Rakstu sērija – KUMEĻI – I daļa

Veselīgus un brangus kumeļus vēlas savā stallī redzēt katrs zirgaudzētājs, tomēr jaunie kumeliņi ir ļoti jūtīgi. Šajā rakstu sērijā aplūkosim, kas ir nepieciešams, lai kumeliņi piedzimtu veseli un arī paliktu tādi.

Māmiņas aizsardzība

Tikai vesela vaislas ķēve spēj pasaulē laist spēcīgu, veselīgu kumeļi. Tādēļ grūsnības laikā ķēves labsajūta ir primāra.

Grūsnības laikā ķēves organismam ir jāpanes liela slodze. Šajā laikā viņai ir nepieciešamas pietiekamas kustības un augstvērtīga barība, kā arī ķēve nedrīkst ciest sāpes kaut kādu iemeslu dēļ. Ir jāizvairās no infekcijas slimībām un parazītiem (vakcinācija un attārpošana). Ķēves labsajūta ir pats svarīgākais šajā laikā, it īpaši ir jāuzmanās no drudža attīstīšanās grūsnības laikā, jo tas var būt letāli auglim.

Trīs faktori grūsnības un dzemdību laikā ietekmē jaundzimušā attīstību:

– Augļa augšanas un orgānu nobriešanas traucējumi grūsnības laikā;

– Skābekļa trūkums dzemdību laikā;

– Infekcijas.

Katrs no šiem punktiem slēpj sevī pāragru dzemdību vai mirušu kumeļu, kā arī fiziski vai garīgi (ar uzvedības traucējumiem) nepilnīgu kumeļu dzimšanas risku. Dažas ķēves ir īpaši pakļautas riskam, un tādēļ tās ir nepārtraukti jānovēro – piemēram, ķēves ar izteiktu dzemdes gļotādas fibrozi (rētaudu veidošanos). Tās rezultātā ķēve nespēj nodrošināt kumeļam pietiekami daudz barības vielu caur placentu. Papildus faktori, kam jāpievērš uzmanību: augļa ūdens sastāva traucējumi, ieilgusi grūsnība (kas pārsniedz 365 dienas), iegurņa traumas, vēdera muskulatūras plīsums jeb bruka, smaga tūska pavēderē pēdējos grūsnības mēnešos, ilgstošs drudzis, smagas kolikas, vēdera dobuma operācijas, vispārējā narkoze, hronisks klibums, strutaini izdalījumi no maksts, dzemdības ar pārlieku ātru placentas atdalīšanos. Ir jāņem vērā arī iepriekšējā vēsture, piemēram, pāragras dzemdības un to norise.

Infekcijas: baktērijas, vīrusi un sēnītes ķēves organismā var pārnesties uz kumeļu un izraisīt bojājumus – augļa un/vai augļa plēves iekaisumu, kā rezultātā rodas aborts vai dzimst inficēts kumeļš. Augļa bakteriālās infekcijas visbiežāk izraisa nepietiekama maksts noslēgtība. Tas var izraisīt infekcijas izplatīšanos caur dzemdes atveri. Infekciju var izraisīt arī sēnītes. Ķēvēm ar nepietiekami noslēgtu maksti pēc grūsnības konstatācijas ir nepieciešama maksts plastika. Vetārsts aizšuj ķēves vulvu, apgrūtinot infekcijas izraisītāju iekļūšanu dzemdē. Īsi pirms dzemdībām vetārsts ar iegriezuma palīdzību paplašina vulvu, lai izvairītos no plīsumu riska dzemdību laikā.

Baktērijas var nonākt pie augļa arī caur asinsrites sistēmu un inficēt kā augli, tā augļa plēvi. Ilgstošas, ar drudzi saistītas slimības, it īpaši gremošanas trakta iekaisumi (caureja), strutas, zobu sakņu un tesmeņa iekaisumi arī var izraisīt abortu.

Retos gadījumos abortu izraisa kolikas. Tā iemesls arī ir augļa iekaisums, ko izraisa no gremošanas trakta asinsritē nonākušās baktērijas.

Vīrusu saslimšanas: vīrusu izraisītas infekcijas norit dažādi. Dažas ķēves pat neliek manīt, ka jūtas slikti. Citām atliek tikai nedaudz saaukstēties, citām savukārt ir liels drudzis, tās neēd un ir manāmi slimas. Biežākais vīrusa izraisīto abortu iemesls zirgiem ir rinopneimonija (EHV – Equine Herpes Virus).

Bieži vien ķēve zaudē augli ilgi – no trīs nedēļām līdz četriem mēnešiem – pēc faktiskās infekcijas. Visbiežāk ķēves abortē laikā no astotā vai devītā grūsnības mēneša līdz grūsnības beigām. Atsevišķos gadījumos var gadīties, ka kumeļš piedzimst dzīvs. Tomēr šie kumeļi parasti ir vārgi un lielākoties iet bojā pāris pirmo stundu laikā.

Ja rodas aizdomas par to, ka abortu vai kumeļa nāvi izraisījis rinopneimonijas vīruss, placenta un auglis ir pēc iespējas ātrāk patoloģiski jāizmeklē. Arī dzemdību boksu, tāpat kā pēc jebkurām dzemdībām, ir rūpīgi jādezinficē.

Izņēmuma gadījumos var izrādīties, ka patoloģisko izmeklējumu rezultāts ir negatīvs, lai arī izraisītājs ir EHV vīruss. Viena no iespējamām profilakses metodēm ir vakcinēt ķēves, ievērojot konsekventu plānu. Tāpat ieteicams vakcinēt visus pārējos staļļa zirgus, jaunpienācējus sākumā turēt karantīnā un pārbaudīt vakcinācijas datus. Atšķiramus kumeļus, gadiniekus un divgadniekus būtu jānošķir no grūsnām ķēvēm.

Parazīti: ja ķēvei ir daudz iekšējo parazītu un tārpu, tas novājina viņas ķermeņa imūnsistēmu, padarot to nespējīgu tikt galā ar citām problēmām. Tāpat arī parazīti var izraisīt kolikas un caureju. Tādēļ ir svarīgi veikt regulāru attārpošanu, ietverot arī ekskrementu analīzi.

Daži kumeļi jau ir pilnībā attīstījušies pēc 320 dienām un nāk pasaulē, kamēr citi ir gatavi tikai pēc 360 dienām. Vienkārši sakot, dzemdības faktiski ir augļa, augļa plēves un augļa ūdens izstumšana no dzemdes. Dzemdības iezīmē grūsnības beidzas un patstāvīgas eksistences sākumu. Vidēji ķēvēm dzemdības ilgst 45 minūtes.

Normālas dzemdības

Lai auglis varētu normāli piedzimt, un māte pieņemtu jaundzimušo un barotu to, tieši pirms dzemdībām notiek pārmaiņas, kas ķēvei palīdz sagatavoties šim uzdevumam: iestājas dzemdību sāpes un sāk izdalīties piens. Kumeļš parasti dod signālu dzemdību ierosināšanai tikai tad, kad ir pietiekami attīstījies. Dzemdību ierosināšanas signāls sastāv no dažādu hormonālo procesu plejādes, kurus kumeļa smadzenes sūta ar hipofīzes dziedzera palīdzību. Ķēve uz tiem reaģē ar pārmaiņām savā hormonālajā stāvoklī. Tuvojošās dzemdības prognozē dažādas pazīmes: pēdējās trīs līdz sešās grūsnības nedēļās ķēves tesmenis sāk piebriest un palikt cietāks. Teju visām ķēvēm šajā procesā tesmenis piepildās ar pirmpienu. Pirmpiens ir biezs šķidrums un ļoti svarīgs kumeļam nekavējoties pēc piedzimšanas. Īsi pirms dzemdībām tas sāk pilēt no pupiem un to galos veido vaskotas lāsītes. Šajā stadijā atslābinās un samīkstinās iegurņa saites. Tā saucamie „sveķi” parādās lielākoties 6-48 stundas pirms dzemdībām. Izņēmuma gadījumos tie neparādās vispār vai ir novērojami vairākas dienas pirms dzemdībām. Pa laikam gadās ķēves, kurām vispār nav novērojamas nekādas klasiskās pazīmes pirms dzemdībām. Lai gan nosauktie simptomi ir ļoti svarīgi, tomēr tie nesniedz nekādas garantijas par precīzo dzemdību sākuma laiku.

Kad ķēve ir saņēmusi signālu no gatavā kumeļa, tiek ierosinātas dzemdības un kā pirmās sākas sāpes. Jebkurš pārtraukums vai nepareizs signāls šajā hormonālajā procesā var izraisīt dzemdības nepareizajā laikā vai noildzināt tās. Piemēram, stress var aizkavēt dzemdību procesu vai pat apturēt to uz noteiktu laiku, ja ķēvei nešķiet piemērota vide, kurā tā atrodas tajā brīdī. Tādēļ stallī jāvalda pilnīgam mieram. Videonovērošanas kameras ļauj novērot ķēvi, netraucējot to. Lielākā daļa ķēvju dzemdībām izvēlas vakara vai nakts stundas.

Higiēna

Stallis, kurā ķēvei paredzēts laist pasaulē kumeļi, ir rūpīgi jāsagatavo šim mērķim. Vispiemērotākais ir liels bokss, kura sānu malas ir ne īsākas par 3 metriem. Pārāk šaurā boksā ķēve dzemdību laikā var iestrēgt un tādējādi aizkavēt kumeļu kustēšanos pa dzemdību kanāliem. Aptuveni sešas nedēļas pirms paredzamā termiņa ķēvi iemitina šajā boksā. Ķēves imūnsistēma tad var noregulēties uz boksa bakteriālo vidi, lai pirmpienā rastos atbilstošas antivielas. Tomēr ķēve nedrīkst atrasties boksā vien. Ir svarīgi, lai tā kustētos katru dienu, vislabāk ganībās kopā ar citām ķēvēm. Pirms iemitināt ķēvi dzemdību boksā vai atpakaļ viņas vecajā mājoklī, tas ir rūpīgi jāizdezinficē, lai samazinātu baktēriju skaitu, kas ietekmē jaundzimušo tūdaļ pēc dzemdībām. Pakaišiem izmanto teicamas kvalitātes salmus.

Dzemdības trīs fāzēs

Kumeļa dzemdības norit trīs fāzēs:

1) Pirmo jeb sagatavošanās fāzi iezīmē ķēves nemierīga izturēšanās, kārpīšanās, vēdera sāpes, viegla svīšana un pirmpiena pilīšu parādīšanās. Visi šie simptomi parādās aptuveni četras stundas līdz 30 minūtes pirms dzemdībām, un to intensitāte pieaug, tuvojoties dzemdībām.

Šajā stadijā ķēve var palaikam stāvēt pilnīgi mierīgi un pat ēst. Pirmajai stadijai ne vienmēr obligāti uzreiz seko otrā – dzemdības var atlikties uz pāris stundām vai pat dienām. Ir iespējams pat, ka dzemdībās ir vairāki pirmās stadijas viļņi.

2) Otrā stadija ietver kumeļa faktisko piedzimšanu. Tā sākas ar ārējās augļa plēves pārplīšanu un urīnam līdzīga šķidruma izdalīšanos. Augļa plēve pārplīst tam īpaši paredzētā vietā. Tūlīt, aptuveni 5 minūtes pēc ārējās plēves plīšanas no maksts parādās zilganbāla, ar šķidrumu pildīta struktūra – iekšējā augļa plēve. Pēc tam parādās kumeļš – tā nāsis un priekškājas vispirms. Viena priekškāja parasti atrodas 15 centimetrus pirms otrās priekškājas.

Vairums ķēvju dzemdē kumeļus guļus. Sāpes sastāv no trīs līdz četru spēcīgu kontrakciju sērijas, kurām starpā ir īsas atpūtas fāzes. Kumeļš piedzimt ar veselu nabassaiti un bieži vien arī ar neskartu iekšējo augļa plēvi. Kumeļam kustoties, tā pārplīst, tāpat kā nabassaite pārplīst tai paredzētajā vietā, kumeļam un ķēvei kustoties.

Otrā stadija ilgst vidēji 20-30 minūtes, taču tā var būt kā 2, tā 70 minūtes gara. Augļa plēve salīdzinoši viegli atdalās no dzemdes. Ja otrā stadija – faktiskās dzemdības – pārāk ievelkas, tas nozīmē, ka kumeļš ilgāku laiku atrodas skābekļa badā. Jo ilgākas dzemdības, jo lielāks risks, ka kumeļš piedzims dzīvotnespējīgs vai pat miris. Tāpēc rūpīgi jāuzmana šīs stadijas norise, taču iejaukties tajā drīkst tikai vetārsts vai pieredzējis speciālists, ja tiek konstatētas sekojošas problēmas:

– Iekšējā augļa plēve ir nedabiski bieza un parādās no maksts kā sarkans balons. Šajā gadījumā plēve ir nekavējoties jāpārplēš, pretējā gadījumā kumeļš ieelpos augļa ūdeni un radīsies skābekļa bads.

– Iekšējās augļa plēves trūkums pēc otrās stadijas sākuma.

– Dzemdību ceļos nav konstatējama kumeļa galva un/vai priekškājas.

– Sākoties dzemdībām, nav novērojamas sāpes/kontrakcijas.

– Spēcīgas sāpes, bet dzemdības neturpinās.

– Nepārtraukta celšanās kājās, vārtīšanās.

– Ja kumeļš ar priekškāju ieduras maksts sieniņās, nekavējoties jāiejaucas, lai novērstu tūpļa zarnas traumas.

– Ja viena priekškāja ir aizķērusies ar elkoni ķēves iegurnī, bet galviņa jau ir redzama, var viegli pavilkt aizķērušos priekškāju, lai tā atrastos vienā pozīcijā ar otru.

Pēc dzemdībām ķēvi vajadzētu likt mierā, lai viņa pēc iespējas ilgāk varētu palikt guļus.

3) Trešā stadija – placentas iznākšana notiek parasti diezgan ātri, kādas pusotras, divu stundu laikā pēc dzemdībām, nereti pat pēc vienas stundas. Placentas izdalīšanās, ķēvei guļot, samazina risku, ka dzimumceļos var nonākt gaiss un baktērijas. Vienlaikus samazinās arī dzemdes iekaisuma risks. Tas ir ļoti bīstams, jo slima ķēve nespēj lāga pabarot un aprūpēt savu kumeļu, turklāt pastāv arī nagu karsoņa risks.

Placentai jābūt iznākušai vēlākais divu stundu laikā. Ja tā nenotiek, ir jāsauc vetārsts. Lai novērstu pēcdzemdību izraisītu nagu karsoni un pārliecinātos, vai placenta ir pilnībā izgājusi, to ir jāizpleš un jāpārbauda tās veselums. Pēcdzemdību nagu karsoni izraisa toksīni, kurus baktērijas izdala dzemdē, ja tur paliek placentas daļas. Toksīni izplatās visā organismā ar asinsrites sistēmas palīdzību,

Arī kumeļa dzimšanas laikā boksā un apkārt ir jāievēro stingra higiēna: sausi, tīri pakaiši boksā, personālam jāmazgā rokas regulāri un jādezinficē nabas vieta. Visu laiku jāpatur prātā, ka baktēriju skaits stallī jāsamazina līdz minimumam. Nepietiekama dzemdību higiēna var novest pie nabas iekaisumiem, kas vēlāk var izraisīt tādas sekas kā locītavu iekaisumus vai agrīno klibumu. Nabas dezinficēšana uzreiz pēc dzemdībām un tās kontrolēšana pirmajās kumeļa mūža dienās ļauj novērst šīs problēmas.

Kumeļam var nodrošināt labāko dzīves sākumu, ja tas pirmo divu stundu laikā pēc piedzimšanas saņem pietiekami mātes veselīgo pirmpienu, jo kumeļš piedzimst bez imunitātes. Ar pirmpiena palīdzību jaundzimušais saņem dzīvībai svarīgās aizsargvielas, bez kurām tas ir uzņēmīgs pret infekcijām. Tādēļ ir rūpīgi jānovēro, vai kumeļš laicīgi pieceļas kājās un atrod mātes pupu. Veseli kumeļi spēj pārvietoties soļos stundu vai divas pēc piedzimšanas.

Ja gribas nodrošināties, var pirmpienu noslaukt pudelītē un pēcāk padzirdīt kumeļu no tā. Svarīgi ir, lai kumeļš pēc iespējas ātrāk saņemtu pirmpienu, vislabāk jau pirmo divu stundu laikā pēc dzimšanas.

Gadījumā, ja ķēvei nav pirmpiena vai tā to ir pazaudējusi, katram audzētājam ir jātur saldētavā vairākas šī pirmpiena porcijas (aptuveni 250 ml katrā). Labāk šim nolūkam izmantot kādas vecākas ķēves pirmdienu, ja tai pietiek piena pašas kumeļam un vēl pāri paliek.

Noslēgumā jāsaka pāris vārdu par ķēves un kumeļa attiecībām. Reti gadās, ka ķēve sper savam kumeļam. Negadījumi lielākoties rodas no tā, ka cilvēks novērš ķēves uzmanību.

Pēc dzemdībām ķēve pilnībā pievērš uzmanību jaundzimušajam kumeļam. Izņēmuma gadījumos ķēve mēdz sist kumeļam ar priekškājām vai par kost. Lielākoties iejaukties nav vajadzības, lai gan šādos gadījumos ieteicams izmēģināt kādus nomierinošos līdzekļus.

Ķēves, par kurām ir zināms, ka tās agresīvi izturas pret saviem jaundzimušajiem vai kurām novērojamas šādas uzvedības pirmās pazīmes, ir jāārstē. Ārstēšanas veids ir jānosaka kopā ar vetārstu. Jebkurā gadījumā šādas ķēves pirmās 3-4 dienas pēc dzemdībām ir nepārtraukti jānovēro, jo nav zināms, vai ķēve pieņems kumeļu. Ir jāizvērtē arī, vai šādu ķēvi, kas agresīvi izturās pret kumeļu, ir vērts izmantot vaislā.

Lielākoties dzemdības notiek bez komplikācijām, arī bez uzraudzības un cilvēku iejaukšanās. Tomēr, lai tā būtu, ir nepieciešams jau laicīgi noteikt jebkādas novirzes no normas dzemdību procesā, it īpaši kumeļa kustību caur dzemdību ceļiem. Ja tomēr rodas kādas komplikācijas, ķēves un kumeļa dzīvības var būt apdraudētas.

Rakstu sagatavoja Sigita Eitcena, izmantojot St.Georg materiālus

 Bildes atsauces 1, 2.

Atpakaļ

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase