Klausa Hempflinga zirgu izjūta

Klauss Ferdinands Hempflings ir dzimis Vācijā, 1957.gadā. Pēc augstākās izglītības iegūšanas telekomunikāciju tehnoloģiju jomā, viņš veltīja laiku, lai padziļinātu savu izpratni par dzīvi, kļūstot par skolotāju, pašnodarbinātu mākslinieku, pasākumu vadītāju un ceļotāju. Pēc vairāku gadu pavadīšanas Spānijā, Pireneju kalnos, viņš kļuva par pilna laika lektoru Mākslas un dizaina skolā Dortmundā, Vācijā. Šī perioda laikā viņš iedziļinājās detalizētā mitoloģijas izpētē un īpašu uzmanību pievērsa vienam no mūsu kultūras svarīgākajiem simboliem – zirgam. Divdesmit deviņu gadu vecumā viņš atgriezās Pirenejos, šoreiz ar mērķi uziet īstos zirgus – savvaļas. Tur viņš uzsāka zirga izpēti tā dabiskajos dzīves apstākļos, kas ne tikai izmainīja pašu Klausu Ferdinandu Hempflingu, bet arī daļu no zirgu pasaules.

Viņš ir satricinājis starptautisko zirgu pasauli ar savām pārdomas raisošajām teorijām. Viņa darba pamatā ir izpratnes rašana par zirga psihi, komunikācija ar ķermeņa valodas palīdzību, kas ir saprotama zirgam, un saskarsme ar šīm spēcīgajām, skaistajām, lepnajām būtnēm saskaņā ar dabu. Jātnieka klātseamības apziņas attīstīšana un tiekšanās uz holistiskiem principiem ir noteicoši elementi viņa darbā.

Tūkstošiem viņa semināru un paraugdemonstrējumu dalībnieku un apmeklētāju ir sākuši izmantot Klausa metodes saziņā ar zirgiem.

Savās grāmatās viņš stāsta par dominanci bez soda, sakopojumu bez pavadu spiediena – šie acīmredzamie pretstati ir izskaidroti, atklājot autora fascinējošās komunikācijas un zirga izpratnes metodes, kurās pats ceļš ir mērķis. Pasaulē, kura pazīst tikai mērķus, kurā tikai uzvarētāji ir svarīgi, mūsu uzmanība tiek virzīta uz pašu ceļojumu – ceļojumu, kuru raksturo nepārejoša aizrautība un pieredze, ja mēs mācāmies to novērtēt pilnībā, mirkli no mirkļa.

Iepazīstot sevi – iepazīsti zirgus

Anna Nordin, K.F.Hempflinga pamatlīmeņa semināra dalībniece Zviedrijā, apraksta savu pieredzi publikācijā 2006.gada jūlijā žurnālā „Hippson”.

Jūlija pirmajā nedēļas nogalē Klauss Ferdinands Hempflings apciemoja Stokholmas ziemeļu pusē esošo Johannesbergu. Savā grāmatā „Dejojot ar zirgiem” („Dancing with horses”) viņš apraksta dominanci bez soda un jāšanu sakopojumā ar brīvām pavadām. Šī trīs dienas garā semināra laikā viņš demonstrēja un izskaidroja veidu, kā sasniegt pamatnosacījumus, kas padara iespējamu sekošanu „viņa” ceļam.

Septiņi semināra dalībnieki tajā piedalījās līdz ar saviem zirgiem, lai mācītos, kā piemērot sevi, savu pieeju un apmācības metodes zirga vajadzībām. Semināra otrā diena bija atvērta arī skatītājiem, un aptuveni 120 cilvēku bija gatavi ar aizrautību apgūt Klausa pedagoģiskās metodes. Viņa darba pamatā ir iedziļināšanās zirga psihē un komunikācija ar tiešas un skaidras ķermeņa valodas palīdzību. Kā Klauss uzskata, to ir iespējams sasniegt tikai godīgas pašizziņas ceļā, līdz ar garīgu un fizisku paškontroli.

–       Nav jēgpilni sākt strādāt ar zirgu, pirms esi iepazini pats sevi, – viņš apgalvo.

Nepieļaujot kompromisus, Klauss pārstāv pieņēmumu, ka pamati zirga izpratnē mīt pašā cilvēkā.

–       Vai ir godīgi zirgam pieprasīt spēju koncentrēties, ja pats neesi koncentrējies? Vai ir godīgi gaidīt priekpilnu ieguldījumu darbā, ja pats esi ļāvies rutīnai?

Nepazīstamie zirgi

Klauss nebija iepriekš saticis nevienu no zirgiem, kas piedalījās semināra skatītāju dienā. Viņš ar tiem iepriekš nebija strādājis un nezināja neko par nevienu no tiem. Šādas tikšanās ir viņa mērķis, jo viņš nevēlas savu pirmo iespaidu balsīt uz pieņēmumiem un aizspriedumiem. Taču tas nozīmē, ka klātesošie redzēja tikai pamatvingrinājumus pikadero aplokā, nevis pilnvērtīgas treniņu sesijas vai jāšanu. Šoreiz galvenais mērķis bija radīt cilvēkos priekšstatu, kā spert pirmos soļus komunikācijā ar zirgu un kas jāsasniedz, pirms var sākt īsto darbu. Sesijas notika pikadero, ierobežotā kvadrāta formas aplokā ar aptuveni 10-11 metrus garām malām. Pikadero tradicionāli tiek izmantots Spānijā un šis vārds apzīmē jāšanas laukumu. Darbam pikadero nav saistības ar „parasto” kordošanu. Klauss uzskata, ka visi biežāk sastopamie „palīglīdzekļi”, kā piemēram, atsaites un tamlīdzīgie, ir piemēroti tikai zirgu varmācīgai pakļaušanai un nav pieņemami darbā ar zirgu. Vienalga, vai kāds izvēlētos izmantot parastu kordu vai dabiskajā zirgu apmācībā plaši izmantotos striķus, tiem ir allaž jābūt nenostieptiem, lai zirgs vienmēr būtu „brīvs” savās kustībās. Panākumiem noteicoša ir spēja ar zirgu komunicēt ierosinājumu, nevis komandu formā, uz ko zirgs atsaucas netraucēti un patstāvīgi.

Nervozā ķēve

Pirmais zirgs, kas ienāk pikadero, ir nervoza ķēve, kurai netīk tikt atstātai vienatnē. Ļoti īsā laika sprīdī Klauss panāk pilnīgu ķēves atslābināšanos. Klātienē iespaids liekas gandrīz maģisks vai līdzīgs leģendāro „zirgu vārdotāju” panākumiem. Taču Klauss tiešām nevēlas tikt pielīdzināts zirgu vārdotājiem. Viņš vairākas reizes skaidri uzsver, ka viņa darbs ir pilnībā pretējs zirgu vārdotāja tēlam. Ķēvei viņas stresa pilnajā situācijā bija nepieciešams līderis un viņa atrada to Klausā viņa mierīgās un atslābinātās attieksmes dēļ, kas nemainījās par spīti jebkādiem apstākļiem. Viņš ieturēja distanci starp sevi un zirgu, jo zirgam jāspēj pašam izvēlēties, vai tas vēlas tikt vests. Mēs nevaram nevienu piespiest kaut ko darīt – taču varam zirgam dot iespēju tikt vestam un sekot. Kad esam ieguvuši zirga pārliecību, tad varam darīt gluži jebko, un zirgs mums uzticēsies. Svarīgākais ir jebkurā mirklī saglabāt to pašu rāmo attieksmi, jo tā norāda zirgam, kā uztvert jaunas situācijas.

–       Savā darbā es nekad nestrādāju atsevišķi ar problēmu un tās simptomiem kā tādiem, piemēram, ja zirgam nepatīk palikt vienam, ja tas dodas pāri īpašniekam, kad satraukums par nokļūšanu ganībās ņem virsroku pār domāšanu, un tā tālāk. Galvenais ir nekavējoties nodibināt tik spēcīgas un uzticamas attiecības starp zirgu un cilvēku, lai jūs būtu pasargāti no visiem iespējamajiem scenārijiem.

Mazāk kontroles jaunās vietās

Ķēves, kas nevēlas palikt viena, īpašniece paskaidro, ka viena no jomām, kas šajā zirgā viņai šķiet vissarežģītākā, ir viņas īpaši izteiktā nervozitāte jaunās vietās.

–       Viss ir kārtībā, kad esam mājās, taču nekas nav kārtībā, kad esam kaut kur izbraukušas, – tā stāsta saimniece.

–       Rāmā okeānā ikviens spēj vadīt kuģi. Taču vētrainā laikā tikai retais to spēs. Ja zirgs jums uzticas, tas saglabās mieru pat kritiskās situācijās. Jūs nekad nevarēsiet treniņu nolūkos atdarināt visas situācijas, ar kurām var saskarties dzīvē. No otras puses, jūs varat nodibināt tādas attiecības, ka vairs nebūs nozīmes, ar kādām situācijām sastopaties, – atbild Klauss.

Viņš tic, ka, ja trūkst spējas pieņemt vadoņa lomu, tad „bīstamas situācijas” var atdarināt tūkstošiem reižu pēc kārtas, taču bez rezultātiem.

–       Tieši spējai būt par vadoni ir jārisina situācija, ne mēģinājumiem pielāgoties katriem neparedzamajiem apstākļiem! Pielāgojoties tikai atņemsiet zirgam jutīgumu, taču to mēs vēlamies saglabāt. Bez jutīguma mēs nevaram attīstīt jāšanai labi piemērotu zirgu.

Relaksēta poza

Visas dienas garumā Klausa mierīgā un relaksētā ķermeņa poza nepazūd ne uz mirkli. Tas arī padara viņu par uzticamu vadoni, kurā zirgi ātri rod pašpārliecinātību. Klauss paskaidro, ka nav nekādu metožu, kurām sekot; esat tikai jūs un zirgs. Saskarsme nosaka to, kas ir piemērots konkrētajam gadījumam. Kad nervozā ķēve atrada vadoni, viņai vairs nebija nekāda iemesla būt nervozai. Viņa stāvēja tuvu Klausam un izskatījās gluži mierīga. Pēkšņi viņš uzsit knipi ar pirkstiem un nošvīkstina pātagu. Varētu padomāt, ka pātagas radītais troksnis zirgu padarīs vēl nervozāku, taču tas nenotiek.

–       Ja jūs esat mierīgs un relaksēts savā ķermeņa pozā, tad neskatoties uz to, ko jūs darāt, zirgs paliks mierīgs. Tāpēc tas nav nekāds triks vai maģija, jo atslēga ir spējā saglabāt sevī mieru un pašpārliecinātību.

Ik pa brīdim Klauss zirgiem iedod kādu kārumu, taču viņš uzsver, ka šajā jomā vajadzētu būt nedaudz uzmanīgam, lai zirgi nesāktu kārumus pieprasīt. Taču, ja jūs esat konsekvents vadonis, tad tā nekad nekļūs par problēmu – jo vadonis nosaka, kuras ir labākās vietas ēšanai.

Bailēs no zirga

Kāda cita zirga īpašniece atzīstas, ka viņai ir bail. Klauss liek viņai vingrināties pašpārliecinātībā, staigājot pa pikadero sava zirga tuvumā ar aizsietām acīm. Aklums nozīmē nepieciešamību paļauties uz citām maņām un koncentrēties uz „šeit un tagad” apziņu. Var skaidri redzēt, kā mainās sievietes pozas, tām kļūstot daudz relaksētākām un drošākām, kad Klauss viņu iedrošina pārvietoties bez bailēm un apsola pabrīdināt, ja kaut jel kas būs viņas ceļā. Zirgs, kas pirms tam bija uzbāzīgs un pret saimnieci noraidošs, sāka pats meklēt iespēju ar viņu kontaktēties. Līdzko saimnieces ķermeņa valoda liecināja par relaksētu pašpārliecinātību, zirgs patstāvīgi izvēlējās būt ar viņu. Neviens skatītājs nespēja palikt vienaldzīgs, vērojot saimnieci šīs atklāsmes mirklī.

–       Nekad nekļūstiet nervozi, – aicina Klauss, – Jūs zināt, ka esat līderi, tāpēc nepārņemiet zirga nervozitāti. Darba laikā jūs esat „mājas”, jums nepieciešams justies kā mājās, un tad arī zirgs jutīsies tāpat. Saglabājiet sevī pārliecību, mieru, un nesāciet rīkoties pirms skaidri nejūtat, ka to tiešām spēsiet paveikt.

Pakāpenisks progress

Klauss izvairās no pārlieku sasteigta progresa un ieklausās savās izjūtās, lai saprastu, kad darbs jābeidz. Viņš uzskata, ka gan zirgam, gan viņa cilvēkam ir nepieciešams noteikts laiks, lai aptveru jauno pieredzi, un tā laikā skatītājiem ir iespēja piedalīties vingrinājumā, kas palīdz attīstīt pašpārliecinātību.

Mēs tiekam sadalīti pa pāriem. Tas, kurš stāv priekšā otram, aizver acis, bet persona, kas stāv aiz viņa, tur rokas uz priekšā esošā cilvēka galvas.  Šādā veidā priekšā ejošais ļāva sevi vadāt pa laukumu. Bija jāpaliek akliem un mēmiem, lai no tiesas izjustu, ko vēlas aizmugurē esošais cilvēks. Svarīgākais bija saglabāt pārliecību, ka vadošais cilvēks izvēlēsies drošus ceļus, par spīti faktam, ka laukums bija cilvēku pārpildīts. Pēc uzdevuma ļaudis skaļi un aizrautīgi sarunājās par piedzīvoto.Šis uzdevums dod daudz vielas pārdomām, kā arī pastāsta šo to par jūsu īpašībām. Bez tam, tas arī raksturo, kāds vadonis esat savam zirgam un kā tas reaģē identiskos gadījumos. Uzdevums arīdzan atgādina, cik ļoti zirgam nepieciešams paļauties un ieklausīties mūsu norādēs jāšanas laikā.

Darbs garā virvē

Klauss darbā bieži izmanto savu garo virvi. Viņš to lieto ar cilpu ap zirga kaklu, bet tā allaž nokarājas brīvi. Klauss allaž atgādina, cik nozīmīgi vadības nodrošināšanai ir vest zirgu pareizi. Tas ir kas tāds, par ko nemaz tik bieži nedomājam, jo vešana taču nozīmē tikai zirga pārvietošanu no viena punkta uz otru. Ir svarīgi izmantot garu virvi, lai zirgs var izvēlēties, vai tas sekos vai stāvēs, un cik lielai vajadzētu būt distancei starp jums. Zirgs sniedz jums tiesības viņu vest, bet, ja jums nav iespēju viņu apstādināt vai padarīt lēnāku viņa gaitu, tad kurš kuru ved? Laba doma ir arī vest zirgu soļos, jo vešana rikšos ātri vien var domas ievirzīt attieksmē – „Ahā, es viņu dzenāju!”

Nemeklējiet mīnusus

Klauss uzskata, ka pārāk daudzi cilvēki savu zirgu uzlūko kā „Mīnusa zirgu”. Tas nozīmē nevis zirga esošo īpašību atzīšanu, bet tikai tā ievērošanu, kas it kā trūkst. Šāda attieksme rada situāciju, ka zirgam nekad nebūs iespējas sevi pierādīt un jūs nekad nebūsiet apmierināts ar zirga sniegumu. Ja jums ir iepriekš noteikts viedoklis par savu zirgu, jūs nespēsiet novērtēt viņa patiesās priekšrocības. Klauss to salīdzina ar lūkošanos uz koku – ja jūs vēlēsieties ieraudzīt ābeli, tad to arī redzēsiet, lai arī patiesībā jūs skatītos uz plūmi. Tādā gadījumā jūs varētu neievērot plūmes lieliskos augļus. Tieši lai izvairītos no neapzinātas priekšstatu veidošanas, Klauss neko nevēlas zināt par zirgiem, kurus satiek savos semināros. Kādu zirgu tā saimnieks apraksta kā miegainu.

–       Neuztveriet savu zirgu kā miega zāles, – Klauss iebilst, – Viņš ir tāds, kāds viņš ir! Esiet lepns par zirga patieso „Es”, tad arī zirgs spēs būt par sevi lepns. Ir svarīgi spēt saredzēt zirga dvēseli, ne tikai savas iegribas. Vai attiecības ar zirgu veidojat sava ego vai zirga labā? Jūs esat tas, kas esat; zirgs ir tas, kas viņš ir, un kaut kādu iemeslu dēļ jūs viņu izvēlējāties par savējo. Ja ļausiet viņam būt pašam, spēsiet izbaudīt viņa labāko īpašību priekšrocības. Piemēram, ne katrs zirgs ir piemērots sacensībām. Jums nevajadzētu no viņa pieprasīt to, kas viņš nav.

Atšķirīgie raksturu tipi

Savā jaunajā grāmatā „Ko atklāj zirgi” („What Horses Reveal”) Klauss visus zirgus ir sadalījis 26 raksturu grupās, kuras līdz ar citiem elementiem raksturo zirgu eksterjers, temperaments un psihe. Viena no jomām, kurā viņš izmanto šo klasifikāciju, ir apmācības piemērošana katram zirgam individuāli optimālā rezultāta sasniegšanai. Viņš apzinās, ka šīs klasifikācijas izplatīšanā ir risks, jo tā šķietami ir pretstatā ar viņa paša sludinātajiem uzskatiem par katra zirga atvērtu un neitrālu uztveršanu. Taču viņš tic, ka ja zirgs tiek uztverts bez iepriekš veidotiem priekšstatiem par to, kāds tas ir, tad, pakāpeniski gūstot nepieciešamo pieredzi, ir iespējams novērot, kāda raksturtipa īpašības zirgam piemīt, tādējādi sniedzot zirgam individuāli piemērotāko dzīvesveidu un apmācību. Ir arīdzan svarīgi saprast, ka pastāv bezgalīgs skaits zirga raksturtipa variāciju un iespējamību, tā kā daudzos zirgos mājo vairāki raksturtipi dažādās proporcijās reizē.

Daudzveidīga apmācība

Savā apmācības pieejā Klauss variē starp darbu pikadero, gan jāšus, gan rokās, un darbu apvidū – mežā un laukos. Ar izmantotajiem vingrinājumiem viņš ātri sasniedz Augstās Skolas elementus un sakopojumu. Tam labu piemēru var atrast grāmatā „Ko atklāj zirgi”. Tajā ir ilustrācijas darbam ar ērzeli, vārdā Yunque. No neapmācīta un vāja zirga viņš kļūst par īstu spēkavīru, kas spēj pildīt Augstās Skolas elementus jau pēc trīs gadiem darba. Neviena viņa apmācības daļa nav uzspiesta, un visi rezultāti balstās zirga iekšējā un ārējā stāvoklī. Piemēram, sakopojums tiek mācīts rokās līdz brīdim, kad zirgs ir pietiekami spēcīgs, lai to spētu īstenot ar jātnieku mugurā.  Netiek izmantoti it nekādi palīglīdzekļi – Klausa filosofija nosaka, ka cilvēks savas vēlmes zirgam var paskaidrot ar savu pozu un ķermeņa valodu, un, jo spēcīgāks kļūst zirgs, jo kvalitatīvāk viņš spēj sakopoties.

Klauss Ferdinands Hempflings ar ērzeli Yunque. Šādi zirgs izskatījās pēc trīs gadiem darba Klausa vadībā…

Kad zirgs nonāca pie Klausa, viņš bija lielākoties neapmācīts, ar neattīstītu muskulatūru un pārsvarojies uz priekškājām.

Vadmotīvs

Visbeidzot Klauss definēja, kas ir bijis visas dienas vadmotīvs. Izmantojiet vienkāršu un skaidru komunikācijas veidu – tad zirgs to sapratīs un kļūs laimīgs. Kad zirgs sāk žāvāties, tas nozīmē, ka viņš ir atslābinājies un jūtas labāk. Jums ir jātic tam, ko jūs darāt, jūs nedrīkstat vilcināties un rīkoties bez pārliecības. Esiet par visiem simts procentiem darbības mirklī, atbrīvoti un skaidri savās izpausmēs. Ikkatru mirkli kontrolējiet savu un sava zirga reakciju – tā kļūsiet apzināti.

–       Pirms pieciem gadiem es rīkojos citādāk – vai tā bija kļūda? Nē, tolaik es nemaz nespēju rīkoties citādāk, jo man nebija vairāk pieredzes. Taču ar katru dienu tas kļūst arvien patīkamāk un vienkāršāk, ja esat allaž apzināts savās darbībās, – apliecina Klauss.

Tulkojums – Laura Krastiņa, Dabas Zirgi.

Izmantotie avoti:

http://www.hempfling.com/

http://www.hempfling.com/hippson_article_series.pdf

Video piemērs Klausa darbam – tas nedemonstrē konkrētas pamācības vai vizuāli efektīvus priekšnesumus, taču ieguldot pacietību un tajā iedziļinoties, katram ir iespēja ievērot niansēto ķermeņa valodu, kas veido zirga un cilvēka saziņu.

Atpakaļ

67 komentāri

  • S.

    S. Tik ļoti labs raksts un skaists video. Paldies!

    13. decembris, 2012 @ 7.48
  • M

    M Lasot šo jauko rakstu, lūdzu, neaizmirsīsim Hempflinga kunga biogrāfiju! Ja klāt pieliksim aculiecinieku stāstus par to, kas īstenībā mēdz notikt viņa semināros (un to šajā video redzēt nevar) :-)

    13. decembris, 2012 @ 11.22
    • dabaszirgi.lv » M Novērtēsim, ja padalīsieties ar šo informāciju, sniedzot arī informācijas avotus. Cerams, tā nav slepena. :)

      13. decembris, 2012 @ 11.26
  • M

    M KFH savu "karjeru" uzsāka Vācijā, te mazliet par viņa jaunības gadiem: http://www.4pawsnet.de/sekten-esoterik_hempfling.html http://www.claudia-sanders.de/2003/01/01/klaus-ferdinand-hempfling/ Cik zinu, šobrīd viņš "strādā" Dānijā (jo Vācijā viņam ir vesela kaudze juridiskas dabas nepatikšanu), - par aptuveni 100 000 eiro gadā (no galviņas) apmāca savas personības savaldzinātas meitenes un viņu zirgus kustēties un būt dabiskiem. Man ir slinkums meklēt atsauces, bet samērā pazīstami zirgu treneri dažādos forumos ir stāstījuši, ko redzējuši KFH semināros. Piemēram, KFH pirmo reizi seglo 2 gadus jaunu kumeļu, un ar savām dabiskajām metodēm zirgu spiež un izbiedē tā, ka tas ieskrien sienā un salauž sev vairākus kaulus... Secinājums: KFH ne tikai slauc cilvēkus, bet arī vērtē savu meistara slavu augstāk par zirga veselību un dzīvību. Hempflinga stāstu internetā ir daudz, daudz! Visbeidzot, viņa vienreizējais sasniegums - jāt sakopotu zirgu bez dzelžiem un pavadām - vismaz pašam Klausam ir sasniedzams tikai ar īpaši talantīgiem augstās skolas zirgiem, apmācītiem, protams, ar dzelžiem un visu pārējo. Tas nebūt nemazina visas klasiskās jāšanas / zirga treniņa metožu gudrības, kuras KHF saviem vārdiem nodod tālāk, vienkārši viņam pretēji paša apgalvojumiem nav "autortiesību".

    13. decembris, 2012 @ 11.49
    • Virsaitis

      Virsaitis » M Ja tas viss ir patiesība, tas gan arī nemazina tās vērtīgās atziņas, kuras cilvēki var gūt no publiski prezentētās informācijas. ;) Gandrīz katram lielajam vārdam ir savas blusas, gandrīz katram - arī savi kritiķi, nelabvēļi un nomelnotāji. Beigu galā katram pēc savas sirdsapziņas jāatrod sev un savam zirgam piemērotākais - un tur nekādas metodes, nekādas pamācības, nekādi treneri nepalīdzēs.

      13. decembris, 2012 @ 14.27
    • dabaszirgi.lv » M Cerams, kādreiz tomēr atradīsies laiks atrast atsauces, jo forumu tomēr internetā ir daudz, treneru - tik pat, un diemžēl pagaidām norādītā informācija meklēšanā nepalīdz. Pagaidām no tik nepamatotiem argumentiem nekādus secinājumus izdarīt nevaram, taču būsim tikai priecīgi, ja no mūsu sagatavotā raksta cilvēki smelsies iedvesmu dziļākām attiecībām ar savu zirgu. :)

      13. decembris, 2012 @ 14.32
    • M

      M » M Sveiki, piedošanu, turpmāku negatīvu komentāru no manas puses nebūs, pietiks, ja vienreiz ticis minēts, ka KFH ir īpašs gadījums. Pievērsīsimies labāk pozitīvajam. Kamēr zirgs netiek jāts, KFH metodes nav apstrīdamas :-)

      14. decembris, 2012 @ 15.30
  • Stella

    Stella Tiešām kārtējo reizi jāsaka liels paldies meitenēm par paveikto darbu tulkošanā :), taču man paliek neizprotams: vai no šadu rakstu izlasīšanas mēs visi, no tās pašas dienas sākot, mainām savu darbu ar zirgu atbilstoši izlasītajam, vai tikai ievelkam sev sirdsapziņā ķeksīti "izlasiju. Ak cik skaisti!" un vakarā dodamies pie zirga strādāt "pa vecam"?? Man piemēram, ļoti gribētos ar savu zirgu darīt pēc iespējas vairāk, atbilstoši šeit un citur aprakstītajam nevardarbīgajam apmācības tendencēm, taču katrs mans līdzšinējais mēģinājums pievērsties nu kaut vai tādai zirga staigināšanai ka redzams video beidzies ar mana trenera aizrādījumu, ka es tukši tērēju laiku - lai sāku strādāt, t.i. eju jāt. Kā jūs pārējie tiekat galā ar pretrunām starp savām velmēm un trenera norādījumiem ka īstais darbs notiek tikai zirga mugurā manēžā??

    13. decembris, 2012 @ 11.54
    • Virsaitis

      Virsaitis » Stella Manuprāt, ir jāizvēlas savas prioritātes un jāseko savai intuīcijai. Ja ir patiesa vēlme veidot šādas attiecības, tad tas notiks tikai ar darīšanu un iedziļināšanos, tāpēc ir jābūt drosmīgiem, pašpārliecinātiem un jāspēj iet pret straumi, kā šajā gadījumā - aizrādošu treneri. Man liekas, tieši šādus vadoņus zirgi vēlas mūsos redzēt. :) Un vienmēr ir iespēja meklēt risinājumus, lai ietu tieši to ceļu, kuru gribētos iet. Un vienmēr būs kāds, kam tas izvēlētais ceļš liksies bezvērtīgs. Te nu jāsaka - ceļš katram ir savs un mums nav jāiet pa sev svešu ceļu vai jāgūst ierobežota pieredze tikai tāpēc, ka kāda sociāli noteiktā autoritāte liekas spēcīgāka par personīgo viedokli.

      13. decembris, 2012 @ 11.59
    • Cherrij

      Cherrij » Stella Neviens neliek sava trenera mācītajam sekot kā zelta vārdam, vienīgajai patiesībai. Treneris var kaut ko nepaskaidrot, paskaidrot ne pārāk labi, kļūdīties ( kas ir tikai cilvēcīgi) un nepieņemt citas metodes, ja ir stingri iekalis savu darbības veidu, redzējis, ka tas darbojas un nav vajadzības mainīties. Neviens neliedz iet pie dažādiem treneriem ( ja vien kluba stallī nesākas kaut kādi kašķi par to) un mācīties kaut ko no visiem. Tāpat kā lasīt online rakstus, youtube video skatīties un domāt, kas pašam der un kas nē. Tai pat laikā ejot uz ganiem, vai aplokā, vai kādā brīvā stundā manēžā ar zirgu var pastrādāt arī pēc citam metodēm nevis tikai to, ko saka treneris. Treneris var jums apgalvot, ka īstais darbs esot manēžā, bet kādam mērķim? Bieži vien manēžā jājot iztrūkst daudzu lietu, it īpaši, ja zirgu paši nekad nekordojat un ārā nevedat, bet reāli ierodas pie zirga uz treniņu. Tā kā man šobrīd nav personīgais zirgs ar ko jāt, bet ir vairāki citi, kā arī vairāki treneri, tad pie katra es mācos to ko man pasniedz, cenšos izpildīt jaunās zināšanas pēc labākās sirdsapziņas, un būt pēc iespējas skaidrāka pret zirgu, lai tas saprot, ko es no viņa vēlos...

      13. decembris, 2012 @ 12.52
    • Agrita

      Agrita » Stella Varu vien piebalsot Virsaitim un Cherrij. Ja patiesi ir vēlme iet šo citādo ceļu, tad atliek vien saņemt drosmi un pa to doties. Tas visticamāk nesanāks tā uzreiz vienā dienā, taču tādēļ nevajag no tā atteikties pavisam. Neļaujiet, ka citu cilvēku skepse, noraidošā, neticīgā attieksme vai gluži vienkārši it kā augstākais sabiedriskais statuss jūs no tā attur. Jaunas zināšanas un prasmes jums būs tikai ieguvums. No savas pieredzes varu teikt, ka šīs t.s. netradicionālās pieejas manām attiecībām ar zirgiem ir devušas ļoti daudz un tikai to labāko. Jāšana ne tuvu nav vienīgā un svarīgākā lieta saskarsmē ar zirgu. Turklāt, ja patiešām izjūtat, apzināties un izdzīvojat saskarsmi un kopā būšanu ar šo dzīvnieku, tad neviena minūte no šī laika nebūs velti iztērēta, pat ja jūs būsiet tikai pastāvējuši viens otram blakus. (Savukārt šādi raksti sniedz arvien jaunu iedvesmu un pārliecību par izvēlētā ceļa pareizumu. Paldies, Laura, par tulkojumu!)

      13. decembris, 2012 @ 17.37
    • Inese Zelma

      Inese Zelma » Stella vēl varu ieteikt, ja iespējams mēģināt darboties kā sirds liek, kaut brīžos kad treneris neredz un nekritizē. tas noteikt atstās iespaidu uz attiecībām ar zirgu un pēc tam to varēs izmantot kā argumentu vai pierādījumu, ka treneris ir kļūdījies. protams, ja zirgs nav jūsu, tas varētu būt sarežģīti un es noteikti nemudinu ņemt sev nepiederošu zirgu un tam mācīt kaut ko bez īpašnieka atļaujas. es personīgi apsvērtu vai šāds treneris ir pietiekami kompetents, neiesīkstējis un neiestagnējis, lai es vēlētos pie tāda trenēties. galu galā arī visi lielie sporta jātnieki (par kuriem, piemēram, var lasīt foršajos zirgam.lv rakstos) runā par darba no zemes jebšu darba rokās lielo nozīmi.

      13. decembris, 2012 @ 23.38
    • īlentiņš

      īlentiņš » Stella ļoti labs komentārs- un tādu treneru netrūkst... par mani apmēram gadu smējās ar tekstu - nu nu- paskatīsiies, kas no tā iznāks... dien dienā, bet mans mērķis bija diezgan konkrēts- manas attiecības ar zirgu, nevis ar cilvēkkolēģiem(: un šobrīd ir tā, ka vienano kolēģītēm sāka jāt savu smukuli ar beztrenžu iemauktiem, jo aptvēra, cik patiesībā zirgs jūtas brīvs, kad ar viņu sadarbojas, ne pakļauj, jaunākās meitenes nāk un prasa- eu- kā tu to dari? un trenere skatās un vēro un ir mainījusi attieksmio pret citiem zirgiem, varbūt metodes nav mainījusi, bet attiecības ar zirgu PIRMS plikas jāšanas gan šobrīd uzsver visiem. un es nesaku, ka man tas bija viegls gads, jo no malas izskatās nepēc kā, un progress lēns... bet kad pēkšņi ganos pirmais zirgs kas nāk pretī ir tāds zirgs, kurš nekad nedevās rokās, bet šobrīd viņu var vienkārši pasaukt... tomēr mainās arī līdzcilvēku attieksme. grūti ticēt tam ko neredzam TAGAD TE UN TULĪT. un NH ir tieši par to... small step theory(: veiksmi, un nepadodies. un kas gan tas par treneri, ka nesaprot, ka zirgs strādās ar lielāku atdevi, ja viņa motivācija būs nejau pieši , bet tas, kurš šos piešu izvēlais vai nu likt, vai (labāk) ne:)

      17. decembris, 2012 @ 19.59
  • _draugiem_445435

    Evita Baradovska Loti daudzas lietas, no sheit rakstá minétajám, ieteiktu izmantot ikvienam darbá ar savu zirgu, lai nu arí káds tas darbs bútu. Shie ir zelta várdi- Piemēram, ne katrs zirgs ir piemērots sacensībām. Jums nevajadzētu no viņa pieprasīt to, kas viņš nav. Vai ir godīgi zirgam pieprasīt spēju koncentrēties, ja pats neesi koncentrējies? Vai ir godīgi gaidīt priekpilnu ieguldījumu darbā, ja pats esi ļāvies rutīnai? Man raksts patika, neko nezinu par sho personíbu, bet domas labas, pat loooti labas.

    13. decembris, 2012 @ 19.32
  • Paradigma

    Paradigma No viena grāvja otrā: Virasaitis iesaka augstu patētismu un drosmi amputēt sevi no visa sporta staļļa kolektīva, bet kāds cits saka - var jau pa kluso, lai treneris nemaz neredz. Kuram gribas asocializēties un kļūt par atkritēju uz vairākiem gadiem? (jo ātrus rezultātus šis darbs nedod) Vēl jo vairāk, vizuāli sevi tādējādi piesaistot visai lupatlasīgai zirdzinieku daļai? (mieru, tikai mieru, mīļie naturāļi, es nedomāju, ka ikdienā jāvalkā baltas biksas, taču paskatieties uz sevi "no malas" publisko priekšnesumu laikā - esat ģērbušies pietiekami prezentabli, ar "līmi" arī bērna acij? ;) nekā nebij, bērni zibina skatus uz sporta mundieros tērptajiem) Varbūt tomēr jāmācās domāt un rīkoties globālāk, ne tikai paziņojot "Man un manam zirgam savs ceļš atrasts un ejams", jo noklusējums šai frāzei vēsta "... un savus varat turpināt spīdzināt, kā tīk". Varbūt kļūstot sakoptākiem izskatā un stājā un drošākiem par savām tiesībām izpausties ikdienā arī sportistu vidē, varbūt netieši sāksim palīdzēt arī tur sākt saprast un pieņemt holistikas nostādnes ikdienas darbam? Varbūt pēc pāris gadiem ne Stellai (kas neizklausās pēc mazas meitenītes) un mazām meitenītēm un zēniem vairs nevajadzētu slēpties pa kaktiem, bieži vien pieļaujot pilnīgi analfabētiskas kļūdas labi domātajos darbos? Jo cik tad mums ir tādu zirdzinieku Latvijā, pie kuriem varam mācīties dabisko apmācību? Armands, "Dabas zirgi" ..... vēl? Vai mums ir kaut viens treneris, kurš prot integrēt naturāļu apmācību metodes sportā ? Tajā sportā, kur sākas prestiža līmenis, nevis metriņa konkūrā vai mūža garumā rullējamās iejādes 3.grupas shēmās.... Vēlams, ar lauzni :(

    14. decembris, 2012 @ 8.48
    • Virsaitis

      Virsaitis » Paradigma Akdies, vai tiešām tagad noteicošais tajā, ko izvēlēties darīt ar zirgu, ir APĢĒRBS? :D

      14. decembris, 2012 @ 10.10
  • Aija

    Aija Tiešām no viena grāvja otrā. Man tomēr patīk zelta vidusceļš. No katra materiāla gan par naturāļu, gan klasisko apmācību paņemt kādu atziņu sev un darbam ar savu zirgu. ;)

    14. decembris, 2012 @ 10.09
    • Virsaitis

      Virsaitis » Aija Neviens tak Stellai nerosina atteikties pilnībā no "tradicionālā" darba (riebj šis dalījums, jo labs zirdzinieks ir labs zirdzinieks jebkurā pasaulē) - kur gan ļaunums apmeklēt papildus arī citus trenerus dažādās jomās, ja esošais treneris neļauj attīstīties interesējošā virzienā...

      14. decembris, 2012 @ 10.14
    • Cherrij

      Cherrij » Aija Virsaiti - Naturāļi KFH PP un MR uzskata par labiem zirdziniekiem, protams, katram savs fanu klubs. Ne visi tradicionāļi tos uzskatīs par labiem. Un lai gan tie tradicionālie sportisti, kas startē Grand Prix, Olimpiskajās spēlēs utt, ir izcili jātnieki, labi zirdzinieki, jo ir spējuši savu komandu tik tālu aizvest, tikuntā tiks starp naturāļiem noniecināti, jo zirgs taču nekad negribot uzstāties tūkstošu priekšā un smuki dejot.. vai lekt bīstamus šķēršļus.

      14. decembris, 2012 @ 12.24
    • Virsaitis

      Virsaitis » Aija Cherrij - es ar labu zirdzinieku domāju cilvēku, kas acīmredzami labi un ar izjūtu saprotas ar zirgiem, neatkarīgi no izvēlētās disciplīnas vai citu piekarinātajām birkām. Šādus cilvēkus var pazīt pa gabalu un tad ir pilnīgi vienalga, kas viņš ir un kādu ceļu izvēlējies.Tas var būt gan izcils sportists, gan vecs vīrs laukos ar savu kleperīti.

      14. decembris, 2012 @ 12.28
    • Cherrij

      Cherrij » Aija Virsaiti. Katram sava saprašana par to, kas ir labs zirdzinieks. Sabiedrība nevienu, kas nepiedalās sacensībās, vai nesludina savu NH vai citu treniņmetodi neuzskata par labu zirdzinieku, jo nevarot savas spējas pierādīt. Tā kā vairums ir iesācēji, amatieru konkūristi, viņi uzskata, ka labs var būt tikai tas, kas sporto labāk par viņiem. Attiecības ar zirgu, uzticība utt, nemaz nav tik svarīga.

      14. decembris, 2012 @ 12.50
    • renoo

      renoo » Aija oi, Cherrij, nav tev ar sabiedrību paveicies, jo manā sabiedrībā savukārt neviens nedomā tā, kā tu apraksti.

      14. decembris, 2012 @ 16.35
    • Cherrij

      Cherrij » Aija renoo, daudzi šādu viedokli izpauž, ka tikai rezultāti ir svarīgi, sacensību rezultāti, nevis ilgstoša darbošanās no zemes utt. Tepat tak vairākas reizes piemin KFH teikto, ka dominē vēlme tiekties uz mērķiem. Man ir gana daudz cilvēku rinķī, kam nav svarīgi rezultāti, bet es redzu arī to kas ir visur citur.

      14. decembris, 2012 @ 17.00
    • renoo

      renoo » Aija visur citur ir visur citur. Katrs dara kā pašam tīk. Tādēļ laikam arī nākas norobežoties no tās sabiedrības daļas, kas zirgā redz TIKAI inventāru savu mērķu sasniegšanai.

      14. decembris, 2012 @ 17.28
  • Stella

    Stella Virsaitis,vai tiešām tu esi tik labticīgi naivs kā izliecies? : “labs zirdzinieks ir labs zirdzinieks jebkurā pasaulē” un vai tiešām tev šķiet ka sacensībās katrs nenodarbojas ar savas pārliecības izrādīšanu lai iekļautos konkrētajā zirdzinieku “sektā” arī ar savu apģerbu? Vai Paradigmas teiktais nerosina domāt plašāk? Jo man, piemēram, gribas “iziet tautās” tajā pašā klasiskajā sporta formā un gribas turpināt nodarboties ar sportu, tikai izlēdzot no sava darba novecojušās tendences zirgu trenēšanā, kur bieži tiek izmantots spēks un pakļaušana. Es tiešām vēlos izveidot dialogu ar zirgu, bet – jā “fui esmu sliktā” nevēlos to darīt nedz pie Armanda nedz Dabas zirgos, jo man “fui sliktajai” tiešām ir svarīgi labi izskatīties pašai, lai labi izskatītos mans zirgs, un uzturēties atbilstošā mikrovidē. Ne jau tikai zelta spožās pogās ir lieta, es vēlos saprast kur un kā atrast treneri, ar kuru es varu sadarboties nevis slēpties un strīdēties?

    14. decembris, 2012 @ 11.38
    • Virsaitis

      Virsaitis » Stella Ko lai saka - katram savas prioritātes. Lai veicas ieceres īstenošanā!

      14. decembris, 2012 @ 11.51
    • Cherrij

      Cherrij » Stella Stella. Tev ir iespējas gan ar savu zirgu, gan bez tā apgūt NH apmācību pašai, kā jau visur tiek skaidrots tā ir cilvēka apmācība komunikācijai ar zirgu, nevis zirga apmācība. Ļoti daudzi sportisti izmanto dažas metodes no NH, tikai neviens jau to nesludina, jo superkrutie tradicionālisti uzskata, ka tās ir viņu metodes. Daļa taisnības jau tur ir, darbs rokās, darbs ar jaunzirgu utt tas viss iekļauj skaidrību, līderības nostiprināšanu utt. Ja piedalies konkūrā ar savu zirgu, tad tur jau ir diezgan spēcīgs kontakts lai zirgs priekš tevis lektu pāri šķēšļiem. Jo viņam ir jāpārvar bailes no dažādām lietām, un jāuzticas tev, ka tu godīgi un precīzi viņu izvadīsi pa maršrutu, un neliksi ciest ( iztraucējot lecienu, sajaucot soļus utt). Konkūrs un eventings ir divas disciplīnas kur ir jābūt ļoti spēcīgai saiknei starp zirgu un jātnieku lai varētu veiksmīgi startēt sportā. Tikai TU pati vari izvēlēties, ko tālāk darīsi. Izrunā ar treneri, kāpēc viņa uzskata tā vai šitā. un kā jau teicu, neviens tev nevar aizliegt ejot uz ganiem pārbaudīt cik ļoti tev zirgs vēlas sekot un klausīt.. to pašu var izdarīt arī kordojot. Nav jau uzreiz jāsāk visas parelli spēles vai kā.. Izmanto to pašu KFH metodi ar vienmēr brīvo pavadu, kordu utt.

      14. decembris, 2012 @ 12.22
  • _draugiem_445435

    Evita Baradovska Nemaz tá nav, ka sportisti slépj to, ka darba procesá izmanto metodes no NH. Nenésá to protams, ká medalu, bet slépt neslépj, jo neuzskata to ne par labu, ne par sliktu. Parelli metodes izmanto looooti daudzi, dazhreiz pat pashi to nezinot un neapzinoties. Mums visiem vajadzétu bút jau tik izglítotiem, lai saprastu nav vienas vienotas un pareizas metodes darbá ar zirgu. Neviens zirgs nav shablonveidígs un neviens darbs ar to, arí nedríkst bút shablonveidígs. Daudzi sportisti pavada laiku, vienkárshi vérojot savu zirgu aploká, aprunájoties ar to, spéléjoties, méginot ieklausíties un sadzirdét savu partneri. Par apgérbu man metams akmens arí sportistu dárziná, nesavákti mati zem kiveres, baltas bikses ar melniem sméréjumiem no segliem. Zirgam nagus uzlakojam, bet ejot pa gaiteni no tiem mésli lauká birst. varétu turpinát bez gala un malas.

    14. decembris, 2012 @ 13.09
    • Cherrij

      Cherrij » Evita Baradovska Tur jau tā lieta, slēpt jau speciāli neviens neko neslēpj, bet liela daļa pat neapzinās, vai arī neuzskata to par neko īpašu, jo pirms sākās NH bums, tādas metodes ari tika lietotas, tikai neviens par tām nebazūnēja, jo tā bija norma lai sasniegtu labu komandas darbu ar zirgu. Tikai kaut kad vēlāk sākās paziņojumi, ka NH ir vienīgais pareizais ceļš, ka visi tradicionāļi ir ļāuni un vardarbīgi līdz ar to ignorējot to, ka tomēr daudzi tradicionāļi no laika gala jau izmanto NH metodes.

      14. decembris, 2012 @ 13.59
  • Bamboocha

    Bamboocha ... esmu "Dabas zirdzinieks"... :) Aizķēra apzīmējums "lupatlasība" apzīmējot tā sauktos"naturāļus". Cik nu esam braukuši ārpus mājas, tik esam centušies izskatīties glīti, ar uzpostiem zirgiem, tīru, koptu, labas kvalitātes inventāru, baltām biksēm un retingotiem jāšanas sacensību laikā. Tāpēc nu nekādi neredzu pamatojumu tam, kāpēc publiskajā telpā kādam varētu likties, ka lietojam kaut ko, kas pirkts "pa lēto" vai ka uz sacensību laukuma kā atšķiramies no pārējiem dalībniekiem? Protams, katram ir mājas kleita un vakarkleita, bet ne par to šeit laikam stāsts, ja? Patiešām man nesaprotams priekšstats ....

    14. decembris, 2012 @ 14.05
  • Paradigma

    Paradigma Vēlreiz - nekā personīga par kāda izskatu. Tikai vispārējs novērojums. Un globāla rūpe ne jau par tām sporta zirdzinieku paaudzēm, kuru rutinēto domāšanu nemainīs pat pēdējā minūte pirms pasaules gala, bet gan par jauno paaudzi, bērniem, kas vēl tikai izdarīs savas izvēles, kā mīlēt zirgus. Un bērni sacensībās sajūsmā elš par konkūru, par iejādniekiem, bet vēl neesmu manījusi kādu sīci, kas apbrīnā sabikstītos elkoņiem, kad garām paiet "dabiskais zirgs" un viņa cilvēkpartneris. Sajūsma rada vēlmi sekot redzētajam piemēram. Tiešām runāju tik mazsaprotami? Un vēl kas šķiet dīvaini: laikam dzīvojam atšķirīgās zirdzinieku pasaulēs un uztveres telpās ar tiem, kas te sakās kaudzēm redzējuši sportistus, kas ikdienā izmanto NH, nav pat svarīgi, vai tas vecs vai jauns. Es gan zinu ko citu: daudzos lielākajos staļļos klaji vai slēpti apsmaida katru, kas mēģina pielietot dabiskās apmācību tēzes. Es dzīvoju citā Latvijā? Uz citas planētas?

    14. decembris, 2012 @ 14.30
    • Virsaitis

      Virsaitis » Paradigma Man domāt, ne jau "dabiskais" vai "tradicionālais", frakas vai vienkāršāki tērpi aizķer tos bērnus un liek sajūsmināties, bet tas piemērs, kam aicina sekot vairums sabiedrības. Spoži kausi, spilgtas rozetes, vairums sacensību - tikai vispopulārākajās disciplīnās, viss pārējais vienkārši netiek uztverts nopietni vai tiek apsmiets. Kad arī to bērnu treneri, instruktori, padomdevēji, vecāki sāks ar atvērtību un pieņemšanu ielūkoties citās iespējās, paši sāks meklēt un iekļaut to visu jauno jātnieku apmācībā, arī bērniem būs motivācija citām acīm palūkoties uz zirgu, kas savam saimniekam spēj apgulties svešā vidē, cilvēku pūļa vidū. Citējot pašu rakstu - "" Pasaulē, kura pazīst tikai mērķus, kurā tikai uzvarētāji ir svarīgi, mūsu uzmanība tiek virzīta uz pašu ceļojumu – ceļojumu, kuru raksturo nepārejoša aizrautība un pieredze, ja mēs mācāmies to novērtēt pilnībā, mirkli no mirkļa." Te lielākoties tieši notiek saruna par pasauli, kurā pazīst tikai mērķus un atzīst tikai uzvarētājus...

      14. decembris, 2012 @ 14.45
    • Cherrij

      Cherrij » Paradigma Virsaiti, tieši tā. Neviens nedod ne kausu, ne medaļu ne rozeti par to, ka vari apguldīt zirgu, vadīt to bez striķiem, pavadām vai iemauktiem, vai to, kā piemēram, tas pats Gatlings sekoja Armandam gan augšā, gan lejā pa šaurām metāla kāpnēm. Cik sportistu zirgi to darīs? Bet medaļas par tādām lietām nedala...

      14. decembris, 2012 @ 15.00
    • Virsaitis

      Virsaitis » Paradigma Papildinot savu komentāru - man liekas arī, ka īpaši nekļūdos, domājot, ka lielākoties, kad bērns sāk mācīties jāt, kā mērķis, uz ko tiekties tiek ātri piedāvāts, ir tieši dalība sacensībās, iespējamās uzvaras, sportiskie sasniegumi (pat, ja padomā nav profesionāla sportista karjera). Jauni cilvēki lielākoties ir viegli iespaidojami un protams, ka tad kārdinošs un iespaidīgs liekas viss tas, par ko tiek mācīts - tas ir labs, ja tu to sasniegsi, arī tu būsi labs. Ir dabiski gribēt piederēt un tikt atzītam. Bet cik daudz ir vietu, kur pirmkārt tiek mācīts būt ar zirgu, pazīt viņa ķermeņa valodu (un citā līmenī, nevis vienkārši "austiņas uz priekšu - priecīgs, austiņas atpakaļ - dusmīgs" ), ņemt vērā psiholoģiskās īpatnības, apgūt kopābūšanu bez mērķiem, kuru jēga beigās pārspēj to pašu ceļu? Baidos, ka grūti atrast cilvēkus, kas spētu iemācīt tieši to. Es nesaku, ka vietas, kur tie ir atrodami, ir tās vienīgās un labākās, vai ka visiem tagad tādas jāmeklē, taču tā vienkārši ir tendence, kas liekas pilnīgi normāla un dabiska sporta pasaulē, un arī cilvēcīgi saprotama. Es vienkārši ceru, ka pamazām tas mainīsies un zudīs tā robeža starp pasaulēm, kad vairāk cilvēku tomēr uzdrošināsies un sāks meklēt papildus ceļus savai komunikācijai ar zirgu.

      14. decembris, 2012 @ 15.08
  • _draugiem_445435

    Evita Baradovska nu nezinu... pirmo reiz dzívé Parelli metodes redzéju demonstréjam Eiropas Chempionátá konkúrá, Manhaimá 2007.gadá. Neviens nevípsnája un neviens no demonstrétájiem neizturéjás vízdegunígi. Cilvéki gája klát jautája, vini rádíja un stástíja, ar cienu vienam pret otru. Diemzhél Latvijá pirmie Parelli sekotáji tieshám izturéjás neglíti pret citádi domájoshiem, pie kam sabázhot viená maisá Parelli un Nevzorova skolu. Tas par laimi ir beidzies, cilveki ir kluvushi atvértáki uz abám pusém. Varbút músu sporta situácija ir tik bédíga tieshi tápéc, ka més maucam tikai vienos vártos? Més katrs redzam to, ko gribam redzét, es redzu pozitívás tendences, vélmi saprast zirgu un strádát, radot minimálu kaitéjumu zirga fiziskajam un psihologiskajam stávoklim.

    14. decembris, 2012 @ 15.16
    • Virsaitis

      Virsaitis » Evita Baradovska Jā, tas gan, citās valstīs robeža starp NH un tradicionālo pasauli ir daudz mazāka - kā kur, protams, bet ir. Taisnība par to NH iesākumu Latvijā arī... Tāpēc man patīk šādi raksti, kā šis - notiek dalīšanās ar informāciju, ar pieredzi, katrs var atrast kaut ko savu un zūd tā norobežošanās sajūta.

      14. decembris, 2012 @ 15.22
  • Anjez

    Anjez Mani kā pieaugušu cilvēku mulsina Paradigmas rakstītais. Man būtu skumji, ja manu bērnu interesē tikai spožums, dārgas mantas. Bet bērni vispār ir cita tēma, jo bērni sapņo, ka kļūs par princesēm un betmeniem, brauks ar Ferrari, dzīvos pilī un pārtiks no konfektēm. ;) Tai pat laikā, uz rakstīto, ka bērni nesajūsminās par garāmejošu naturāli, jāsaka, ka tie, kas izmanto naturālās metodes un arī piedalās kādās sacensībās, ievēro prasības par apģērbu, tādēļ neatšķiras no citiem jātniekiem un viņiem nav uzraksta uz pieres NH. Savukārt, ja runa ir par priekšnesumiem, kur cilvēks svešā vietā, liela pūļa priekšā, skanot skaļai mūzikai, apkārt esot daudziem svešiem zirgiem, lielām dekorācijām, var apguldīt savu zirgu, var viņam pasēdēt zem vēdera un tamlīdzīgi, tad nu 100 vienāda izskata jātnieku vidū, manuprāt, tas izskatās iespaidīgāk. Līdzīgi kā ikdienas dzīvē lielākā daļa cilvēku, kas aizraujas ar NH, ir pašpietiekami un dara to, kas viņiem patīk un mācās, strādā ar zirgu priekš sevis, nevis lai kaut pierādītu vai parādītu citiem. Viņu mērķis nav rozete un kauss, bet zirga labsajūta, attiecības ar zirgu, spēja saprast zirgu...Piemēram, ja cilvēks ikdienā nodarbojas ar skriešanu, nenozīmē, ka viņam obligāti jāpiedalās maratonā un jācīnās par godalgotu vietu, jo varbūt viņam vienkārši patīk skriet, viņš zina, ka var noskriet 42,.. km ar labu rezultātu, bet viņam nav vajadzības pēc uzvarām un medaļām, bet tas nemaina viņa spējas. Būtu skumji, ja dzīvē (ne tikai attiecībās ar zirgiem) vienīgais pēc kā mēs tiektos būtu tikai ārējs spožums, kārtējā uzvara, lai parādītu sevi citiem. Tie, kam interesē NH metodes un ir vēlme mācīties, spēs atrast noderīgu info (un šie raksti tam palīdz), un nekādas baltas bridžas un zelta pogas nebūs nepieciešamas. ;)

    14. decembris, 2012 @ 16.36
  • Bamboocha

    Bamboocha Spozme daudziem cilvēkiem patīk un skaists stallis ar boksiem un dakstiņu jumtu... Man arī patīk, neliegšos, jo mīlu skaistas lietas, glītu inventāru, nobruģētus celiņus, skaistus vārtiņus, metāla kalumu dekorācijas, u.t.t., u.tjpr., bet radīt kaut ko ir ļoti grūti, ja nav apakšā milzu ambīciju, kas sniegtu finansiālu atdevi, piemēram, vaislas darba, jāšanas sporta, reitterapijas vai vnk. reālu blakus ienākumu, u.tml. Interesanti liekas arī tas, ka pat tad, ja iespēju robežās trenējamies pie atzīta, klasiska trenera, ko patiešām arī darām, ka mums ir labi draugi, kas jāj iejādi, lec, pasarg dies, kkur plašākā sabiedrībā aizbraucot ierunāsimies, ka paralēli "piekopjam arī naturālismu", lielākā daļa acīmredzami vīpsnā un aizkulisēs spriež par to, cik tad mājās sitam, lai zirgu piespiestu apgulties. Lauzt un mainīt to iespaidu, kas ir izveidojies LV par naturāļiem kā sugu, kas ir pretstatatā tradicionāļiem, ir ļoti, ļoti grūti, jo kādu laiku atpakaļ šāds dalījums bija labs biznesa un mārketinga instruments, lai pārdotu naturālismu kā produktu. Mainīt viens otru nevaram un nevajag, bet līdzās sadzīvot, pa reizei aprunāties, šo un to no abām pusēm pamācīties, to gan vajadzētu varēt.

    14. decembris, 2012 @ 17.31
  • Paradigma

    Paradigma Anjez, Tevi pārliecina apguldītais zirgs un Tu redzi atšķirību. Es arī. Jo mēs zinām, ka tajā ieguldītais darbs arī būtu medaļas cienīgs. Laikam mani pagaidām dzird tikai Cherij. Laikam šļupstu :D Jo medaļa nedrīkst būt pašmērķis, kā tas visbiežāk IR. Daudzi no mums prot sakarīgi izteikties un filozofēt - kā būtu, ja būtu. Es pilnīgi par ko citu: apzināts vai vēl sliktāk - neapzināts - sadisms (arī neiesildīta zirga sakopošana zem jātnieka pirmo 10 treniņa minūšu laikā ir sadisms) lielākā vai mazākā mērā vēl arvien IR daudzu mūsu staļļu ikdiena; nekas nemainīsies pārskatāmā nākotnē tāpat vien, pats no sevis, ir nepieciešams popularizēt un piesaistīt. Popularizēt ar saburzītu T kreklu mugurā un džīnām kājās? Popularizēt ar zirgiem, kuru eksterjers labākajā gadījumā attēlo izmazgātu un sasukātu garlaicīgi bēru zirdziņu ? Sauciet mani par snobu un apbēdinaties, cik vēlaties. Pirms tam tepat zirgam.lv fotogalerijā atveriet šīsvasaras Inčukalna zirgu dienu bildes un palūkojiet vēlreiz tās tieši šīs polemikas kontekstā. Tikai neapstājieties jau pirmajā vai otrajā lappusē ;)

    14. decembris, 2012 @ 17.58
    • Virsaitis

      Virsaitis » Paradigma Nu doma vispār skaidra, bet kādus tieši zirgu tēlus kā skatītājs priekšnesumu veicējiem tad ieteiktu? Ja zirgs ir, kāds ir - bērs. Kā viņu padarīt "aizraujošu", ja nav vajadzīgi nedz izteiksmīgi dzelži, nedz sniegbaltas sviedrenes, nedz arī daba piešķīrusi frīza ārieni vai krēpes līdz zemei? Nemēģinu noniecināt idejas, vienkārši mazliet apmulsu - kāpēc vismaz tas zirgs nevar būt vienkārši tāds, kāds ir...

      14. decembris, 2012 @ 19.13
    • Anjez

      Anjez » Paradigma Paradigma, tava doma ir ļoti skaidra, bet tās pasniegšanas veids, tai skaitā "uzbraucot" lupatlasīgajiem naturāļiem, ir ļoti nesmuks. Es par 100% piekrītu Kristai, ka integrācijai vajaga laiku, īpaši ņemot vērā, ka sākotnējā naturāļu darbošanās LV esot bijusi negatīvu pretreakciju izraisoša, un šie raksti latviešu valodā arī veic daļu no integrācijas pasākumiem. Kas attiecas no bailēm par aprunāšanu un apsmiešanu, Renoo pilnīga taisnība, ka cilvēkam ir jāizvērtē prioritātes un cik viņam svarīgs citu viedoklis. Atļaušos apgalvot, ka visi, kas nodarbojas ar zirgiem, daudz ko upurē - laiku ar ģimeni, laiku ar draugiem, naudu, izklaides, atpūtu, veselību... Un nav šaubu, ka šie cilvēki ir ļoti spēcīgi, jo par spīti šķēršļiem turpina darīt to, ko viņi patiesi vēlas darīt. Attiecīgi citu staļļa cilvēku vīpsnāšanu un apsmieklu arī var uzskatīt kā vienu no šķēršļiem uz savu mērķi, kam vienkārši jāpārlec pāri. :)

      17. decembris, 2012 @ 9.56
  • Vera

    Vera Principā varu piekrist visiem komentētājiem - galu galā, ir zināmas atšķirības mikrovidēs, nav jau Latvijā visur pilnīgi vienāda situācija visos staļļos, tāpēc ir tik dažādas pieredzes. Tas, kas Latvijai naturāļiem reāli trūkst ārējai spozmei, ir latviešu Hempflings - harizmātisks, vēlams jauns un skaists vīrietis ar tiešām labu zirgu, piemēram, kā Levantos I jaunībā, kas spēj parādīt darba rezultātus gan kā šovu, gan sportā. Uzreiz būtu masveida ģībšana un interese. Pirmie naturāļi Latvijā bija sektantiski noskaņoti un nemaz nerunāja par "integrāciju" - nostājās kā agresīva minoritāte par vardarbīgajiem sportistiem (ja trenze mutē un sacensības - uzreiz vardarbība, nemaz neanalizējot tālāk). Tas uzreiz rada pretestību. Patiesībā, ņemot vērā, cik Latvijā un arī pasaulē ir tieši amatieri zirdzinieki, kas labākajā gadījumā grib izskriet mazās shēmas un palekt metriņu - NH, kas iemāca šādiem cilvēkiem kā labāk saprasties ar zirgu un kas nākotnē palīdzētu izvairīties no bīstamām situācijām (nekontrolējams zirgs mežā, slikta uzvedība uz zemes, mešana utt) būtu ārkārtīgi noderīga lieta, kas atvieglotu sadzīvi. Esmu paralēli amatiersportam (gan iejādei, gan konkūram) izmantojusi NH principus darbā ar zirgiem kādus gadus 5. Lai nu apkārtējie vīpsnā, bet man pašai ir patīkami, ka zirgi ir ticīgāki, drošāki, manipulācijas vieglāk veicamas, vieglāk kāpj fūrē, ja salīdzina ar laiku, kad NH neizmantoju.

    14. decembris, 2012 @ 19.06
  • Krista

    Krista Integrācija nav vienas dienas jautājums. Jo vairāk būs šādu rakstu, jo vairāk interesentu- arī sportistu- sāks skatīties plašāk uz komunikācijas iespējām ar zirgu; jo atvērtāki būs sportisti, jo saprotošāki būs arī naturāļi. Un ieguvēji pilnīgi noteikti būs visi. Varu dalīties savā pieredzē- neuzdrošinos saukt sevi par profesionālu sportistu, kaut tas ir fakts, ka jāju un strādāju ar zirgiem visu garu dienu, piedalos sacensībās, par to saņemot algu. No otras puses- man ir bijusi tā laime šad tad, šo to mācīties no naturāļiem. Tādēļ esmu pa vidu, un esmu ārkārtīgi apmierināta ar to, tāpat arī cilvēki ap mani- vetārsti, kalēji, zirgu īpašnieki, pārējie jātnieki, studenti, kas pie mums brauc mācīties- viņi redz, ka darbojas tās metodes. Ka darbs ar zirgiem(mums ir arī pietiekami daudz jaunzirgu, kā arī sarežģīto zirgu) ir drošāks, patīkamāks un- galugalā- rezultatīvāks, tādēļ, ja iesākumā uz mani skatījās ar aizdomām, tad tagad jautā pēc palīdzības un padoma, ko vienmēr savas pieredzes un zināšanu robežās cenšos sniegt. Un tas man sagādā prieku- redzēt laimīgus zirgus un viņu cilvēkus. No otras puses- esmu mazliet sadarbojusies arī ar naturāļiem viņu sportiskajās gaitās, jo sports- tā nav medaļa vai uzvara- tas ir jauns izaicinājums. Mana veiksme, ka varēšu apmeklēt atvērtās durvju dienas DabasZirgos- jauna iedvesma un iespaidi. Uz tikšanos! :)

    14. decembris, 2012 @ 21.05
    • dabaszirgi.lv » Krista Uz tikšanos gan - gaidām ciemos! :)

      14. decembris, 2012 @ 21.47
  • pūka

    pūka vispār, piekrītu PARADIGMAI. Un jā, arī šeit būtu jāslēpjas kaktos, lai izmantotu naturās metodes.. lai gan liekas, ļoti prestižs stallis ar izglītotiem cilvēkiem. 100 būtu aprunāšana aiz muguras, nievājoša attieksme.. + izsmiešana.

    16. decembris, 2012 @ 23.55
  • renoo

    renoo mani santīmi par šo tēmu? pirmais - naturālā apmācība ir cilvēku, nevis zirgu apmācība. Jebkurš cilvēks, kam ir attīstīta "zirgu izjūta" darbojas atbilstoši "naturālajām metodēm" - kas vienkārši nozīmē to, ka cilvēks prot nolasīt zirga ķermeņa valodu, un savas vēlmes pasniegt zirgam saprotamā veidā. Ko tad piedāvā naturālā apmācība? Cilvēkam attīstīt sevī zirga izjūtu, to iemācoties. otrais - es neloloju dižas cerības, ka tuvākajā laikā zirgu sports iznīks. Un vienmēr atradīsies cilvēki, kam vai nu piemīt, vai nepiemīt zirgu izjūta, kam ir ambīcijas un vēlme uzvarēt. trešais - man gan radies priekšstats, ka bērni daudz vairāk pamana to, kas notiek filmās, kā reālajā dzīvē, jo nezinu, vai ir daudz tādu ar zirgiem nesaistītu cilvēku, kas vienkārši dodas skatīties sacensības, vai vēro tās pa TV - un galveno priekšstatu par zirgiem bēnri gūst no filmām, pēc tam dodoties uz tuvāko iespējamo stalli un ņemot pretī visu ko tur dod, lai tikai varētu tikt zirga mugurā un īstenot noskatīto filmas scenāriju. Kur tālāk nonāk šis bērns, jau ir cits jautājums, jo viņš nonāk reālajā dzīvē, kur šobrīd prevalē sports. ceturtais - ja cilvēkam ir stipri būtiskāk ko par viņu domā citi, nevis ko par viņu domā paša zirgs, tad ir jāizvērtē savas prioritātes. Jā, ir jau jautājums, līdz kam ir gatavi iet cilvēki, lai apstādinātu kādu "savādo" - ja ir draudi savai un zirga veselībai no pārējo puses (kāds draud noindēt zirgu par "naturālo metožu" pielietošanu, piemēram - nav gan dzirdēts), tad laikam gan būtu jāslēpjas pa kaktiem, vai jāmaina stallis.

    17. decembris, 2012 @ 9.34
  • Paradigma

    Paradigma Virsaitis, par idejām runājot "lipīgākam" zirgu un cilvēku izskatam dabisko apmācību metožu demonstrāciju laikā ir vērts palapot internetu. Ideju kaudzēm un katram, manuprāt, iespējams izvēlēties, kā savienot finansiālās u.c. iespējas ar pašpikotajiem priekšnesumiem. Un atraktivitāte nemaksā neko, tikai jākļūst paškritiskākiem, varbūt uzmanīgākiem, izvēloties demonstrāciju priekšnesumus. Es, piemēram, noteikti atteiktos no tādu elementu izrādīšanas, kur virs zirga tiek griezta pātaga. Nezinoša cilvēka zemapziņa, to redzot, producē ne tās gaišākās domas par šīs kustības nozīmi. Anjez, Bamboocha, pārspīlēta sensitivitāte kritikas uztverē agri vai vēlu noved pie tā, ka kritika vairs netiek izteikta vispār. Tas gan nenozīmē, ka tā apklust skatītāju domās. Ne jau es vienīgā, kas bieži vien pauž skepsi par vizuālo naturāļu noformējumu. Es tikai atļāvos skaļi pateikt (starp citu, tikai labu gribēdama un vēlēdama) to, par ko sačukstas tribīnēs, bet starp fūrēm pat daudzi nečukst. Paņirdz atklāti. Tak noņemiet jel tās rozā brilles no acīm, kad skatāties spogulī :) Un saņemieties drosmi atzīt sev pašiem to, ka esat redzējuši un jutuši to pašu, ko es sacensību laikā: kamēr lec konkūrnieki, tribīnes uzmanīgi seko notiekošajiem. Un tad laikā starp maršrutu maiņām notiek "dabasbērnu" priekšnesumi. Un šai laikā lielākā vai liela skatītāju daļa tribīnes pamet, jo tak šašliks kaut kad jāieēd! Un jāpačurā! Neies jau ar ēšanu un &*šanu nokavēt kārtējos konkūra startus... Vēl? Bez pašslavināšanās par to, cik atzīti un pieņemti esat sportistu vidē, pamēģiniet saskaitīt, cik sporta TRENERU ir nākuši pēc Jūsu padoma? ...jā, jā, eju jau eju :D

    18. decembris, 2012 @ 10.43
    • renoo

      renoo » Paradigma Paradigmai ir visas iespējas nākamajās zirgu dienās vai kādā citā pasākumā nodemonstrēt, ko viņa domājusi ar patiešām "lipīgu" priekšnesumu, varbūt pat aizbraukšu paskatīties. :)

      18. decembris, 2012 @ 11.23
    • Mare

      Mare » Paradigma Īsti nesapratu par "nezinoša cilvēka zemapziņa producē ne tās gaišākās domas"! Ja cilvēks ir pietiekami izglītots (ar galvu domājošs) un regulāri ir saskarsmē ar zirgiem, tad tas sapratīs tikai to, ka zirgs savam saimniekam (veicot šādas darbības) ļoti uzticas un atļauj to darīt. Neko tur citu tur nevar saprast. Ja zirgam tāda darbība neietu pie sirds, tad šis jau sen tur vairs nestāvētu! Tagad nedaudz pārdomas-raisošs jautājums: vai skatītāju būs vairāk, ja tiks uzlabots kopējais priekšnesuma noformējums (protams, tas gan neliedz to darīt)? Iespējams, lai veidotu savstarpēju komunikāciju starp naturāļiem un skatītājiem var mēģināt veikt tādu, kā aptauju vai ierosinājumu sūtīšanu ar jautājumiem, ko skatītāji vēlas redzēt nākošā gada priekšnesumā - kādas izmaiņas, kādus jaunus elementus. Un, iespēju robežās, varbūt, ka tos var arī izpildīt? Visa sakne slēpjas savstarpējā saziņā un veidā kā tas tiek darīts - uzbrūkošs un apvainojošs tonis nav tas produktīvākais (arī ja labi gribēts) :) tas tā - manas pārdomas par šo ieilgušo diskusiju. Lai visiem jauka pirmssvētku nedēļa.

      18. decembris, 2012 @ 11.45
    • Anjez

      Anjez » Paradigma Objektīva kritika ir ļoti laba lieta, un jebkurā jomā pozitīvā veidā izteikta kritika veicina vēlmi attīstīties un uzlabot savas prasmes. Taču negatīvā ("uzbrauciena") veidā izteikta kritika, pat ja labi domāta, ir un paliek negatīva un dažkārt iznīcina vēlmi vispār kaut ko darīt. Tavos komentāros, diemžēl, nav nekā no objektīvas kritikas, tikai skeptiska attieksme, neslēpta nepatika, aizvainojošs tonis... Varbūt ir vērts pamācīties kritizēt, iedvesmojot, nevis aplejot ar žulti un uzsverot, ka "tikai labu gribēdama un vēlēdama". Dzīvē noderēs! :) Nemanīju, ka šeit kāds pašslavinātos ar savu atzīto statusu sportistu vidē, tikai cilvēki, kas izmanto NH metodes, norādīja, ka piedalās arī sacensībās un velk arī baltas bridžas. :) Kā arī radās interese, cik tad bieži naturāļi "apgrūtina" publiku ar savu neatbilstošo izskatu, jo pēc Tava rakstītā sanāk, ka bez maz katrās sacensībās šīs šausmas notiek.

      18. decembris, 2012 @ 12.12
  • Deja

    Deja Ar piebildi "es jau neko, es jau tikai labu, es tikai gaišu vēlu" nevar noslēpt acīmredzamo attieksmi.

    18. decembris, 2012 @ 10.50
  • Keria

    Keria Neko nezinu par visu pārējo, bet man "sports ir ļaunums" pārstāvim šīgada ZD redzētais Dabas Zirgu priekšnesums likās pat ļoti baudāms, atšķirībā no iepriekš redzētajiem.

    18. decembris, 2012 @ 12.19
  • Bubis

    Bubis Nesaprotu,kas tajā slikts,ka audzēknis-sportists padarbojas arī kā audzēknis-naturālis? Man jātnieciņi ļoti bieži pēc treniņiem tā arī prasa-"Drīkst aiziet uz laukuma padarboties ar zirgu brīvi?" Un nekad to neliedzu,jo principā tas tikai vairo jātnieka uz zirga saprašanos.Ir pat dienas,kad jāšanas treniņa vietā sarunājam,ka audzēknis paspēlēsies ar zirgu.Viss viņām notiek brīvi,nepiespiesti,apuši nost,striķi nost un laukumā ir darojušās pat 3 meitenes vienlaicīgi,katra ar savu zirgu un ziniet....ir jauki noskatīteis ka tie zirgi patiešām saprot un klausa tikai savam bosam...pat poniji mazās meitnes klausa :D

    18. decembris, 2012 @ 16.42
  • _draugiem_445435

    Evita Baradovska Es zinu veselu lérumu zvaigzhnotu sacensíbu, kur sportisti iet un skatás NH priekshnesumus. Protams, tie jau ir grandi kuri shís lietas demonstré, bet gan jau músejie arí paaugsies. Par to padomu prasíshanu arí nebús tiesa, prasa gan, ípashi jau, kad piekabé zirgs nekápj ne stumjams, ne grúzhams :)

    18. decembris, 2012 @ 16.42
    • Aija

      Aija » Evita Baradovska Par piekabē kāpšanu gan kuriozs iz dzīves - zirgs, kurš apmācīts ar NH ne par ko nekāpa, lai gan saimniece NH piekritēja visādi izmēģināja. :D Savukārt vienkāršie sporta zirgi gandrīz paši kāpj piekabē. Dzīvē visādi gadās. ;) Jaukas brīvdienas visiem!

      19. decembris, 2012 @ 14.54
    • Virsaitis

      Virsaitis » Evita Baradovska Aijai - nu tas, ka kādam kaut kas kādudien var sanākt vai nesanākt, un nav saistāms ar izvēlētajām metodēm pēc būtības gan tā kā būtu pašsaprotams.

      19. decembris, 2012 @ 15.21
    • Aija

      Aija » Evita Baradovska Dažs tiešām šeit ir pārāk kategorisks, bet tas tā. Visu pie visa var piesaistīt un arī manu piemēru par izvēlētajām metodēm, starp citu. ;) Ir redzēti dažādi gadījumi iz dzīves, kad tas pats nelaimīgais piekabes zirgs ikdienā saimniecei tāpat neklausa utt. Es neesmu kategoriska, taču citreiz tiešām viena vai otra puse pārāk stipri pārspīlē. Es tomēr sliecos par labu Evitas viedoklim. Un atkārtošos, man labāk patīk zelta vidusceļš.

      19. decembris, 2012 @ 19.31
    • Virsaitis

      Virsaitis » Evita Baradovska Tā kā es arī pa lielam šoreiz piekrītu Evitai, tad mēs laikam vairāk vai mazāk par vienu un to pašu, tikai kaut kas pazūd tulkojumā. :)

      19. decembris, 2012 @ 21.56
    • Cherrij

      Cherrij » Evita Baradovska Aija - Ja zirgs tai NH piekritējai neklausa, tad ir vienalga, esi NH vai parastais mirstīgais, vai sportists, tu dari kaut ko nepareizi - jauc zirgam galvu. Tātad, jūsu piemērs dara nepareizi: zirgs viņai neuzticas, negrib sekot un būt kopā. viss.

      19. decembris, 2012 @ 22.54
    • Aija

      Aija » Evita Baradovska Virsaitim! Ir o.k. Tā laikam sanāca. :) Atliek tik šeit izteiktos negatīvos komentārus "laist gar ausi" un būt vairāk pozitīviem un biežāk pasmaidīt!

      20. decembris, 2012 @ 7.57
  • _draugiem_445435

    Evita Baradovska Un par tiem bérniem runájot... gandríz katru mílu dienu NH redzu dzívé, mana meita kurai 7 gadi un zirgs tuvu pie 180cm skaustá. Ká vini saprotas? Tieshi tá arí saprotas, bez jebkádám papildierícém un uzpariktém, ka lídzígs ar lídzígu, itká tiem abiem piederétu visas pasaules laiks. Tás ir tás attiecíbas, kuras noved pie pilnígas sapratnes un izpartnes. Mums visiem vajadzétu mazliet sirdí bérniem bút un nepazaudét to prieku par ikdienishkiem síkumiem, par to, ka zirgs iet kur vedu, stáv un nevazájas apkart, kad lieku. Aploká pretí rikshiem skrien, gatavs darboties un sadarboties. Es redzu, ká ikdiená shí plaisa starp NH un sportistiem samazinás, nevajag to mákslígi taisít plasháku, forumos vienam otru kritizéjot. Es mácos katru dienu, ceru ka jús arí.

    18. decembris, 2012 @ 16.57
    • Virsaitis

      Virsaitis » Evita Baradovska Lielisks komentārs, kuram piekrītu pilnībā. :)

      18. decembris, 2012 @ 17.02
    • Bubis

      Bubis » Evita Baradovska Nu Evita ja pasa,tad pasaka....Protams ka tā arī ir ;)

      19. decembris, 2012 @ 14.05
  • Stella

    Stella С вашего позволения напишу на русском, поскольку латышский не является родным , а мне все же хочется, чтобы меня поняли. У меня, как у любого другого хорошего спортсмена есть лошади, не страдающие отсутствием основных навыков: в трейлер заходят без проблем, из загона выходят тоже без приключений. Мне интересно обучение совсем другого уровня, не знаю - меня или лошади, именно поэтому я с вашей помощью пытаюсь выяснить, где в окрестностях Риги найти такого тренера, который помимо спортивной методики обладал бы знаниями «натуральноых» методов обучения и мог бы мне помочь в конкретном периоде тренировок по выездке. Я готовлю свою лошадь к следующему сезону выездки на Малый приз и заметила, что она на менке ног начала задерживать дыхание, а так же во время тренировки у нее выделяется слишком много слюны. Может кто-то из присутствующих посоветует конюшню и тренера, который не утверждал бы, что это нормально, а показал способы, как помочь коню расслабиться во время смены ног, а так же избавиться от слюны на груди? Я прошу вас не советовать мне использовать безтрензельное оголовье, поскольку в выездке это невозможно . К сожалению, на youtube я не нашла ответов на свои вопросы. Если я научу свою лошадь ложится, это ведь не поможет мне улучшить качество смены ног, не так ли? И еще, действительно здорово, что дискуссия развенулась, не считаю, чо она затянулась. Многие статьи мне помогли понять как думают и работают «натуральные» конники, однако сама есть и буду в числе спортсменов.

    19. decembris, 2012 @ 10.09
    • Ziņa

      Ziņa » Stella Atvainojos, ka nevaru atbildēt krievu valodā, rakstība tajā pagaidām nav mana stiprā puse, taču ceru, ka jautājuma būtību sapratu. Diemžēl nezinu, vai ir kāds treneris Latvijā, kas varētu palīdzēt tādā veidā, kā esat iedomājusies. Kas attiecas uz zirga saspringumu, veicot kādu elementu, esmu saskārusies ar diviem cēloņiem, kas varētu to izraisīt. Pirmais ir paša jātnieka saspringums. Zirgs to "nolasa" un izpilda, jo viņam šķiet, ka jātnieks to speciāli prasa. Otrs - zirga veselības problēmas. Pildot šo elementu, kaut kas var izraisīt diskomfortu, un rada minēto saspringumu. Savā ziņā ir saistīta arī spēja apguldīt zirgu un veikt kvalitatīvas kāju maiņas. To dabīgo metožu pamatā, ar kurām esmu saskārusies, ir māka izteikties zirgam saprotamā veidā, gūt zirga uzticību un atsaucību (tas tā ļoooti saīsināti). Un tad ir vienalga, kādu elementu prasa - gulšanos, kāju maiņas, vai vēl kaut ko citu, visam vajadzētu notikt bez lieka saspringuma. Lai izdodas veiksmīgi atrisināt šo situāciju!

      2. februāris, 2013 @ 22.46
  • Es

    Es Paradigmai, jeb Stallai :) Vēl nožēlojamāka ir glīši sapucēta "aktieru trupa" kas 20 stundas pirms pasākuma, izmanto n-tos māņus lai attaisnotu savu nevarēšanu ierasties... kaut dalību apstirpina vairākas nedēļas iepriekš. Es tad noteikti par vienkāršo, bēro zirgu un džinsām, bet par cilvēkiem uz kuriem VAR paļauties.

    19. decembris, 2012 @ 13.09
  • _draugiem_445435

    Evita Baradovska es jau ar tik par to viduscelu, tikai turp :) Sports ir mans maizes devéjs un sacensíbas ir mana dzíve. Tomér tas man neliedz domát brízhiem ne tik sportiski, bet vairák it ká cilvécígi. Lielie sporta meistari vispár uzsver, ar kádám domám iesi pie zirga, tá vinsh tev strádás. Esi shodien slinks? Nedomá, ka ja nevari piespiest sevi strádát, tev strádás zirgs. To ka zirgs zin un jút cilvéka noskanojumu tam piekrít visi, kápéc mums to neizmantot savá un zirga labá? Meredita medité kopá ar saviem zirgiem, més ikdiená skrienot reti atrodam laiku vienkárshi bút kopá ar zirgu, tá ir músu nelaime. Zirgs mums pats daudz ko iemáca un paráda, bet mums tak nav laika klausíties, més skrienam un skrienam. Es visu NH uztveru ká mácíbu ieklausíties un ieskatíties zirgá, nevis ká "sports ir launums" sludinátájus. klúdás visi, gan NH atbalstítaji, ípashi cela sákumá, gan titulétie sportisti. Galvenais atceréties, ka zirgs ir dzíva bútne, kursh atlauj un piedod mums tik daudz. Neizgázísim savas dusmas un neveiksmes par vina galvu, nesodísim to par savám klúdám. Sacensíbás nebaidísimies atvért savu muti ne tikai stalla pakalgalá, bet arí laukumá, nebúsim vienaldzígi un viss notiks.

    19. decembris, 2012 @ 20.50

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase