bet diezi vai tas saistītu kāda profesionāla tēmas žurnāla izdevējus. Gan vieniem, gan otriem tīk paspodrināt pogas pie spoguļa, aizmirstot par galveno, kas ir eventuālais informācijas patērētājs un lietotājs. Man patiktu biežāk lasīt tieši skaidrus metodoloģijas izklāstus, kuri būtu pielietojami gan iesācējam, gan pieredzējušam zirdziniekam. Latviski pagaidām tādi piemēri zirgam.lv parādās, bet trakoti reti; padziļinātu skaidrojumu tādām vai citādām darbībām esmu atradusi šeit http://www.tolerance.lv/biomeh257nikas-darbn299ca.html. Tak pēdējo laikam grūti nosaukt par viegli uztveramu un pielietojamu materiālu. No viena grāvja otrā: vai nu pavieglas pļāpas, vai piedāvājums abiem ar zirgu "zubrīt" tā, ka pakausis kūp. Un kur paliek hobija jātnieka intereses, kādu pie mums Latvijā laikam tomēr ir dominantais vairākums? Lekt ta gribas un baltās bikses vismaz pāris reizes gadā uzvilkt mačos arī gribas, ne tikai striķītī vadāt zirgu pa mežu un gar jūru.

    2. augusts, 2013 @ 9.09
  • Virsaitis

    Virsaitis Tiem, kas gribētu šajā jomā saņemt metodoloģiskus norādījumus, gan varu minēt - sorry, bet personīgā sevis un zirga izziņā metodoloģijas nav, savukārt iedvesmas avotus atrod katrs pats savus, ja vien meklē, protams.

    2. augusts, 2013 @ 9.30
  • _draugiem_445435

    Evita Baradovska Viss ir savienojams, gan baltas bikses, gan strikítis gar júru. Jautájums ir tikai par to, cik ilgu laiku jús esat gatavi veltít savam zirgam? Attiecíbas var veidoties dazádi un visám attiecíbám ir nepieciesams laiks. Tas jau 100x ir izmulláts, ka sportisti izmanto naturálistu metodes darbá ar zirgu, svarígs ir tikai laiks kuru pavadát ar zirgu kopá. Vins pats pateiks un parádís, ko vins no jums gaida, ja vien jums ir vélésanás to saprast.

    2. augusts, 2013 @ 9.32
  • Dzilna

    Dzilna Nnja. Ziediet vien toniku uz sejas, nelasot sastāvu un ģīmis pats parādīs, vai šķidrums nomierinošs vai kairinošs. Pamatzināšanām, vienkāršām un skaidri pielietojamām, jābūt jebkurā lietā. Tā man skolā mācīja. Neiedomājami šķiet ieiet fizikas laboratorijā un saštepselēt kopā divus nezināmus vadiņus un tad jau redzēs, kas būs. Tie, kas jūtas zinoši, jūtoši un dzirdoši, kāpēc aprobežojaties ar kosmopolitēšanu tā vietā, lai rakstam pievienotu kaut pāris bildes ar komentāriem, kā zirdziņam iemācīt nolaisties uz saliektām priekškājām bez švitināšanas ar steku pa tām? (jo klasiskā sporta metodika, kas līdzīgi māca zirgam piaffē un pasāžas, sitot ar steku pa priekškājām, taču ir ļauna) Vai kā pastaigas pa mežu palīdzēs jātniekam mierināt zirgu, kas plēš uz šķērsli?

    2. augusts, 2013 @ 9.52
    • renoo

      renoo » Dzilna Visiem gribas tikai to, lai kāds pateiktu priekšā - kā darīt. Ir jāatšķir raksti par metodoloģiju un par sajūtām - vai arī Cosmo no intervijas ar kādu sabiedrībā pazīstamu dāmu gaidāt precīzas instrukcijas, kā kļūt par modeli/žurnālistu/dziedātāju?

      2. augusts, 2013 @ 10.16
    • Virsaitis

      Virsaitis » Dzilna Pilnībā piekrītu renoo! Pie tam, neviens taču neprasa zirgam.lv publicēt pamācības, kā viegli un ātri iemācīt piaffe vai kaprioli - kāpēc gaidīt apguldīšanas pamācības? Tas nav kaut kas tāds, ko punku pa punktam, mehāniski izdarīt, ja vien negrib to darīt mehāniski, zirgu piespiežot.

      2. augusts, 2013 @ 10.26
    • renoo

      renoo » Dzilna Virsaitis - piaffe un kaprioli vienkārši visi māk, tāpēc arī neprasa =D bet būt uz viena viļņa laikam nemāk, tāpēc vajag instrukcijas ;)

      2. augusts, 2013 @ 10.51
  • Dzilna

    Dzilna Paldies, beidzot sapratu. Šis bija raksts par sabiedrības dāmu un viņas sajūtu aksesuāriem. Mans iepriekšējais piedāvājums paliek spēkā - paturpināt tēmu ar maziem foto / video praktikumiem.

    2. augusts, 2013 @ 10.27
    • renoo

      renoo » Dzilna Vēl jau tomēr dažus santīmus gribas piemest arī par tradicionālajām tēmām. Laimīgs zirgs. Lūdzu, kādi kritēriji? Manā uztverē laimīgs zirgs var būt tikai un vienīgi tikai tad, ja tam 1. ir allaž pieejams ēdiens un ūdens, un dota iespēja patverties no stihijām; 2. tas nedzīvo mazā ierobežotā telpā (boksā); 3. tam ir bars - gan zirgu bars, ar kuru pavadīt "brīvo laiku", gan kopīgs bars ar cilvēku tad, kad cilvēks vēlas pavadīt laiku ar zirgu; visos pārējos gadījumos zirgs, kas ir apbrīnojams dzīvnieks - tas lēni, bet spēcīgi pielāgojas dzīves apstākļiem, vienkāši samierinās (piecieš) savus apstākļus, spējot tajos pat justies laimīgs. Kas attiecas uz dzelžiem un striķiem - jā, striķis var būt asāks par trenzi, arī steku var izmantot ļoti atšķirīgi, bet mēŗkis jau būtu komunicēt bez nekā, nevis arvien spēcīgākiem dzelžiem, laužņiem, un garākiem piešiem, vai ne tā?

      2. augusts, 2013 @ 10.48
    • Virsaitis

      Virsaitis » Dzilna Kas meklē, tas atrod... http://zirguskola.lv/video_pamacibas ; http://zirguskola.lv/draudziga_spele

      2. augusts, 2013 @ 10.53
  • Glūņa

    Glūņa Indras kundze jau atkal iznākusi jaunu "audzēkņu" meklējumos ..... muahaha... tolerance... praktikums ....

    2. augusts, 2013 @ 12.10
  • Dzilna

    Dzilna http://www.youtube.com/watch?v=CWshsxRpX5c diezin vai kas līdzīgs ar zirgu sarunājams bez skaidras ābeces, bez skatīšanās "kristāla bumbās" un aizmiglotās sajūtu zvaigžņu kartēs. Un bez laika pārtēriņa Indras un citu kundžu apspriešanai.

    2. augusts, 2013 @ 12.17
    • Virsaitis

      Virsaitis » Dzilna Klau, neviens rakstos par konkūru un iejādi, par jāšanas sportu un sacensībām, par "tradicionālo" (neciešu šo vārdu) apmācību un jāšanu šādi neņemās. Pasaka paldies par labu rakstu un gūst zināšanas, vai arī ignorē, neatkarīgi no izvēlētās pieejas. Kāpēc ir tik ļoti, ļoti centīgi jāņemas pie šāda tipa rakstiem? Kā dzīvē pietrūkst, ka filosofiskas pārdomas par attieksmi pret zirgiem tik ļoti traucē?

      2. augusts, 2013 @ 12.21
    • renoo

      renoo » Dzilna kas ir vajadzīgs lai taptu šāds priekšnesums? pirmkārt - izcila sadarbība ar zirgu, otrkārt - lieliskas jāšanas prasmes. Tik vienkārši. Dažiem spēja just zirgu un komunicēt ar to ir dabas dota un pašsaprotama, citam tā sevī ir jāatklāj un jāizkopj. Kas attitecas uz toleranci - diemžēl galerijas bildes galīgi nesaskan ar to, kas ir oriģinālā filosofija (autore dr. Deb Bennett) nez, viņa vispār zina par jūsu darbošanos?

      2. augusts, 2013 @ 13.17
  • Dzilna

    Dzilna Zem raksta ir poga "Komentāri". Nevis poga "Paldies". Katrs komentē pēc saviem ieskatiem, vēlmēm, ieturoties konkrētā portāla lietošanas noteikumos. Un kā dzīvē pietrūkst, ka tik ļoti traucē komentāri par filosofiskām pārdomām par attieksmi pret zirgiem? Ka jākomentē nevis tēma, bet postu autori? Ļoti cienu portāla turētāju darbu, zinot, ka tas ir darbs. Tālab turēšu savas domas turpmāk kabatā tāpat kā līdz šim, lai netīšām manis teikto nepieraksta kādai man svešai kundzītei.

    2. augusts, 2013 @ 12.35
  • Dzilna

    Dzilna renoo Nepieminēju šo lapu kā kvalitātes paraugu. Pilnīgi piekrītu, ka informācija tajā strukturēta nepilnīgi, jo nav uzrādīta saikne starp dr.Benett tulkoto materiālu un galerijas fotogrāfijām, vai tās demonstrē kļūdas jeb uzlabojumus. Vēlējos tikai aprunāties ar līdzpilsoņiem, kuri līdzīgi man, vēlētos vairāk metodiskas lasāmvielas dzimtajā valodā un pieredzes apmaiņas virtuālajā vidē un kāpēc gan tas nevarētu notikt zirgam.lv ietvaros? Saruna gan nevedas, kā redzams, kaut vai tā iemesla pēc, ka arī Jūs meklējat mazsvarīgas personifikācijas. Žēl.

    2. augusts, 2013 @ 14.07
  • Virsaitis

    Virsaitis Tāpat kā jāšanas pamatus, arī pamatus darbā no zemes labāk apgūt kopā ar kādu, kas tos jau prot, nevis no virtuālām pamācībām, kas neļauj apzināties kļūdas ķermeņa valodā, taimingā, utt., tāpēc iesaku sagaidīt nākamo sev tuvāko zirguskolas semināru un to apmeklēt - būs labāk par desmit diskusijām internetā. ;)

    2. augusts, 2013 @ 14.16
  • zelma

    zelma pievienojos Virsaiša ieteikumam apmeklēt kādu zirguskolas semināru. kā arī viņu lapā pamazām krājas videopamācības un rakstiņi par to ko un kā darīt. turklāt es šajā rakstā nesaskatu piešu un pastaigu gar jūru pretnostatījumu. man nelikās, ka autore ir pret piešiem, trenzēm utt, bet gan pret to, ka šīs lietas, nevis iedziļināšanās zirgā un sevī, tiek izmantotas, lai risinātu problēmas saskarsmē ar zirgu. tas viss ir pilnīgi pieņemams un noderīgs, ja tiek pielietots kā saruna, kā dialogs, nevis pakļaušanai, apspiešanai, piespiešanai utt. un es apbrīnoju cilvēku spēju laist garām iespēju padomāt, iedvesmoties, paskatīties savādāk, apmaiņā pret iespēju atrast mazāko sīkumu kam piekasīties. man liekas, ka vajag gan šādus filozofiskus rakstus, gan arī ar konkrētām pamācībām un ieteikumiem un šajā gadījumā paldies autorei un zirgam.lv par to, ka šis raksts ir tapis un publicēts. par laimīgu zirgu gan absolūti piekrītu Renoo. kas attiecas uz to, ka cilvēks nav dabisks blakus zirgam - jā, un? vai tas nozīmē ka nevajadzētu tiekties uz to, lai saskarsme ar zirgu būtu pēc iespējas pietuvināta dabiskajam? vai zirgi savstarpējā saskarsmē lieto trenzes, piešus un striķapaušus? vai cilvēki savā starpā komunicējot lieto trenzes, piešus un striķapaušus? cik man zināms nelieto. tāpēc mērķis, manuprāt, būtu iemācīties komunicēt bez visiem šiem palīglīdzekļiem, bet to izmantojums ir vien ceļš uz pilnīgu komunikāciju un pielīdzināms sarunai ar vārdnīcas palīdzību. ir cilvēki, kuri velta laiku un iedziļināšanos, lai apgūtu valodu pilnībā un spētu sarunāties bez vārdnīcas. ir tādi, kuri turpina neveikli boksterēt vārdnīcā un, ja gadās pārlasīties vai kļūdīties tad vēl ņem un iezāģē mutē.

    2. augusts, 2013 @ 14.47
    • Agnese

      Agnese » zelma Parakstos zem katra vārda. :)

      2. augusts, 2013 @ 15.15
  • Dzilna

    Dzilna Paldies par zirguskolas ieteikumiem. Vai pareizi saprotu, ka Jūsu prakse parādījusi, ka naturāļu apmācību video, ar kuriem pilna jūtūbe un ap šo tēmu izvērstie metodikas raksti netā, principā uzskatāmi par tukšu laika patēriņu?

    2. augusts, 2013 @ 15.56
    • zelma

      zelma » Dzilna nebūt nē. te tiek norādīts tikai tas, ka mācīties klātienē ir daudz jēdzīgāk. turklāt es nezinu nevienu, kurš būtu iemācījies jāt "tradicionāli" (kaut pamatiemaņas, par iejādi vai konkūru nemaz nerunājot) skatoties video jūtjūbā vai lasot rakstiņus internetā. tā visa ir tikai informācija - iedvesmai, idejām, varbūt palīdzībai nelielās problēmās. bet kaut ko reālu jebkurā gadījumā var izdarīt tikai laukumā un pieredzējuša trenera vadībā. jo īpaši svarīgi tas ir attiecībā uz pašiem pamatiem - alfabētu. manliekas tā ir lielākā Parelli skolas problēma - samaksā dārgu naudu, saskaties video, mehāniski atkārto un pēc tam radi sliktu slavu par naturāļiem nemākulīgi bakstot zirgu ar burkānkoku.

      2. augusts, 2013 @ 16.06
    • renoo

      renoo » Dzilna man gan gribētos piebilst, ka ir naturāļi un ir naturāļi. tāpat kā ir tradicionāļi un tradicionāļi, ja nu ikurāt vajag klasificēt cilvēkus. Visā šajā plejādē ir gan labi, gan slikti piemēri - ne jau nu birka nosaka to, kāds ir cilvēks. Katrs esam gājuši skolā un zinām, ka ir skolotāji, un ir skolotāji.

      2. augusts, 2013 @ 17.08
  • Rosalinda

    Rosalinda Piekrītu zelmas teiktajam, ka "kaut ko reālu jebkurā gadījumā var izdarīt tikai laukumā un pieredzējuša trenera vadībā. jo īpaši svarīgi tas ir attiecībā uz pašiem pamatiem - alfabētu", BET vai tad tieši zirguskolas.lv meitenes būtu tie "pieredzējušie treneri" naturālisma lauciņā Latvijā? Cik tas ir vienkārši: paskatījās Parelli DVD, video you tube, aizbrauca uz dažiem naturāļu semināriem un hopā, "amats rokā" gan?!!

    2. augusts, 2013 @ 17.17
    • Novērotājs

      Novērotājs » Rosalinda BET vai Tu vari ieteikt vēl kādu? Lai meitenes strādā, neko nedarot pieredzi neiegūsi, un gudrāks nepaliksi.

      2. augusts, 2013 @ 20.02
    • Virsaitis

      Virsaitis » Rosalinda Meitenēm ir gadiem ilga praktiskā pieredze ar ļooooti daudziem zirgiem šajā jomā, Rosalinda, un tieši uz pilnveidi tendēta prakse nosaka labus rezultātus, ne papīrs. Tava prakse ilggadējā demagoģēšanā to pierāda, Inār. :)

      2. augusts, 2013 @ 21.48
    • Rosalinda

      Rosalinda » Rosalinda Novērotājs, cik man zināms, vēl lielāka pieredze ir ALJK Baibai un Armandam. Neuzņemos viņus ne ieteikt, ne arī nopelt, BET zirguskolas.lv meitenes "naturālismu" sāka mācīties tieši tur, ALJK pie Armanda. Manā skatījumā Armands un Baiba Latvijā ir vispieredzējušākie gan teorētiski, gan noteikti arī praktiski, par "naturālisma zemūdens akmeņiem un problēmām" tajā skaitā. Un tieši tur - ALJK zirguskolas.lv meitenes bija Armanda organizētā Parelli instruktores Ingelas Larsones semināra dalībnieces. Tagad gan meitenēm deguns ir gaisā un ALJK "vairs nepazīst", kur nu vēl paldies pateikt... Bet ne jau par to šoreiz ir runa. Agritas rakstam kā virspusējam žurnālrakstam nav ne vainas.

      3. augusts, 2013 @ 8.30
    • _draugiem_1130643

      Draugiem lietotājs » Draugiem lietotājs Gribu teikt, ka tieši tagad un tieši 'zirguskolas meitenes"iestrādā divus manus 3-gadniekus. Vienkārši un perfekti . Protams, var teikt , ka neko nesaprotu , neko nezinu , neko neesmu pieredzējusi un redzējusi , bet mani viņu darbs apmierina. Katram savs subjektīvais vērtējums ; un tapēc es nenolieku citu darbus. Kamēr slēpsimies aiz rosalindām ( un citiem burtu salikumiem) , varēsim viens otru apkakāt ar pilnu kuņģi.

      3. augusts, 2013 @ 11.21
  • FB_100001870631865

    Mare Vai die, tak tikko jau bija ļoti līdzīga diskusija, kur visi apmainījās ar domām un viedokļiem kā ko labāk kam un kāpēc! Vai tad nav tā, ka mēs visu mūžu mācamies ar zirgiem saprasties un sadarboties? Kā nu katram tas sanāk, tas ir cits jautājums (arī atkarībā no katra mērķiem un izpratnes par to, kas tad ir zirgs un ko ar to vajadzētu darīt). Neviens jau nesaka, ka internets ir super un treneris ir kaut kas sen aizmirsts! Manā skatījumā – papildu zināšanas nevienam neskādē - vai tas būtu Zirguskolas seminārs, vai video Youtube, vai trenera padoms! Ak jā, vēl piemirsu – ļoti iesaku vienkārši zirgus pavērot sēžot pļavā :)

    2. augusts, 2013 @ 21.20
  • Agrita

    Agrita Paldies par rakstam veltīto uzmanību un komentāriem! Skaidrības pēc gribu piebilst, ka t.s. dabīgā apmācība nav pretstatā ar tradicionālo, tie vienkārši ir dažādi ieviesušies pieeju apzīmējumi. Kā arī ne jau laužņa un piešu neesamība atšķir naturāli no tradicionāļa. Ļoti daudzi naturāļi lieto mutes dzelžus. Un ļoti daudzi tradicionāļi pielieto dabīgās apmācības paņēmienus, bet gluži vienkārši nav tiem devuši īpašus apzīmējumus. Izteikumam par laužņu un piešu pielietošanu ar naturāļu vīzdegunību nav nekāda sakara – tas ir tikai mans personīgais viedoklis par šādu palīglīdzekļu izmantošanu. Dabiskumu, savukārt, mēs katrs izprotam atšķirīgi. Man tas nenozīmē konkrētas metodes pielietošanu vai sevis dēvēšanu par naturāli. Es ar dabiskumu saprotu pēc iespējas vienkāršu, nesamākslotu, ar ārējiem palīglīdzekļiem, stratēģijām un paņēmieniem neapgrūtinātu saskarsmi. Mēs katrs izvēlamies savu ceļu ar zirgu. Iespējams manis izvēlētais nederēs hobija jātniekam, kurš grib baltās biksēs kaut ko palekt, jo esmu izvēlējusies saskarsmi, kas vērsta uz sevis un zirga izzināšanu un sevis attīstīšanu, ne tik daudz uz dažādajām disciplīnām, ko var veikt jāšus. Šis raksts tapa žurnālam „Vides Vēstis”, līdz ar to meklēt tajā metodoloģiskus ieteikumus nebūtu īsti vietā. Es, protams, varu uzrakstīt tehnisku informāciju, kā un ko es daru. Un turpat klāt varu arī pierakstīt, ka nekas no tā nedarbosies, ja nebūs atbilstoši sakārtota cilvēka iekšējā pasaule, attieksme un izpausmes, jo uzsvars ir uz sarunu, iekšējo nostāju un savas idejas pasniegšanu zirgam, nevis fiziskām manipulācijām un konkrēta rezultāta iegūšanu. Turklāt veidu, kā darbojos, nevar apstāstīt caur fotogrāfijām ar komentāriem. Katram izpratne par dvēseli un pieeja darbam ar sevi ir atšķirīga, līdz ar to katram jāmeklē savi sarunu biedri, padomdevēji, skolotāji, līdzīgi domājošie. Ja kāda sajūtas un domas rezonēs ar manējām, tad arī šādā filozofiskā rakstā būs iespējams rast nelielus ieteikumus un idejas praktiskai rīcībai. :)

    2. augusts, 2013 @ 23.23
    • _draugiem_445435

      Evita Baradovska » Evita Baradovska Tik labi teikts! Kad domáju par saskarsmi ar zirgu par pieméru nemu sava mazá bérna attiecíbas ar Zirgu. Neviens no viniem abiem pat nenojaus, ka vinu attiecíbám bútu jebkáds apzíméjums, vini vienkársi ir kopá un gúst baudu no tá. Zirgs vinai dara visu, ko vina prasa, ká? Nu es nezinu ká. Laikam jau naturáli :)

      3. augusts, 2013 @ 7.05
    • Rosalinda

      Rosalinda » Agrita Jauks un sirsnīgs žurnālraksts, un arī šis paskaidrojošais komentārs. Jūs rakstījāt: "Mēs katrs izvēlamies savu ceļu ar zirgu. Iespējams manis izvēlētais nederēs hobija jātniekam, kurš grib baltās biksēs kaut ko palekt, jo esmu izvēlējusies saskarsmi, kas vērsta uz sevis un zirga izzināšanu un sevis attīstīšanu, ne tik daudz uz dažādajām disciplīnām, ko var veikt jāšus.". Man nav saprotams, kur jūs redzat pretrunu? Kādēļ jums ir vai nu sevis un zirga izzināšana, vai baltās bikses un kaut ko palekt?Kādēļ tāds pretnostatījums? Kas "naturāļiem" traucē to apvienot? Zirgam jau nav būtiskas atšķirības, vai viņam cilvēks liek apgulties/uzlikt kaju uz riepas/paklanīties vai parlekt vairākus šķēršļus maršrutā, vai arī iziet iejādes shēmu.

      3. augusts, 2013 @ 9.07
    • renoo

      renoo » Agrita Rosalinda - tieši šajā vārdā slēpjas visa būtība: "liek".

      3. augusts, 2013 @ 9.29
    • Rosalinda

      Rosalinda » Agrita Agrita, tur jau tā lieta, ka cilvēki un viņu kopābūšana ar zirgiem ir ļoti dažāda, BET ceļš uz dvēseļu radniecības kalna virsotni neved tikai un vienīgi pa vienu iespējamo ceļu meditējot ejot blakus zirgam gar jūras malu vai piecājoties, ka viņš saprot un izpilda "lūgumu" apgulties. Dvēseļu radniecības kalna visotnē ir iespējams tikt arī uzkāpjot uz olimpisko spēļu goda pjedestāla pakāpiena pēc tam, kad zirgs un viņa cilvēks sevi visu godīgi ir atdevuši darbam. Godīgi strādāt nemaz nav sliktāk kā meditēt. Un ir tādi piemēri, kad "laužņi mutē un pieši pie sāniem" netraucē būt zirga un cilvēka dvēselēm uz viena viļņa pilnīgā hamonijā. Zirgs-mauriņplāvējs un pastaigu biedrs ne ar ko nav pārāks par zirgu-darba rūķi. Tieši tāpat arī cilvēks-kājāmblakusgājējs nez vai a priori ir pārāks un dvēseliskāks par jātnieku baltās biksēs. Rihadam Snitkum ir gan baltas bikses, gan pieši pie kājām, gan arī zirgam tiek likti iemaukti. Ir arī veksmīgi starti paralimpiādē Londonā, pavisam maz pietrūka, lai atrastos uz goda pjedestāla. Un es gribētu redzēt to cilvēku, kurš uzdrīkstētos teikt, ka viņam "balto bikšu dēļ" pietrūktu dvēseliskuma, hamonijas vai dabiskuma ikdienas saskarsmē un kopīgā darbā ar zirgiem! Vai vēl viens piemērs - Astrīda Belovzorova. Un tādus piemērus var atrast DAUDZ jau mūsu mazajā Latvijā, kur nu vēl plašajā pasaulē. Diemžēl, Agrita, jūs pa to savā žunālrakstā neminējāt ne vārda. Un būtu tikai godīgi, ja Jūs turpinātu iesākto, un Vides Vēstīs tiktu publicēts nākamais raksts vai vēl labāk, rakstu sērija.

      3. augusts, 2013 @ 19.00
  • Agrita

    Agrita Rosalinda - pretrunu neredzu, jo tiešām nav būtiskas atšķirības par ko tieši mēs sarunājamies ar zirgu, ja vien tā ir godīga saruna. Ar savu izteikumu biju domājusi tikai to, ka ne visiem ir interese, laiks un apņēmība iet tādā saskarsmes virzienā ar zirgu, citi lielāku uzsvaru liks tieši uz savu sporta veidu vai jebkādas citas darbošanās izkopšanu. Un tam nav arī sakara ar naturālismu, jo ir naturāļi, kuriem nekas netraucē apvienot viņu prasmes ar jātnieku sportu. Tai pat laikā ne visi naturāļi ir izvēlējušies tādu pieeju zirgam kā es. Šeit galīgi nav svarīgi, kāda birka ir piekarināta cilvēkam, bet gan cik daudz un ko tieši viņš ir ieinteresēts darīt, un vispirmām kārtām, darīt tieši pašam ar sevi un savām "iekšiņām". Viss ārējais (vienalga vai tā būtu apgulšanās vai iejāde) nāk pēc tam.

    3. augusts, 2013 @ 10.23
    • _draugiem_1130643

      Draugiem lietotājs » Draugiem lietotājs Kaut vairāk būtu šādu rakstu "Sarunas ar zirgiem"

      3. augusts, 2013 @ 19.51
  • Rosalinda

    Rosalinda renoo, jā, es jau zināju, ka "natuāļiem" vārds "liek" nepatīk. Kā nu ne, "naturāļi" tak zirgam "nelieK", bet "lūdz". Tikai tie burkānkoku pavēlnieku "lūgumi" bieži vien vairāk izskatās pat ne pēc "likšanas", bet vaiāk gan pēc "pavēles" vai pat "ultimāta". Viss ir relatīvs. Arī "likt" var daudz neuzbāzīgāk nekā "lūgt". Vēl vairāk, var radīt tādu situāciju, ka zirgs nemaz nav "jālūdz", zirgs pats pieņem "pareizo" lēmumu sadarbībai ar cilvēku pat bez "lūguma", kaut gan faktiski cilvēks vnk gudri "LIKA" ;)

    3. augusts, 2013 @ 16.24
    • renoo

      renoo » Rosalinda nē, lielais vairums "naturāļu", gluži tāpat kā lielais vairums "tradicionāļu" - respektīvi - vienkārši lielais vairums zirdzenieku LIEK zirgam kaut ko darīt. un ne jau veidā kā to dara ir atšķirība, bet tieši "iekšiņās" - manuprāt. bet jums jau to nesaprast, kamēr spītīgi centīsieties pasauli sadalīt melnajos naturāļos un baltajos tradicionāļos.

      5. augusts, 2013 @ 9.22
  • Ziņa

    Ziņa Citāts no šī raksta man mīļākās daļas un šķiet, ka arī būtiskākās: "Saskaroties ar zirgiem, cilvēkam jābūt gatavam mācīties un strādāt pašam ar sevi, mainīt raksturu, lauzt paradumus, domāšanas un rīcības modeļus. Agrāk vai vēlāk zirgi cilvēkam uzrāda viņā mītošās bailes, dusmas, nervozitāti, saspringumu, nepārliecinātību, noslēgtību. Ja vien ir vēlme iedziļināties un godīgi sevi pētīt, atklājas arī dažādas iemācītas uzvedības reakcijas, saskarsmes problēmas, kas rodas ar līdzcilvēkiem, pat pagātnes traumas, attiecību veidošanas pieredzes kļūmes un aizvainojumi." Darbs ar sevi noteikti nav tas vieglākais, un arī mana pieredze liecina, ka tā rezultātus mans zirgs novērtē visvairāk. Kas attiecas uz raksta komentāru sadaļu - ir skaidri redzams, ka ar dvēseliskumu un citām rakstā minētajām lietām mēs katrs saprotam ko citu. Un tas ir normāli, jo mēs katrs esam tas, kas esam, nevis kāds cits. Jocīgi, ka šī iemesla dēļ tik ļoti jāšūmējas. Vēl komentāri norāda uz to, ka lai nu kas, bet "saskarsmes problēmas" ir ļoti populāras zirdzinieku vidū. Šī raksta noskaņās piedāvāju vienu no metodēm savu "iekšiņu" sakārtošanai - pārlasām savus komentārus un paanalizējam: Kas mūs aizskāra/satrauca/neapmierināja citu teiktajā? Kāpēc? Vai pateicu pieklājīgi un saskarsmi veicinoši? Vai tagad pārlasot, teiktu tāpat, vai izvēlētos citas frāzes? Vai gribēju kādam kaut ko pierādīt? Ko es patiesībā gribēju teikt? Kā es justos, ja man tā kāds ko pateiktu? Ja kādam nepatīk šāda analizēšana, noteikti var atrast citus veidus, kā uzlabot savu saskarsmi ar līdzcilvēkiem. Kamēr būs saskarsmes problēmas ar līdzcilvēkiem, būs arī saskarsmes problēmas ar zirgiem... Un tik daudz taču mūsu zirgi būtu pelnījuši, lai mēs darītu to, kas mūsu spēkos, lai viņiem ir vieglāk ar mums.

    4. augusts, 2013 @ 0.24
  • Agrita

    Agrita Rosalinda – nebūt neuzskatu, ka mans ceļš ir vienīgais pareizais vai vislabākais. Katram sava izvēle, intereses un pieredze. Pie manis atnāca šī iespēja caur žurnālrakstu dalīties savās domās, zināšanās un pieredzē. Rakstus par jātnieku sportu un cilvēku sasniegumiem tajā atstāšu citu ziņā, jo sports nav manas zirgu dzīves sastāvdaļa. Es, ceļā uz dvēseļu saskaņu, palikšu pie savām meditācijām, Jūs – pie darba jātnieku sportā. Un tā mums katrai būs vispareizākā izvēle, jo, ja tas tā nebūtu, tad mēs to neizvēlētos.

    4. augusts, 2013 @ 0.43
  • Zizu

    Zizu Es no šī visa nesaprotu tikai vienu - kāpēc kāds domā, ka var kādam norādīt par ko un kā rakstīt?! Katrs, kas vispār LV sakarīgi raksta un atļaujas savus rakstus publicēt, vienmēr riskē tapt nokritizēts no viena gala līdz otram, vai tas butu pamatoti, vai kā vairumā gadījumu, nepamatoti. Un pie nesapratnes klāt ir jautājums - kāpēc Rosalinda, - tik pieredzes bagāta, izglītota, ar prasmi rakstīt garus, efektīgus tekstus, PATI negatavo izglītojošus publiskus rakstus, bet aprobežojas tikai ar ilggadīgu sava viedokļa paušanu dažādos portālos un komentāros zem citu gatavotiem rakstiem?

    4. augusts, 2013 @ 11.03
  • Bamboocha

    Bamboocha Cik cilvēku, tik viedokļu... Manējais – naturālismu, iespējams neveiksmīgi, salīdzinu ar vegānismu. Tas ir dzīvesveids, kas nozīmē attieksmi un cieņu pašam pret sevi, pret apkārtējo vidi, pret visu dzīvo. Tieši tāpēc tik ļoti priecājos par šo Agritas rakstu par cieņu pret zirgu, kas primāri izriet no attieksmes pašam pret sevi. Tāpēc, lai piedod man tie, kas iekš LV popularizē vien dabisko apmācību, bet tai pat laikā vienā mierā tur zirgus boksos, jāj ar nederošiem segliem vai vēl labāk – ar acīmredzamām veselības problēmām, kas liegtu šādu zirga izmantošanas veidu (skaidrību minēšu, ka šeit noteikti nesaukšu gan nevienu konkrēti, jo esmu teikusi arī „acīs” ). Tieši tāpēc, piemēram, joprojām esmu kompromisa meklējumos starp zirgmīlestību un biznesu, panākumi diezgan vāji, jo diemžēl viens vai otrs grāvis ievelk pārāk dziļi un zināmā mērā liek zaudēt skaidro saprātu.

    5. augusts, 2013 @ 9.04
  • zirguskola.lv

    zirguskola.lv Paldies par zirguskola.lv pievērsto uzmanību! Interesentiem atgādinām, ka nākamais seminārs notiek Kurzemē - Kalvenes pagasta "Kalneniekos" šo svētdien, 11.08. Visi laipni gaidīti!

    6. augusts, 2013 @ 14.34
    • Rosalinda

      Rosalinda » zirguskola.lv http://www.youtube.com/watch?v=5eoRL9jFkx0#at=31

      14. augusts, 2013 @ 15.54

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase