Alerģijas – kad dzīve padara slimu – I daļa

Klepus, izsitumi, sportiskās formas pasliktināšanās – katram ceturtajam zirgam ir predispozīcija uz alerģijām. Svarīgi ir šīs problēmas laikus atpazīt, pirms tās pārvēršas par hroniskām slimībām. Ir labi, ja zina, ko meklēt un kam pievērst uzmanību, tādēļ palūkosimies uz simptomiem, ārstēšanas iespējām un profilakses pasākumiem. Atbildes sniegs Dr. Georgs Meinards-Hāgers, diplomēts biologs, zinātnieks un aizrautīgs zirgu audzētājs un jātnieks, un profesore Dr. Ellena Kīcla, Ludviga-Maksimiliāna Minhenes Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes Dzīvnieku uztura katedras vadītāja.

Simptomi

Tikai nedaudz klepus?

Ķēves Chiquitas stāsts ir piemērs kā no grāmatas, kas demonstrē, cik grūti ir atšķirt alerģisku reakciju no infekcijas, kuru izraisa, piemēram, apaukstēšanās. Tomēr šķietami nekaitīga ieklepošanās jāšanas nodarbību sākumā ir signāls kam nopietnākam, ko nedrīkst ignorēt.

Chiquita ir 7 gadus veca ķēve, kura apveltīta ar labām dotībām lekšanā. Jau krietni ilgāku laiku viņa ik pa laikam ieklepojas. Ne stipri un tikai iesildes sākumā. Faktiski tā ir tikai tāda stiprāka nosprauslāšanās, it kā viņai nāsīs būtu kas ieķēries. Profesore Kīcla stāsta: „Daudzi jātnieki ignorē to, ja zirgs reizi vai divas ieklepojas. Taču jau šādā situācijā ir jāizvelk sarkanais karogs un noteikti jāreaģē uz šādiem gadījumiem!”. Vetārsts, kas izmeklē Chiquitu, konstatē, ka plaušās ir kaut kas dzirdams. Par laimi, viņai nav nekādu citu sūdzību kā augsta temperatūra vai izdalījumi no nāsīm, un svarīgākais risinājums viņas gadījumā ir optimizēt turēšanas apstākļus. Pēc vetārsta norādījumiem salmi boksā tiek nomainīti pret skaidām, ķēve jau tāpat bauda daudz pastaigu ganībās, tagad viņas ēdienkarti papildinās arī mērcēts vai ar tvaiku apstrādāts siens un samitrināta spēkbarība. Starp citu, Montreālas Universitātes zinātnieki ir izpētījuši, ka endotoksīnu (baktēriju inde, kas izdalās, sadaloties baktērijām) saturs slikti vēdinātos staļļos, kuros pakaišiem izmanto salmus un sienu, ir 8-15 reizes augstāks par labi vēdinātiem staļļiem ar skaidu pakaišiem un siena granulām.

Ārstēšanas pasākumi Chiquitai sastāv no medikamentu sajaukuma, kas šķīdina gļotas, un antibiotikām, kā arī vetārsts iesaka inhalācijas, vēlams, ar ultraskaņas inhalācijas iekārtu. Tas gan nav lēts prieks, jo šādas ierīces maksā ap 800 eiro, taču tās var arī izīrēt. Šādu pakalpojumu saviem klientiem piedāvā labi aprīkotas veterinārās prakses un klīnikas. Praktiski jebkuru gļotas šķīdinošu medikamentu var izmantot inhalācijās, piemēram, šķidrais ACC, kā arī vārāmās sāls (NaCl) inhalācijas stiprina elpošanas ceļus un mazina simptomus, atvieglojot gļotu izvadīšanu no alveolām.

Jau pēc pāris dienām ķēves elpošana bija mierīgāka, samazinājās spēcīgā sprauslāšana pie kustību sākuma. Pēc medikamentu kūres iziešanas atkal tiek atsākti intensīvāki treniņi. Chiquita liekas teicamā formā un spēj nest ierasto slodzi. Tomēr šāds stāvoklis nav ilgs, jau pāris nedēļas pēc medikamentu lietošanas beigām atkal sākas viss no gala: spēcīgs klepus, izteikta sprauslāšana un aizdusa pēc pāris iesildes minūtēm. Par spīti optimāliem turēšanas apstākļiem un medikamentiem zirgs cieš no tiem pašiem simptomiem, kā iepriekš. Ko nu? Profesore Kīcla skaidro: „Šis ir tas brīdis, kad var sākt aizdomāties par alerģijām. Ja turēšanas apstākļi visumā ir optimāli, bet simptomi nemazinās, tad šādas aizdomas var būt pamatotas”. Chiquitas gadījumā šīs aizdomas apstiprinājās.

Kā rodas alerģijas?

Dr. Georgs Meinards-Hāgers skaidro, ka zīdītāju imūnsistēma attīstās līdzīgi to personībai: ir iedzimtas imūnreakcijas, kas pasargā organismu (piemēram, strutu veidošanās), citas tiek iegūtas, turklāt tikai pret tādiem „iebrucējiem”, uz kuriem organisms jau reiz ir devis imūnreakciju. Tas ir vakcinācijas princips: imūnsistēmu konfrontē ar nekaitīgu slimības ierosinātāju devu un tādā veidā ierosina organismu izstrādāt antivielas pret slimību, piemēram, pret gripas vīrusiem. Slimības gadījumā organisms ir labi apbruņots, lai cīnītos ar iebrucējiem.

Alerģija ir pārspīlēta organisma reakcija uz svešām vielām, kas principā ir nekaitīgas, tomēr organisms tās uzskata par naidīgām (alergēni). Tiek izšķirti vairāki alerģiskas reakcijas veidi:

I tips – anafilaktiskā reakcija

I alerģijas tips zirgiem primāri skar ādu un elpošanas ceļus. Saskatoties ar alergēniem, seko ļoti strauja reakcija. Vienkāršoti I tipa alerģijas norisi var iztēloties šādi: ķermenim sveša viela nonāk organismā (piemēram, insektu siekalās esošais proteīns vai caur kodienu/dzēlienu). Imūnsistēma izstrādā antivielas, tā saucamos E klases imunoglobulīnus (IgE), kuri ir individuāli aprīkoti, lai iznīcinātu attiecīgos „iebrucējus”. Tie izvietojas tur, kur pirmo reizi ir piefiksēts „ienaidnieks”. Lai varētu efektīvi darboties, imunoglobulīniem ir nepieciešamas pārnēsātājas-šūnas. Tās ir tā saucamās tuklās šūnas, kuras pārnēsā IgE-receptorus un pie kurām IgE var pietauvoties (atslēgas-slēdzenes princips). Tas vienmēr notiek tajās ķermeņa vietās, kur nonākuši alergēni – insektu koduma gadījumā tas ir zem ādas, ieelpojot – elpošanas ceļos un uzņemot barību – gremošanas traktā. Šo stadiju sauc par sensibilizēšanu.

Ja „ienaidnieks” atkārtoti iefiltrējas organismā, IgE jau ir labi apbruņoti. Viena tuklā šūna spēj nest daudzus IgE, līdz pat 50 000. IgE izskatās kā Y-burts. To „rociņas” uzņem alergēnus. Savukārt alergēni savieno IgE savā starpā. Tuklā šūna saņem signālu izdalīt histamīnus, kuri ierosina iekaisuma procesus organismā. Asinsvadi paplašinās, izdalās šķidrums, tādēļ var rasties tūska vai pūslīši vai arī sašaurināties asinsvadi. Pazeminās asinsspiediens. Klīniskie simptomi, kas ir redzami no malas, izpaužas, piemēram, kā elpošanas ceļu iekaisums. Tā kā šo iekaisumu neizraisa infekcija, medikamenti palīdz tikai pirmajā brīdī apkarot iekaisumu. Tikko kā medikamentu iedarbība ir beigusies, bet alerģijas izraisītāju iedarbība vēl saglabājas, viss process sākas no gala. Dzīvībai bīstams ir t.s. anafilaktiskais šoks, kas var iestāties, ja organisms saskaras ar pārāk lielu alergēnu skaitu vienlaicīgi.

II tips – reakcijas šūnu līmenī

Ķermenim svešie antigēni (alergēni) piesaistās pie ķermeņa šūnām. Tā rezultātā šūna pati kļūst par ienaidnieku, ko antivielas vēlas iznīcināt. IgG un IgM tipa antivielas (kurām ir atšķirīgs olbaltumvielu sastāvs kā IgE) pārnest alergēnus uz ķermeņa šūnām. Vienlaicīgi tiek ierosināta imūnā aizsardzība otrā sistēmā, t.s. nekonkrētas imūnās aizsardzības „papildinošajā sistēmā”, kura vēršas pret iebrucējiem organismā. Šī sistēma iznīcina kā šūnas, tā arī tām pieguļošos audus. Tiek runāts arī par saskarsmes (kontakta) alerģijām. Daudzi zirgi nepanes, piemēram, niķeli saturošas trenzes. Dr. Georgs Meinards-Hāgers ziņo par vienu citu gadījumu, kad ar hromu saturoša krāsu krāsota vēderjostas izraisīja audu atmiršanu vēderjostas rajonā.

III tips – Imūno kompleksu veidošanās – headshaking (galvas kratīšanas) sindroma iemesls?

Alergēni un IgG antivielas var līdz šim nenoskaidrotu iemeslu dēļ samesties kopā un izveidot imūno kompleksu. Šie savienojumi cirkulē asinīs un aktivizē „papildinošo sistēmu” (skatīt II tipu). Tā gan apkaro imūnos kompleksus, bet vienlaicīgi arī kaitīgi iedarbojas uz piegulošajiem audiem. Problēmas rodas arī, ja šajā procesā netiek iznīcināti visi imūnie kompleksi, tie apmetas noteiktos audos un izraisa tur alerģiskas iekaisuma reakcijas (piemēram, plaušu pūslīšus). Var paiet stundas un pat dienas, līdz alerģijas simptomi kļūst redzami. Ir aizdomas, ka zirgiem, kas cieš no galvas kratīšanas sindroma, tieši šis ir iemesls kad imūnie kompleksi nosēžas galvas reģionā un izraisa tur iekaisumus, kas no ārpuses nav manāmi, bet zirgam ir ļoti sāpīgi.

IV tips: Šūnu imūnreakcijas

Šajā gadījumā procesos nepiedalās imunoglobulīnu, bet gan īpaša veida baltie asinsķermenīši (T-limfocīti). Arī šīs reakcijas gadījumā alergēni piestiprinās tieši pie šūnām. T-limfocīti atpazīst slimās šūnas un apkaro tās. Šajā procesā izdalās vielas (citokīni), kas piesaista „sanitāru” šūnas – makrofāgus, kuras „aprij” slimās šūnas. Pirmā problēma – citokīni kaitē piegulošajiem audiem. Otrā problēma – T-šūnas „iegaumē” šo procedūru un nākamās saskarsmes gadījumā izraisa vēl smagāku reakciju. Tomēr var paiet 12-72 stundas, līdz šis process kļūst manāms no malas. Tipisks šī procesa piemērs ir transplantēto orgānu atgrūšana.

Profesore Ellena Kīncla uzskata, ka viens no iemesliem, kas veicina elpošanas ceļu slimības, ir kustību trūkums. Ir svarīgi, lai zirgi varētu regulāri un ilgākās distancēs izlēkšoties. Turklāt tas drīkst novest arī pie pastiprināta elpošanas ritma, lai tiktu ierosināta plaušu funkcija. Treniņu laikā zirgiem vairakkārt ir jāizelpo un jāieelpo, protams, ne jau uz putekļaina laukuma. Tomēr jāuzmanās – ja ir jau bijušas iepriekšējas problēmas, zirgs nedrīkst tikt novests līdz stāvoklim, kad viņam nākas burtiski „pumpēt” elpu.

Ko darīt, ja ir aizdomas par alerģiju?

Vienmēr, kad nav iespējams izskaidrot zirga slimības simptomus, vajadzētu pavērot, vai tie gadījumā nerodas kopsakarībā ar citiem notikumiem. Vai zirgs klepo vienmēr, ēdot sienu? Vai auzas? Vai tam biežāk rodas kolikas? Dažas alerģiskās reakcijas ir manāmas uzreiz, citām paiet vairākas dienas. Zirgs ir rūpīgi jānovēro, un ieteicams pat rakstīt dienasgrāmatu par tā dienas gaitām, īpašām pazīmēm un veselības stāvokli. Tas var vēlāk palīdzēt konstatēt alerģijas izraisītāju.

Alerģisko reakciju izpausmes jomas:

1. Elpošanas ceļi – iestājas bieži, lielākoties zirgiem no sešu gadu vecuma, it īpaši, ja tie visu gadu dzīvo stallī. Izpaužas ar simptomiem, kas līdzinās cilvēku astmas slimībai. Zirgiem to sauc angliski par RAO – Recurrent Airway Obstruction – atkārtojošās elpošanas ceļu problēmas jeb apgrūtinājumi. Simptomi: elpošanas ceļu pārlieks jūtīgums un iekaisumi, daļēja bronhu sašaurināšanās, gļotu uzkrāšanās. Neārstējot ievērojami pasliktinās slodzes nestspēja, galu galā šī slimība var izraisīt emfizēmu.

Izraisītāji:

– Ērcītes (pārtikas ērcītes, siena ērcītes, putekļu ērcītes);

– Insekti (mušas, dunduri, odi u.c.);

– Pelējuma un puvuma sēnītes;

– Sporas (zāles, graudaugu, lapu un skuju koku).

2. Āda – klasiskākais piemērs ir t.s. vasaras ekzēma, kas ir alerģiska reakcija uz insektu izdalītajiem sekrētiem, kurus tie ar dzēlienu injicē zirgam zem ādas, it īpaši pie skausta un krēpēm, virs astes vai pavēderē. Zirgi noberž sev spalvu vai krēpju/astes astrus līdz pat jēlumiem. Noberztās vietas iekaist, veidojas kreveles, kas atkal izraisa niezi – sava veida apburtais loks. Arī nātrene ir ādas alerģiska reakcija, tāpat kā noteikta veida apmatojuma izkrišana, acs konjunktivīts un saskarsmes alerģija, ko izraisa, piemēram, niķeli saturošas trenzes mutē.

Izraisītāji:

– Insekti, sporas, pelējuma un puvuma sēnītes;

– Barības sastāvdaļas (olbaltumvielas, cukura paliekas, graudaugu milti);

– Metāli, kas izraisa saskarsmes alerģijas – kobalts un niķelis;

– Medikamenti un kopšanas līdzekļi.

Profilakse un ārstēšana: segta patvertne ganībās, kur zirgi var patverties no spēcīga saules starojuma, vislabāk aizsegta ar lamellām vai aizkariem, kas aiztur insektus. Nodrošināt iespējas „saudzīgi” pakasīties gar birsti vai slotas sariem, kuri piestiprināti pie koka gabaliem. Izvairīties no alerģiju izraisošiem metāliem (niķelis, hroms), jāuzmanās ar insekticīdiem, jo jūtīgiem zirgiem tajos esošās ēteriskās eļļas var izraisīt ādas kairinājumu.

3. Barības izraisītās alerģijas – kā jau nosaukums atklāj, daži zirgi alerģiski reaģē uz noteiktām barības vielām un sastāvdaļām. Vairākums barības izraisīto alerģiju izpaužas elpošanas ceļos, iespējams arī, ka tiek skarta āda, bet, pretstatā citiem dzīvniekiem, piemēram, suņiem, zirgiem šī veida alerģijas izpausmes ir mazāk izteiktas un grūtāk pamanāmas. Problēmas gremošanas traktā (kolikas, kuņģa čūlas, tievās zarna iekaisumi) var būt saistīti ar alerģiskām reakcijām.

Iespējamie simptomi:

– Kolikas;

– Caureja;

– Kuņģa problēmas;

– Ādas slimības;

– Elpošanas ceļu problēmas.

Profilakse un ārstēšana: barībai jābūt pēc iespējas dabiskākai, nedrīkst dot nekādus maisījumus no mušļiem un minerālvielām. Pārāk daudz barības vielu var būt tikpat kaitīgi kā pārāk maz. Lietojot šķietami nekaitīgus augu izcelsmes iekaisumu remdinošus līdzekļus kā ingveru vai velna nagu, ir jāuzmanās, tāpat kā ar dažādām zālītēm. Salmiem un sienam jābūt nevainojamas kvalitātes un sastāva.

Ja ir aizdomas par barības vielu alerģiju, pirmais solis ir nedot neko citu kā tikai mitrinātu sienu vai nevainojamas kvalitātes skābsienu. Pēc tam jāpārdomā, kura barība vēl ir noteikti nepieciešama. Galu galā jānoskaidro, kuras barības sastāvdaļas zirgs panes un kuras ne, izmantojot visus iespējamos laboratorijas izmeklējumus. Auzas, piemēram, var aizstāt ar miežiem vai hidrotermiski apstrādātiem graudaugiem.

4. Fotoalerģija – ne visas ādas reakcijas, kuras izraisa gaisma, ir uzskatāmas par alerģiju, tomēr tās tiek dēvētas par foto- jeb gaismas alerģiju (nejaukt ar saules alerģiju). It īpaši apvienojumā ar noteiktu medikamentu vai augu izcelsmes vielu (piemēram, asinszāles) lietošanu ultravioleto staru ietekmē var rasties ādas alerģiskas reakcijas. Cilvēkiem ir novērojami izsitumi, tūska, apsārtums vai nieze, zirgiem ir līdzīgi simptomi. Ekstrēmos gadījumos novērojama ādas lobīšanās.

Galvenā atšķirība starp alerģiju un nepanesamību ir šāda: alerģija ir imūnsistēmas izraisīta aizsargreakcija. Nepanesamības gadījumā, piemēram, pret laktozi, gremošanas traktam trūkst nepieciešamie enzīmi, lai sagremotu piena produktus. Rezultātā rodas gāzes, caureja, vēdergraizes. To var salīdzināt ar pārlieku pavasara zāles uzņemšanu organismā, bet ir iedomājama arī alerģija pret proteīniem, it īpaši tādiem, kas nav sastopami zirgs dabiskajā barībā.

Turpinājums sekos.

Sagatavoja Sigita Eitcena, izmantojot St. Georg materiālu

Bildes atsauce

Atpakaļ

3 Comments

  • Katrīna

    Katrīna Ļoti aktuāla tēma arī man šobrīd, bet kā tad īsti noteikt, vai zirgam ir alerģija jeb tas ir saaukstējies, ja mērot temperatūra ir normāla? Pēc kādām pazīmēm šīs divas lietas atšķirt? Varbūt ir kādi padomi...

    14. decembris, 2012 @ 16.22
  • elī

    elī Manai ķēvei diežēl bija alerģija uz Baileys LoCAl barību.

    18. decembris, 2012 @ 9.58
    • Mare

      Mare » elī elī, kā Tu zini, ka tā bija alerģija? Būtu bijis jauki par to informēt arī Baileys un situāciju izanalizēt kopā ar speciālistiem. Jo to, ka no Lo-cal var būt alerģija, pirmo reizi dzirdu - šo barību jau ilgstoši ar labiem rezultātiem lieto daudzi klienti.

      18. decembris, 2012 @ 11.20

RSS feed for comments on this post.

Leave a comment

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase