Kā trenēt zirgus ar ieliektām mugurām

Vieni zirgi ar to piedzimst, citiem tā rodas novecojot. Bet ieliektu muguru var pastiprināt arī nepareizi treniņi un nepiemērots inventārs. Šajā rakstā noskaidrosim, kā rodas ieliekta mugura, kādus ierobežojumus tā nozīmē un kādi vingrinājumi var palīdzēt.

„Palīgā, manam zirgam ir ieliekta mugura”- tādi saucieni skat daudzos interneta forumos. Kā nākamais seko jautājums – vai tādu zirgu vispār var jāt? Atbildes parasti ir dažādas, sākot ar „Nekādā gadījumā!” līdz „Bez problēmām!”. Tiek minēti piemēri ar zirgiem, kas teju pakustēties var līdz tādiem, kas mierīgi startē augstākajās sporta klasēs. Kā tad īsti ir? Kā rodas šādas ieliektas muguras zirgiem, ko tās nozīmē jātniekam un vai tādas var ārstēt?

Zirgu osteopātijas speciāliste Beatrise Šulte no Vīnes skaidro: „Tipiska ieliekta mugura veidojas bieži vecākām vaislas ķēvēm pēc daudzām grūsnībām, jo tām ir tendence uz pārlieku vēdera muskuļu izstiepšanos”. Profesors Horsts Visdorfs no Hanoveras Veterinārās Augstskolas skaidro: „Iekšējie orgāni zirgam ir „piekarināti” pie mugurkaula. Grūsnības gadījumā mugurkaulam nākas nest ievērojamu slodzi, kas var izraisīt krūšu skriemeļu noslīdēšanu”. Ieliektu muguru var izraisīt arī vāji saistaudi, kas gan ir vairāk novērojams vecākiem zirgiem.

Tomēr ne tikai par vaislas ķēvēm vai pensionētiem zirgiem tiek diskutēts interneta forumos. Runa iet arī par jājamzirgiem, kuriem mugurkaula deformācijas rada problēmas jāšanas jomā. Fizioterapeits un osteopāts Štefans Štammers no Šveices skaidro, ka termins „ieliekta mugura” ir saistīts ar daudzām dažādām situācijām saistībā ar mugurkaula deformācijām – ir tādas deformācijas, kuras izraisa ģenētiski pārmantotas tendences, vai tādas, kuras jau tiek fiksētas no dzimšanas. Pie tiem pieskaitāmi zirgi ar iedzimtu mugurkaula vājumu vai pat selekcijas ceļā ieaudzētām ieliektām mugurām, kas izplatītas, piemēram, frīzu šķirnes zirgiem. Tas nozīmē, ka trenēšanai nereti atved jaunzirgus, kurus jau nākas klasificēt kā „labojamus” zirgus, lai gan tiem līdz šim cilvēks pat pirkstu nav piedūris. Tomēr ir arī tādi gadījumi, kuros zirgi ir ilgstoši nepareizi trenēti, un tā rezultātā radusies vairāk vai mazāk izteikti ieliekta mugura. Štammers atzīst, ka zirgiem, kas visu laiku tiek nepareizi strādāti, ir tendence „iegrimt” uz leju ar mugurkaulu. Ir jāizšķir divu veidu situācijas – zirgi ar negatīvu saspringumu un zirgi, kuriem vispār nav nekāda saspringuma. Negatīvā saspringuma gadījumā sasprindzinātie muguras muskuļi spiež mugurkaulu lejup. Ja starp skriemeļu izaugumiem ir mazs attālums, mugurkaulā var rasties iekaisums, t.s. „kissing spines”. Ja attālums starp skriemeļiem ir lielāks, rodas ieliekta mugura. Abiem stāvokļiem kopīga ir spēcīgi sasprindzināta, lielākoties sāpīga muguras muskulatūra. Pretstats ir pilnīgs saspringuma trūkums: ja nesošās muskuļu grupas kā kakla virsējo, plecu, vēdera un krustu muskuļi netiek pietiekami trenēti, arī tas var izraisīt mugurkaula noslīdēšanu un skriemeļu un locītavu pārslogošanu.

Ieliektas muguras problēmas sākums meklējams nepietiekami attīstītā muskulatūrā – kā muguras, tā arī vēdera rajonā, jo vēdera muskulatūra nodrošina to, ka mugura jāšanas laikā spēj noapaļoties. Tas savukārt ir pamats, lai zirgs ilgstoši bez sāpēm spētu nest jātnieka svaru mugurā. Tādēļ jautājums par to, vai var jāt zirgu ar ieliektu muguru, ir atkarīgs no tā, vai zirgs spēj noapaļot savu muguru. Ja ieliekta mugura ir sākuma stadijā, ir grūti no malas novērtēt, vai runa ir par muskuļu vājumu vai jau skriemeļu pārkaļķošanos, tādēļ ir jāievēro muskuļu kompensācijas princips – vai zirgs spēj noapaļot muguru, pateicoties muskuļu darbībai?

Beatrise Šulte iesaka to pārbaudīt, ar nelielu kociņu izraisot kairinājumu pavēderē. Parasti zirgs automātiski ievelk vēderu un noapaļo muguru uz augšu. Ja mugurkauls jau ir pārkaļķojies, zirgs jau bez segliem un jātnieka mugurā nespēj muguru izliekt uz augšu. Šulta atzīmē, ka zirgi nespēj izdot sāpju skaņu signālus, tādēļ jātniekam ir regulāri jāpārbauda, vai zirgs spēj noapaļot muguru. Mugurkaula pārkaļķošanās nerodas vienā divās dienās, šis process ilgst vismaz divus gadus. Tomēr, ja ir tik tālu jau nonācis, diemžēl kaut ko labot vairs būs grūti vai neiespējami, tad runa iet par fiksētu ieliektu muguru, kad kaulu un locītavu struktūras ir nemaināmi saaugušas kopā. Ja zirgs vairs nespēj noapaļot muguru, tādu zirgu jāt nedrīkst.

Ja zirgs spēj noapaļot muguru, iespējams, ka ieliektu muguru izraisa muskuļu problēmas. „Ja, skatoties no hiropraktiskā vai osteopātiskā viedokļa, mugura ir bloķēta, locītavas, saistaudi un muskulatūra notur sistēmu nepareizā stāvoklī”, skaidro Štammers. „Tos nākas mobilizēt ar atbilstošu pasākumu palīdzību, pirms var ķerties pie koriģējošiem treniņiem”. Vispirms ir jāatbrīvojas no blokādēm un sasprindzinājuma, lai varētu sākt stiprināt un veidot muskulatūru.

No kurienes rodas vispār tik ekstrēmi sasprindzinājumi? Papildus nepareiziem treniņiem arī citiem faktoriem ir sava loma šajā procesā. Slikti turēšanas apstākļi, piemēram, pārāk augsts logs, vai pārāk liels bokss ponijam, var izraisīt to, ka zirgs ilgstoši atrodas pozīcijā ar ieliektu muguru, pakāpeniski pieaugot sāpēm. Protams, zirgam nepiemēroti segli vieni paši par sevi vēl neizraisa ieliektu muguru, tomēr, apvienojumā ar citiem faktoriem – jātnieku ar sliktu uzsēdi, arī segliem ir nozīme. Runa ir par nepareizu spiediena sadalījumu – zirgam ir 18 krūšu skriemeļi un 6 jostas skriemeļi. Lai jātnieks sēdētu pareizajā smaguma punktā, seglu dziļākajam punktam jāatrodas pie divpadsmitā krūšu skriemeļa.

Ja segli tiek novietoti par daudz atpakaļ, acumirklī tiek izjaukta visa zirga kustību biomehānika. It īpaši Islandes zirgiem bieži ir novērojams, ka seglu dziļākais punkts atrodas par tālu uz aizmuguri. Tas nozīmē nepareizu noslogojumu, jo Islandes zirgus uzskata par visumā izturīgiem nastu nesējiem, un tādēļ nereti tiem mugurā redzami lielāki un smagāki jātnieki.

Ja zirgam jau ir izveidojusies ieliekta mugura, segliniekam jālūdz rast iespējami labāko risinājumu, kā nosēdināt jātnieku uz tāda zirga. Ja ieliekta mugura ir jājamzirgam, kas tiek ārstēts no šīs parādības, ieteicams uz laiku likt zem segliem mīkstus paliktņus. Tāpat ieteicams pieaicināt osteopātu vai fizioterapeitu, kas palīdzēs izvēlēties atbilstošas treniņu metodes.

Vingrinājumi zirga muguras stiprināšanai

1. Ģimnasticējoša jāšana „uz priekšu-atpakaļ”

Zirgus ar ieliektām mugurām noteikti ir jātrenē pēc klasiskajiem principiem, ļaujot tiem atbrīvot muguru. Ļoti nozīmīga ir pietiekami ilga un atbilstoša iesildes fāze, bet arī aktīvā darba fāzē visu laiku kontaktam ir jābūt kustībā „uz priekšu-atpakaļ” un ir jākontrolē, lai pakaļkājas aktīvi darbotos. Zirgam ar ieliektu muguru nederēs pārlieku smags jātnieks. Iejādniece Džesika Zūsa, kurai savulaik bija Mazās Balvas zirgs ar ieliektu muguru, atzīst, ka treniņos viņa to jājusi ar noapaļotu kaklu un dziļu nostādni, tādējādi pastiprināti rosinot zirgu noapaļot muguru. Tomēr viņa piemetina, ka jāuzmanās, lai zirgs tiešām godīgi uzņemtu kontaktu, jo šādiem zirgiem nereti ir ļoti spēcīgi attīstīti kakli, kas rada šķietamību, it kā zirgs būtu kontaktā, bet patiesībā tas ir „nometies” aiz pavadas un mugura nemaz nestrādā. Daudzas pārejas liek zirgam uzņemt vairāk svara uz pakaļkājām, tādējādi noapaļojot muguru. Profesionālā jātniece atzīst, ka bieži problēmas šajā jomā novērojamas frīzu šķirnes zirgiem, tādēļ jātniekam jāstrādā pie aktīvākas pakaļkāju darbības, īpaši lēkšos. Rikšos Džesika ļauj savam zirgam skriet krietni lēnākā gaitā, lai atbrīvotu muguru.

2. Kordošana pāri kārtiņām

Reizēm rodas pamatots jautājums, vai zirgu, kuram tiek ārstēta mugura, vispār vajadzētu jāt šajā laikā? Dažkārt ir lietderīgi jāšanas treniņus aizstāt ar darbu no zemes, kordošanu utt. Īpaši kordā ar trijstūrveida atsaitēm zirgs var iemācīties stiepties lejup un vieglāk noapaļot muguru bez jātnieka svara. Ļoti noderīgas šajā procesā var būt rikšu un lēkšu kārtiņas. Tās ne tikai veicina dinamiskāku kustību norisi, bet arī liek strādāt vēdera un muguras muskuļiem.

3. Rindu lekšana

Lecot zirgs it kā tiek „piespiests” noapaļot muguru. It īpaši noderīgas šajā gadījumā ir rindas ar zemiem okseriem, kuri atrodas netālu viens no otra. Vēlāk, ja muguras muskulatūra ir jau nostiprināta, var izmantot arī stāvo šķēršļu rindu bez tempa starpā. Rindas var lekt kā zem segliem, tā arī brīvībā.

4. Lēkši kalnup

Jāšana augšup pa lēzeniem kalniem ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā trenēt zirga muguras muskuļus. Jāsāk ir ar darbu soļos kontaktā, tad vieglos riksīšos, līdz beidzot var arī mierīgi palēkšot kalnup. Jātniekam visu laiku jāatrodas puspiesēdē. Jāšana kalnup veicina stumšanās spēka attīstību, bet no kalna lejup – nesošā spēka attīstību, allaž saistībā ar muguras noapaļošanu.

Sagatavojusi Sigita Eitcena, izmantojot Reiter Revue materiālu.

Atpakaļ

3 komentāri

  • B.

    B. Lai trenetu muguras muskulus ir vel tada speciala siksna kordosanai, ja nemaldos vareja nopirkt kramer. Bet daleji bija noderigs rakst, mazliet paplasinaju savas zinasanas. :)

    28. decembris, 2012 @ 19.35
  • Zirdzis

    Zirdzis Zirgiem kuriem ir kādi defekti mugaurai ir nepieciešamas masāžas, un no sākuma ir jauzzin speciālista viedoklis par zirga muguru... vai tas ir defekts, vai gadu laikā iegūta strauma...

    1. janvāris, 2013 @ 18.13
  • Ieva

    Ieva Ļoti labs raksts, liels paldies!

    21. novembris, 2013 @ 9.01

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase