Veiksmīgas iesildes stratēģijas – I daļa

Saka, ka sacensības vinnē mājās. Taisnība, taču arī iesildes laukumā tiek pieļautas lielākās kļūdas – nepareizi sadalīts laiks, koncepcijas trūkums…Ar šo iesāksim lielāku rakstu sēriju par to, kā pareizi iesildīties pirms starta dažādās disciplīnās.

KATRA MINŪTE IR NO SVARA

Iejādes laukumā piecas minūtes izšķir, vai mājās būs iemesls dzert šampanieti. Toties šīs piecas minūtes nosaka vēl iepriekš, aptuveni pusstundu pirms starta iesildes laukumā. Vācijas U-25 izlases iejādes treneris Jurgens Košels sniedz padomus optimālai iesildei, piekrītot, ka: „Lielāko daļu sacensības vinnē vai zaudē iesildes laukumā”. Īstais brīdis doties manēžā ir tad, kad zirgs vēl ir pilns enerģijas, bet arī vienlaikus labi klausa komandām. Zirgs nedrīkst būt pārāk jestrs, bet arī ne paguris un bezspēcīgs. „Jābūt tādai sajūtai, it kā zirgs sacītu – ejam, ejam iekšā!”. Lai šo brīdi notvertu – tā ir neliela zinātne pati par sevi, kura saistīta ar eksperimentiem un izmēģinājumiem, bet arī ar zirga izpratni. Kā organizēt laiku pirms starta, lai sacensību manēžā viss noritētu gludi? „Tas sākās jau ar atbraukšanu”, apgalvo Košels. „Daudzi zirgi necieš, ka tos mājās iekrāmē treilerī, tad sacensībās izvelk no treilera un uzreiz iet jāt. Lielākai daļai zirgu nepieciešams laiks, lai pierastu pie jaunās atmosfēras. Piemēram, Kristīnes Šprehes Desperados ir tāds zirgs, kuru mēs vienmēr vedam jau dienu vai divas pirms sacensībām uz norises vietu”. Vietēja līmeņa sacensībās tas ne vienmēr ir iespējams, tomēr arī tur ir iespējams padarīt zirgam jauno vidi patīkamāku. Daži zirgi mierīgi uztver vietas maiņu, bet ja nē, tad ir jāieplāno daudz laika pirms starta, lai pie rokas vai – ja zirgs ir ļoti nepacietīgs – jāšus apstaigātu apkārtni, ļautu paganīties iesildes laukuma tuvumā, lai sacensību atmosfēra zirgam burtiski liktos „garšīgāka”. Tas ir ieteicams īpaši jauniem zirgiem, kuriem jāsaista sacensību pieredze ar kaut ko pozitīvu. Īpaši jaunzirgus, kā arī nepieredzējušus vai vecākus zirgus, kuri jātniekam vēl ir maz pazīstami, Košels iesaka aizvest uz sacensībām un pajāt iesildes laukumā tāpat vien reizi vai divas. Lai optimāli sagatavotos sacensībām, ir jāzina, kā zirgs uzvedas neierastā vidē. To vislabāk izmēģināt, bez stresa, ka tūdaļ būs jāiet sacensību laukumā un jāstartē. „Ir jāzina, kā zirgs jūtas sacensībās”, iesaka Košels. Pēc tā ir jāorientējas, nosakot iesildei nepieciešamo laiku. Arī laika apstākļi ir jāņem vērā, jo vasaras karstumā pie +30 grādiem uz laukuma, kurā nav ēnas, pat karstasinīgākie zirgi ātri vien jūtas noguruši. Turpretī pavēsa, bet saulaina diena rosina pavasarīgas sajūtas. Segtajās manēžās iesildei atvēlētās telpas parasti ir vēsākas nekā galvenā manēža, kur notiek starts. Arī tas ietekmē zirga vēlmi kustēties. Jo vairāk jātnieks zina par zirga uzvedību, jo labāk var novērtēt tā kondīciju un jo labāk pazīst savu zirgu, jo vieglāk ir aprēķināt iesildes laiku.

Bet pat tad ir jāņem vērā nezināmie faktori. Bieži vien nav zināms, kādi apstākļi sagaida sacensību vietā. Ja pēkšņi sāk pūst vējš un visapkārt sāk plīvot karodziņi un citas lietas, pat mierīgāko zirgu tas var sakaitināt. Šādiem gadījumiem Košels iesaka ieplānot vēl papildu laiku, lai zirgu mierīgi iepazīstinātu ar visām lietām, kas atrodas sacensību laukuma tuvumā. Tādā veidā zirgs var nomierināties, bet iesildes laiks neiet zudumā. Ja viss norit pēc plāna, ieteicams vienkārši ilgāk pajāt soļos, lai nosegtu „rezerves laiku”. Atkarībā no zirga rakstura, ir dažādas metodes, kā optimizēt iesildi.

KARSTASINĪGIE ZIRGI

Ko darīt, ja jau iesildē ir sajūta, ka katra kustība var izraisīt četrkājainā sporta partnera „eksploziju”? Jurgens Košels iesaka: „Karstasinīgus zirgus es izkustinu divreiz. No rīta es ļauju tiem iepazīties ar visi, apmierināt savu vēlmi izskrieties, un vēlāk man ir iespēja mierīgi strādāt pie atbrīvotības. Var arī mājās pirms braukšanas izkordot zirgu. Kad zirgi pēcpusdienā otru reizi iziet uz startu, parasti tie ir ievērojami mierīgāki un arī pārliecinātāki par sevi. Viņi jūtas drošāk, pazīstot apkārtni un atceroties: „Ak, te jau es reiz biju, te man nekas slikts nevar notikt”. Otro iesildi tad var rīkot īsāku. Tādējādi var novērst, ka pārlieku motivētais zirgs sacensību laukumā pēkšņi vairs nespēj ar sevi tikt galā. No otras puses daži zirgi, it īpaši tie, kam izcelsmē ir daudz tīrasiņu, arvien nemierīgāki, jo ilgāk tos jāj. Tiem labāk derētu kārtīgāk pastrādāt no rīta un pirms starta tad tikai nedaudz iesildīt.

DĪZEĻI

Zirgi, kuriem ir grūti iekustēties, parasti sākumā ir paslinki, stīvi un negrib kustēties uz priekšu. Kad tie ir kārtīgi iesiluši, tad tiem parādās vēlme kustēties. Šādus zirgus nav jēgas spiest skriet aktīvāk uz priekšu, jo tad tie tikai sasprindzinās un sāk pretoties, turklāt pamatoti – kurš gan no mums neatceras, kā ir skriet no rītiem, ja sāp visi muskuļi? Tādēļ šādiem zirgiem ir jāatvēl ilgāks laiks iesildei. Tas pats attiecas uz sacensību laukumi. Tomēr nedrīkst šādiem zirgiem iesildes laikā arī iztērēt visus spēkus. Košels atzīmē: „Bieži vien nākas novērot, kā, it īpaši zemākajās klasēs, zirgi ir pārguruši, kad nonāk sacensību manēžā”. Protams, iesildes laiku ir vieglāk aprēķināt lielākajās sacensībās, kurās ir fiksēti starta laiki. Ja tas nav iespējams, ir jānosaka, cikos startē pirmais dalībnieks, un jāaprēķina, cik zirgi ir pirms sava starta jāierēķina iesildei. Novirzes no plāna tad var nosegt ar soļu pauzēm.

SLINKIE ZIRGI

Iesildīties – jā, strādāt – nē! Tas īsumā ir padoms, kas jāievēro ar slinkiem zirgiem. Protams, arī tādus ir jāiesilda, bet īpaši svarīgi ar šādiem zirgiem ir neizšaut visu pulveri jau iesildes laukumā. Sacensību manēžā palīdz tad – cerams – uztraucošā atmosfēra, kuras apstākļos pat parasti omulīgākie kandidāti iegūt papildus impulsu un vēlmi kustēties. Košels brīdina: „Ar šādiem zirgiem nevar pārspīlēt ar elementiem. Treniņi notiek mājās, sacensībās pietiek vienreiz veiksmīgi izpildīt kādu elementu un miers. Ja kaut kas nesanāk, to tāpat nevarēs uzlabot ar neskaitāmiem piegājieniem iesildes laukumā, gluži otrādāk. Ja jātnieks jūt, ka daudz kas vēl nesanāk, varbūt ir jāapsver iespēja startēt kādu līmeni zemāk”. Ir jārēķinās ar to, ka katram zirgam ir savas spēcīgās un vājās puses, bet spēcīgajām pusēm jābūt tik labi izteiktām, ka tās spēj kompensēt trūkumus. Košels arī atzīmē: „Ja es mājās spēju parādīt sniegumu uz 80%, sacensībās, neierastā atmosfērā, kad jātnieks un zirgs ir satraukušies, noteikti tas būs par 20% mazāk”.

12 PADOMI VEIKSMĪGAI IESILDEI:

1. Domājiet pozitīvi! Nepieredzējis zirgs? Paņemiet to līdzi uz sacensībām tāpat vien, bez startēšanas stresa, lai tikai pajātu un aplūkotu sacensību vidi, varbūt nedaudz paganītos svešā vietā. Zirgs ielāgos, ka sacensībās ir forša lieta! Savukārt jūs labāk zināsiet, cik ilgs laiks nepieciešams iesildei.

2. Dodieties izbraukumos uz citiem jāšanas laukumiem, lai vienlaikus arī pieradinātu zirgu pie braukšanas treilerī.

3. Noņemt kājsargus, noslaucīt muti – šīs iemaņas jāietrenējas veikt mājās, lai neradītu piespiedu pauzi iesildē pirms starta.

4. Simulējiet sacensību startu – iesildieties uz viena laukuma, tad izjājiet shēmu uz cita. Ideālā variantā iesildes laukumā būtu jābūt citiem zirgiem, kurus jāpamet, lai dotos uz startu.

5. Sacensību trokšņus var simulēt mājās – mūzika, aplaudējoši cilvēki, kas staigā apkārt laukumam, to visu var noorganizēt!

6. Ideāls izskats – ekipējumam jābūt tīram un veselam, bet svarīgs ir arī komforts. Sacensību zābakiem, žaketei un bridžām būtu jārada tāda pati sajūta, kā ikdienā. Tas pats attiecas uz zirgu – ar ierastajiem ikdienas iemauktiem tas jutīsies labāk, kā ar jaunajiem, cietajiem sacensību iemauktiem.

7. Stress un steiga ir lietas, ko sacensībās nevajag ņemt līdzi. Sastādiet sarakstu, kas ir jāņem līdzi, sagatavojiet to iepriekšēja dienā. Ja tīrāt iemauktus, ir labi tos izjaukt, taču jāatceras, saliekot atpakaļ, uz kuriem caurumiem tie bija nostiprināti.

8. Dodoties sacensībās ar jaunzirgiem, ir nepieciešams palīgs. Pretējā gadījumā pat pievilkt vēderjostu var būt problemātiski.

9. Problēmas ir jārisina mājās. Protams, vajag izjāt elementus arī sacensību laukumā, tas palīdz noslīpēt sīkumus un stiprina uzticēšanos jātnieka un zirga starpā, taču, ja kaut kas nesanāk, nevajag uz to ļoti iespringt. Labāk koncentrēties uz tiem elementiem, kas izdodas.

10. Ja zirgs shēmu zina labāk kā jūs, tad iesildē labāk nejāt shēmu daļēji vai kopumā. Pārlieka centība un skriešana pa priekšu jātnieka komandām var maksāt vērtējuma punktus.

11. Zirgs nedrīkst sacensību laukumā doties nosvīdis slapjš. Ja zirgs ir padevies slinkāks, labāk mest mieru vēl pirms rodas sajūta, ka nu beidzot zirgs ir kārtīgi iesildīts, savādāk jātnieks riskē iejāt sacensību laukumā ar tukšu „benzīna bāku”.

12. Saglabājiet mieru un atbrīvotību! Svarīgākais iesildē ir saglabāt iekšējo un ārējo atbrīvotību, tad arī sacensību manēžā viss izdosies!

Turpinājums sekos – iesildes stratēģijas konkūram!

Materiālu sagatavoja Sigite Eitcena.

Foto: Latvianhorses.lv

Atpakaļ

1 komentārs

  • jātniece

    jātniece Kārtējais lieliskais raksts! Paldies! :)

    5. jūlijs, 2013 @ 17.53

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase