Kas jāzina par zirga gremošanas sistēmu

Barība ir tā „degviela”, kas nodrošina zirgiem enerģiju, lai tie varētu kustēties un arī izpildīt jātnieku sportiskās prasības. Taču – kas īsti notiek pēc tam, kad zirgs apēd auzas un sienu? Izprotot zirga gremošanas sistēmu un tās norises, jūs varēsiet labāk sastādīt un kontrolēt tā ēdienkarti. Labi sagremota un pārstrādāta barība uzlabo zirga labsajūtu un tā sportisko sniegumu, kā arī palīdz izvairīties no kolikām, čūlām un citām ar gremošanu saistītām kaitēm.

Gremošanas process

Veterināro zinātņu doktore un zirgu barošanas speciāliste Sāra Ralstona iesaka sākt ar to, no kurienes cēlies zirgs. Viņa atgādina mums, ka, lai arī zirgi jau tūkstošiem gadu ir piejaucēti, sākotnēji tie attīstījās kā savvaļas zālēdāji, kas barojas teju nepārtraukti. Šis fakts joprojām ietekmē mūsdienu zirgu gremošanas procesa katru soli.

Zirgu gremošanas sistēma ir ārkārtīgi specializēts mehānisms, kas pārvērš šķiedras, piemēram, zāli un sienu, enerģijā. Šīs smalkās sistēmas līdzsvaru var izjaukt ne tikai tas, ko zirgs ēd, bet arī – kad un kā tas ēd. Gremošanas process sākas mutē. Zobi samaļ ēdienu mazākās daļiņās – jo tās ir mazākas, jo efektīvāks būs gremošanas process. Mutē izdalās siekalas, kas satur bikarbonātu. Nonākot kuņģī, tas darbojas kā dabiskais aizsargslānis, neitralizējot kuņģa nepārtraukti izdalīto skābi.

No mutes uz kuņģi: Ralstone skaidro, ka zirgam ir salīdzinoši neliels kuņģis. Gremošanas sistēma ir attīstījusies tā, lai pārstrādātu barību, kuru zirgs uzņem nepārtraukti. Kuņģis ir paredzēts tam, lai apstrādātu nepārtrauktu barības vielu plūsmu un ātri pārvietotu tās uz tievo zarnu. Tas izstrādā skābi, lai aizsargātos pret noteikta veida baktērijām, ko zirgi mēdz uzņemt barošanās laikā. Šī skābe palīdz arī daļēji sašķelt barību un, tā kā zirgam ir paredzēts ganīties vismaz 10-14 stundas dienā vai vairāk, skābe izdalās nepārtraukti, paredzot, ka barošanās process ir nepārtraukts.

No kuņģa uz tievo zarnu: Barības vielas, kas jau ir iesaistītas gremošanas procesā, pārvietojas uz tievo zarnu, kur notiek lielākā daļa no gremošanas procesa (visam, izņemot šķiedras). Aizkuņģa dziedzera un zarnu sieniņās esošie enzīmi sašķeļ proteīnus, ogļhidrātus un taukus to sastāvdaļās. Proteīni tiek pārveidoti par aminoskābēm, kas pēcāk uzsūcas. Tās veido un atbalsta zirga muskuļu veidošanos un daudzus citus organisma procesus. Tauku šķelšanās un uzsūkšanās notiek ilgāk, un tie kalpo kā lēnākas enerģijas izdalīšanās avoti. Šajā stadijā tiek uzņemti arī daži vitamīnu un minerālvielas, kā arī vienkāršie ogļhidrāti un cukurs, kas rodas cietes sadalīšanās procesā.

No tievās zarnas uz resno zarnu: resnā zarna un aklā zarna kopā paveic to darbu, ko nav padarījis kuņģis un tievā zarna. Baktēriju un mikrobu sadarbības rezultātā fermentācijas procesā tiek sašķeltas zāles un siena šķiedras, pārvēršoties par gaistošajām taukskābēm, kas nodrošina zirgam nepieciešamo enerģiju. Fermentācijai tiek pakļauti arī jebkādi ogļhidrāti vai proteīni, kas ir „izbēguši” gremošanas procesam un nav uzsūkušies tievajā zarnā, turklāt bieži vien tie sašķeļas ātrāk nekā šķiedras. Resnā zarna ir galvenā vieta, kur uzsūcas vitamīni un proteīni, kurus ražo baktērijas, un ļoti nozīmīgais minerāls – fosfors. Viss, kas neuzsūcas resnajā zarnā, izdalās kā atkritumi.

Apmuļķot dabu

Gremošanas sistēma var darboties tā, kā tai paredzējusi daba, ja zirgam ir pieejams pietiekami liels daudzums rupjās barības un tam nav daudz iemeslu tērēt enerģiju, izņemot, ja nu nākas mukt no kāda plēsēja. Mūsdienās vairums zirgu dzīvo staļļos un, lai arī daļai no tiem ir iespējas staigāt ārā, to vide tomēr ir dramatiski mainījusies, kas ietekmē arī zirgu nepieciešamību pēc barības vielām. Mūsdienu zirgiem ir nepieciešams vairāk enerģijas, lai uzturētu svaru, muskuļu masu un nodrošinātu izturību. To parasti nodrošina ar spēkbarības – graudu vai granulu – palīdzību.

Spēkbarība ir nepieciešamais „ļaunums:, lai zirgs varētu strādāt vairāk un sadedzināt vairāk kalorijas. Lai gan spēkbarība ir nepieciešama kā enerģijas un barības vielu avots, tā ir pretrunā gremošanas trakta dabiskajai funkcionēšanai un tādējādi var izraisīt virkni problēmu.

Barojot zirgiem graudaugus, resnajā zarnā var nonākt ciete, kuru tur mītošās baktērijas ātri vien pakļauj fermentācijai. Tas var radīt nepiemēroti lielu pienskābes daudzumu, kas samazina šķiedru sagremošanas procesa efektivitāti un palielina barības masas skābumu, kā rezultātā noteiktas baktērijas, kuras ir ļoti svarīgas gremošanas trakta funkcionēšanai, vienkārši iet bojā. Tas var radīt arī pārlieku gāzu uzkrāšanos, kas savukārt izraisa aklās zarnas izplešanos – viena no izplatītākajām koliku formām. Dažiem zirgiem ir īpaša tendence uz kolikām, tāpat kā daļa cilvēku ir ļoti jūtīgi pret noteiktām vielām un produktiem. Ja ir ogļhidrātu pārslodze, toksīni var sabojāt zarnu sieniņas, izraisot fatālas kolikas. Tādā pašā veidā var izdalīties arī toksīni, kas, nonākot asinsrites sistēmā, liek kapilāriem sarauties un noslēdz asins plūsmu uz audiem, kas veido naga struktūras, izraisot nagu karsoni.

Mūsdienu dzīve ir samazinājusi arī zirgiem pieejamo barības (ganību) daudzumu un kvalitāti. Kad zirgs gremo rupjo barību, tā organismā izdalās bikarbonāts, kas palīdz neitralizēt kuņģa skābes. Atņemiet rupjo barību un bikarbonāts pazūd, ļaujot kuņģī rasties neveselīgam skābes īpatsvaram. Šī skābe ir tik kodīga, ka laika gaitā var iznīcināt kuņģa audus, izraisot kuņģa čūlu rašanos. Pat vēl pirms zirgs sāk izrādīt skaidras slimības pazīmes, viņa gremošanas sistēmā notiekošie procesi sāk ietekmēt to, kā zirgs jūtas un attiecīgi viņa sportisko sniegumu dotajā dienā. Iedomājieties, ka jums ir zināmas problēmas ar kuņģi – ne tik izteiktas, lai dotos uz slimnīcu, bet pietiekamas, lai jūs justos nelāgi. Te pēkšņi ierodas jūsu draugs un ierosina doties skrējienā. Skriešana noteikti pastiprina slikto sajūtu un neļauj jums skriet ar pilnu atdevi un sasniegt labāko rezultātu. Tieši tas pats notiek arī ar zirgiem, tikai zirgam, kurš cieš no mērenām kuņģa problēmām, nav iespēju to darīt zināmu cilvēkam. Viņš savu neapmierinātību vai slikto pašsajūtu var izrādīt tikai, graužot boksa sienas, rijot gaisu, atžmiedzot ausis, kad pievelk vēderjostu, vai, izturoties netipiski nervozi, bet bieži vien šīs pazīmes ir ļoti vāji izteiktas. Cilvēks apseglo zirgu treniņam, liek viņam veikt dažādus elementus, piemēram, sakopoties, kas vēl vairāk noslogo jau tā sāpošā kuņģa daļas. Attiecīgi nav brīnums, ka zirgs nespēj parādīt labāko sniegumu.

Zirga barošanas pamatprincipi

Ir jācenšas maksimāli pietuvināt zirga barošanas veids tam, kādu ir paredzējusi daba. Tas nozīmē:

1. Maksimāli palielināt rupjās barības daudzumu, kuru zirgs saņem, vai nu ganībās zāles veidā, nodrošinot papildus sienu aplokos vai stallī, vai cita veida rupjo barību;

2. Ja nav iespējams nodrošināt zirgam rupjo barību neierobežotā daudzumā, izbarojiet tam šo barību nelielos daudzumos, bet bieži, neļaujot tam pavadīt neskaitāmas stundas bez ēšanas.

3. Dodiet zirgam tikai tik daudz spēkbarības, cik nepieciešams, lai uzturētu svaru, enerģiju un kondīciju. Dodiet spēkbarību nelielās devās, bet biežāk, nevis vienā lielā porcijā reizi dienā.

4. Vienmēr dodiet sienu pirms spēkbarības!

5. Nodrošiniet zirgam brīvu pieeju tīram, svaigam ūdenim.

6. Jebkādas izmaiņas barošanas plānā un ēdienkartē ir jāievieš pakāpeniski.

7. Pēc iespējas samaziniet jebkādu stresu zirga dzīvē.

8. Novērojiet zirga uzvedību un uztveriet jebkādas sīkākās pazīmes un izmaiņas.

Barošana pirms un pēc slodzes

Sāra Ralstone apgalvo, ka senais princips – nogaidīt stundu pēc slodzes, pirms barot zirgu – ir patiess. Ja zirgs ir apēdis lielu daudzumu graudu un pēkšņi tam liek smagi strādāt, samazinās zirga gremošanas sistēmas darbības intensitāte, jo asins plūsma tiks galvenokārt koncentrēta uz muskuļu darbību, nevis gremošanu. Graudi nosēdīsies kuņģī un sāks fermentēties. Tas pats attiecas arī pēc slodzes – ja zirga sirdsdarbība vēl ir paātrināta, tas ir sakarsis un sasvīdis, ir jāļauj vispirms zirgam atdzist, atjaunot normālu sirds ritmu, pārliecināties, ka zarnas tiks pietiekami apasiņotas, pirms dot zirgam ēst.

Kā izvairīties no kolikām

Kolikas ir viens no galvenajiem zirgu nāves iemesliem. Pastāv vairāk kā 50 dažādi koliku veidi. Zirgs, kas cieš no kolikām, izrāda dažādas intensitātes diskomforta pazīmes un parasti izskatās nomākts. Tas var gulties un celties, vārtīties un kārpīties, lūkoties uz vēderu vai spert, svīst, mēģināt izstiepties utml.

Visizplatītākais koliku veids ir gāzu izraisītās kolikas, kad zarnas izplešas, jo pārliekas fermentācijas rezultātā tajās ir radies liels gāzu apjoms, kas neiziet uz āru. Tāpat arī izplatītas ir kolikas, kuras izraisa fekālo masu nosprostošanās – sausu šķiedru masa nosprosto jebkādus barības ceļus, izraisot smagu aizcietējumu. Iespējamas arī ir gastrīta izraisītas kolikas, kuņģa plīsumi, baktēriju izraisīta iekaisuma kolikas, spazmatiskās kolikas, kolikas, kuras izraisa resnajā zarnā nonākuši akmeņi vai citi priekšmeti, kurus zirgs ir nejauši apēdis, ļaundabīgu audzēju izraisītas kolikas u.c.

Lai izvairītos no kolikām, ir jārada gremošanas traktam labvēlīga barošanas sistēma:

1. Pēc iespējas vairāk rupjās barības un pēc iespējas mazāk spēkbarības.

2. Pakāpeniska izmaiņu ieviešana barošanas sistēmā; ceļošanas laikā jāņem līdzi savs siens un spēkbarība.

3. Jānodrošina pieeja ūdenim.

4. Jāpārbauda, vai ganībās nav priekšmeti, kurus zirgs varētu nejauši apēst.

5. Jānodrošina regulāra vakcinācija un attārpošana, tā kā iekšējie parazīti arī var izraisīt asinsrites traucējumus un gremošanas trakta darbības problēmas.

Kā izvairīties no čūlām

Pētījumos ir noskaidrots, ka ļoti liela daļa sporta zirgu cieš no kuņģa un zarnu čūlām. Čūlās ir kuņģa vai zarnu sieniņu bojājumi, kurus izraisa iekšējie parazīti vai pārlieks skābes daudzums. Ja bojājumi ir pietiekami nopietni, tie var ietekmēt arī asinsrites darbību. Par čūlām var liecināt vairākas pazīmes, to skaitā – apetītes zudums sāpju dēļ, nespīdīgs apmatojums, zobu griešana un letarģija.

Čūlas var izraisīt jebkas, kas „izsit” zirgu no normālās ikdienas kārtības, piemēram, barības nedošana ilgāk par 12 stundām. Tāpat ir arī pierādījumi, kas liecina, ka noteiktas veida baktērijas var izraisīt kuņģa čūlas. Čūlu ārstēšanas galvenais princips ir radot aizsargslāni vai pārtraukt skābes izdalīšanos, lai ļautu skartajai zonai sadzīt. Tā kā skābe zirga kuņģī izdalās noteikta iemesla dēļ – piemēram, lai sagremotu barību, ir jāņem vērā iespējamās sekas. Nepietiek tikai ar medikamentozu ārstēšanu, ir jānodrošina vispārīga aprūpe, ieskaitot attārpošanu, stresa faktoru samazināšanu, rupjās barības uzņemšanas apjomu un laiku utt. Dažiem zirgiem līdz arī lucernas piebarošana, bet visumā Sāra Ralstona iesaka: „Ļaujiet zirgam dzīvot zirga dzīvi, maksimāli uzturoties ganībās, pat, ja tas ir Lielās Balvas zirgs!”

Sagatavoja Sigita Eitcena pēc Dressage Today materiāliem.

Bildes atsauce