SĀP – III DAĻA – Kad iestājas sāpes?

Sāpju sajūtu nosaka to intensitāte. Tās sākas ar piešu lietošanu un nebeidzas ar piesitieniem pie šķēršļu kārtiņām. Sāpes rodas tad, kad tās izraisošais kairinātājs ir pietiekami liels, lai ierosinātu sensoros procesus, kuri liek sajust sāpes. Vienkārši sakot – sāpes sākas, kad tiek pārkāpta individuāli izteiktā sāpju tolerances robeža. Profesore Kestnere skaidro: „Nav šaubu, ka piešu dūriens, kas tiek veikts ar lielu spēku un varbūt pat ar fiksētu zvaigznīšu piešiem, zirgam izraisa sāpes”. Vai sports kā tāds nozīmē sāpes zirgam? Protams, nē, ja tiek ievērota zirga vecumam un ķermeņa anatomiskajām īpatnībām un vajadzībām atbilstoša treniņu slodze.

Atgriežoties pie piešiem: „Pieši ir paredzēti tikai komandas pastiprināšanai. Ja tās lieto ar prātu un mēru, sāpes zirgam netiek nodarītas”. Kā ir ar konkūra zirgiem, kas lecienā piesit pie kārtiņām? „Te ir grūti noteikt konkrētu definīciju. Ja kārts trāpa pa nagu, sāpes parasti nerodas. Savukārt, ja sitiens krīt uz kronīša vai vēzīša apvidu, tas var būt visnotaļ sāpīgi. Galu galā piesitiens izraisa izvairīšanās reakciju – nākamreiz zirgs centīsies lekt uzmanīgāk un nepieļaut saskarsmi ar šķēršļa kārtīm. Kestnere skaidro: „Ja zirgs tikai vienreiz piesit, šajā brīdī tas var izjust sāpes, taču tās nav ilgstošas, tādēļ nav pamata runāt par ciešanām”.

 

Kā ir ar t.s. „deguna bremzi”? Vai ar to zirgam netiek nodarītas vēl lielākas sāpes? Agrāk uzskatīja, ka bremzes izraisīto sāpju dēļ zirgs novērš uzmanību no faktiskajām manipulācijām vai to izraisītajām sāpēm. Aktuālie pētījumi liecina par ko citu – deguna bremze iedarbojas un stimulē noteiktus spiediena punktus, kas līdzinās akupresūrai. Tas izraisa endorfīnu izdalīšanos zirga ķermenī – tie ir opiāti, kuriem ir sāpes mazinoša un nomierinoša iedarbība. Tomēr jāuzmanās – deguna bremzi nedrīkst lietot ilgāk kā 15 minūtes, tās spiediens ir visu laiku jākontrolē, lai nepieļautu audu bojājumus. Tāpat arī deguna bremzi nedrīkst uzlikt par augstu, savādāk tiek iespiestas nāsis un elpas trūkuma rezultātā zirgam var iestāties panika. Ir arī tādi zirgi, kas uz deguna bremzi reaģē gluži pretēji un vēl vairāk pretojas.

Zinātnieki nav vienisprātis par vienu – kad zirgs sāk sajust sāpes? Un vai visiem zirgiem tās izpaužas vienādi? Profesore Kestnere apgalvo, ka galvenā atšķirība ir sāpju tolerance; tas nozīmē, ka zirgiem ir dažādas robežas, sākot no kurām tie sajūt sāpju iedarbību. Tieši šī robeža kā zirgam, tā cilvēkam ir individuāli izteikta. Izmantojot standartizētus testus, zinātnieki pēta, kad sāk darboties sāpju receptori. Piemēram, ar pastiprinātu spiedienu var izraisīt ādas kairinājumu. Eksperimentos ar cilvēkiem ir noskaidrots, ka faktiskais sāpju kritiskais punkts ir vienādi stabils, ja testus veic vairākas dienas pēc kārtas. Pētījumi rāda, ka sievietes principā ir jūtīgākas kā vīrieši. Neatkarīgi no individuālā gadījuma, sāpju toleranci lielā mērā ietekmē uzņēmīgums un labklājība. „Ja cilvēkam jau tā iet slikti, viņš sāpes izjūt spēcīgāk nekā, būdams labā stāvoklī”, skaidro Kestnere. Nav vēl skaidrs, vai un kādā mērā šos secinājumus var attiecināt uz zirgiem. Pašlaik mēģina izstrādāt standartizētus testus zirgiem, bet skaidrs ir viens: ilgstošs stress kaitē zirga vispārējam stāvoklim un padara to uzņēmīgāku pret slimībām.

Sāpes rodas ne tikai no reāliem, redzamiem bojājumiem, bet arī no sagaidāmiem bojājumiem. „Zirgam to ir grūtāk noteikt, bet, ja cilvēks, piemēram, domā, ka tūdaļ tam sāpēs, reizēm viņš fiziski sāk sajust šīs sāpes vēl pirms to faktiskās izraisīšanas”, skaidro Kestnere. Pārnesot šo principu uz zirgu, var pieņemt, ka bailes no sāpēm jau izraisa sekas organismā.

 

Bieži vien psihiskas problēmas, kas rodas no ilgstoša stresa, izraisa fiziskas sāpes. Bailīgiem zirgiem tas sākas ar to, ka zirgs sasprindzinās, muskuļi saraujas krampī un sāk sāpēt. Tas bieži notiek ne tikai apjāšanas laikā, bet ir novērojams arī vecākiem, nervoziem zirgiem, kas turklāt tiek nepareizi vai slikti jāti. Ātri vien rodas apburtais loks: bailes – saspringums – sāpes, kas pastiprina bailes un sāpes. Ja īslaicīgs stress var būt arī pozitīvs, jo mobilizē organisma funkcijas un ļauj sasniegt augstāku slodzes nestspēju, ilgstošs stress vienmēr ir negatīvs. No tā cieš ne tikai zirgi, ar kuriem slikti apietas, sit vai jāšanas laikā nepārtraukti rausta un fiziski iespaido, bet arī daudzi sporta zirgi. Izbraukuma sacensības zirgiem nozīmē stresu. Transports, nepārtraukti mainīga vide, satraukums pirms starta – tas viss nozīmē stresu. Arī atšķiršana no aploka biedriem, medikamentoza ārstēšana (piemēram, fenilbutazons var izraisīt kuņģa problēmas), kā arī neatbilstoši turēšanas un barošanas apstākļi var izraisīt stresa krampjus vai sāpes. Ilgstošs, negatīvs stress var izraisīt fiziskas problēmas kā kuņģa čūlas un sāpīgus muskuļu krampjus, no kuriem it īpaši cieš auļotāji, kā arī daudzi sporta zirgi – uzsver profesore Kestnere.

Sāp ar jātnieku mugurā – bieži ir pie vainas segli

Neviens jau negrib apzināti savam zirgam kaitēt. Kur ir robeža starp striktāku komandu un sāpju nodarīšanu?

 

Ja rodas problēmas jāšanā, jātnieks sev bieži uzdod jautājumu: kad zirgs vairs nelokās uz vienu pusi, vai ir jāuzstāj un kārtīgi jāliek tam ielocīties vai arī tiešām tam ir kāds fizisks cēlonis? Robeža starp vienu un otru nereti ir plūstoša un grūti nosakāma. It īpaši jaunzirgi bieži vien pārcieš augšanas fāzes, kuru laikā nereti mēdz „pārbaudīt” jātnieku, ne tikai piedāvājot priecīgus „āžus”, nēsāšanos un pēkšņu bailīgumu programmā, bet arī sasprindzināšanos, galvas izraušanu un pretošanos šenkelim. Tomēr šie paši simptomi var tiešām norādīt uz fiziskas dabas problēmām. Nav viegli arī vaicāt pēc padoma kādam ekspertam šādā situācijā. „Parasti jājamības problēmas ir jāšanas mācības un paša jātnieka ziņā, kamēr vetārsts var vien konstatēt problēmas ar muguru. Starp jāšanu un veterinārmedicīnu ir plaša plaisa, kurā pazūd visādi zirgu īpašnieku mēģinājumi risināt problēmas ar nepiemērotu palīglīdzekļu, dažādu ārstēšanas metožu un jaunu seglu iegādi”, savos novērojumos dalās Dr. Brigite fon Rehenberga, Cīrihes Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes zinātniece, kas pirmā izstrādāja pētījumus par sakarību starp dinamiskajām seglu mērīšanas sistēmām un zirgu muguras sāpēm.

Jau pirms viņas pētījumiem bija skaidrs: segliem ir ietekme uz to, kā zirgs uzvedas zem jātnieka. Slikti pieguloši segli var izraisīt punktveida spiedienu, kam ir sekas: „Muguras muskuļi saspringst, daži zirgi mēģina vicināt asti, savelkas, citi rausta galvu, griež zobus, met pēcpusi gaisā vai ceļas pakaļkājās. Arī ritma traucējumi un klibums, slikta kustību kvalitāte var būt pierakstāmi nederošiem segliem”, skaidro Barbara Veltere-Boellera, Overātas Zirgu osteopātijas un fizioterapijas augstskolas vadītāja. Izmantojot elektronisku mērījumu segu no ādas, kas aprīkota ar 440 sensoriem, viņa izpētījusi jau 400 seglu ar dinamiskā seglu spiediena analīzes metodi. Dati tiek noraidīti uz datoru, kurā ar īpašas programmatūras palīdzību tiek atveidots seglu radītais spiediens. Atsevišķie spiediena punkti izgaismojas sarkani. Secinājums – no 400 segliem tikai četri derēja nevainojami. Pretstatā citām mērīšanas sistēmām, sega mēra spiedienu arī kustībā, kur klāt nāk arī citi faktori – šķībi sēdošs jātnieks ātri vien var mainīt visu skatu.

Profesore Kestnere skaidro, kā nederoši segli ietekmē zirgu: „Kaitīgākie ir lokālie spiediena punkti noteiktās vietās. Šo punktveida spiedienu ietekmē rodas tūska un iekaisumi, tiek traucēta apasiņošana”.

No pētījumiem cilvēku medicīnas jomā ir zināms, ka spiediena rādītāji, kas pārsniedz 4,5 kilopaskālus (kPa) jeb 450 gramus uz kvadrātcentimetru, var izraisīt vidējus bojājumus. Spiediens, kas lielāks par 9 kPa un ilgst divas stundas, var izraisīt pat audu atmiršanu. Cīrihes Universitātē tika veikti pētījumi, kuros skaidri pierādīta sakarība starp punktveida spiediena rādītajiem un klīniskajiem simptomiem kā sāpju reakcija, iztaustot muguras skriemeļus, vai muguras muskuļu atrofiju. Visjūtīgākā vieta izrādījās seglu aizmugurējā daļā.

Secinājums: optimāli derošiem segliem ir jānosedz pēc iespējas lielāka, vienmērīga saskarsmes virsma, bez punktveida spiediena, un tie nedrīkst ierobežot pleca lāpstiņas rotāciju (pārāk šauras kameras dēļ), nedz arī pārlieku noslogot seglu aizmugurējo daļu.

Rakstu sagatavoja Sigita Eitcena, izmantojot St.Georg materiālus

Bilžu atsauces 1, 2 un 3

Atpakaļ

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase