Pētījums: vai iespējams vaislas ērzeļus turēt vienā aplokā?

Šķiet neticami, bet Šveicē veikts pētījums atklāj, ka aplokā iespējams turēt kopā vairākus vaislas ērzeļus. Pētnieki secinājuši, ka agresivitātes izpausmes starp ērzeļiem strauji mazinājušās un ceturtajā dienā konflikti neesot novēroti vispār.

Eksperimenta veicēji ierosina, ka šādi turētiem ērzeļiem tiek uzlabota labturība un staļļu īpašniekiem samazinātas darbaspēka izmaksas, kas saistītas ar zirgu uzmanīšanu.

Ar pētījumu pilnā apjomā (angļu valodā) var iepazīties šeit: http://www.plosone.org/article/info%3Adoi%2F10.1371%2Fjournal.pone.0054688#abstract0

Sabrina Freimonda, Elodija Brīfere, Rūdolfs fon Nīderhauzerns un Airisa Bahmane rezultātus publicēja balstoties uz pētījumu, kuru veica ar Šveices nacionālajai zirgaudzētavai piederošiem vaislas ērzeļiem, kas tika ganīti kopā lielos aplokos. Piecus ērzeļus kopā turēja 2009. Gadā, bet astoņus – 2010. Gadā.

„Neskatoties uz to, ka zirgi ir bara dzīvnieki, visbiežāk tie tiek turēti atsevišķi viens no otra. Īpaši tas attiecas uz ļoti dārgiem zirgiem, kuri piedalās sacensībās, jo saimnieki baidās, ka zirgs varētu iegūt traumas – tikt sakosts vai sasperts. Individuālajiem boksiem vai aplokiem ir arī negatīva ietekme uz zirgu, konkrētāk – uz tā mentālo veselību, jo tie nav radīti dzīvot pa vienam. Veiksmīga ērzeļu turēšana vienā aplokā ir pielīdzināma ērzeļu-vecpuišu bariem savvaļā,” saka pētnieki.

„Diemžēl augstais agresijas līmenis, kas rodas pirmo reizi satiekoties diviem nepazīstamiem ērzeļiem, attur zirgu īpašniekus no šādas prakses ieviešanas. Agresija gan izpaužas tikai satiekoties grupā aplokā, jo tiek nodibināta bara hierarhija. Ja ērzeļi hierarhiju jau ir nostiprinājuši, tad agresijas līmenis ir ļoti zems.”

Pētnieki novēroja divus ērzeļu barus, pievēršot uzmanību kautiņiem un to konfliktiem, kā arī rituālajām darbībām un hierarhijas izveidei. Tika atklāts, ka starp ērzeļiem nedominēja agresīva uzvedība. „Pirmo trīs līdz četru dienu laikā, agresīva izturēšanās starp ērzeļiem gandrīz pilnībā izzuda. Pēc 2-3 mēnešu kopīgas ganīšanās, varēja noteikt arī bara hierarhiju. Ērzeļi, kas atradās hierarhijas augšgalā, praktiski nekomunicēja ar zemāka ranga biedriem, kā arī ērzeļi, kas jau otro gadu ganījās kopā, izrādīja mazāk agresijas pazīmes.”

„Secinājām, ka vaislas ērzeļus var turēt kopā lielos aplokos, jo agresija starp tiem praktiski izzūd jau pēc 4 dienas vienā aplokā.”

Pētnieki gan piebilst, ka nepieciešami vēl papildus testi, lai pilnībā novērtētu ērzeļu savstarpējo uzvedību kopējā barā.

Ir divi galvenie iegumi, lai turētu ērzeļus vienā barā:

1)      Tiek uzlabota zirga labturība, jo tas var socializēties ar saviem biedriem

2)      Darbaspēka, kas nepieciešams zirgu vešanai boksos, staļļa tīrīšanai un zirgu kustināšanai, samazinājums un izmaksu ietaupījums

„Joprojām pastāv viens – galvenais iemesls, kas attur īpašniekus no šādas prakses – potenciālais agresijas risks. Ir gan arī vēl citi pētījumi, kas pierāda, ka tiešām iespējams ērzeļus turēt vienā aplokā, nebaidoties, ka tie iegūs smagas traumas. Vislielākā iespēja savainoties, ērzeļiem ir tieši pirmajā tikšanās reizē, kad tie skaidro attiecības. Tāpēc esam pārliecināti, ka visos gadījumos agresija, pēc izskaidrošanās, strauji samazināsies, lai gan pilnībā noteikti nepazudīs.”

Pētnieki arī piebilst, ka savvaļā ērzeļi veido baru, lai tā aizsargātu ķēves, nevis konkrētu teritoriju.

„Ja ērzelim nav savs ķēvju bars, tad tas pievienojas ērzeļu – vecpuišu baram. Šādos baros kopā pārvietojas 2-15 ērzeļi. Bars sastāv no jaunzirgiem un jauniem ērzeļiem, kuriem nav sava ķēvju harēma. Barā var būt arī vecāki ērzeļi, kas ir savu harēmu zaudējuši. Kautiņi, draudi, izvairīšanās un padošanās ir normālas šāda bara īpašības, agresīvā komunikācija ir ļoti svarīga, lai ērzelis iemācītos izveicību un izturību, kas nepieciešama sava harēma iegūšanai un aizsargāšanai. Ērzeļi, tāpat kā citi dzīvnieki, sastopoties izmantos minimālo agresijas daudzumu, kas situācijai nepieciešams. Tāpēc dabiskos apstākļos agresijas līmenis būs zems un zirgi vairīsies no nopietniem kautiņiem, kas varētu radīt tiem savainojumus.”

Četri no visiem pētījuma ērzeļiem, kurus novēroja pētnieki, tika ganīti kopā divus gadus – 2009. un 2010. Visi ērzeļi bija 8 – 19 gadus veci un zirgaudzētavā atradās jau 5 līdz 16 gadus. Tos izmantoja vaislai un ratu vilkšanai. Visi, izņemot vienu ērzeli, bija jūgti viens otram blakus ratos. Pirms eksperimenta, ērzeļi atradās blakus staļļos, taču nekad nebija laisti kopā vienā barā, kā arī ērzeļi pazina viens otru (bija vairākas reizes „tikušies”), bet tiem nebija pieredze komunicēt grupā.

Zirgam interesē vai kāds Latvijā ir mēģinājis kopā aplokā turēt ērzeļus, kas tiek izmantoti vaislai?

Avots

Atpakaļ

11 komentāri

  • Favis

    Favis Nu jā, lai pirmajās divās dienās nodīrā viens otram ādu, nu a pēc tam jau, protams, ka sadzīvos daudz draudzīgāk. :D Mums dikti sen atpakaļ bija piedzīvojums ar ērzeļu attiecību skaidrošanu. Divi jauni ērzeļi, ar abiem kāda ķēve bija nolecināta, viens mūsējais, otru atveda padzīvoties. Viens otru pa gabalu bija redzējuši, bet mūsējais aptraka pirmajā dienā, ka sadzirdēja, ka mājās konkurents. Pāris dienas skrēja kā traks pa aploku, kamēr ar visu aploku aiznesās sist otru. Nu tas bija traki. Nu ir vienalga, kādi viņi sirdsdraugi kļūtu pēc dienām, vai mēnešiem, ja paliktu veseli, bet es pilnīgi noteikti negribu piedzīvot pirmo satikšanās reizi.

    14. marts, 2013 @ 11.38
  • Bubis

    Bubis Šajā rakstā netika minēts viens,bet ļoti būtisks aspekts...Pieļauju,ka ērzeļus patiešām var turēt vienā barā ar nosacījumu,ka tuvumā nebūs ķēves,jo tieši ķēvju klātbūtne,pat blakus stallī,radīs testestorona sprādzienu un viņi viens otru būs gatavi nogalināt jebkurā brīdī...

    14. marts, 2013 @ 12.05
  • renoo

    renoo Piekrītu, ka tuvumā nedrīkst būt ķēves, un nepieciešama socializācija pirms tam. Varbūt kādam ir pieredze, kā notiek, ja zirgi (ērzeļi) tiek turēti kopā jau no jaunzirgu vecuma? Manuprāt, tas būtu optimālākais modelis - ļaut jaunzirgiem saprast bara hierarhiju un izveidot attiecības - jo, manuprāt, ir ļoti būtiski lai šāds ērzeļu bars tiktu veidots no zirgiem, kas nav turēti pilnīgā izolācijā.

    14. marts, 2013 @ 12.31
  • Ellada

    Ellada Piekritu Bubim- ja nav tuvuma ķeves ,tad tas ir reali. Esu meģinajusi visadus variantus-labakais,kad erzeliši aug kopa no kumeļa vecuma,tad ari izaugot tie var stavet viena bara-tureju pat 5 erzeļus kopa 4-6 gadu vecumā. Lena gara var ari sapazit svešus erzeļus-no sakuma turot blakus boksos,jājot kopa,bet ļoti jauzmanas lai blakam neparadas ķeve,savadak man bija gadijums,kad pat ne erzeļi,bet nesen izkastretie zirgi nostaveja kopa draudzigi menesi,un ieraugot aplokas tuvuma kēvi sakavas ne pa jokam.

    14. marts, 2013 @ 12.51
  • Zane

    Zane Mums kā reiz ir divi staļļi - ērzeļu un ķēvju. Respektīvi, ērzeļu stallī dzīvo apmēram 10 ērzeļi no gada līdz kādiem 4, 5 gadiem. Lai gan tie vēl ir jaunuļi un ķēves ir lecinājuši tikai daži, viņi lieliski apzinās savu vīrietību - kad ļoti apdomīgā kaimiņu saimniecība turpat pie ērzeļu aploka gana savu ķēvi, kura meklējās, tad visi ir slapji noskrējušies un gatavi lecināt. Katrā ziņā nekādu kašķu nav, visi draudzīgi spēlējās, arī kad atved kādu jauno ērzeli, sākumā pakaujās, pēc tam viss kārtībā. Pat ķēves mums ir agresīvākas nekā šitie puikas.

    14. marts, 2013 @ 13.21
    • Mare

      Mare » Zane Vai ērzeļu barā ir tikai ērzeļi vai arī ir pa kādam kastrātam? Ļoti interesē kādas attiecības varētu būt tādā komplektācijā, jo vienīgajā reizē, kad manam kustonim neparedzēti tika klāt ērzelis, otrreiz to atkārtot negribas :D Līdz ar to secinu, ka varētu darboties variants: atsevišķi ērzeļu un ķēvju bars (+kastrāti). Loģiski domājot, savvaļā jau nav kastrāti, tāpēc ērzeļi varētu arī nesaprast, kas tas par putnu.

      14. marts, 2013 @ 13.33
    • renoo

      renoo » Zane Manuprāt, kastrātiem nav tādas kaujas dziņas iekšā, un viņš vienkārši atkāpsies ērzeļa priekšā. Zirgi, protams, mēdz būt dažādi, un arī situācijas. Atceros kādu senu gadījumu, kad jauns ērzelēns tika izlaists kopā ar ķēvi un kastrātu. Kastrāts metās aizstāvēt un privatizēt ķēvi, bet ērzelēnam nebija miera, un tas visu laiku kasījās virsū, kā rezultātā abi visai pamatīgi kavās. Mans zirgs, savukārt, visu bērnību pavadīja aplokā kopā ar vecākiem kastrātiem un vēl vienu ērzelēnu. ja blakus gadījās ķēve, kas meklējās, abi jaunieši dzīvojās gar aploka malu un tirinājās, kamēr vecākie kastrāti par ķēvi neienteresējās vispār. Cik man zināms, ALJK ir laikam divi bari, kuros katrā ir viens vai vairāki ērzeļi un vairāki kastrāti.

      14. marts, 2013 @ 13.54
    • Zane

      Zane » Zane Mare - nē, konkrētajā barā mums nav kastrātu.Bet nedomāju, ka ērzeļi iebilstu pret kādu kastrātu - viņi visi ir labdabīgi un ļoti labi pieņem jaunus zirgus savā barā, daudz labāk nekā ķēves. renoo - nezinu, vai tas dēļ tā, ka kastrēti tikai 3 gados, vai arī tā kāda rakstura iezīme, bet bija mums te divi tādi kastrāti, kas lecināja ķēves un sitās savā starpā ne pa jokam. Beigās jau samierinājās - sadalīja ķēves +/- līdzīgās daļās un dzīvoja divos baros. Tā, ka laikam jau tas ļoti no paša kastrāta atkarīgs. :)

      15. marts, 2013 @ 17.54
  • Jūlija

    Jūlija Mums bija labā pieredze, kad ielaidam vienā aplokā gan ērzeļus, gan kastrātus kopā. Ķēves gan tuvumā nebija un aploks bija gana liels. Kaušanas ne bija vispār, bija tikai speles un dauzīšanas, visi bija mierīgi un draudzīgi. Erzeļi bija jaunie, ne vaislas, bet kastrāti bija nesen izkastrēti vaislas ērzeļi. Protams sākimā bija kodieni un sperieni, arī zviedzieni un "vizgi", bet nevienam zirgam nevajadzeja vetarsra palīdzību un skatītājus ar vajākiem nerviem bija jaaizved prom. Uz darbu šie zirgi arī gāja ar lielāku prieku, vissmaz mums tā likas.

    15. marts, 2013 @ 11.11
  • Donny

    Donny Tas būs ļoti individuāli. Izrādījās, ka manam ļoti pieredzes bagātajam vaislas ērzelim ļoti patīk komunicēt ar mazuļiem (kumeļiem un poniju), bet to nedarīs jebkurš ērzelis. Tāpat viņam bija draudzīgas attiecības ar 2 vecāka gada gājuma kastrātiem, bet kad aplokā pielikām blakus jaunu un spēkpilnu kastrātu - kašķis vien sanāca. Viens no viņa pēdējiem draugiem bija 2 - gadīgs ērzelēns, bet, kad rudenī atvedām un blakus boksā gribējām integrēt 1, 5 gadīgu puiku - atkal nekas nesanāca. Tā kā mani vērojumi rāda, ka viņiem var patikt un var nepatikt tie citi zirgi. Un tomēr domāju, ka savs bīstamības moments tur būs no drošības viedokļa raugoties.

    15. marts, 2013 @ 18.24
  • EsEs

    EsEs Mums arī vaislas ponijērzelis ļoti labi sadzīvo ar kumeļu(ķēvīti). Sanāca tā, ka mazā palika bez mammas, lielie zirgi viņu tiešām atraida jau pienākot pie viņu boksa durvīm, taču pieejot pie šī ērzeļa durvīm, kas ir arī viņas tētis, viņš tikai pabubināja un ar saspicētām austinā'm skatījās uz mazās ponijmeitenes. Tā kā mazulītei ir vajadzīga saules gaisma un daudz kustību, tad nolēmām izvest laukā abus, ērzeli protams pie rokas, mazule skraidīja apkārt papucim gluži kā ap mammu, beigās vispār pie dibena līdzi skraidīja, sākumā bija nedaudz baile, ka nesper, bet puika tik paskatījās uz atpakaļu un cītīgi soļoja pie rokas un nedomāja spert. Vienus pašus gan kopā nelaidīsim, bet vismaz mazule varēs iemācīties, ka ir jāstaigā ar citiem zirgiem kopā un kas zirgiem ir jādara :)

    17. marts, 2013 @ 12.21

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase