5. novembris, 2012 | Veterinārija, Vispārīgi
Vai spīdīgs apmatojums vienmēr norāda, ka zirgs ir pilnīgi vesels, turēts labos dzīves apstākļos un tiek pareizi barots? Atbilde ir „nē”.
Tāpat kā cilvēkiem ar dažādu veidu veselības traucējumiem, ieskaitot endokrīnos (vielmaiņas) traucējumus, tomēr var būt skaisti mati, tā arī zirgiem spīdīgs apmatojums ne vienmēr ir perfektas veselības un labas aprūpes pazīme. Savukārt nespīdīgs apmatojums ne vienmēr ir sliktas veselības un aprūpes pazīme.
Es gribētu sākt ar piemēru no savas pieredzes – kā cilvēka uzskatus par to, kas ir ‘veselīgs’ un ‘neveselīgs’ attiecībā uz zirga apmatojumu, var ietekmēt maldīga pieredze vai tās trūkums. Rakstā par zirgu termoregulāciju (http://zirgam.lv/2012/10/03/zirgu-termoregulacija-gada-aukstajos-menesos) bija šī fotogrāfija:
Arābu šķirnes zirga apmatojums ļoti aukstā ziemas dienā Centrālajā Eiropā. Matu pacelšanas mehānisms darbībā – mati ir pacelti, lai palielinātu apmatojuma izolējošās īpašības.
Foto © B. Bratny
Kad rakstu bija izlasījuši vairāki liela zirgu foruma dalībnieki (lielākā daļa no kuriem ir jātnieki), pirmās atsauksmes, ko saņēmu, bija pārsteiguma pilna reakcija uz šo fotoattēlu. Sekoja jautājumi – „Vai šis zirgs ir slims, vai viņš ir rehabilitācijā, vai nesen tika atradināts no zīdīšanas?”
Tātad lielākoties zirgu cilvēku pirmā doma, ieraugot šādu apmatojumu, bija, ka ar zirgu kaut kas nav kārtībā. Fotogrāfija ceļoja pa vairākām foruma dienasgrāmatām, visur saņemot līdzīgu šokētu reakciju – „Šis ir arābu zirga apmatojums!” Šiem cilvēkiem nekad nav bijusi citāda pieredze kā vien ar saviem nedabiskajos un neveselīgajos apstākļos turētajiem zirgiem. Turpretī fotoattēlā redzams pilnīgi vesels un laimīgs arābu šķirnes zirgs, kurš netiek jāts vai kā savādāk nodarbināts jau gadiem ilgi, izņemot spēlēšanos no zemes. Šis zirgs dzīvo sugai piemērotos apstākļos Polijas ziemeļos, kur ziemas var būt diezgan skarbas, un dzīvnieks bija uzaudzējis tieši tik biezu apmatojumu, lai aukstajā laikā justos labi. Fotogrāfija tika uzņemta spirgtā ziemas rītā, kad gaisa temperatūra bija -27°C, un bija novērojama matu pacelšanas mehānisma darbība.
Vasaras laikā šis zirgs izskatās šādi:
Foto © K. Jarczewski
Tagad es gribētu aprakstīt, kas ir ‘veselīgs, labs, pareizs’ attiecībā uz zirgu.
Turot zirgu stallī visu dienu vai tikai daļu dienas, tiek apdraudēta viņa labklājība [1]. Zirga turēšana apstākļos, kas apdraud viņa labklājību, nekādā veidā nevar tikt uzskatīta par ‘veselīgu, labu, pareizu’. Pats par sevi saprotams, ka ‘veselīgi, labi, pareizi’ var būt tikai tādi apstākļi, kas atbilst katra dzīvnieka dabīgajiem dzīves apstākļiem. Tikai tad, kad dzīvnieks atrodas šādos apstākļos, viņam ir iespēja būt fiziski un mentāli veselam.
Cilvēks, kurš piespiež zirgu pakļauties, izmantojot fizisku un psiholoģisku spiedienu un sāpes (join-up, metāla trenzes [9,10], pieši, pātagas u.c.) apdraud zirga labklājību [1, 2], tādejādi metodes, kas izmanto šādas tehnikas, nevar tikt uzskatītas par ‘veselīgām, labām, pareizām’ attiecībā uz zirgu.
- Mutes dzelžu izmantošana kaitē zirga veselībai [10,11].
- Jāšana kaitē zirga veselībai [3].
- Sacensības un trenēšanās sacensībām kaitē zirga veselībai. Tāpat kā starp cilvēkiem nav pilnīgi veselu sportistu (to, kuri maksā par uzvarām ar saviem, nevis citu radību, sviedriem un asinīm, un kuri cieš no daudziem ievainojumiem savas sporta dzīves laikā), tā arī starp zirgiem nav pilnīgi veselu sportistu. [4].
- Zirga gremošanas sistēma un vielmaiņa var pareizi funkcionēt, ja zirga dabīgie ēšanas paradumi netiek ierobežoti, t.i., ja zirgam ir nepārtraukta pieeja barībai un brīva iespēja kustēties 24 stundas diennaktī kopā ar baru. Šie pareizai gremošanai un vielmaiņai nepieciešamie apstākļi netiek nodrošināti, ja zirgu kaut tikai daļu no dienas tur stallī [1, 5, 6, 7].
- Ierastā prakse apkalt cilvēku aprūpē esošos zirgus kaitē zirga veselībai. Kalšana kavē naga mehānisma darbību un ievērojami samazina trieciena absorbēšanas funkciju zirga pēdās [8].
Tomēr daudziem zirgiem, kurus aprūpē un ar kuriem darbojas augstāk minētajos veidos, ir spīdīgs apmatojums. Tas ir gluži tāpat kā ar nagiem – cik gan bieži redzam gludus, spodrus un glītus nagus stallī turētam, daudzus gadus kaltam un nelabvēlīgi nodarbinātam zirgam? Naga ārēja ragvielas kārtiņa rada lielisku, spožu iespaidu, kamēr naga iekšienē ir asiņains juceklis, vārda tiešā nozīmē.
Zirga apmatojuma mati un nagu ragviela (tāpat kā cilvēku mati un nagi) ir veidoti no vienāda materiāla – atmirušām šūnām, ko ķermenis izvada uz āru. Tātad tieši tāpat kā nagu ragvielā, tā arī matos nav asins šūnas, un līdz ar to nav iespēju ne nagus, ne matus „pabarot”, kad tie jau ir izveidoti. (Starp citu, gluži tāpat kā ir absurdi sacīt „dzīvā zole”, runājot par nagu zoles ragvielu, ir absurdi, kad šampūna reklāmas apgalvo, ka „jūsu matus padarīs dzīvus un mirdzošus pēc 3 mazgāšanas reizēm”, jo nav iespējas, ka jau izaugušie mati varētu uzņemt svarīgas barības vielas un tātad nekas nevar tos „atdzīvināt”).
Matu spīdīgums ir atkarīgs no to gaismas atstarošanas spējas. Parasti mati zaudē savu spēju spīdēt, kad to ārējais slānis (kutikula) tiek mehāniski bojāts un tā virsma vairs nav gluda. Atliek vien pārzināt fizikas pamatus un varam no sava zirga izvilināt ļoti spīdīgu apmatojumu.
Kad ir lielākas iespējas ieraudzīt zirgam spožu apmatojumu? Visbiežāk vasarā, kad zirgam ir īss apmatojums ar smalkas struktūras matiem, kas vienā virzienā pieguļ ādai, nevis ir pacelti. Šādos apstākļos mati vislabāk atstaro gaismu. Turot zirgu stallī visa gada garumā, mākslīgi tiek pagarināta vasaras sezona. Zirga apmatojums neizaug pārāk garš, parasti tas tiek regulāri tīrīts un kopts, tādejādi nogludinot matus un neļaujot tiem kļūt raupjiem un nelīdzeniem dubļu, putekļu un tml. ietekmē. Regulāra apmatojuma tīrīšana ar birstēm stimulē ātrāku apmatojuma nomaiņu, tādā veidā bojātie mati ātrāk tiek aizstāti ar gludiem, jauniem matiem. Raupjas, daudzšķautņainas virsmas atstaro gaismu dažādos virzienos un līdz ar to šādas virsmas neizskatās tik spožas (salīdziniet, piemēram, hromēto Mercedes zīmi automašīnas priekšpusē ar vilnas segu).
Regulāra apmatojuma birstēšana pastiprina asins cirkulāciju ādā, kas savukārt stimulē tauku dziedzerus izdalīt vairāk vielas, kas pārklāj matus un padara tos gludākus un spīdīgākus.
Eļļu pievienošana zirga barībai palielina dziedzeru izdalīto taukvielu daudzumu, kā rezultātā apmatojums kļūst taukaināks (un spīdīgāks), taču eļļas izbarošana nedod īpašu ieguldījumu zirga vispārējai veselībai. Ādas taukvielas satur Omega 9 taukskābes. Zirgiem būtu jāizbaro eļļas, kas satur Omega 9, un tā kā zirga organisms pats ražo šīs taukskābes, tad lieko daudzumu tas izvadītu kā ādas taukvielas.
Ja ir bloķēta vielmaiņa zirga nagos (kalšanas, nepareizas griešanas, nepietiekamu kustību dēļ), kā tas parasti novērojams staļļos turētiem zirgiem, apmatojums var intensīvāk augt un nomainīties, jo mati pēc uzbūves līdzinās nagiem – tos veido organisma izdalītās olbaltumvielas – un šādā veidā organisms izdala vielmaiņas atkritumvielas. Kad vielmaiņa nagos ir traucēta, āda pastiprināti izvada atkritumvielas apmatojuma ragvielas veidā. Līdz ar to mati pastiprināti aug un, pateicoties biežākai apmatojuma nomaiņai, tie nepagūst nolietoties un kļūt raupji un nespīdīgi.
Vai ir gadījies kādā aukstākā, vējainā vasaras dienā novērot, ka zirgs, kurš bija spožs un spīdīgs dienu iepriekš, pēkšņi ieguvis „nespodru” izskatu? Iemesls ir matu pacelšanas mehānisms, kas, pateicoties matu folikulu muskuļu darbībai, ir pacēlis matus, lai palielinātu gaisa slāni apmatojumā un tādejādi padarītu to siltāku. Papildus mati tiek sagrozīti dažādos virzienos, kā arī iespējams aukstais laiks ir stimulējis matu augšanu, un tādā veidā apmatojuma virsma termoregulācijas mehānismu ietekmē ir zaudējusi savu gludumu, gaisma no tā vairs neatstarojas vienmērīgi un spīdīgums ir pazudis. Jo ilgāk saglabājas auksts laiks, jo ilgāk novērojams nespodrais apmatojums, līdz zirga ķermenis pielāgojas aukstumam un garākos matus no jauna, vienā virzienā piekļauj ķermenim.
Tādā pat veidā garais ziemas apmatojums ar dažādos virzienos sagrozītiem matiem, netīrumu uzkrāšanos tajos un garāko pavilnu retāk būs ļoti gluds un spīdīgs.
Lielisks piemērs tam, ka zirga apmatojums neatspoguļo zirga patieso vielmaiņas stāvokli, ir zirgs ar vasaras ekzēmu. Vasaras ekzēma norāda uz traucētu vielmaiņu. Ja ir bijusi iespēja redzēt zirgu ar vasaras ekzēmu, tad bieži novērojams, ka šādam zirgam spīdīgs apmatojums klāj lielāko daļu ķermeņa, taču viņam var nebūt daļa no krēpēm vai astes, tikai asiņojoši noberzumi to vietā. Tāpat var būt novērojami ķermeņa laukumi bez apmatojuma un ar nobrāzumiem vietās, ko zirgs ir intensīvi kasījis.
Zirgs ar vasaras ekzēmu. Foto © N. Aleksandrova
Vai arī, piemēram, stallī turētiem zirgiem nereti var novērot spīdīgu apmatojumu, kas, tuvāk apskatot, ir pilns ar blaugznām. Blaugznas norāda uz vielmaiņas problēmām, lai arī zirga apmatojums joprojām izskatās spožs.
Protams, var būt gadījumi, kad matu ragviela veidojas trausla, un tas norāda uz problēmām ķermeņa iekšienē. Šāds apmatojums var būt no nelabvēlīgiem dzīves apstākļiem izglābtam zirgam, kurš iepriekš nesaņēma pietiekoši barības un tādejādi nespēja nodrošināt kvalitatīvu matu augšanu. Līdzīgs ‘materiāla’ trūkums kvalitatīvu matu veidošanai var būt novērojams slimiem zirgiem vai zirgiem, kas cieš sāpes un kuri visas organisma olbaltumvielas izlieto pārāk saspringto (pārstrādināto) muskuļu dēļ, kā arī lai salabotu iekšējo orgānu bojājumus, kas izdzīvošanai ir būtiskāki nekā kvalitatīvs apmatojums. Šāds trausls un negluds apmatojums neatstaro gaisumu vienmērīgi un līdz ar to nav spīdīgs.
Varētu uzskatīt, ka šis zirgs ir lieliskā formā – spīdīgs, atlētisks ķermenis.
Foto © www.prokoni.ru
Taču patiesībā šādi anormāli izteikti muskuļi norāda, ka ar zirgu kaut kas nav kārtībā. Normāli zirga ķermenim ir gluda, noapaļota virsma, nevienam muskulim nav jābūt atsevišķi izteiktam. Pat kustību laikā zirgam nevajadzētu izskatīties kā anatomijas mācību grāmatas ilustrācijai, no kuras var mācīties ķermeņa muskuļu izvietojumu. Nenormāli izteikti, hroniski pārspringti un savilkti muskuļi norāda uz sāpēm.
Izmatojot apmatojuma spīdīgumu kā veselības, pareizas turēšanas un barošanas rādītāju, kurš no attēlā redzamajiem zirgiem ir veselīgāks, pareizāk turēts un kopts?
Foto © K. Jarczewski
Šis fotoattēls uzņemts aprīlī, kad dabīgos apstākļos dzīvojoši zirgi parasti nomet pēdējās ziemas apmatojuma paliekas.
Zirgs pa kreisi ir 5 gadus veca ķēve, kura nekad nav jāta vai kā citādi izmantota cilvēka vajadzībām, dzīvo sugai piemērotos apstākļos, nekad nav kalta un ziemas apmatojumu nomet dabīgi, nevis tiek tīrīta ar birstēm.
Zirgs pa labi ir 6 gadus vecs kastrāts, kurš visu dzīvi tika turēts stallī un jāts. Viņam tikko ir noņemti pakavi pēc vairāku gadu kalšanas. Viens no viņa veselības traucējumiem bija regulārs klepus ziemas laikā. Fotogrāfija uzņemta uzreiz pēc tam, kad zirgs pārvests uz dzīvošanu sugai piemērotos apstākļos. Agrāk zirgs regulāri tika tīrīts un ziemas laikā stallī turēts zem segas. Pēc definīcijas, ķēve ir veselīgāka un turēta labākos dzīves apstākļos.
(Šeit ir informācija, kas var palīdzēt saprast, kādā veidā mati var būt gludi vai raupji, par piemēru ņemot cilvēku matus:
http://www.hairdressersus.com/under%20the%20microscope.asp)
Raksta autore – Natalija Aleksandrova (Strasser Hoofcare Professional); http://www.academialiberti.de
Tulkojums no angļu valodas – Agrita Žunna
Raksta atsauce – http://academialiberti.blogspot.com/2012_04_01_archive.html
Izmantotā literatūra:
1. Prof Z. Jaworski, Prof T. Jezierski, “Welfare of horses living in nature reserve conditions in Poland”.
2. Dr Z. Wroblewski, “The welfare of horses and its transgressions in horse breeding, sport and pleasure riding”.
3. M. Vogt, “Harm of riding study”.
4. Editors: E.J.L. Soulsby, J.F. Wade, “Proceedings on a workshop on ‘Sporting injuries in horses and man: a comparative approach'”, 23–25 Sept, 2004, Lexington, USA
5. L.D. “The Importance of Species Appropriate Feeding and Eating Behaviour of Horses”.
6. Dr R. Al Jassim, Dr T. McGowan, Prof F. Andrews and Dr C. McGowan “Gastric Ulceration in Horses”
7. M.J. Murray, E.S. Eichorn, “Effect of intermittent feed deprivation, intermittent feed deprivation with ranitidine administration, and stall confinement with ad libitum access to hay on gastric ulceration in horses.”
8. Dr H. Strasser, “Shoeing: A Necessary Evil?”.
9. Dr H. Strasser, “Harmful effects of shoeing”.
10. Dr R. Cook, “Bit-induced asphyxia in the horse”.
11. Dr R. Cook, “Bit-induced pain: a cause of fear, flight, fight and facial neuralgia in the horse”.
12. N. Aleksandrova, “Thermoregulation in horses in a cold time of year”.
anon'ims Iesaku klāt barībai (auzām, muslim) pieliet linsēklu eļļu. spalva būs spīdīga, veselīgi zirgam. Viņa ir dārga,
Zelma Protams zirgu nedrīkst jāt, tīrīt un apmācīt un nekādā ziņā ielaist stallī. Un ko tie cilvēki dara ar suņiem. Arī tos viņi ierobežo, liek sēdēt, dot ķepu, meklēt narkotikas, pavadīt aklos utt., tur viņus dzīvoklī vai ierobežotā pagalmā. Suņi taču kā vilku pēcteči ir radīti dzīvot baros un kolektīvi iet medībās... Lai zirgi varētu uzaudzēt dabīgus muskuļus, man šķiet loģiski viņus palaist savvaļā, lai tie varētu barības meklējumos pārvietoties kilometriem tālu, nevis stāvēt pie siena ruļļa, un būtu spiesti attīstīt ātrumu izvairoties no plēsējiem.
Evita Baradovska Raksts protams dazhás vietas mazliet kaitinosh :) Tomer es domáju, ka ikviens piekrít, ka zirgs vislabak jútas 24/7 lauká. Apmatojums lauká dzívojiesiem zirgiem tiesham loti glíts, ípashi no vasaras sákuma lídz vélam rudenim, neskatoties uz to, ka zirgi netiek ne tíríti, ne kemméti. Tomér, taisníba vienmér ir kaut kur pa vidu. Sporta industrija ir tá, kura ir likusi audzétájiem izaudzét tádus zirgus, kádus shobríd varam vérot un , ja sports ir launums, tad shie zirgi ir launuma augli, kuri árpus siltumnícas izdzívot nespéj. Búsim godígi, arí 10 ha lielas ganíbas apjostas ar zhogu, nav zirga dabiská vide. Zirga dabiskás vides vairs nav, esam tak vienreiz godígi lídz galam.
Aija Pilnīgi piekrītu Evitas viedoklim. Tik maļ un maļ vienu un to pašu dažādos griezumos. Ja jau cilvēks tik kaitniecisks ir, tad lai visi "naturāļi" vispār pie zirga lai netuvojas, jo dabā zirgam nav jāsatiekas ar cilvēkveidīgo!
Zirgam.lv Atceramies, ka šis materiāls ir ļoti netradicionāls, jo diez vai, ka starp mums atradīsim tik krasi domājošu tradicionāli vai naturāli, kas domātu, ka ir kaitīgi ar zirgu pat jāt :)
Inese Zelma Interesanta informācija, bet pasniegta pārāk kategoriskā formā. Man šķiet vietējo publiku šādi raksti atbaida, raisa pretreakciju un audzē lielāku mītu par "karojošajiem naturāļiem" - kas galīgi nenāk par labu mērķim izplatīt un dalīties ar informāciju par zirgu labturību, zirgu turēšanu zirga cienīgos apstākļos, atbilstošu barošanu un pozitīvu apmācību.
Zelma » Inese Zelma Man žēl, ka manis teikto uztvērāt tieši. Cerēju, ka pēdiņas pieliksiet paši... :(
Inese Zelma » Inese Zelma emmm, tā nebija domāta atbilde Jums :) "Inese Zelma" ir mans vārds, kuru rakstīju speciāli, jo vairākos forumos kā niku lietoju "zelma", tāpēc cilvēki, kas mani zina no turienes, mēdz pārprast un domāt, ka to, ko zirgam.lv rakstāt Jūs, rakstu es :)
pieriga Inese, tikko kā gribēju rakstīt gluži līdzīgu domu! Pati piederu pie t.s. naturāļiem, lai gan ne īpaši patīk jelkāda dalīšana. Jā, mans zirgs nezina, kas ir trenze, nav apkalts un mēs jājam pa mežiem, spēlējamies no zemes, trenējamies uz laukuma, palecam šo to utt. un es redzu, ka no šīs komunikācijas gūstam abpusēju prieku.Tas ir kā iekožoties skābā ābolā ielikt visus visus pārējos vienā kastītē, virsū uzlīmēt birciņu "visi āboli ir skābi" un nogaršojot saldu apelsīnu apriori pieņemt "visi apelsīni saldi".
Evita Baradovska Vienígais uz ko es ceru, ir tas, ka péc sháda raksta publikácijas Latvijá atkal nenostasies pozá, sportisti pret nesportistiem. Kádus 5us gadus atpakal, visos forumos gája kashki valá, ceru tas neatsáksies. Visu cienu tiem cilvekiem, kuri stradá ar zirgiem, kuru dzíve nav iedomajama bez zirga, vienalga ká lai tas arí neizpaustos. Jo arvien biezhák sportisti meklé palídzíbu pie citádák domajoshiem, un man prieks, par tiem cilvékiem kuri sho palídzíbu neatsaka. Arvien biezhák dzirdu no sava kaléja, né nekalam, nav vajadzíbas. Arvien vairák cilveki izveloties stalli savam zirgam par prioritáti nosauc nevis manézhu, bet iespeju zirgam iet árá. Nu jau vairakus gadus LV darbojas stjuarti arí nacionálajás sacensíbás un patieshám tiek pievérsta uzmaníba zirga labsajútai. Vienkárshi mums ir jaciena vienam otru, jo visi més esam vienádi, més nespejam iedomaties savu dzívi bez zirga.
Līga » Evita Baradovska +++
Zirgam.lv » Evita Baradovska Satraukumam nav pamata, viens raksts nevar raisīt masu nekārtības forumos, nepārspīlēsim :) Šādi raksti tiek publicēti, lai iepazītos ar lietām arī no cita skatu punkta un dažādotu savu informācijas bagāžu un tā spētu savam zirgam izveidot iespējami labāko dzīves modeli. Tas, ka kļūstam modernāki - kombinējam tradicionālo ar "netradicionālo" - tikai norāda, ka spējam uzņemt jaunu informāciju un metodes, lai iegūtu iespējami labāko risinājumu.
prērija Es nesaprotu kam mums vispār zirgi, suņi un kaķi un govis un tā tālāk ir vajadzīgi, nu laižam visus savvaļā , lai tak paši domā ko ēst un ko neēst, cilvēks tak ir stulbāks par dzīvnieku. Varbūt atgriežam laiku atpakaļ, kurā neviens dzīvnieks nepiederēja cilvēkam-visi bija brīvi!!!!!!!!
Anda Jebkurā gadījumā - kalts vai nekalts, ar segu vai bez - cienīsim savus un arī citu zirgus, kā arī tos, kuri dzīvoja vairākus gadu simtus atpakaļ un bija galvenie palīgi pasaules attīstībā!
Lorete Gribētu lūgt Zirgam.lv nepublicēt rakstus, kuros autors savu spēju robežās mēģinājis (ar uzsvaru uz mēģinājis) izskaidrot zīdītāja vielmaiņu. Tas, ka organismā liekās vielas tiek izvadītas ar pastiprinātu apmatojuma veidošanos ir pilnīgas muļķības. Arī apgalojums, ka apmatojuma izskats un kvalitāte neko nepasaka par zirga veselību nav taisnība - vienkārši ne visas kaites ietekmē apmatojumu, bet ir pietiekami daudz tādu, kas tiešām ietekmē. Saprotams, ka katram normālam zirga īpaškam kvēlākā vēlme ir sava mīluļa labsajūta, taču tāpēc nevajag pārpublicēt pašpasludināto zinātnieku stipri apšaubāmos rakstus. Ja akurāt šāds raksts ir nepieciešams, tad klāt prasītos vēl kāda eksperta viedoklis, citādi šādi raksti izksatās vienkārši neprofesionāli, jo ir vienpusīgi.
Virsaitis » Lorete ...un tāpēc katram lasītājam būtu vēlams izmantot savu veselo saprātu, lai pārbaudītu un saprastu, kas no jebkādiem rakstiem viņam der vai neder/ir patiess vai nepatiess, nevis gaidīt, kad redakcija veiks cenzūru un piedāvās tikai nopulētus tekstiņus ar tikai patīkamu un visiem pieņemamu informāciju.
Lorete » Lorete To Virsaitis Manuprāt, tā vnk ir kvalitatīva žurnālistika - ļoti kategoriskiem viedokļiem pielikt klāt pretēju viedokli, lai lasītājs var pats izvēlēties, kuram no viedokļiem piekrist, kā arī redzēt to, ka vienas problēmas risināšanā ir iespējami dažādi varianti. Tad, ja ir pieejami vairāku speciālistu viedokļi, tad arī diskusija komentāros izvēršas konstruktīvāka.
Mare » Lorete Protams, Lorete Tev ir zināma taisnība, ka labāki ir raksti, kuros ir vienkopus atspoguļotas visas puses, BET par tādiem rakstiem cilvēki saņem algu un ne kādu mazo. Tāpēc pagaidām lūgšu gan pašiem savilkt kopā secinājumus, jo aiz Zirgam nestāv sponsoru čupiņa vai lieli finansiāli līdzekļi, bet gan cilvēki, kas savu brīvo (uzsveru!!!) laiku velta, lai darītu lietderīgu darbu - izglītotu, informētu utt. Kas zin kā lietas iegrozīsies nākotnē (mums top plāni), bet, kad līdz tam tiksim - tad arī runāsim!
Evita Baradovska jo nav iespējas, ka jau izaugušie mati varētu uzņemt svarīgas barības vielas un tātad nekas nevar tos „atdzīvināt” Mani shitas dikti uztrauc, vai mana friziere man par velti kepsé matos visadas maskas un stumj sildíties? Un visas tás májás gatavotás maskas no olam, alus un medus ar vispár par velti?
Virsaitis » Evita Baradovska Vai tiešām liekas, ka visi komercializētie naftas izstrādājumi ir tiešām paredzēti mūsu matu veselībai un veic kaut ko vairāk par tīri kosmētisku efektu? :) Maskas var ietekmēt mūsu galvas ādu - ar vielām, kuras caur to uzņemam un kas, attiecīgi, ietekmē matu folikulus, bet jau izaugušos matus tās ietekmē tikai ārēji un vizuāli, nepadarot tos pa īstam "veselīgākus".
Evita Baradovska nu bet tad man jájautá, kapéc pieaudzétie mati, kuri nav "dzívi" shadas maskas neuzlabo, bet tos kas man turas uz galvas uzlabo? Ja tas notiek, tikai tíri "uz aci", tad jau arí pieaudzétajiem matiem vajadzétu izskatíties labák. Tátad arí ellas, nu vispár nekas nespéj uzlabot jau izaugushos matus? Tá tieshám ir taisníba?
Virsaitis » Evita Baradovska Jau izaugušos matus var tikai ar dažādām vielām piesūcināt un pārklāt, bet tie pēc būtības nepaliks labāki - galvenokārt to veselību (lai tie nešķeltos, nebūtu nespodri, taukaini, utt., un jau augtu veseli ) nodrošina mūsu uzturs. Dažādi līdzekļi palīdz pasargāt jau izaugušos no ārējās vides ietekmes - tas ir tāpat kā ielikt grāmatu plēvītē, lai nesamirkst, vai piesūcināt koka karoti ar eļlu, lai noturīgāka pret nolietojumu un skaistākā krāsā. Skaidrojums redzamā mata uzbūvei - "The part of the hair seen above the skin is called the hair shaft. The hair shaft is made up of dead cells that have turned into keratin and binding material, together with small amounts of water. This structure explains why we do not feel any pain while our hair is being cut." Tiešām nav īsti nekā tāda, kas varētu atgriezt dzīvību mirušās šūnās.
Virsaitis » Evita Baradovska Par pieaudzētajiem matiem - vai nav tā, ka tie tiek ķīmiski apstrādāti, pirms tie nonāk pie pircējiem, tādējādi, iespējams, samazinot iespēju uzsūkt citas ķimikālijas - matu kopšanas līdzekļus, kas tāpēc nespēj tos ietekmēt?
Evita Baradovska nu re, kaut ko man shis raksts bús iemácíjis :) Lai visiem jauka shí lietainá diena.
Agrita Pāris piebildes: raksta autore nekur nepasludina sevi kā zinātnieku vai speciālistu kādā jomā. Raksts ir viņas skatījums un lasītāju izvērtēšanai piedāvāta informācija. Rakstā netiek apgalvots, ka "apmatojuma izskats un kvalitāte neko nepasaka par zirga veselību". Raksts norāda, ka ne vienmēr skaists apmatojums ir indikators labai veselībai. Kā arī raksta autore nebūt nav uzskatāma par t.s. naturāli. Viņas minēto negatīvo lietu sarakstā ir iekļautas arī naturāļu darba metodes (psiholoģiskā spiediena izmantošana, join-up). Tā kā nav pamata izteikumiem par cilvēku sadalīšanos pretējās nometnēs, karojošiem naturāļiem un tml. :)
Samanta Pociusa Ielīdīšu ne pa tēmu, bet man te ziņa zirgam.lv. Varbūt varat izveidot rakstiņu par kalējiem kuri tad bez pārmetumiem un čīkstēšanas ir gatavi apgriezt tos šausmīgos zirga nagus zirgiem, kas neceļ kājas. Lieta tāda, ka nevaru nevienu atrast - no pensionāriem dabūjām 20 gadus vecu zirdziņu, nagi pārauguši, bet apgriezt ta neviens negrib. Jau 2 kalēji brutāli atšuva - pārmeta, ka zirgu mocam, bet lai zirgam būtu labāk tos nagus nenogrieza. Nezinu vairs ko darīt.
Zirgam.lv » Samanta Pociusa Samanta, atsūti lūdzu savus kontaktus mums uz e-pastu zirgam@zirgam.lv!