SĀP– II daļa – 6 dažādi sāpju veidi

Izšķir sešus dažādus sāpju veidus. Kas izraisa katru konkrēto veidu? Ko jūs kā zirga īpašnieks varat darīt, lai zirgam pēc iespējas mazāk nāktos ciest?

1. Brūces izraisītās sāpes

SIMPTOMI: Brūces izraisītās sāpes var atpazīt ne tikai pēc pašas acīmredzamās brūces, jo tās pat var nemaz nebūt. Brūces izraisītās sāpes var atpazīt pēc pietūkuma, kas parasti ir silts un, kuru piespiežot, zirgs reaģē jūtīgi. Arī noberzumi, piemēram, uzplēsti, noberzti lūpu kaktiņi, izraisa sāpes. Tāpat arī tik labi zināmās sprēgas, kas sākas ar nelielām brūcītēm uz ādas, kurās iekļūst slimības izraisītājs un pēc tam izplatās. Sākumā ir skarti tikai ādas virsējie slāņi, bet, ja tos neārstē, tad slimība pāriet arī uz dziļākajiem slāņiem.

CĒLOŅI: Brūču sāpes rodas traumu vietās vai vietās, kurās pārlieka spiediena rezultātā radies iekaisums. Sāpes rada vielas, kuras atbrīvojas iekaisuma rezultātā. Sprēgu gadījumā sāpes izraisa vairāki faktori vienlaicīgi – ārēji faktori kā mitrums, baktērijas un ādas pārlieks jūtīgums. Šķiet, ka visvairāk tās skar zirgus ar baltām kājām, kuru ādā attiecīgi ir pārāk maz pigmenta. Ja sprēgu kreveles netiek noņemtas, zem tām veidojas ideāla vide baktērijām – silta un mitra.

ĀRSTĒŠANA: Vaļējas brūces ir jādezinficē, apstrādājot ar joda šķīdumu vai citiem līdzekļiem. Sāpīgās, pietūkušās un karstās vietas ir jāatvēsina, izmantojot dažādas smēres vai aukstas kompreses. Svarīgākais, kas jāievēro noberzuma brūču gadījumā – jālikvidē cēloņi. Ja ir uzplēsti mutes kaktiņi, tad pāris dienas jāstrādā zirgs bez trenzes mutē un jāpārbauda, vai trenzei nav izveidojušās asas malas.

2. Spiediena sāpes

SIMPTOMI: Siltas, pietūkušas vietas, kas jūtīgi reaģē uz spiedienu – tie ir galvenie simptomi sāpēm, kuras izraisa spiediens. Pirmās pazīmes ir piepacelts, nekārtīgs apmatojums. Arī sviedri dod zināmu informāciju – ja tie nevienmērīgi klāj ķermeni, sausās vietas zem segliem norāda uz pārlieku spiedienu vai tieši otrādāk – spiediena trūkumu, kurš savukārt citā vietā parasti ir pārlieku liels. Slikti pieguloši segli vai iemaukti var izraisīt dažādas sekas: virsējie ādas slāņi tiek kairināti, sliktākajā gadījumā rodas dziļo ādas audu saspiedums, kas var izraisīt arī audu atmiršanu. Ja vēlāk šajā vietā veidojas rētaudi, tad tur parādās baltas spalvas. Arī uz kājām var rasties spiediena traumas, ja pārāk cieši tiek novilktas bintes vai uzlikti kājsargi, kas spiež vai berž.

CĒLOŅI: Lielu spiedienu izraisa pamatā slikti piegulošu seglu radītais punktveida spiediens, kā rezultātā rodas pietūkums un iekaisums. Šajās vietās tiek spēcīgi traucēta asinsrite.

ĀRSTĒŠANA: Pirmā reakcija uz spiediena izraisītām sāpēm ir – samazināt spiedienu. Ja spiež segli, tas nozīmē, ka zirgam jādod pauze no darba zem segliem, tas jākordo vai jālaiž aplokā. Ir absolūti jāizvairās no jebkāda veida spiediena, jo pretējā gadījumā iekaisums tikai pasliktināsies. Pirmo palīdzību var sniegt, izmantojot vēsinošās un iekaisumu mazinošās ziedes vai līdzekļus.

3. Hroniskās sāpes

SIMPTOMI: Ja akūtas sāpes lielākoties nav iespējams nepamanīt, hroniskas sāpes iestājas pārsvarā pakāpeniski. Hronisku sāpju pazīmes var būt izmaiņas gaitā, piemēram, strupi, aprauti, stīvi soļi. Zirgs nevēlas vairs kustēties, kļūst vispārīgi stīvāks, neatbrīvo muguru utt. Bieži vien tie lēnām iznāk no boksa, sākumā iet pavisam īsiem soļiem, bet liekas, ka ar laiku „iekustās”, līdzīgi kā artrīta gadījumā. Vispārīga apātija, slikta ēstgriba, novājēšana arī piederas pie hronisku sāpju simptomiem. Pastāvīgu sāpju ietekmē mainās arī zirga sabiedriskā izturēšanās – šādi zirgi zaudē dzīvesprieku un atdalās no bara.

CĒLOŅI: Hroniskas sāpes bieži izraisa artrītiski veidojumi (piemēram, špats), kuram var būt daudz cēloņu: pārslodze, ģenētiskais pārmantojums, minerālvielu trūkums augšanas laikā, kāju stāvotņu defekti, kaulu iekaisumi u.c. Arī nagu karsonis var attīstīties pakāpeniski, tāpat kā daudzas citas slimības. Ja slimības netiek ārstētas vai tikai novēloti ārstētas, var attīstīties hroniskas sāpes.

ĀRSTĒŠANA: Vispirms vetārstam ir jānosaka sāpju iemesls. Hroniskas locītavu kaites nereti ir neārstējamas. Ja tomēr ir iespējas tās izārstēt, var izmantot tādas metodes kā triecienviļņu terapiju, injekcijas locītavās, operācijas u.c. Laba pieredze ir novērota, pievienojot zirga ēdienam t.s. velna naga piedevas. Ar artrītu slimojošiem zirgiem ir aizliegta ilga stāvēšana boksā un īsas, intensīvas darba fāzes. Tiem ir pēc iespējas vairāk jākustas mierīgā tempā. Siltums veicina apasiņošanu, ko var ierosināt ar bintēšanu, apstarošanu vai siltumu provocējošu līdzekļu iemasēšanu ādā. Tāpat arī labus rezultātus dod magnētu terapija vai Back-on-Track izstrādājumi, lai gan to iedarbība vēl nav zinātniski pierādīta.

 4. Akūtas sāpes

SIMPTOMI: Akūtas sāpes lielākoties izraisa traumas; tās var būt kā trulas traumas (sitiens) bez ādas bojājumiem, vai arī ārējas, asiņojošas traumas. Bīstamas ir traumas locītavu apvidū, kas sākotnēji izskatās diezgan nekaitīgas. Tomēr vetārstam ir jānovērtē, vai tas tiešām tā ir, vai arī neizdalās locītavas šķidrums. Ja tiek traumētas ekstremitātes, var būt novērojams klibums. Arī sīkas traumas var izraisīt komplikācijas, piemēram, strutainu iekaisumu. Akūtas sāpes izraisa naga abscess vai stiegru trauma.

CĒLOŅI: Traumas var rasties par spīti atbilstošai zirgu turēšanai, profesionālai kopšanai un pastāvīgai kontrolei. Iespēju palete ir liela – zirgu var saspert otrs, kalts zirgs, sakost, vai tas var noplēst ādu pret asiem priekšmetiem. Arī piesišana pie šķēršļa kārtiņas atkarībā no intensitātes un vietas var izraisīt akūtas sāpes, kas parasti gan ātri pazūd.

ĀRSTĒŠANA: Pietūkušās vietas ir jāvēsina, vaļējas brūces jādezinficē. Jāizvairās lietot t.s. „ zilo spreju”, jo pēc tam nevar lāga saskatīt, cik spēcīga ir trauma vai liela brūce. Vispirms brūci ir jāizmazgā ar tīru ūdeni un jāapstrādā ar joda šķīdumu vai bezkrāsainu dezinfekcijas aerosolu. Sīkākas brūces var apstrādās ar Rivanola vai citām ziedēm, kurām ir antibakteriāla iedarbība.

5. Ilgstošas sāpes

SIMPTOMI: Ja hroniskās sāpes lielākoties saistās ar kauliem un locītavām, ar ilgstošām sāpēm saprot tādas sāpes, kas rodas liela sasprindzinājuma rezultātā – muskuļi sacietē un pasliktinās to apasiņošana. Tā rodas muguras problēmas – zirgi neļauj jātniekam ērti sēdēt seglos, nelokās, pretojas jātnieka komandām. Arī bieža krustošana lēkšos vai ritma problēmas soļos liecina par problēmām ar muguru. Zirgiem ir grūti stiepties lejup un panākt atpakaļ, jo muskuļi nespēj atbrīvoties un elastīgi strādāt. Šādiem zirgiem pazūd gaitu kvalitāte. Ja zirgs dusmojas un neļaujas segloties, tas varētu liecināt par muguras sāpēm.

CĒLOŅI: Pat ja saimniekam šī doma ir netīkama – ilgstošas muguras sāpes nereti ir saistītas ar nepareizu jāšanu. Ja jātnieks nespēj uztvert zirgu kā vienu veselumu, izprast tā biomehānikas un fizioloģiskos funkcionēšanas principus un atbilstoši trenēt to, ātri vien rodas problēmas. Slikti pieguloši segli, jātnieki ar sliktu uzsēdi un sliktām jāšanas prasmēm tikai pasliktina situāciju.

ĀRSTĒŠANA: It īpaši muskuļu sāpju gadījumā panākumus var gūt ar fizioterapijas palīdzību, kā arī pieaicinot hiropraktiķi vai osteopātu, tomēr šāds efekts ir tikai īslaicīgs. Svarīgāk ir noskaidrot sāpju iemeslus. Treniņos ir jāievieš daudz ģimnasticējošā darba; tas nozīmē, ka var nākties zirgu daudz strādāt kordā, lai ļautu mugurai atbrīvoties bez jātnieka iedarbības. Ir mērķtiecīgi jātrenē atbilstošās muskuļu grupas, un šim nolūkam teicami der ūdens trenažieri. Papildus var dot barības piedevas, kas veicina muskuļu veidošanos. Ir svarīgi nodrošināt zirgam daudz kustību brīvībā, kas veicina muskuļu atslābināšanos. It īpaši zirgam par labu nāk ganīšanās pļavā, jo pozīcijā ar lejup izstieptu galvu arī mugurkaula skriemeļi var izstiepties. Muskuļus ir jātur siltumā, tāpat arī jāpārbauda vai zirgam organismā netrūkst magnija.

6. Iekšējās sāpes

SIMPTOMI: Iekšējās sāpes lielākoties rodas no koliku sāpēm, kas var izpausties ļoti dažādi. Daži zirgi kārpās, kļūst nemierīgi, svīst, visu laiku guļās, atkal pieceļas un vārtās. Citi turpretī kļūst apātiski, nereaģē ne uz ko un neēd, bieži skatās uz vēdera pusi un liekas sevī iegrimuši. Arī augšlūpas atiešana var liecināt par sāpēm. Zirgs izjūt ļoti asas sāpes, ja sametas zarnas, par to liecina spēcīga svīšana un nekontrolēta mešanās zemē. Šādā stāvoklī var neizturēt zirga sirds.

Arī kuņģa gļotādas iekaisums vai čūlas var izraisīt spēcīgas sāpes.

CĒLOŅI: Kolikas var izraisīt dažādi faktori: stress, parazīti, nepiemērota barība, piemēram, rūgstošs ēdiens, svaiga maize, par daudz svaigas zāles, bojāts ēdiens. Pat pēkšņa laika apstākļu maiņa var izraisīt kolikas. Kolikas nav slimība pati par sevi, bet gan sāpju simptoms, kura cēloņi meklējami gremošanas traktā. Šīs ķermeņa daļas anatomiskā uzbūve nosaka to, ka zarnas var viegli pārvietoties, samesties vai iesprūst. Kolikas var rasties arī gāzu uzkrāšanās, aizsprostojuma, kuņģa darbības traucējumu vai iekaisumu rezultātā. Aizsprostojumi var rasties, ja zirgs ieēdis par daudz smilšu. Kuņģa čūlas savukārt izraisa pārlieks un pastāvīgs stress, kā arī ilgstošas pauzes bez ēšanas. Piemērs tam ir zirgi, kas tiek turēti uz skaidām, un stundām ilgi nesaņem nekādu rupjo barību. Tā kā zirga kuņģis skābi izdala nepārtraukti, tad tai ir pietiekami daudz laika un iespēju „ uzbrukt” kuņģa sieniņu gļotādai.

ĀRSTĒŠANA: Koliku gadījumā vienmēr ir jāsauc vetārsts. Ir jāizmēra pulss, elpas biežums un temperatūra jau laikus. Līdz vetārsta atbraukšanai zirgs nedrīkst ne ēst, ne dzert. Ja simptomi ir viegli, to var vadāt pie rokas, kā arī ļaut vārtīties un apgulties. Ja sāpes ir ļoti spēcīgas, pastāv risks cilvēkam savainoties, ja zirgs nekontrolēti metas zemē. Tādā gadījumā zirgs jānovieto boksā ar bagātīgu pakaišu daudzumu vai jāizlaiž manēžā vai nelielā aplokā. Ārstēšana atkarīga no koliku intensitātes – konservatīvā ceļā ar spazmas un sāpes mazinošiem medikamentiem. Ja no tiem neiestājas nekādi uzlabojumi, zirgs jāved uz klīniku, kur iespējams to operēt. Koliku gadījumā laiks ir izšķirošs ārstēšanas veiksmīgam iznākumam!

Koliku profilakse: Nav iespējams pilnībā izvairīties no kolikām. Jo optimālāki ir zirga turēšanas un trenēšanas apstākļi, jo mazāks ir risks iegūt kuņģa čūlas un kolikas:

– Zirgam piemērota un regulāra, labas kvalitātes barības nodrošināšana;

– Regulārs dienas režīms, ievērojot barošanas laikus;

– Vispirms jādod rupjā barība, tad spēkbarība, un to došanas starplaikā jāpaiet vismaz 10 minūtēm;

– Jābaro zirgs vismaz trīsreiz dienā; jāizvairās no lielām ēdienu porcijām, pietiekami jānodrošina siens vai salmi, nedrīkst pieļaut ilgstošas pauzes bez ēdiena uzņemšanas (uzmanīgi ar tiem zirgiem, kam boksos ir tikai skaidu pakaiši);

– Pietiekamas kustību iespējas katru dienu (kustības rosina zarnu trakta darbību);

– Pienācīga un piemērota attārpošana;

– Pakāpeniska barības nomaiņa, ja tāda nepieciešama;

– Pēc iespējas izvairīties no stresa situācijām.

– Izvairīties no smilšu ieēšanas, sagādāt smilšu aplokos sienu.

 Rakstu sagatavoja Sigita Eitcena, izmantojot St.Georg materiālus.

Atpakaļ

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase