Pētot zirgu kājsargus

Zirgu kājas visu laiku apdraud iespējami triecieni – vai nu ar pretējo kāju, kas sper pārlieku plašu soli, vai saduroties ar masīvu šķērsli, negaidot saskaroties ar kādu asu priekšmetu aplokā utt. Ja esat viens no daudzajiem apzinīgajiem zirgu īpašniekiem, jūs būsiet gatavs darīt jebko, lai pasargātu šīs „dārgās” kājas no traumām, tad būsiet iegādājiet dažādus līdzekļus, sākot no tradicionālajām bintēm līdz moderniem sporta kājsargiem, lai izlīdzētos. Taču zirgu pētnieki ir atklājuši, ka daudzi kājsargi un bintes labākajā gadījumā nenodrošina pietiekamu aizsardzību, bet sliktākajā gadījumā – vēl pastiprina bojājumus.

„Daži materiāli efektīvi nodrošina kāju pret triecienu, bet nepietiekami pasargā no caurduršanas; daži materiāli, turpretī, pasargā no caurduršanas, bet nesamazina trieciena radītos bojājumus”, tā apgalvo Deivids Marlins, Lielbritānijas Hartpurijas Koledžas dekāns, kurs veic pētījumus zirgu fiziskās slodzes fizioloģijā un bioķīmijā un ir sarakstījis vairāk kā 200 pētnieciskos rakstus un grāmatu nodaļas. „Ir teju neiespējami paredzēt, kuri kājsargi ko darīs, līdz vai nu jūs tos izmēģināt vai/un paņemat nazi un uzšķēržat vaļā”.

Marlina izpētes projektu vidū ir bijis arī pētījums par to, kā karstums un mitrums ietekmē zirgus, gatavojoties 1996. gada Olimpiskajām Spēlēm Atlantā. Cita starpā saistībā ar kājsargiem viņš satraucas par sekojošo: kājsargu svara ietekme uz gaitas biomehāniku, kājsargu spēja uzkrāt iespējami kaitīgo karstumu saskarsmē ar zirga kāju u.c. Primārs ir arī jautājums par atbalsta funkciju, kuru Marlins ir pārspriedis ar daudziem kolēģiem, kā arī britu kompāniju Equilibrium Products Ltd., kas ražo zirgu kājsargus un citus piederumus. Equilibrium, kuriem pašiem ir savs izpētes un attīstības centrs, konstatēja, ka dažādiem kājsargiem bija ļoti atšķirīgas aizsardzības spējas, un šī iemesla dēļ noorganizēja konferenci ar mērķi piesaukt nozari „ķerties pie ieročiem”, lai izstrādātu minimālos nepieciešamos standartus un testēšanas metodoloģiju visas nozares ietvaros. Šajā konferencē piedalījās vairāk kā 50 vetārsti, jātnieki, nozares pārstāvji un mediju pārstāvji.

Karstuma un svara faktori

Augsta cena, pēc izskata izturīga konstrukcija, kosmiski materiāli – neviens no šiem faktoriem nav ņemams vērā kā drošs rādītājs, lai noteiktu kājsargu aizsardzības spējas, tā apgalvo Marlins. „Mēs esam paņēmuši kājsargus, kas izskatās labi, un bijām pārsteigti, cik slikti tie „izturējās” testu laikā”.

Lai gan daudzi jātnieki iegādājas tā saucamos balstošos kājsargus, cerot, ka tie aizsargās pret sastieptām stiegrām un citām izplatītākajām mīksto audu traumām, Reičela Mureja, Lielbritānijas Hipoloģijas pētniecības centra vadītāja un vetārste, apgalvo, ka ir maz pierādījumu tam, ka kājsargi spētu nodrošināt pietiekamu atbalstu, lai tos uzskatītu par efektīviem šajā ziņā. Mureja ir specializējusies zirgu klibuma jautājumos, sporta zirgu slodzes jautājumos, kā arī magnētiskās rezonanses izmantošanā, lai diagnosticētu kaulu un mīksto audu traumas. Viņa ir arī FEI līmeņa iejādniece, kas ļauj viņai aplūkot kājsargu jautājumu no dažādām perspektīvām.

Lielāks svars = lielāka slodze

Kājsargs vai binte palielina kājas apakšējās daļas svaru, tādējādi zirgam ir jāpieliek lielāka enerģija, lai pārvietotu un apturētu kāju. Pielieciet pietiekami daudz svara un jūs spēsiet izmainīt zirga soli, palielināt nepieciešamo sportisko sniegumu u.t.t.. Ļoti ciets kājsargs arī var ietekmēt zirga soli un kustību veidu, samazināt kājas apakšdaļas kustību amplitūdu, apdraudēt stiegru funkcionēšanu vai pat izraisīt mīksto audu bojājumus. Tāpat arī daži kājsargi un bintes spēj uzsūkt tik daudz sviedru un ūdens, cik paši sver, padarot svaru par nopietnu jautājumu, ja zirgs šķērso ūdeni, tiek noslogots karstos laika apstākļos vai citās situācijās.

Par karstu

Visbaisākā apziņa no visām ir tā, kā saka Marlins, ka: „Daži materiāli un konstrukcijas satur karstumu kājsarga iekšienē, uzkarsējot apakšā esošās kājas un stiegras”.

Ja zirgs, kuram nav kājsargu, lēkšo aktīvi noteiktu laiku, tā kājas apakšdaļas stiegra sasniedz aptuveni 45°C temperatūru. Šis ir slieksnis, pēc kura tālāk var sekot stiegru iekaisumi vai pat atmirt stiegru šūnas, turklāt zirgiem, kuri nēsā kājsargus, stiegras nereti tiek pakļautas pat vēl lielākām temperatūrām.

Jāizvēlas pareizā aizsardzība

Marlina un Murejas mērķis ir panākt standartizētu testēšanas un novērtēšanas sistēmu zirgu kājsargiem. Viņi vēlētos, lai kājsargus kategorizētu pēc „vieglas”, „vidējas” vai „spēcīgas” aizsardzības kritērijiem, izmantojot standartizētu sistēmu, kas līdzīga tai, ko izmanto, testējot jātnieku ķiveres un ķermeņa aizsargvestes. Viņi uzskata, ka ražotājiem ir jāsniedz arī norādes par kājsargu svaru un siltumizolācijas rādītājiem, lai pircēji varētu apzināti pieņemt lēmumus pirms pirkuma izdarīšanas.

Līdz tam mēs sniegsim pāris norādes un secinājumus par zirgu kāju aizsardzības līdzekļiem, kas palīdzēs izvēlēties jums piemērotākos.

Bintes

Argumenti „PAR”: Bintes nav dārgas. Vairumu no tām var mazgāt veļasmašīnā. Pareizi uztītas, tās izskatās glīti. Tās ir izgatavotas no elpojošiem, mazgājamiem materiāliem, vairums ir aprīkotas ar viegli noslēdzamām aizdarēm ar līplentu. Tās ir pieejamas dažādās krāsās un rakstos; baltas krāsas bintes, kas ir tradicionāla izvēle iejādniekiem, piesaista uzmanību zirga kājām, kas ļauj vieglāk novērtēt tā kustības.

Argumenti „PRET”: bintes var notīt par ciešu (bojājot mīkstos audus) vai par vaļīgu (kas var izraisīt paklupšanu). Flīsa materiāls piesaista netīrumus un gružus, ja šī materiāla bintes tiek izmantotas izjādēm āra laukumos. Viena aizdare nav piemērota ļoti lielas intensitātes slodzei, piemēram, trīscīņas lauka krosa fāzē, un tās nav piemērotas laišanai aplokā, jo bintes var atraisīties, sabiedējot zirgu, aizķerties aiz dažādiem priekšmetiem u.t.t. Bintes materiāls ir apveltīts ar augstas mitruma uzsūkšanas spējām, kas tās padara nepiemērotas lietošanai mitros laika apstākļos vai, jājot pa ūdeni. Ja zirgam ir tendence spert, binšu tīšana var izvērsties par ļoti bīstamu pasākumu, jo aizņem vairāk laika nekā kājsargu uzlikšana.

Cietie stiegru kājsargi

PAR: tie parasti ir ne pārāk dārgi līdz vidēji dārgi (neskaitot dažus ultramodernus izstrādājumus). Vairumu no tiem var mazgāt veļas mašīnā, lai gan žāvēt tos drīkst tikai uz veļas šņores. Tie ir pieejami dažādās krāsās un ir aprīkoti ar vairākām aizdarēm. Cietie kājsargi, droši vien, ir visizplatītākais kāju aizsardzības līdzeklis, kurus izmanto kā ikdienas jāšanā, tā lekšanā. Parasti kājsarga iekšējo daļu, kas vērsta pret zirga kājas iekšpusi, veido stingrs materiāls, lai aizsargātu karpālo kaulu pret triecieniem. Daži cietie kājsargi ir aprīkoti arī ar elastīgām aizdarēm vai lentām vai flīsa (aitādas) oderēm, lai zirga kāja justos ērtāk un nodrošinātu papildus polsterējumu. Vairums cieto kājsargu ir izgatavoti no sintētiskiem materiāliem; daži no dārgākajiem modeļiem joprojām tiek ražoti no ādas ar sprādžu aizdares siksniņām.

PRET: šiem kājsargiem var būt dažāda kvalitāte un izturība. Lietotājs parasti nezina, cik daudz karstuma kājsargi uzkrāj un kādu aizsardzību nodrošina, un kājsargu konstrukcija var atstāt vēzīša rajonu neaizsargātu. Ir svarīgi izvēlēties pareizo izmēru, lai kājsargi labi piegulētu un neslīdētu. Nepieredzējuši lietotāji var pārvilkt elastīgās aizdares par ciešu. Kājsargiem ar flīsa vai aitādas oderi nepieciešama rūpīgāka kopšana. Ādas izstrādājumus ir jākopj tāpat kā pārējo ādas inventāru.

Vēzīša kājsargi

PAR: šie īsie kājsargi nosedz tikai konkrēto zonu, tādējādi samazina karstuma uzkrāšanos uz zirga kājām, un tie lieti noderi tad, ja jātnieks nevēlas nosegt visu kāju līdz pat karpālajai locītavai. Materiāli un apkope ir līdzīgi cietajiem kājsargiem.

PRET: tie ir mazāk izplatīti kā cietie kājsargi, tādēļ var būt ierobežota krāsu un citu opciju izvēle.

Kājsargi ar vaļēju priekšpusi

PAR: tie ir īpaši paredzēti, lai aizsargātu konkūra zirgu kājas no sitieniem, vienlaikus nodrošinot „sensoro atsauksmi”, ja priekškājas piesit pie šķēršļa kārtiņas. Materiāli un apkope ir līdzīgi cietajiem kājsargiem.

PRET: 360-grādu aizsardzības trūkums padara tos nepiemērotus citām disciplīnām vai laišanai aplokā.

Mīkstie, balstošie kājsargi

PAR: šie kājsargi nodrošina aizsardzību no karpālās locītavas līdz pat vēzītim un zem tā, kas tos padara par iecienītu izvēli ļoti intensīvās jāšanas sporta disciplīnās (konkūrā, reiningā, u.t.t), kā arī laišanai aplokā. Balstošie kājsargi parasti tiek izgatavoti no izturīgiem sintētiskiem materiāliem. Vairumu var mazgāt veļas mašīnā, bet jāžāvē uz veļas šņores. Parasti šie kājsargi ir pieejami dažādās krāsās, vairumam nav elastīgo aizdares lentu, kas neļauj tos pārlieku cieši novilkt.

PRET: saskaņā ar pētnieku konstatēto, nav pietiekami datu par karstuma uzkrāšanos un kāju aizsardzību. Šos kājsargus ir nedaudz grūtāk pareizi uzvilkt kā cietos kājsargus, jo zem vēzīša parasti iet vēl viena lenta, un nepieredzējušam lietotājam var nākties paeksperimentēt kādas pieredzējušākas personas uzraudzībā, līdz tas māk pareizi uzlikt šos kājsargus. Daudziem no šiem kājsargiem ārējā virsma ir veidota no tāda materiāla, kas ļauj pielipināt līplentu, kas nozīmē arī, ka tas viegli saskrāpējas, pie tā pieķeras dažādi gruži, sēklas, zari u.c. priekšmeti, kas padara šos kājsargus par nepiemērotiem izmantošanai, jājot apvidū.

Sagatavoja Sigita Eitcena pēc Dženiferas O. Braientas raksta portālā horse.com.

Atpakaļ

11 komentāri

  • Vita

    Vita Gribot labu izrādās, ka vairumā gadījumu zirga kājas tomēr pārkarsējasm. Bet pats svarīgākais ir arī: cik ilgu laiku zirgs var būt savilktos kājsargos? Labi normāls treniņš, bet sacensībās: bieži lecam 2 maršrutus un zirgi stāv savilktos kājsargos stundas 4 - tas Latvijā ir normāla parādiba. Ir redzēts, ka zirgs ar kājsargiem vai bintēm stāv visu dienu un pat tiek izvests un ievests atpakaļ treilerī ar tiem vai bintēm. Tātad - tiek pat transportēts savilktos kājsargos vai stingri nobintēts. Neiet runa par transports kājsargiem, kas arī manuprāt tomēr ļoti karsē.

    19. jūlijs, 2013 @ 13.02
  • Zane

    Zane Nevajaga būt slinkiem un starp maršrutiem, ja jāgaida nākamis starts tomēr kājsargus noņemt, la zirgam kājas padzesējas un atpūšanas. Kājsargu noņemšana neaizņem vairak par pus minūti :)

    19. jūlijs, 2013 @ 14.08
    • Vita

      Vita » Zane Tikai pavērojiet sacensībās cik zirgiem noņem kājsargus starplaikos? Labākajā gadījumā - dažiem.

      24. jūlijs, 2013 @ 13.33
  • Bubis

    Bubis Tieši šā iemesla dēļ,lai nepārkarsētu kājas,nekad nēesam lietojuši transporta kājsargus.Zirgi ir bijuši dažādi,gan kalti,gan baskaji,transportēšana gan lielākoties nav aizņēmusi vidēji vairāk par 2-3 stundām,bet tfu,tfu,tfu,nekad nav arī bijis nekādu traumu transportējot šo 20 gadu laikā,kopš aktīvi zirgus vadājam.Ja godīgi,kājsargi man uzdzen savā ziņā zināmas šausmas,tāpēc lietojam tos pēc iespējas maz vai nemaz. Zinot apkārtējo pieredzi,kur kājsargus lieto visur un vienmēr,pat aplokos laižot un salīdzinot savu pieredzi šo gadu laikā,konstatēju,ka traumas sargātajaime zirgiem ir 80% vairāk,nekā zirgiem,kam ļauj pašiem sevi sargāt.Tas ir iz savas pieredzes un tikai subjektīvs viedoklis,kas izbaudīts tikai un vienīgi uz saviem zirgiem un salīdzināts ar tik pat lielu skaitu paziņu sargātajiem zirgiem.

    19. jūlijs, 2013 @ 14.48
  • renoo

    renoo Agrāk lietoju kājsargus, nu jau gadus trīs vairs nelietoju vispār, izņemot reizi gadā bintes uz skaistumsacensībām. Manuprāt, maksimāli nekarsējoši kājsargi uz jāšanas laiku, īpaši jauniem zirgiem, kas meklē līdzsvaru, vai arī bīstamākos pasākumos (crosscountry lekšana, piemēram), būtu OK. bintēm pielietojumu neredzu, ja nu vienīgi īsu brīdi jāšanas iesildē, lai palīdzētu stiegrām ātrāk iesilt), vai arī zirgiem, kam tas ir nepieciešams ārstēšanas nolūkos..

    22. jūlijs, 2013 @ 16.56
    • Iveta

      Iveta » renoo Renoo, gribetu aprunaties par turesanu ara 24/7. Es ari to piekopju. Vai turi ari 12 menesus gada?

      25. jūlijs, 2013 @ 13.58
    • renoo

      renoo » renoo jā, mans zirgs dzīvo ārā aplokā/barā cauru gadu.

      25. jūlijs, 2013 @ 17.04
  • Anete

    Anete Es gan lieku kājsargus gan treniņos, gan konkūra mačos, gan tad, kad laižu lielajā aplokā izskrieties un ar tiem kājsargiem kopumā man zirgs skrien +/- stundu dienā. Domāju, ka viņam no tā nekāds milzu kaitējums nenotiek. Bet kājas pasargā gan, jo, paskatoties uz kājsargiem - viņi visi ir vienās švīkās nodauzīti, kas pierāda tikai to, ka, ja tādu kājsargu nebūtu, tie visi triecieni būtu zirgam uz kājām.

    22. jūlijs, 2013 @ 17.27
    • renoo

      renoo » Anete mans dzīvo 24/7 ārā, tādēļ pat prātā nenāk doma likt kājsargus aplokā. Jā, iespējams, ka zirgs, kurš ārā tiek 1h dienā, ir tā nostāvējies un tik ļoti nestabils, ka viņam nepieciešams likt kājsargus.

      22. jūlijs, 2013 @ 21.27
  • bimbi

    bimbi uzskatu,ka kajsargi ir jalieto obligati zirgiem kuriem ir pakavi ipashi uz lekshanu un zirgiem ar plasham gaitam un lielu temperamentu! ja nav pakavi tad ir jaskatas kads ir zirgs,kadas vinjam gaitas un kustibu amplituuda, laukuma pamats un citi faktori. shviikajumi uz kajsargiem biezji vien rodas tapec,ka kajsargi tomer kaut par centimetru ,bet tomer samazina atstatumu starp kajam,lidz ar to protams rodas shvikas(biezji vien kajsargi pat trauce gaitaam) ir jaskatas pec vajadzibas un ir jaizveertee kas ir labaaks tavam zirgam,tapat kaa ar pakaviem-likt vai nelikt? ta pat ari ar kajsargiem!ja ir vajadziba ,tad ir jaliek,un ja ir jaliek,tad ir jadoma liidzi! Un luudzu, ja ari lietojam kajsargas,nekada gadiijuma neaizmirstam tos nonjemt,nekad!

    22. jūlijs, 2013 @ 21.21
    • Milestone

      Milestone » bimbi Piekrītu, zinu vienu zirgu, kuram kāds uz nakti bija aizmirsis noņemt kājsargus un rezultātā uz mūžu ''sačakarētas'' kājas.

      23. jūlijs, 2013 @ 17.25

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase