Vai sacensībās ērzeļus vairs neredzēsim?

Austrālijas sportiste Lindala Outlija nesen lika izkastrēt savu labāko zirgu Sandro Boy. Šajā fotogrāfijā viņš vēl kā ērzelis piedalās CDI Compiegne sacensībās šā gada jūnijā. Foto © Astrid Appels

Ņemot vērā, ka 2012. gada Olimpiskajās spēlēs zelta, sudraba un bronzas medaļas ieguva kastrāti, liekas, ka sporta iejādes prasības, kā arī papildus drošības ieguvumi rosina zirgu īpašniekus kastrēt savus iejādes partnerus.

“Es neesmu pārliecināts vai kastrācijas process ir kļuvis populārāks”, saka veterinārs Dr. Toms Šells.  “Bet noteikti tā ir visai ierasta procedūra, kas parasti tiek veikta tad, ja ērzelis vairs netiks izmantots vaislā”.

Pēc Dr. Šella domām ērzeļus pārsvarā kastrē vadoties pēc uzvedības problēmām, jo kastrācija samazina testosterona līmeni asinīs, tādējādi mazinot zirga iedzimto tieksmi vairoties. „Iegūstam vieglāk vadāmu un uzmanīgāku dzīvnieku”, saka Šella.

Kādreizējais britu nacionālās komandas jātnieks Veins Kanons piekrīt, ja vien zirgs netiek izmantots kā vaislas ērzelis, viņš allaž ieteiktu to kastrēt. „Iemesls ir tāds, ka tie mājās ir krietni mierīgāki, kā arī saskarsmē ar citiem zirgiem un sacensībās. Tiem ir krietni labāka sociālā dzīve. Pēc manas pieredzes arī tos ir vieglāk trenēt – ja arī kastrāts mēdz iebilst vai niķoties, to nevada testosterons, tāpēc visi strīdi ātrāk atrisinās”.

Piebilstot, ka kastrācija nekādā veidā neietekmē zirga iejādes potenciālu, Veins apgalvo, ka viņš vairākiem zirgiem ir izmantojis pilno kastrāciju vai īslaicīgo ķīmisko kastrāciju, un tiem visiem sportiskais sniegums bija tikpat labs kā tad, kad tie bija ērzeļi.

“Es dodu priekšroku kastrātiem attiecībā uz jāšanu un trenēšanu. Jebkurš zirgs var būt ar saviem argumentiem, bet, ja tam pievieno klāt testosteronu – pretestību izrādošs zirgs var radīt visai bīstamu situāciju. Ar kastrātiem ir vieglāk saprasties”.

Veinam ir pieredze strādājot gan ar ērzeļiem, gan kastrātiem, un viņš stāsta, ka pēc viņa pieredzes kastrācija ievērojami samazina ērzeļa agresiju. „Iegūstam zirgus, kuri ir vieglāk apmācāmi, vienkāršāki ikdienas procedūrās, kuri var vieglāk sadzīvot kopā ar citiem zirgiem, kuri joprojām spēj parādīt labu sportisko sniegumu, un vispār – liekas laimīgāki”.

12 gadus vecā Semmmieke Rotenbergere ar sertificēto poniju vaislas ērzeli Deinhard B

Kādreizējais Olimpiskais medaļnieks Svens Rotenbergers arī uzsver kastrātu socializēšanās priekšrocības salīdzinot ar ērzeļiem, it īpaši, izejot no savas gadiem ilgās pieredzes poniju iejādē.

“Kastrācijas efekts allaž gan ir atkarīgs no katra ponija”, Rotenbergs stāsta. „Bet, ja man ir jāsaka vispārīgi, tad es teiktu, ka jaunajiem poniju jātniekiem ir grūtāk tikt galā ar ērzeļiem nekā ar kastrātiem, jo tie vairāk interesējas par apkārtējo vidi un it īpaši par ķēvēm. Tāpat arī transportējot ponijus, ir jāuzmanās, lai starp tiem būtu pietiekami daudz vietas, lai tie nevarētu pieskarties citiem zirgiem. Neesmu pārliecināts vai sporta ponijus vajadzētu kastrēt. Bet, ja domā par to laiku, kas seko pēc viņu sporta karjeras, protams, labāk, lai ponijs ir kastrāts, jo tad tas vecumdienas var baudīt ganībās ar citiem ponijiem”.

Kastrējot narkozē, to var veikt kā stāvus, tā guļus pozīcijā, lai gan Dr. Šells dod priekšroku pēdējai iespējai. “Mūsu praksē es allaž esmu veicis šo procedūru guļus, kas nozīmē, ka zirgs atrodas vispārējā narkozē un īsu laiku ir aizmidzis. Pēc anestēzijas iedarbošanās, sēkliniekos veic iegriezumu un tos izņem. Vairumā gadījumu iegriezums tiek atstāts vaļā, lai nodrošinātu drenāžu un sadzīšanu tuvāko pāris nedēļu laikā”.

Lai gan tā acīmredzot nav patīkamākā procedūra, Dr. Šells apgalvo, ka uzreiz pēc kastrācijas zirgā nekas tā īsti nemainās, bet ilgtermiņā šī procedūra var būt efektīva, jo īpaši sacensību vidē ir novērojamas uzvedības izmaiņas.

“Mērķis ir samazināt dzīvnieka dabisko tieksmi vairoties un uzbudināties ķēvju tuvumā, kā arī iegūt vieglāk kontrolējamu dzīvnieku. Vairumu ērzeļu kastrē laika periodā no 6 mēnešu līdz 2 gadu vecumam, tad šī procedūra noris vieglāk, kā arī vispārējais testosterona līmenis šajā vecumā ir zemāks un mazāk ietekmē dzīvnieka uzvedību.”

Apliecinot, ka kastrācija nekādā veidā neietekmē ne zirga gaitas, ne eksterjeru, Dr. Šells apgalvo, ka vienīgais trūkums, ir tas, ka nedēļu vai nedaudz ilgāk pēc procedūras zirgs jutīs sāpes attiecīgajā apvidū.

Veins Kanons ar KWPN šķirnes ērzeli Lorenzo (no Ferro x Wolfgang) mājās, 2005. gadā

“Manā skatījumā šī procedūra nelaupa zirgam pievilcību, lai gan dažiem liekas, ka ērzelim ir vairāk enerģijas vai entuziasma, salīdzinājumā ar kastrātiem. Tomēr priekšrocības, iegūstot vieglāk kontrolējamu dzīvnieku, kā arī potenciāli drošāku dzīvnieku, noteikti ir apsvēršanas vērtas”.

Nešauboties, ka šī procedūra ļauj iegūt vieglāk kontrolējamu zirgu, Dr. Šells apgalvo, ka, izmantojot ērzeli vaislā, tiek papildus stimulēta testosterona izdalīšanās un tāpēc pastiprinās ērzeļa tipiskā uzvedība.

“Ērzelis līdz normālam stāvoklim atgūstas aptuveni stundu pēc lecināšanas. Tomēr ērzeļa uzvedība un atgūšanās laiks lecināšanas periodā lielā mērā ir atkarīgs no tā fiziskās kondīcijas. Vairums ērzeļu izturas ļoti atturīgi pēc lecināšanas un šajā laikā ir vieglāk kontrolējami. Tomēr jāatceras, ka ērzeļiem, kuri ilgstoši tiek izmantoti vaislā, var rasties problēmas ar lecamajām locītavām un muguru, lai gan tas ir atkarīgs no tā vai jūs plānojat piedalīties sportā ar aktīvu un pieprasītu vaislas ērzeli? Kas attiecas uz ērzeļiem tipisko uzvedību – disciplīnu un kontroli -, skatoties no īpašnieka perspektīvas, ir ļoti svarīgi saglabāt kontroli pār dzīvnieku un ievērot drošību”.

Galu galā Dr. Šells pauž savu personīgo uzskatu, ka kastrāti ir labāki sporta zirgi, jo tie labāk koncentrējas darbam, lai gan viņam ir zināmi cilvēki, kas dod priekšroku ērzeļiem.

Sāra Varna, Eurodressage

Foto © Astrid Appels – Barbara Schnell

Eurodressage materiālu sagatavoja Sigita Eitcena

 

Atpakaļ

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase