Klasiskā apmācība: kā saprast zirgu?

Iejādes esence nav apbalvojumi vai izcīnītās balvas, arī ne jātnieka vai zirga talanta parādīšana, bet gan pats treniņu process. Jātniekam nav lielāka apbalvojuma par brīdi, kad tas sāk strādāt ar sarežģītu vai nemotivētu zirgu, to iedrošinot, izauklējot, motivējot un beigās sasniedzot tā spēju virsotni.

Beatrise Marinau, agrāk pārliecināta konkūriste, piedalās Grand Prix līmeņa sacensībās ar dažādiem zirgiem. Viņa netic, ka tieši zirgs varot būt „sarežģīts“ vai „smags“, bet gan atbalsta ideju, ka zirga sniegumu un fiziskās iespējas ietekmē tā uzbūve, veselība vai iepriekšējā treniņu pieredze.

„Visu šo gadu laikā, man atmiņā palicis viens zirgs, kuru es ļoti mīlēju, bet tam tiešām bija nopietnas problēmas. Mēs viņu saņēmām kā dāvanu, 6 gadus vecu, skaistu Oldenburgas šķirnes kastrātu. Viņam bija fantastiskas kustības, ja vien to izdevās dabūt arēnā!“ atceras jātniece.

Un ar to viņa domāja jebkuru arēnu, ne tikai sacensību. Beatrise pavadīja veselu mēnesi, lai zirgu vispār varētu ievest manēžā. „Kad to tur beidzot ievedām, pārējais bija atkarīgs no laikapstākļiem, stundas, dienas, gada vai arēnas uzbūves un izmēra. Zirgs mēdza trakot, griezties, celties pakaļkājās, nesties, mest nost jātnieku – viņš darīja vienu lietu vai arī visas kopā bez jebkādas sakarības,“ saka Beatrise.

Toreiz likās, ka zināmus uzlabojumus sniedza apstākļi, kad zirgam tika ļauts rūpīgi izpētīt apkārtni, kā arī uz priekšu tas tika sūtīts sāniski. Beatrise atceras: „Mēs nekad nezinājām, kas varētu atkal izraisīt šīs uzvedības eksplozijas, tad izlēmām, ka vienkārši brauksim uz sacensībām un skatīsimies, kas notiks. Taču sacensības izvērtās par laimes spēli – vienu dienu bija fantastiski rezultāti, bet citu dienu – pilnīga izgāšanās. Zirgs varēja būt perfekts un iegūt augstas atzīmes vai gluži otrādi – pilnīgi nejājams.“

Jo ilgāk šis pāris kopā trenējās, jo vairāk Beatrise zirgam prasīja sakopošanos un galvas pacelšanu augstākā pozīcijā – uz to zirgs reaģēja ar paniku un celšanos pakaļkājās. „Vienu dienu mēs gandrīz apgāzāmies atmuguriski“, viņa paskaidroja. „Tad mans treneris teica, ka situācija kļūst pārāk bīstama. Es negribēju padoties. Īpaši, jūtot to, ka mēs viens otram pilnībā uzticējāmies. Zirgs man sekoja kā suns un tajos brīžos bija bezbailīgs. Es nolēmu viņu aizvest uz klīniku, lai uztaisītu pilnu veselības pārbaudi.“

Pavisam ātri atklājās, ka Beatrises zirgam atrasta ķirša izmēra cista katrā acī, kas neļauj acs zīlītei pietiekami ātri aizvērties. Tāpēc brīžos, kad notiek gaismas maiņa no tumša uz gaišu (piemēram, ēnas) – zirga smadzenes saņem „elektrisko šoku“. Šī iemesla dēļ, zirgs iemācījies turēt galvu „aizsargpozīcijā“, kas veicināja artrīta veidošanos divos skriemeļos. „Mēs mēģinājām dažādus ārstēšanas paņēmienus, taču bez izmaiņām. Tagad viņš ir pelnītā atvaļinājumā – ganībās kopā vienu izglābto zirgu!“ saka Beatrise.

Beatrise stāsta, ka ir ļoti būtiski nepadoties nevienu grūtību priekšā, taču jāatceras, ka ir pietiekami labi iemesli, lai zinātu, kad vajag apstāties.

Pasaules kausa fināla kvalifikācijas dalībniece, jātniece no Itālijas Valentīna Trupa arī ļoti labi zin, ka dažiem zirgiem var būt īpašas problēmas. Reiz viņai bija zirgs, kas ar lielu enerģijas devu pretojās jātnieka komandām. Valentīna saka „Zirgs nebija nogurdināms, taču ļoti bailīgs, kad viņš izdomāja „neizjāt stūri“ vai izdzirdēja kādu troksni, tas pēkšņi metās prom.“ Valentīna šo uzvedību mēģināja saistīt ar to, ka zirgs ļoti vēlu tika izkastrēts un tāpēc, iespējams, domā, ka vēl ir ērzelis. „Atceros, ka jāju ar viņu pusotru stundu un situācija neuzlabojās, zirgs palika ar vien grūtāk kontrolējams. Vienās sacensībās man tētis viņu kordoja 45 minūtes, es jāju vēl 45 minūtes, taču pēc starta (un vēl slikta) – teicu, ka ir kaut kas ar viņu jādara,“ atceras Valentīna.

Ar Jazz pēcnācējiem nav vienkārši!

Mēs viņu iedevām trenerim Hubertam Šmitam (Hubertus Schmidt), tur zirgs pavadīja 6 mēnešus un, lai gan viņa uzvedība, ļoti pieredzējuša trenera apmācībā, nedaudz uzlabojās, tas joprojām nebija viegli jājams. Jātniece saka: „Tad Šmits ieguva muguras savainojumu un mums pateica, ka zirgs vairāk nav labojams. Lai ar to varētu jāt, nemitīgi bija jāmeklē kompromisa situācijas. Beigās mēs izlēmām to pārdot.“

Vīlusies, ka jāpārdod tik talantīgs zirgs, Valentīna atzīst, ka labāk izvēlēties „gudru“ zirgu ar mazāk iespaidīgām kustībām, nekā nekontrolējamu dzīvnieku ar fantastiskām gaitām. „Spēks nav derīgs bez kontroles,“ viņa saka.

Franču iejādes jātnieces Aleksandras Viktorijas Bontes visgrūtākais zirgs bija Jazz, kuru viņa kā divgadnieku nopirka 14 gadu vecumā. „Pirmais, ko nešauboties izdarījām atvedot viņu mājās – izkastrējām. Tur nebija divu domu. Zirgs bija pacietību prasošs, temperamentīgs un bailīgs. Sacensībās es ar viņu varēju jāt tikai tad, kad viņš bija 8 gadus vecs, jo tas baidījās no jebkā. Es pat maksāju „zirgu vārdotājam“, taču bez izmaiņām, mēģināju daudz jāt ar viņu apvidū – arī bez izmaiņām. Tikai tad, kad sākām pārvarēt šķēršļus – zirga pašapziņa uzlabojās!“ stāsta Aleksandra.

Zirgs tika apmācīts, krāta sacensību pieredze, tam labi padevās piafe. 10 gadu vecumā, kad Jazz bija gatavs Grand Prix sacensībām, viņa to pārdeva. „Lai gan mums bija daudz grūtu brīžu, es neko nenožēloju – Jazz man iemācīja kā patiešām jāt un būt neatlaidīgai,“ saka Bonte.

Dažreiz mēs sastopamies ar problēmzirgiem, dažreiz šīs problēmas izraisa treniņu metodes, bet mūsu kā jātnieku loma ir atrast atslēgu komunikācijai ar zirgu, lai, cerams, šo problēmu atrisinātu. Aleksandra saka: „Iejādē vislabāk man patīk tie brīži, kad sarežģītu zirgu es varu pārvērst par kaut ko neticami labu. Es ticu, ka labākie zirgi ir tie, kas ir visjutīgākie, tie, kurus jātnieki sauc par „grūtajiem“ zirgiem.“

Mēs parasti neatgrūžam tos cilvēkus, kuri ir „sarežģīti“ un visbiežāk – labākie cilvēki ir tie, kas pārdzīvojuši dažādas grūtības un izaicina mūs būt labākiem, kā esam. Cerēsim, ka katram reiz būs „grūts“ zirgs, kas izaicinās mūs domāt, strādāt smagāk, klausīties uzmanīgāk un jāt labāk, lai rastos kopēja saskaņa ar šo zirgu.

Avots eurodressage.com

Atpakaļ

1 komentārs

  • jātniece

    jātniece Fantastisks raksts! Un pēdējie vārdi ļoti patiesi :) Paldies! :)

    18. jūlijs, 2013 @ 20.57

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase