Labturības paraugs: kā atrast līdzsvaru iejādes zirgu turēšanā – II daļa

 Zviedru iejādes jātniece Tīne Vilhelmsone-Silfvena, kura ir 6-kārtēja Olimpisko spēļu dalībniece un ceturtās vietas ieguvēja 2013. gada Pasaules Kausa Finālā Gēteborgā, tur savus zirgus skaistajā Lovsta zirgaudzētavā netālu no Stokholmas, kur viņa strādā. Izvietota visskaistākajā lauku ainavā, šī zirgaudzētava izklājas starp mežu un ezeru, piedāvājot teicamas iespējas zirgu turēšanai.

Attēlā: Izjādes Lovsta zirgaudzētavā

Plašos un gaišos boksos dzīvo iejādes zvaigznes Don Auriello, Solos Carex un to biedri, kas regulāri tiek izskrieties aplokos un bauda izjādes tuvējā mežā. „Visi mūsu reizi nedēļā zirgi iet izjādēs vai uz auļošanas celiņa. Tur mēs tos rikšojam un lēkšojam arī ziemā, kad ir sniegs. Ja laiks ļauj, mēs izmantojam arī tuvējos mežus, lai iesildītu zirgus aptuveni 20 minūšu garumā”, stāsta Tīna.

Papildus šīm iknedēļas izjādēm zirgi iet ārā labi iežogotos aplokos: „Vasarā zirgi iet zāles aplokos uz 3 stundām dienā, bet ziemā tie iet ārā smilšu aplokos, arī sniegā. Tāpat arī tie katru dienu tiek ielikti soļojamā mašīnā uz 30 minūtēm. Mūsu stallis ir būvēts kvadrāta formā, boksu sienas ir 140 cm augstas, atdalītas ar restēm, tā kā zirgi var saskatīties viens ar otru”.

Tīnas attieksme ir „ir svarīgi zināt, kas zirgiem ir nepieciešams, un mēs visu laiku mācāmies, piemēram, par barošanu un to veselības aprūpi. Es patiesi ticu, ka tikai vesels un laimīgs zirgs ir tāds, ar kuru var trenēties un sasniegt panākumus. Tādēļ es cenšos saviem zirgiem nodrošināt pēc iespējas labāku dzīvi, kādu vien varu iedomāties, neapdraudot to drošību”.

Attēlā: Lielās Balvas zirgs Liostro vārtās aplokā Klimkes staļļos

Vācijas divkārtējā olimpiskās čempione trīscīņā Ingrīda Klimke ir labi pazīstama ar savu dažādo treniņu programmu, kuru bauda visi viņas zirgi. Neatkarīgi no tā, vai tie ir trīscīņas vai iejādes zirgi, visi cītīgi strādā ar kavaletti, dodas kopīgās izjādēs. Ingrīda uzskata, ka iejādes zirgiem jāmāk pārvarēt nelieli šķērslīši. Viņas pašreizējais Mazās Balvas zirgs Dresden Mann savu universālo apmācību nodemonstrēja 2012. gada Pasaules iejādes forumā, pārvarot diezgan augstu šķērsli.

Ingrīda tur savus zirgus pansijas stallī netālu no savas dzimtās pilsētas Minsteres, kur īrē veselu staļļa ēku ar 11 boksiem un vairākiem aplokiem. Visi zirgi vairākas stundas dienā pavada aplokos, lielākoties pa vienam vai kopā ar kaimiņiem. Ingrīdas Lielās Balvas zirgs Liostro ganās blakus savam kolēģim Dresden Mann, kura īpašnieks anglis Klodags Voless apliecina: „Iespēja Alfijam (zirga iesauka) nodrošināt ikdienas pastaigas ir būtisks faktors, lai viņš saglabātu mieru un koncentrēšanos darba laikā. Vienmēr ir riski, saistīti ar to, ka zirgs tiek brīvībā, bet ar laiku tie kļūst mazāk bīstami, jo zirgi pierod pie šīs brīvības. Ar zirgiem riski vienmēr pastāv, bet tas nedrīkst būt par šķērsli to labklājībai. Laimīgs zirgs ir vesels zirgs”.

Vācijā dzimušais vadošais ASV iejādes jātnieks Štefans Peters ar savu sievu Šenonu dzīvo Kalifornijā. Viņu stallis pie Sandjego aizņem 60 boksus, pusei no kuriem ir pievienoti mazi aplociņi. Tāpat ir arī 10 aploki, 2 no kuriem ir ar īpaši augstiem žogiem, lai tajos varētu laist ārā ērzeļus.

 Attēlā: Zirgi Štefana Petersa stallī gremo sienu

Petersam un viņa sievai galvenā panākumu atslēga slēpjas pietiekamās kustībās un veselīgā barošanā. „Mūsu zirgi dzīvo staļļos, kuros ir iespēja tikt ārā, tā kā tie redz viens otru un var kontaktēties ar saviem kaimiņiem”, skaidro Peters. „Katru dienu vairākas stundas tie pavada aplokā, blakus citiem zirgiem. Tie iet ārā, ja vien laika apstākļi nav pārāk briesmīgi, kas apdraudētu to drošību”, piemetina Šenona.

Ikdienas pastaigas ir tikai viena daļa no programmas, kas vērsta uz zirgu kondīcijas un veselības uzturēšanu. Papildus iejādes treniņiem visi zirgi dodas izjādēs apvidū vismaz reizi nedēļā. Jaunākie zirgi tiek trenēti arī pāri kavaletti. Zirgi tiek staidzināti pie rokas. Štefans uzskata, ka „visdabiskākā vide, kurā mēs tos varam turēt, ar pieeju saules gaismai, brīvām kustībām, sienam, svaigai zālei, ierobežotu spēkbarības daudzumu un daudz kustībām padara tos par laimīgiem un veselīgiem sportistiem”. Viņa sieva uzsver, ka „dodot mazāk spēkbarības un vairāk siena, un noskaidrojot, cik daudz veselīgāki zirgi kļūst”, ir bijusi pēdējo desmitgažu nozīmīgākā pārmaiņa zirgu turēšanā.

Britu-dāņu pāra Fionas Bigvudas un Andersa Dāla zirgi dzīvo to jaunajā Bourne Hill House stallī Rietumsaseksā, kur aizņem 28 lielus boksus, bauda plašas ganības, smilšu aplokus, zirgu soļojamo mašīnu un izjādes apvidū. Fiona ar savu līgavaini izmanto dažādas iespējas, lai nodrošinātu zirgiem kustības: „Mūsu zirgi tiek trenēti 4-5 reizes nedēļā, atkarībā no vecuma un temperamenta, un mēs cik bieži vien iespējams dodamies izjādēs, vismaz reizi nedēļā. Mēs arī nedaudz lecam ar tiem. Pēc darba zirgi var doties pastaigās, lai relaksētos. Brīvdienās tie iet soļojamā mašīnā, bet es labprātāk tos laižu izjādēs pa mežiem. Man nepatīk kordot”.

Pāris uzskata, ka ikdienas pastaigas zirgiem ir ļoti svarīgas, un Fiona uzsver, ka labāk laiž tos ārā vairākus kopā: „Visi zirgi iet ārā katru dienu vismaz uz 2 stundām. Vasarā tie iet ārā ganībās, ziemā mums ir smilšu aploki, jebkuros laika apstākļos, arī tad, ja ir sniegs. Kad vien iespējams, es laižu tos kopā ar citiem zirgiem, jo nav nekā jaukāka, kā redzēt, ka zirgi viens otram ieskā muguras. Es esmu nopirkusi zirgus, par kuriem teica, ka tos nedrīkst laist ārā, bet pie manis tie visi iet ārā un viņiem tas patīk. Ja zirgi tiek ārā katru dienu, viņi jau netrako”.

Attēlā: Daudz sabiedrisko kontaktu zirgu starpā Fionas stallī

Fiona uzskata, ka katra jātnieka pienākums ir rūpēties, lai zirgi būtu laimīgi un varētu baudīt noteiktu brīvību, un viņa nemainīja savas domas, kad zaudēja vienu no saviem īpašajiem zirgiem – Mr. G, kurš satrakojās aplokā un salauza kāju vairākās vietās tā, ka to vairs nevarēja glābt. „ Viņš gāja ārā katru dienu, un tā vienkārši gadījās, viņam patika ārā, un man nebija nekādu tiesību viņam to atņemt. Es neesmu spējusi pārdzīvot šī zirga zaudēšanu, bet es nekad nebūtu mainījusi neko, kas attiecās uz iešanu aplokos. Man ir tikai viens zirgs, kurš nedrīkst iet ārā, jo prims 2 gadiem ieguva traumu. Bet katru dienu pēc treniņa viņam ir iespēja izkustēties manēžā un vārtīties pēc sirds patikas. Pat ja mans palīgs mani labprāt nogalinātu, zirgiem toties patīk kārtīgi izvārtīties!”

Fiona un Anders ne tikai rūpējas par to, lai zirgi tiktu ārā visa gada garumā, bet arī uzskata sociālos kontaktus par vienlīdz nozīmīgiem. „Es vienmēr centīšos laist zirgus ārā bariņā. Stallī mums ir atvērtas boksa durvis, tā kā zirgi var saskarties viens ar otru. Mans pensionētais Lielās Balvas zirgs, vaislas ķēves un kumeļi, pašlaik 13 gabali, visi iet ārā kopā”. Fiona uzskata, ka mūsdienās vairāk kā agrāk cilvēki apzinās, cik nozīmīgi zirgiem ir tikt ārā.

Attēlā: Pārbūvētie staļļi Vīnes Spāņu jāšanas skolā

Kamēr arvien vairāk jātnieku atklāj dabiskās zirgu turēšanas priekšrocības, kāda dzīve ir zirgiem Vīnes centrā, atjaunotajā Spāņu jāšanas skolā? SJS, kas atrodas vēsturiskās Hofburgas pils kompleksā, nekad nav lepojusies ar īstu iespēju turēt zirgus dabiskā veidā, bet pēdējo gadu laikā ir pieliktas milzu pūles, lai pašā Vīnē situācija uzlabotos, un jaunuzbūvētais treniņu centrs pie Heldenbergas pilsētas nomalē nodrošina iespēju leģendārajiem ērzeļiem pavadīt savu ikgadējo atvaļinājumu kā īstiem zirgiem pienākas.

Līdz 2000. gadam majestātiskie baltie ērzeļi, it īpaši jaunie, joprojām dzīvoja steliņģos kā pirms daudziem gadsimtiem, un tikai vecākie ērzeļi dzīvoja atsevišķos boksos. Līdz ar SJS attīstību un stingrākiem dzīvnieku labturības likumiem, kļuva nepieciešams pārbūvēt esošos staļļus un izveidot jaunu mājvietu vairāk kā 70 ērzeļiem. Kopš tā laika visi steliņģi ir pārveidoti par boksiem, daudziem ir izbūvēti logi un iespējas zirgiem kontaktēties vienam ar otru.

Attēlā: Boksi ar aplociņiem Heldenbergā

Lai iegūtu papildus vietu, seglu telpa, barošanas telpa un biroja telpas tika pārceltas uz ēkas otro stāvu. Lai uzlabotu apgaismojumu un ventilāciju, tika izveidota jauna logu un ventilācijas sistēma. Galvenais jātnieks Andreass Hausbergers pastāstīja, ka „par spīti uzlabojumiem, Vīnē ērzeļiem nav iespēja tikt ārā brīvi pastaigāties. Tie tiek trenēti aptuveno 30 minūtes dienā ar jātnieku, un reizēm dodas pastaigās pie rokas. Pēcpusdienā tad tie iet pasaulē lielākajā soļojamā mašīnā uz pusstundu, lai varētu kaut nedaudz izkustēties svaigā gaisā. 2009. gadā uzstādītajā soļojamajā mašīnā ietilpst līdz pat 20 zirgiem vienlaikus.

Lai skaistie Lipicāņi varētu tiešām atpūsties no smagā darba un ceļojumiem pa visu Eiropu, katrs ērzelis septiņas nedēļas vasarā pavada treniņu centrā Heldenbergā. Tur ērzeļi dzīvo boksos ar aplokiem un var iet arī ganībās. Atvaļinājuma laikā ērzeļi dodas izjādēs pa vietējiem mežiem. Ik pēc 2 gadiem ērzeļi arī dodas uz Heldenbergu kopā ar savu jātnieku uz treniņnometni”, skaidroja Hausbergers.

 Attēlā: Soļojamā mašīna Vīnē

Hausbergers reālistiski uztver situāciju, apzinoties, ka sociālā kontakta iespējas Vīnes stallī ir ierobežotas, jo „ mēs nevaram zirgus izlaist kopā, jo ir pārāk liels traumu risks. Tomēr ērzeļi var redzēt viens otru cauri boksiem un saostīties”. Iespēju robežās SJS ir paveikusi labāko, lai nodrošinātu ērzeļiem dabiskāku dzīvi, un Hausbergers atzīst, ka šīs pārmaiņas ir radījušas ļoti pozitīvu ietekmi uz zirgiem”.

SJS līdzinieks Francijā – Saumuras Cadre Noir skola, šķiet, spēj piedāvāt labākas iespējas 400 zirgiem, kas mīt šajā iestādē un pieder Francijas Nacionālajai jāšanas sporta skolai (ENE). Tradicionālā franču skola ir pasludināta par UNESCO pasaules mantojumu 2011. gadā.

Attēlā: Zirgi Cadre Noir skolā netiek aplokos

Pārejot no tradicionālās 18. gadsimta ēkas Saumuras centrā Luāras upes krastos uz pilsētas nomali. ENE izplešas pār 300 hektāriem zemes. Ir vairākas lielas staļļu ēkas, bet prestižās Cadre Noir skolas zirgi visi mitinās Prestige kompleksā pašā īpašuma vidū.

Zirgi dzīvo modernos, plašos boksos ar labu ventilāciju. Vairumam boksu ir lieli logi un automātiskās barotavas, kas nodrošina spēkbarību vairākas reizes dienā.

No vairākām āra un iekšējām manēžām, mazgāšanas boksiem, segtiem kordošanas apļiem un zirgu soļojamām mašīnām, liekas, ka ENE ir viss, ko varētu vēlēties modernā zirgu trenēšanas centrā. Vienīgais, kas pietrūkst diemžēl ir iespējas pastaigāties ganībās un aplokos. Tikai blakus labi aprīkotajai zirgu klīnikai ir pāris aplociņi, bet tie nav paredzēti Cadre Noir skolas zirgu izmantošanai. Ar nožēlu jāatzīst, ka viena no pasaules lielākajām un modernākajām iestādēm neliekas īpaši ieinteresēta nodrošināt zirgiem kaut kāda veida brīvību, kamēr Spāņu jāšanas skola vismaz cenšas nodrošināt saviem ērzeļiem noteiktu atvaļinājuma periodu gadā.

Ko domā vetārsti

Tikko kāds zirgs iegūst traumu ganībās vai aplokā, vai pat citu zirgu sabiedrībā, rodas jautājums, vai tas bija pareizi ļaut tik dārgam sporta zirgam iet ārā aplokā. Sarunājoties ar labākajiem iejādes jātniekiem, kuri nelaiž savus zirgus ārā, kā iemesls allaž tiek paustas bažas, bailes no traumām. Ja ņem vērā visus ar laišanu aplokā saistītos riskus, ir jāņem vērā arī riski, kas saistās ar situāciju, kad zirgs pamatā dzīvo boksā un ārā tiek tikai uz treniņiem. Problēmas ar elpošanu, problēmas ar kājām, īpaši koliku lēkmes ir krietni biežāk novērotas zirgiem, kas dzīvo stallī, nekā tiem, kas dzīvo ārā un tādējādi tuvāk tam veidam, kādu to paredzējusi daba.

Arī barošanai ir ļoti svarīga loma, un dabai ir jākalpo par paraugu. Protams, augstas klases sporta zirgam ir nepieciešams lielāks enerģijas daudzums nekā savvaļas mustangam, bet barošanas veidam ir jāatspoguļo dabiskā kārtība, kad zirgs ganās visu dienu. Tas nozīmē, ka dienas laikā ir jādod barība mazās porcijās, pamatu veidojot no rupjās barības un spēkbarību atstājot tikai kā piedevu. Vairāki augstas klases jātnieki nodrošina saviem zirgiem neierobežotu pieeju zālei vai sienam dienas laikā un atzīst, ka tas ir nodrošinājis pozitīvas pārmaiņas zirgos. Uta Grēfa, kuras zirgi visu gadu dzīvo atvērta tipa staļļos ar 24 stundu pieeju sienam, apgalvo, ka viņai pēdējo gadu laikā nav bijis neviens koliku gadījums.

Starptautiskais iejādes tiesnesis. FEI iejādes komitejas loceklis un Dānijas komandas vetārsts Hans-Kristians Matisens uzskata, ka zirgu veselības un motivācijas saglabāšanai svarīgi ir novērst cēloņus, nevis cīnīties ar sekām. „Nereti jātnieki pie manis pienāk sacensībās, lūdzot parādīt, kā rīkoties traumas gadījumā, bet traumas jau ir viegli atpazīt. Es saviem klientiem mācu atpazīt nelielas pārmaiņas zirgā, tā uzvedībā, tā darbaspējās treniņos un sacensībās. Mērķis ir uzraudzīt zirgus katru dienu, lai novērstu traumu iespējas, jo ne vienmēr var paspēt izsaukt vetārstu. Šī mērķa sasniegšanai ir cieši jāsadarbojas trenerim, jātniekam un vetārstam”. Matisens piemetina, ka trīscīņnieki parasti labāk rūpējas par savu zirgu sirdsdarbības treniņiem un fiziskās kondīcijas līmeni. Iejādnieki bieži vien nav pietiekami zinoši par pulsu, temperatūru un elpošanu, nemaz nepārbauda tos. „Ir svarīgi arī, lai iejādes zirgu rādītāji tiktu ņemti vērā un zirgi tiktu trenēti tiem atbilstoši, jo noguruši zirgi vieglāk satraumējas”.

Lai nodrošinātu iejādes zirgiem nepieciešamo kondīciju, ir jāievieš pietiekamas kustības ārpus pašiem iejādes treniņiem, piemēram, ļaujiet tiem lēkšot uz priekšu noteiktu laiku, lai stiprinātu sirdsdarbību. Matisens apstiprina, ka daži iejādes zirgi nesaņem atbilstošus treniņus, kā arī tiek baroti nepareizi, kā rezultātā tie kļūst pārbaroti un pakļauti riskam saslimt ar vielmaiņas slimībām (EMS). „Par daudz spēkbarības un nepietiekamas kustības var izraisīt EMS un citas problēmas, īpaši vecākiem zirgiem. Vieglākā profilakse ir nodrošināt pietiekami siena un kustību zirgiem. Vienkārši padomājiet, kā zirgi dzīvo dabā”.

Attēlā: Siens vai rupjā barība ir svarīgāks zirga ēdienkartē kā graudi

Mūsdienās ir dažādas iespējas nodrošināt papildus kustības zirgiem. Ir zirgu soļojamās mašīnas un trenažieri. Noteikti nav pieņemams, ja zirgs atrodas boksā 23 stundas diennaktī. Tam jātiek ārā vismaz divreiz dienā. Protams, tam ir nepieciešami palīgi un reizēm tas ir arī finansiāls jautājums. Piemēram, ar kaulstarpas muskuli saistībās problēmas, kas ir plaši izplatītas iejādes zirgu vidū, ir viena ar turēšanu saistīta problēma, kuru var novērst”.

Attiecībā uz iejādes zirgu regulāru laišanu aplokos, Matisens atzīst, ka jātnieki viņam bieži jautā, vai viņš to darītu, ja tas būtu viņa zirgs. „Es domāju, ka laišana aplokā ir individuāla lieta. Mūsdienās daudzos staļļos ir daudzi, labi aprīkoti aploki ar teicamu pamatu un žogiem. Tādos ir iespējams laist zirgus ārā pat ziemā, ja nav par daudz sniega. Dažiem ir tikai ganības, un tad, īpaši kā ir šeit, Eiropas ziemeļos, tur laist nav iespējams līdz pat pavasarim. Izšķirošais faktors ir sagatavot zirgus un izstrādāt plānu. Ir svarīgi stimulēt zirga spēju attiecīgi saskaņot smadzeņu vadību pār kāju darbību un pieradināt pie dažādiem pamatiem, piemēram, jājot pa tādiem”.

Matisens uzskata, ka pēdējo desmitgažu laikā būtisks uzlabojums ir labākas diagnostikas iespējas. „Mūsdienās mēs varam ļoti precīzi noteikt diagnozes un rezultātā nodrošināt zirgiem efektīvāku ārstēšanu. Medicīna mūsdienās spēj daudz, bet tāpat labāk ir novērst kaiti, nevis ārstēt to”.

Priekšrocības atsver riskus

Attēlā: Laimīgas ķēves un kumeļi ganībās

Skaistā sporta veida publiskais tēls pēdējo gadu laikā ir cietis no emocionālām diskusijām par noteiktām treniņu metodēm, zirgu asiņojošajām mutēm sacensībās un nesenajām PETA apsūdzībām. Lai arī veids, kādā zirgi tiek turēti, ir tikai daļa no tā, kas ietekmē to labsajūtu, tomēr tā ir ļoti svarīga daļa. Ne tikai zirgu audzēšana, bet arī to kopšana ir krietni progresējusi kopš zirgu pieradināšanas laikiem.

Mūsdienās ir pieejamākas zināšanas par to, kā ilgstoši nodrošināt zirgus ar labsajūtu un motivāciju izraisošiem faktoriem, un liekas, ka nav nekādu pretargumentu, kādēļ tos nepielietot. Jebkura jātnieka mērķim ir jābūt laimīgam sporta partnerim un atliek tikai cerēt, ka to jātnieku skaits, kuri saskatīs priekšrocības dabiskā zirgu turēšanas veidā, nevis tikai baidīsies no riskiem, arvien pieaugs. Motivētāki, mierīgāki iejādes zirgi ir būtisks solis uz priekšu sporta veidā, kurā uzvar ne jau saspringuši gaisā lēcēji, bet elastīgi kustošies dzīvnieki.

Silke Roterman, Eurodressage.com.

Rakstu sagatavoja Sigita Eitcena.

Atpakaļ

1 komentārs

  • jātniece

    jātniece Lielisks raksts! Paldies! :)

    26. maijs, 2013 @ 19.48

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase