3. oktobris, 2012 | Veterinārija, Vispārīgi

Lai zīdītājdzīvnieks spētu izdzīvot, tā iekšējā ķermeņa temperatūra tiek uzturēta ļoti šaurā diapazonā. Ja temperatūra pārsniedz šī diapazona augšējo vai apakšējo robežu, šūnu līmeņa ķīmiskās reakcijas tiek traucētas vai arī apstājas pavisam. Svārstības ārpus normālā temperatūras diapazona noved pie veselības problēmām vai pat dzīvnieka nāves. Pieauguša zirga ķermeņa temperatūra ir ap 38°. Kumeļiem, ātri augošiem jaunuļiem, grūsnām un laktējošām ķēvēm ķermeņa iekšējā temperatūra ir augstāka (Hines, 2004). Lielākā daļa zirgu īpašnieki apzinās bīstamību un kaitējumu kādu organismam var nodarīt pārmērīga atdzišana. Taču tikai daži zirgu īpašnieki apjauš, cik labi zirgi ir pielāgoti tikt galā ar aukstumu, ja vien viņiem tiek nodrošināti attiecīgi dzīves apstākļi.
Tūkstošiem gadu laikā savvaļas zirgs ir izplatījies visā pasaulē. Lai kurā pasaules vietā zirgs dzīvotu, viņš tika pakļauts nepārtraukti mainīgai temperatūrai – vai nu dienas/nakts ritma maiņām vai sezonālajām izmaiņām. Arī šodien gan savvaļas, gan daļēji savvaļas, gan arī mājas zirgi spēj lieliski izdzīvot jebkuros laikapstākļos, kādus sagādā daba, ja vien tiem nodrošina sugai piemērotus dzīvošanas apstākļus. Kā Eiropas ziemeļos, tā arī Austrālijas tuksnešos zirgs ir pakļauts visiem dabas mainīgajiem elementiem – vējam, saulei, lietum, sniegam, mainīgām temperatūrām u.c. Savvaļā zirgs nekad nemeklē tādas slēgtas pajumtes kā cilvēku veidotie staļļi, šķūņi vai alas, nekad nemeklē iespēju sevi apsegt ar audumu. Zirgs dabīgi ir attīstījis pielāgojumus, lai izdzīvotu.
Siltums zirga ķermenī nemitīgi tiek ģenerēts kā vielmaiņas blakusprodukts un veselam dzīvniekam ir ievērojami iekšējā siltuma resursi, kas radušies vielmaiņas procesos (Bicego at al., 2007). Lai kontrolētu iekšējā siltuma zudumus gada aukstajos mēnešos, daba zirgus ir nodrošinājusi ar sarežģītiem un ļoti efektīviem anatomiskiem, fizioloģiskiem un uzvedības termoregulācijas mehānismiem. Lai šie mehānismi darbotos visefektīvāk un lai tie vispār spētu darboties, zirgam ir nepieciešami dzīves apstākļi, kas atbilst sugai piemērotai dzīves videi.
Ģenētiskā līmenī mājas zirgs ir tāds pats kā tā savvaļas līdzinieks – ar tādām pat spējām un vajadzībām, lai izdzīvotu. Būtībā, mājas zirgiem nevajag neko vairāk no cilvēka, kā vien nodrošināt tādus dzīves apstākļus kādus tiem ir paredzējusi daba: brīvas kustības visu diennakti, brīvu pieeju piemērotai barībai visu diennakti, dzīvi barā, atbilstošu nagu aprūpi un pajumti, kuru zirgs var izmantot pēc paša izvēles. Esot cilvēka aprūpē, kur tiek ņemtas vērā zirga dabiskās vajadzības un nodrošināts, ka zirgs netiek pakļauts antropimorfismam ar turēšanu stallī, izmainītiem ēšanas paradumiem, segu lietošanu, skūšanu, kalšanu un tml., mājas zirgs ir spējīgs pienācīgi izmantot savas apbrīnojamās dabiskās termoregulācijas spējas tieši tāpat kā savvaļas zirgs.
Apskatīsim sīkāk, kā darbojas zirga termoregulācijas mehānismi un kā tos var traucēt un sabojāt nedabiska zirgu apkope un turēšanas apstākļi.
Pirmām kārtām svarīgi atcerēties, ka, pateicoties dažiem termoregulācijas faktoriem, piemēram, ādas un apmatojuma labajām termoizolācijas spējām, kas novērš siltuma zudumus, kā arī kustību rezultātā muskuļu radītajam siltumam, zirgam ir daudz vieglāk sevi sasildīt aukstā laikā nekā atvēsināties karstā laikā vai pēc intensīvas slodzes. Sevis atvēsināšana zirgam ir daudz sarežģītāka. Zirgi ir labāk adaptējušies aukstumam. Zirga āda atbild gan par ķermeņa iekšienes pasargāšanu no ārvides temperatūras svārstībām, gan arī par iekšējā siltuma zudumu novēršanu aukstā laikā. Jāpiemina arī, ka āda ir atbildīga par muskuļu darbības radītā siltuma izkliedi ķermenī, lai pasargātu to no pārkaršanas. Ādas termoregulācijas mehānisms sastāv no četriem faktoriem – ādas, apmatojuma, artērijām un sviedru dziederiem. Trīs no tiem ir atbildīgi par zirga sasildīšanu aukstā laikā.
1. Āda ar savu salīdzinošo biezumu darbojas kā izolējošs slānis.
2. Apmatojums – tā izolējošā spēja ir atkarīga no matu slāņa dziļuma un biezuma, vēja ātruma, temperatūras un mitruma gradienta apmatojumā (Ousey et al., 1992).
Zirga apmatojums gada laikā nomainās divas reizes, pateicoties mehānismam, ko sauc par fotoperiodismu, un tādejādi zirgs pielāgojas atšķirīgām sezonas temperatūrām. Sensori zirga ādā reaģē uz dienas gaismas garuma izmaiņām. Zirgs ir gatavs sākt audzēt savu ziemas apmatojumu uzreiz pēc vasaras saulgriežiem, kad dienas kļūst īsākas, un ir gatavs nomainīt savu ziemas apmatojumu uz vasaras apmatojumu uzreiz pēc ziemas saulgriežiem, kad dienas kļūst garākas.
Papildus fotoperioda ietekmei, apmatojuma augšanu ietekmē arī vides temperatūra. Salīdzinot zirgus ar līdzīgu ķermeņa uzbūvi, kondīciju un vienādu uzņemtās barības daudzumu, aukstākā klimatā dzīvojošam zirgam veidojas biezāks un garāks apmatojums nekā siltā klimatā dzīvojošam zirgam..
Apmatojuma augšanu ietekmē arī citi faktori, piemēram, barošana un zirga šķirne, un tas tiks apskatīts vēlāk tekstā.
Papildus biezāka apmatojuma uzaudzēšanai, zirgs var palielināts apmatojuma izolējošo efektu ar matu pacelšanas mehānisma palīdzību – paceļot, nolaižot, vai pagriežot apmatojumu dažādos virzienos ar matu pacēlājmuskuļu palīdzību. Tādā veidā zirgs palielina vai samazina apmatojuma izolējošā slāņa biezumu un efektīvi variē gaisa pieplūdi ādas virsmai. Pieaugušam zirgam matu pacelšana palielina apmatojuma biezumu par 10% līdz 30% (Young & Coote, 1973). Matu pacēlājmuskuļi, gluži tāpat kā jebkuri citi ķermeņa muskuļi, ir regulāri jāvingrina, lai tie spētu pienācīgi darboties.
Zirga mati ir pārklāti ar taukainu vielu, kas palīdz zirgam neizmirkt līdz ādai lietainā vai sniegainā laikā. Ietaukotie mati nodrošina apmatojuma ūdens atgrūšanas spēju – ūdens notek pa apmatojuma virsējiem matiem, saglabājot dziļākus apmatojuma slāņus sausus. Jo garāks apmatojums, jo mazāka iespēja, ka ūdens nokļūs līdz zirga ādai. Regulāra zirga tīrīšana attauko apmatojumu un ūdens atgrūšanas spēja tiek vājināta. Nav arī vēlams notīrīt zemes kārtiņu, ko zirgs ieguvis vārtoties mitrās smiltīs. Sakaltušajiem dubļiem ir aizsargājoša ietekme uz zirga ķermeni.
Lieki piebilst, ka izplatītā zirgu apmatojuma skūšanas prakse pilnībā likvidē apmatojuma termoregulējošās spējas.
Arābu zirga apmatojums ļoti aukstā ziemas dienā, Centrālā Eiropa. Apmatojuma pacelšanas mehnānisms darbībā – mati ir pacelti, lai palielinātu apmatojuma izolējošās īpašības.
Foto © B. Bratny
Atvēsināšanās pēc spēlēm. Islandes šķirnes zirgs, Centrālā Eiropa.
Foto © K. Jarczewski
3. Ādas artērijas.
Pateicoties artēriju muskulatūras darbībām, ko sauc par vazokonstrikciju vai vazodilatāciju, asinsvadu diametrs sašaurinās vai palielinās, tādā veidā regulējot asins pieplūdi ādai. Artēriju sašaurināšana novērš iekšējā siltuma zudumus, samazinot silto asiņu daudzumu, kas tiek piegādāts vēsajai ķermeņa virskārtai. Savukārt artēriju paplašināšana ļauj lielākam siltu asiņu daudzumam no pārkarsušās ķermeņa iekšienes nonākt ķermeņa virspusē un atdzist. Atdzesētās asinis, atgriežoties ķermeņa iekšienē, samazina ķermeņa iekšējo temperatūru.
4. Sviedru dziederi
Zirgs izmanto sviedru dziedzerus, lai atvēsinātos reizēs, kad ārējā vai iekšējā temperatūra ir pārāk augsta. Kad ārvides temperatūra ir pārāk augsta, lai gaiss caur ādu atvēsinātu zirga asinis, sviedru dziedzeri sāk izdalīt šķidrumu. Šī šķidruma iztvaikošana atvēsina ādas virskārtu un asinis ādas asinsvados. Tādejādi, nogādājot atvēsinātās asinis ķermeņa iekšienē, iekšējā temperatūra var tikt pazemināta, pat ja ārvides temperatūra ir augsta. Tiklīdz ķermeņa temperatūra ir atgriezusies normas robežās, sviedru izdale tiek pārtraukta. Kad tas notiek, zirgam ir sevi ātri jānožavē, pretējā gadījumā atdzesēšana turpinās un ķermeņa temperatūra pazeminās zem normas. Sasvīdis zirga sagroza apmatojuma matus dažādos virzienos, lai izvairītos no pārliekas atdzišanas, un, ja zirgam tiek dota tāda iespēja, viņš parasti sameklē vējainu vietu, lai ātri un droši sevi nožāvētu. Sviedru dziedzeru mehānisma pieminēšana ir būtiska, jo arī sviedru dziedzerus darbina muskuļi.
Sarma uz apmatojuma – siltums izplūdis no ķermeņa.
Foto © B. Bratny
Ūdens notece pa garajiem ziemas apmatojuma matiem; apmatojuma apakšējie slāņi paliek sausi.
Foto © N. Soshnina
Šie četri ir galvenie ādas termoregulācijas mehānismi, taču apskatīsim vēl citus termoregulācijas mehānismus, kas zirgam ir pieejami.
Ķermeņa taukaudu daudzums arī ir svarīgs termoregulācijas faktors. Papildus tam, ka tauki ir ķermeņa enerģijas rezerve, to siltuma izolējošās spējas, pateicoties zemai siltuma vadītspējai un samazinātai asins pieplūdei, ir trīs reizes lielākas nekā citiem audiem (Guyton, 1991; Davenport, 1992). Tādejādi ir svarīgi, lai zirgam būtu izveidojies pietiekošs taukaudu slānis pirms ziemas iestāšanās. Savvaļas un dabiskos apstākļos turētiem mājas zirgiem saglabājas dabiskais svara izmaiņu ritms gada laikā, kad to svars var palielināties pat par 20% rudens laikā. Parasti var novērot, ka mājas zirgiem ar biezāku tauku slāni uzaug salīdzinoši īsāks ziemas apmatojums nekā zirgiem, kas rudens laikā uzkrājuši mazāk taukaudu, ja salīdzina vienas un tās pašas šķirnes un ķermeņa kondīcijas zirgus. Aukstos apstākļos taukaudi tiek vienmērīgāk izkliedēti pa visu ķermeņa virsmu, tā vietā, lai tiktu koncentrēti noteiktās ķermeņa vietās kā tas notiek siltos apstākļos.
Atrodoties vienos un tajos pašos apstākļos, mazāku šķirņu zirgiem ir garāks/biezāks apmatojums salīdzinājumā ar izmēros lielāku šķirņu zirgiem. Kā arī parasti biezāks apmatojums redzams kumeļiem. Tas saistīts ar allometriju, kad pieaugot dzīvnieka ķermeņa izmēriem, sistemātiski izmainās tā proporcijas, un tās efektu uz dzīvnieka siltuma bilanci. Izmaiņas sugas ietvaros notiek dzīvniekam augot un attīstoties, taču tās pastāv arī vienas sugas dažādu šķirņu starpā (Reiss, 1991; Langlois, 1994). Parasti liels ķermeņa izmērs ir izdevīgs attiecībā uz termoregulāciju aukstā laikā, jo siltumu izkliedējošās virsmas attiecība pret siltumu radošo un saglabājošo ķermeņa masu samazinās līdz ar pieaugošu ķermeņa izmēru (Phillips & Heath, 1995; Bligh, 1998). Tādēļ liela izmēra zirgiem ir mazāka relatīvā virsmas platība siltuma apmaiņai un tādā veidā ievērojami mazāki siltuma zudumi aukstā laikā nekā mazāka izmēra zirgiem. Mazi zirgi zaudē vairāk ķermeņa siltuma nekā lieli zirgi. Papildus lielam ķermeņa izmēram, sfēriska ķermeņa forma samazina ķermeņa virsmas un masas attiecību (Langlois, 1994). Lai kompensētu lielāku ķermeņa virsmas/masas attiecību, ziemeļu tipa zirgi lielākoties ir attīstījuši smagnējākus, apaļākus ķermeņus, īsākas ekstremitātes, kas klātas ar biezāku apmatojumu, biezākas kāju skaras un krēpes, kas palīdz saglabāt ķermeņa siltumu un izdzīvot aukstos apstākļos.
Palielināta barības uzņemšana palielina zirga ķermeņa siltuma ražošanu. Tas saistīts ar faktu, ka rupjās, šķiedrvielam bagātās barības gremošanas process rada siltumu kā blakusproduktu. Būtiski, lai aukstā laikā katram mājas zirgam būtu brīva pieeja sienam visu diennakti, tādā veidā dodot iespēju palielināt siltuma produkciju no nepārtraukti uzņemtas un pārstrādātas šķiedrvielu barības. It īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad citi termoregulācijas mehānismi vēl nav pielāgojušies pēkšņām laikapstākļu izmaiņām, piemēram, straujam vides temperatūras kritumam.
Tāda papildus vajadzība pēc barības tiek saukta par „klimatisku enerģijas vajadzību” (MacCormak & Bruce, 1991). Novērots, ka uz katru ārējās vides temperatūras grādu (pēc Celsija), kas nokrīt zem dzīvnieka zemākās kritiskās temperatūras, zirgam sevis uzturēšanai nepieciešams par 0,2 līdz 2,5% vairāk enerģijas (Young Coote, 1973; McBride et al., 1985; Cymbaluk et al., 1989a; Cymbaluk, 1990). (Zemākā kritsikā temperatūra ir individuāla katram zirgam/zirgu grupai dažādos gadalaikos un ir atkarīga no daudziem citiem termoregulācijas un vides faktoriem.)
Svarīgi arī, ka mazāka izmēra zirgiem ir lielākas zemākās kritiskās temperatūras vērtības, kas nozīmē, ka viņu siltuma zudumi ir relatīvi lielāki nekā lieliem zirgiem. Tātad maza izmēra zirgiem vajag proporcionāli vairāk papildus barību. Lai paskaidrotu tālāk, jo lielākas ir zemākās kritiskās temperatūras vērtības, jo vairāk siltuma zudumus dzīvnieks piedzīvo. Vienādas temperatūras apstākļos mazo šķirņu zirgi zaudē vairāk siltuma nekā lielo šķirņu zirgi. Jo mazākas ir zemākās kritsikās temperatūras vērtības, jo vairāk siltuma dzīvnieks spēj saglabāt. Lielāka izmēra zirgu šķirnes aukstā laikā vieglāk saglabā siltumu.
Konstatēts, ka savaļas zirgi ziemas laikā samazina savu kustību aktivitāti salīdzinājumā ar vasaras laiku (Duncan, 1980; Berger et al., 1999; Arnold et al., 2006). Samazināta aktivitāte ziemas laikā ir ikgadēja parādība, kas saistīta ar pazeminātu ārvides temperatūru un tai sekojošu pazeminājumu iekšējā siltuma pārprodukcijā un enerģijas patēriņā (Arnold et al., 2006). Šis samazinātās aktivitātes pielāgošanās mehānisms palīdz savvaļas zirgiem tikt galā ar ziemas sagādāto enerģētisko izaicinājumu. Līdzīgu aktivitātes samazinājumu ziemas laikā var novērot arī mājas zirgiem, kuri tiek turēti dabiskos apstākļos. Lai arī mājas zirgiem nav nepieciešams tik ļoti piepūlēties barbības iegūšanai kā viņu savvaļas līdziniekiem, šai aktivitātes samazināšanai acīmredzot ir tāds pats mērķis kā savvaļas zirgiem – enerģijas patēriņa samazināšana aukstā laikā. Tādejādi šis ir normāls sezonāls ritms, zirgam ir raksturīgi būt mazāk aktīvam ziemā šīs termoregulācijas pielāgošanās dēļ, un tādēļ nebūtu ieteicams pastiprināti nodarbināt zirgu ziemas laikā.
Līdz ar vispārējo aktivitātes samazināšanos aukstā laikā, ir novērotas īsas nemiera un kustību aktivitātes reizes pēkšņa, spalga aukstuma un nelabvēlīgu laikapstākļu periodos. Šādas īslaicīgas aktivitātes ir izdevīgas līdz brīdim, kad citi termoregulācijas faktori pielāgojas jaunajiem temperatūras apstākļiem.
Reizēm varam novērot, ka zirgi stāv vai guļ ļoti tuvu viens otram, tādejādi samazinot izstarotā siltuma zudumus. Sastājoties šādā veidā, zirgi samazina ķermeņu virsmu platību, kas ir pakļauta ārējās vides ietekmei (Bligh, 1998). Tajā pat laikā dzīvnieki, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nespēj producēt pietiekami daudz iekšējā siltuma, turoties blakus savam bara biedram, kā papildus siltuma avotu var izmantot otra dzīvnieka izstaroto ķermeņa siltumu.
Mainot sava ķermeņa pozu un novietojumu, zirgi var palielināt uzņemto saules starojumu, lai izmantotu to kā papildus siltuma avotu. Īsās, saulainās ziemas dienās bieži var novērot, ka zirgi labāk izvēlas sauļoties nevis ēst, un tiklīdz saule noriet, zirgi atgriežas pie barības uzņemšanas.
Sniegs, ko reizēm var redzēt uz zirgu mugurām, arī spēlē noderīgu lomu, sagādājot papildus aizsardzības slāni pret iekšējā siltuma zudumiem.
Vējainās, lietainās dienās var redzēt, ka zirgi stāv ar astēm pret vēju un nolaistām galvām. Tādā veidā viņi veiksmīgi pasargā kaklu, galvu, ausis, acis, pavēderi un paslēpenes no ūdens un vēja. Aste pasargā zirga aizmuguri – īsākie astri astes saknē izplešas, lai atvairītu sniegu un vēju. Tādās dienās zirgus var redzēt stāvam nojumes sienu aizsegā vai izmantojam dabiskos vējlauzējus (kokus, pakalnus), lai pasargātu sevi no vēja.
Ja zirgiem ir iespēja pašiem izvēlēties, novērots, ka viņi izmanto noslēgtas telpas, kā nojumes vai mežus, galvenokārt, lai patvertos no vasaras karstuma un kukaiņiem.
Ārkārtas apstākļos siltumu savā ķermenī zirgs var radīt ar drebināšanos. Drebināšanās laikā siltums tiek ātri radīts, muskuļos noārdot ATF (Langlois, 1994). Drebināšanās parasti ir akūta atbilde uz pēkšņu pakļaušanu aukstuma ietekmei vai arī reizēm tā parādās ilgstoši atrodoties aukstos, lietainos apstākļos. Veseliem dzīvniekiem drebināšanās tiek aizstāta ar normālu iekšējā siltuma produkciju, kā pielāgošanos jauniem laikapstākļiem.
Citas problēmas rodas slēgtās novietnēs, kad sakarsušu, sasvīdušu zirgu ieliek stallī. Nepietiekamas gaisa cirkulācijas dēļ, zirga atdzišana notiek ilgāk un zirgs ilgāk turpina svīst. Ap zirgu esošais gaiss tiek piesātināts ar mitrumu un nožūšana prasa ilgāku laiku, jo mitrais gaiss nespēj uzņemt vēl vairāk mitruma. Tā rezultātā zirgs atdziest par daudz, tiek negatīvi ietekmētas vielmaiņai drošās temperatūras robežas, un rodas labvēlīgi apstākļi organisma iekšējās darbības traucējumu izpausmēm: kolikām, slimībām un infekcijām.
Segu izmantošana vēl vairāk var radīt jucekli zirga termoregulācijas sistēmā. Dzīvnieks mēģina sasildīt tās ķermeņa daļas, kas palikušas atklātas aukstuma ietekmei – galvu, kaklu, vēderu, kājas, taču tajā pat laikā pārējais ķermenis, ko klāj sega, tiek pārkarsēts. Zirgs nevar palielināt siltumu atsevišķi izvēlētās ķermeņa daļās – viss ķermenis tiek vai nu atdzesēts, vai nu sasildīts. Svīšana zem segas ir lielāka problēma zirga vielmaiņai, nekā cilvēki to apjauš.
Ja zirgs tiek turēts stallī un/vai tiek segts, viņam trūkst stimula (temperatūras svārstības), kas iedarbina termoregulācijas mehānismus. Nav nepieciešamības trenēt matu pacēlājmuskuļus, ne arī paplašināt vai sašaurināt asinsvadus, ne aktivizēt sviedru dziedzerus, ne arī uzkrāt vai notērēt taukaudu rezerves. Jebkuri muskuļi atrofējas, ja netiek kādu laiku nodarbināti. Ja dzīvnieks šādā stāvoklī tiek pēkšņi pakļauts aukstumam, viņš nespēs iedarbināt termoregulācijas mehānismus. Tā rezultātā iekšējā ķermeņa temperatūra var nokristies pārāk zemu un tas novestu pie traucējumiem vielamiņas procesos, kas savukārt var ietekmēt balto asinsķermenīšu un antivielu ražošanu un transportu ķermenī. Dzīvnieks tiek pakļauts fizioloģiskam stresam un viņa organismā veidojas slimībām un infekcijām tīkama iekšējā vide. Nav svarīgs mikroorganisms, svarīga ir vide (Louis Pasteur). Attiecīgi, mikrobi un vīrusi šādā organismā iegūst lielisku iespēju savairoties.
Vēl bez tā, ka dabiskie termoregulācijas mehānismi var pilnvērtīgi darboties tikai tad, kad zirgs tiek turēts sugai atbilstošos apstākļos, jāņem vērā trauksmes un stresa faktori, ko zirgs neizbēgami pieredz, kad tiek ignorētas viņa dabiskās vajadzības un viņš tiek turēts nepiemērotos apstākļos (staļļa dzīve, nošķirtība no bara, forsēta nodarbināšana, nepārtraukti pieejamas šķiedrvielu barības trūkums). Visi šie stresa apstākļi vēl vairāk samazina zirga spēju tikt galā ar aukstumu.
Raksta autore – Natalija Aleksandrova (Strasser Hoofcare Professional; http://www.academialiberti.de)
Tulkojums no angļu valodas – Agrita Žunna
Raksta atsauce – http://academialiberti.blogspot.com/2012/02/thermoregulation-in-horses-in-cold-time.html
_____________
Izmantotā literatūra:
Arnold, W., Ruf, T., & Kuntz, R. (2006). Seasonal adjustment of energy budget in a large wild mammal, the Przewalski horse (Equus ferus przewalskii). The Journal of Experimental Biology, 209, 4566–4573.
Autio, E. 2008. Loose Housing of Horses in a Cold Climate. Doctoral dissertation. University of Kuopio, Kuopio, Finland.
Bicego, K.C., Barros, R.C.H., & Branco, L.G.S. (2007). Physiology of temperature regulation: Comparative aspects. Comparative Biochemistry and Physiology, Part A, 147, 616–639.
Berger, A., Scheibe, K-M., Eichhorn, K., Scheibe, A., & Streich, J. (1999). Diurnal and ultradian rhythms of behaviour in a mare group of Przewalski horse (Equus ferus przewalskii), measured through one year under semi-reserve conditions. Applied Animal Behaviour Science, 64, 1–7. Press.
Bligh, J. (1998). Mammalian homeothermy: an integrative thesis. Journal of Thermal Biology, 23, 143–258.
Cymbaluk, N.F. (1990). Cold housing effects on growth and nutrient demand of young horses. Journal of Animal Science, 68, 3152–3162.
Cymbaluk, N.F., & Christison, G.I. (1989a). Effects of diet and climate on growing horses. Journal of Animal Science, 67, 48–59.
Davenport, J. (1992). Animal life at low temperature. London, UK: Chapman & Hall.
Duncan, P. (1980). Time-budget of Camargue horses II. Time-budgets of adult horses and weaned subadults. Behaviour, 72, 26–49. ogy, 163 (7), 602–607.
Guyton, A.C. (1991). Textbook of medical physiology. 8th ed. Philadelphia, USA: W.B. Saunders Company.
Hines, M.T. (2004). Changes in body temperature. In S.M. Reed and W.M. Bayly (Eds.). Equine internal medicine (pp. 148–155). St. Louis, USA: Elsevier.
Langlois, B. (1994). Inter-breed variation in the horse with regard to cold adaptation: a review. Livestock Production Science, 40, 1–7.
MacCormack, J.A.D., & Bruce, J.M. (1991). The horse in winter — shelter and feeding. Farm Building Progress, 105, 10–13.
McBride, G.E., Christopherson, R.J., & Sauer, W. (1985). Metabolic rate and plasma thyroid hormone concentrations of mature horses in response to changes in ambient temperature. Canadian Journal of Animal Science, 65, 375–382. 187–194.
Ousey, J.C., McArthur, A.J., Murgatroyd, P.R., Stewart, J.H., & Rossdale, P.D. (1992). Thermoregulation and total body insulation in the neonatal foal. Journal of Thermal Biology, 17 (1), 1–10.
Phillips, P.K., & Heath, J.E. (1995). Dependency of surface temperature regulation on body size in terrestrial mammals. Journal of Thermal Biology, 20 (3), 281–289.
Reiss, M.J. (1991). The allometry of growth and reproduction. Cambridge, UK: Cambridge University Press.
Strasser, H. 2000. A Lifetime of Soundness. 3d ed. Published by S. Kells in Canada.
Young, B.A., & Coote, J. (1973). Some effects of cold on horses. Horse report at Feeders’ Day. Alberta, Canada: University of Alberta, Department of Animal Science.
LEVIP KOLOSĀLS RAKSTS!!!! SUPER!!! Ceru ka daudzies atvērsies acis... ;)
Elina Bet ja zirgs stāv visu dienu šaurā aplokā,kur nav pieejams ēdiens,kustības,cits zirgs vai aizsegs-vai tiešām nav nepieciešama sega?
Cherrij » Elina Izlasīt vajag kārtīgāk, zirgam palīdzība NAV vajadzīga, ja ir gana liela kustību brīvība, brīvi pieejams ēdiens un pajumte. Ja tas viss ir peejams segu nevajag. ja zirgam ir maziņš aplociņš bez siena un nojumes, tad tādā visu diennakti zirgu turēt nedrīkst
Agrita » Elina Cik esmu sapratusi, segas lai arī noņems vienu problēmu, tomēr radīs citas. Zirgs vai nu svīdīs zem segas, vai nu sals, un sega tikpat viņu nevarēs vienmērīgi turēt siltumā. Turklāt sega nospiež apmatojumu, tas nevar pacelties vai sagrozīties, un ilgstoši lietojot segu, apmatojums tiek traumēts un var nespēt normāli darboties arī kad sega ir noņemta. Esmu redzējusi izsutumus uz zirgu mugurām no segu lietošanas ziemā, turklāt segas nemaz netika ļoti bieži lietotas. Ja zirgam ir bijusi iespēja uzaudzēt piemērotu kažociņu, ir ko ēst un viņš ir vesels, tad nedomāju, ka viņam būtu jāsalst. Protams, katram pašam uz savu atbildību un izvēli jāpieņem lēmums kā rīkoties ar savu zirgu un uz kādiem kompromisiem attiecīgajā situācijā iziet. Iespēju robežās vajadzētu pārdomāt vai nav iespējams zirgu turēšanu pārkārtot tā, lai būtu iespēja sagādāt kaut nedaudz lielāku aploka platību, motivāciju kustēties, blakus kādu citu zirgu. Nepārtraukti pieejamu barību gan var nodrošināt jebkuros apstākļos. Vienalga vai zirgs stāv mazā aplokā, lielos ganos vai boksā, barībai ir jābūt pieejamai visu laiku, it sevišķi ziemā, kad tā zirgiem palīdz sildīties.
domiga Kā var zināt, kad zirgam ir auksti, ja drebināšanās vēl neliecina par aukstumu?
Agrita » domiga Drebināšanās jau norāda, ka zirgam ir auksti. Tad droši vien jāskatās vai zirgs padrebinās, sasildās un beidz drebināties, vai viņam varbūt trūkst pietiekoši siena, ar ko sevi sildīt no iekšpuses, vai jāapsver iespēja par kādām veselības problēmām. Iespējams, ka viss, kas nepieciešams ir pietiekošs barības daudzums un iespēja kustēties, lai sevi sasildītu. Citādi droši vien jāvēro, kā zirgs jūtas, kā uzvedas, vai uzrāda kādu diskomfortu, saspringumu. Esmu arī dzirdējusi, ka pēc ausu galu aptaustīšanas varot noteikt vai zirgam ir auksti - ja ausis ir siltas, tad viss kārtībā.
Dace Tiešām labs raksts! Žēl tikai, ka šo rakstu neizlasīs ļoti daudz segu mīļotāju, kuri jau tagad tur stallī zirgu segā! Tas ir sviests!
... ko darīt, ja zirgs ir viens? vai to arī var turēt 24h ārā, ja ir nodrošināts pietiekami liels aploks?
Zirgam » ... Agrita noteikti, ka varēs papildināt, bet zirgam noteikti būtu jābūt brīvi pieejamam sienam un arī kādam patvērumam, vislabāk nojumei ar 3 slēgtām sienām.
Agrita » ... Vēl varētu piebilst, ka noteikti vajag arī regulāru pieeju ūdenim un dabīgām minerālvielām (sālim), lai zirga organismam nav papildus slodze, mēģinot nodrošināt nepieciešamo. Sniega ēšana vien nenodrošinās nepieciešamo ūdens daudzumu. Vēl var padomāt, kā veicināt zirga kustēšanos - novietot sienu vairākās vietās, ūdeni nostāk no barošanas vietām, dažādas zaru slotiņas vēl citur - lai zirgam ir iemesls pārvietoties. Idejas aploku aprīkošanai var atrast internetā. Jebkurā gadījumā domāju, ka, atrodoties ārā, vientuļam zirgam tomēr būs iespaidiem bagātāka un interesantāka dzīve, nekā boksa četrās sienās. Iespējams, ka to pajumti vienam zirgam var vajadzēt vēl arī drošības ne tikai laikapstākļu dēļ - ja zirgs ir pieradis, ka viņa drošības zona ir bokss, tad tam būtu jābūt brīvi pieejamam arī šī iemesla dēļ.
domiga Ausu gali nav rādītājs, jo tie ir auksti jau pie dažiem mīnusiem, arī kājas zem karpālās locītavas ir aukstas pie dažiem mīnusiem. man tomēr liekas, ka tā ārā turēšana ir domāta aukstasiņu zirgiem, kuri spēj uzaudzēt biezu kažoku. Rodas vienkāršs jautājums. Kāpēc tika izdomāti staļļi, jo ganos turēt ir pavisam lēti? Es zinu, ka jau ulmaņlaikos darba zirgi tika turēti šķūnos boksos.
Virsaitis » domiga Stallī zirgs vienmēr ir konkrētā punktā, sauss, ātri dabūjams, ērti pabarojams, ērti novietojams, utt. Arī tas viss ir cilvēku ērtībām - kā arī cēlies no cilvēku tieksmes zirgus cilvēciskot, iedomājoties, ka arī viņi grib siltas, jaukas istabiņas ar mīkstām gultiņām un vēl šalli ap kaklu. :) Ja zirga paslēpenes ir aukstas tad ļoti ticams, ka zirgam ir vēsi.
Agrita » domiga Galvenais šķiet ir zirga uzvedība – vai viņš meklē patvērumu no aukstuma jeb nē. Tiem ausu galiem laikam nevajadzētu būt akurāt ledainiem, bet auksti ausu gali un kāju apakšējās daļas esot samērā normāla lieta, jo lielos aukstumos zirgs samazina ādai tuvo asinsriti, tādejādi apsildot vitāli svarīgākās ķermeņa daļas. Pieļauju, ka ne tās vēsās ausis, ne arī vēsāks purns zirgam neizraisa tādu diskomfortu kā cilvēkam nosalis degungals. Savukārt kāju apakšdaļās pārsvarā ir tikai kauli un stiegras un zirgs tajās neizjūt aukstuma diskomfortu. Turklāt zirga pēdās ir īpaši pielāgota asinsvadu sistēma, kas ar šuntu palīdzību ik pa brīdim atver asins plūsmu pa taisno no artērijām uz vēnām (apejot kapilārus), lai sasildītu svarīgākās pēdas daļas. Līdz ar to kāja šķiet vēsāka, jo kapilāros nepārtraukti neieplūst siltās asinis. Savukārt biezu kažoku spēj uzaudzēt visi zirgi, pat arābi, ja tiek nodrošināta tāda iespēja. Kā jau Virsaitis minēja, stallī parasti zirgus tur, jo tā ir ērtāk cilvēkam, turklāt parasti mums šķiet, ka zirgam, tāpat kā cilvēkam, ir auksti, nepatīk lietus, dubļi, sniegs. Iespējams, ka vēsturiski cilvēkiem ne vienmēr bija iespējas nodrošināt ganības, tad nu iebāza zirgu mazā šķūnīti līdz nākamajam karagājienam un miers. Daudzas lietas kļūst par paradumiem un tradicionāli pieņemtu rīcību, ja nav bijušas pieejamas zināšanas, ka var un varbūt pat vajag darīt savādāk. Protams, pirms vienkārši izmest zirgu ārā aukstumā, jānovērtē vai viņš ir vesels, pietiekoši sagatavojies tādiem apstākļiem, un vai cilvēks spēs viņam nodrošināt visu nepieciešamo aukstuma izturēšanai – pietiekoši daudz siena, regulāru pieeju ūdenim, iespēju kustēties un ieiet stallī vai nojumē pēc paša zirga izvēles. Par neveseliem zirgiem gan arī ir dzirdēts, ka labāk tos atveseļot, dzīvojot āra apstākļos, nevis stallī. Tāpat arī jāmēģina saprast kādēļ zirgs salst - vai viņš tiešām ir tik aukstumu nepanesošs jeb viņam vienkārši trūkst kādu faktoru, lai iedarbinātu termoregulācijas mehānismus. Ir gadījies redzēt smalku zirdziņu ar lielu tīrasiņa piejaukumu, kurš vienā stallī tika dēvēts par salīgu un slimīgu, bet, pārejot uz dzīvi ārā ar nodrošinātiem nepieciešamajiem dzīves apstākļiem, kļuva par veselīgu, nesalstošu zirgu. Vēl papildus informāciju var atrast šeit: http://www.horse-sense.org/archives/20040620075841.php http://www.omafra.gov.on.ca/english/livestock/horses/facts/info-coldweather-man.htm http://www.paardnatuurlijk.nl/index_js.htm?http://www.paardnatuurlijk.nl/weetjes/howwarm.htm
jātniece » domiga Precizējums: Ja auss apakšējā trešdaļa ir silta, tad zirgam ir silti, tas ir diezgan drošs rādītājs, ausu gali gan ātri kļūst vēsi. Jautājums. Protams,'ka 24/7 uzturēties zirgam ārā ir vislabāk. Bet ko dara sporta zirgi, kuriem arī ziemā ir slodze? Tad viņš ar savu uzaudzēto kažoku ātri vien sasvīst, kas nemaz nav īpaši labi. Es saprotu, ka zirgi jātur dabiskos apstākļos un ideālajā variantā vsp nav jākāpj mugurā, bet tad diemžēl zirgu būtu ļoti maz.
Agrita » domiga Jātniece, paldies par ausu precizējumu! Attiecībā uz sporta zirgiem droši vien jāmeklē kādi risinājumi, jāiziet uz kompromisiem, jāapdomā kas konkrētajā brīdī ir svarīgāk. Gan jau ka var atrast informāciju arī par to, kā turēt sporta zirgus pēc iespējas dabīgāk pat ziemas laikā.
Selga Kad zirgam ir auksti, viņš ieies stallī vai meklēs citu patvērumu, krūmu aizvēju un tamlīdzīgi. Zirgu bars, kas pie manis dzīvo ārā jau trešo gadu, sastāv no ļoti dažāda vecuma un izcelsmes zirgiem, pārsvarā tie ir dažādi vācu siltasiņi, visi jūtas labi, vecākajam zirgam ir 25 gadi, ir zirgi ar veselības problēmām. Lai kompensētu šo problēmu radīto diskomfortu, zirgi netiek turēti kā savvaļā, tiem ir pieejams ēdiens, pajumte, viss kā normāliem cilvēka aprūpē esošiem zirgiem, tikai starpība tā, ka atvērtā staļļa variantā, zirgs pats izvēlas, kur atrasties un ko darīt. Esmu secinājusi, ka gandrīz par simts procentiem manas izjūtas nesaskan ar zirgu domām, kur atrasties. Kad ārā ir auksts lietains laiks, pilnīgi liekas, ka viņiem ir aukstuma radīta amnēzija, un ceļš uz silto stalli ir aizmirsies, toties dunduru laikā vai pat neparasti siltā atvasaras dienā, kad ārā ir par karstu zirgam ar biezāku kažoku kā vasarā, tā taciņa ir labi zināma, un zirgi stāv stallī. Pilnīgi noteikti varu apgalvot, ka karstumu zirgi panes sliktāk, un silta vasaras diena viņiem ir lielākas mocības kā auksta ziemas diena.
Katrīna » Selga "Kad ārā ir auksts lietains laiks, pilnīgi liekas, ka viņiem ir aukstuma radīta amnēzija, un ceļš uz silto stalli ir aizmirsies, toties dunduru laikā vai pat neparasti siltā atvasaras dienā, kad ārā ir par karstu zirgam ar biezāku kažoku kā vasarā, tā taciņa ir labi zināma, un zirgi stāv stallī." - pilnīgi saskan ar maniem novērojumiem. Skatos un brīnos, kā, piemēram, šodien, kad līst bez apstājas zirgi tā vietā lai dzīvotos siltā, sausā nojumē, jau kuro stundu stāv koku aizvējā un relaksēti ganās. Protams, uzreiz skrienu skatīties vai vārti un durvis uz nojumi nav mistiskā veidā aizpūstas ciet, bet nekā. Stāv un neinteresē viņus tā nojume.
Zelma Piekrītu visam augstāk minētajam, ja zirgs tiek turēts skaistumam, priekam un nelielām pastaigām, bet ne darbam. Biezā kažokā treniņā manēžā viņš tiek pakļauts pārkaršanas riskam, tāpēc cilvēkam jāpalīdz termoregulācijai, tāpēc sporta zirgus ziemā cērp, bet pēc treniņa uzliek "mākslīgo" kažoku - segu. Segas mēdz būt dažādas pēc biezuma un funkcijām, stallī un āra pastaigām un cilvēks ir atbildīgs par to, lai zirgam nav ne pa aukstu, ne karstu un tas nu nemaz nav ērti, lai to nodrošinātu. Kāpēc senie latvieši pa ziemu turēja darba zirgus stallī? Viņi ļoti labi saprata, ka ja zirgs ir strādājis un kažoks ir sasvīdis, tad viņš ir slapjšs no iekšpuses un tādu zirgu laist vējā, lietū un salā nedrīkst!!! Turēsim katrs savu zirdziņu savām vajadzībām - skaistumam, priekam vai darbam un rūpēsimies par to!!! :)
renoo Man ir sava versija par to, kā radās staļļi. 1. Stallis/ierobežojums kļuva nepieciešams, lai zirgus pasargātu no plēsoņām - vilkiem, piemēram. Tagad tas lielākoties vairs nav tik aktuāli, tomēr senos laikos tas noteikti bija būtiski. Tepat varētu pievienot sargāšanu no zagļiem. Aiz atslēgas ir drošāk. 2. Kurš tos zirgus cauru diennakti ganītu? Agrāk nebija el. gana. Tikai koka žogs, citur - akmens žogs - žoga veidošana - dārga un laikietilpīga, īpaši, lai nodrošinātu ganības tik daudziem zirgiem, cik agrāk bija nepieciešami. un zirgi var arī to nerespektēt - koka žogi ātri bojājas, zirgam kasoties, to var viegli izgāzt. 3. Zirgs vienmēr pie rokas, relatīvi tīrs, sauss. Iespējams, arī nav patērējis enerģiju skraidot pa pļavu - spēcīgāks. Zirgus agrāk jāja daudz un bieži, diezin vai viņu dienas ritms bija kā mūsdienu sporta staļļos. 4. mazāks siena patēriņš. Ārā dzīvojošam zirgam faktiski visu laiku jābūt pieejamam sienam (kas atšķiras no īstiem savvaļas zirgiem, kuriem ir pieejama vien pērnā zāle, krūmi, utml.) - stallī var atļauties ierobežot uzņemamo barību, jo zirgam nav jātērē tik daudz enerģijas sildoties. Kurš izdomājis, ka ārā uzturēt zirgu ir lētāk? Īstenībā tā nemaz nav. varbūt nedaudz, jā. Tāpat ir nepieciešams ūdenssūknis (ok, nevajag dzirdni katram boksam), siena patēriņš ir lielāks, auzas, piedevas tāpat vajag. plaša teritorija, kas apjozta ar el. ganu, kas pastāvīgi tērē enerģiju. Nojumes, dažādi pamati. Nu un tā tālāk.
M. Leiskalne 60. gados Tukuma zirgus tranneja visu ziemu,leca. Manezas nebija, dala zirgu staveja siena skuni, aukstuma un nekada vaina.Vienigi ahaltekiniesi saprata, ka joki mazi un ataudzeja kartigu kazoku.Es domaju zirgiem tomer vajadzetu but brivai iespejai ielist kada nojume, ka ziema, ta vasara.
indra ai,ai,ai....mes te runajam par to.ka baribai jabut pieejamai nepartraukti.... mana pieredze gan liecina,ka reti tadi gadijumi,kad zirgiem siens pieejams nepartraukti. ja jau pat vasaras laika zirgiem ribas spid un vini lauz un ples visus elektriskos ganus,kur nu vel pa ziemu runat....diemzel,bet tas notiek musu pasu Latvija.. mums ta nojega par zirgu barosanu vai nu apesta ar maizi,vai ari tiesam ir ta,ka jatniekiem zirgus audzet nevajadzetu,tam ir domati citi cilveki... tas nav visiem jauztver ka apvainojums vai kas tads,bet vienai dalai tas ir ka akmens laucina.... ieprieks jau pasaku,ka tas neattiecas uz normaliem zirgaudzetajiem.
Bubis » indra Ohoooo,tas nu gan ir interesanti.Es par to,ka maz esot tādu staļļu kur zirgiem siens pieejams visu laiku.Ja nu kas,es savukārt pat nezinu tādu stalli,kur zirgam siens nav pieejams nepārtraukti.Laikam dzīvojam dažādās pasaules malās,nevis vienā Latvijā.Katrā ziņā ap Rīgu cik zinu privātos staļļus,tajos visos siens zirgiem aplokos ir pieejams neierobežotā daudzumā.Nē,nu varbūt tādi ir,bet es nudien nezinu tādus...
Favis Laimīgs cilvēks, Bubi, ka nezini tādus staļļus! Bet, diemžēl, tādu ir pārlieku daudz.....
Bamboocha » Favis Piemetināšu vien savu novērojumu - nereti ar gana lielu nicību tiek piemetināts, ka, jā, ārā turēt zirgus, Protams, ir lētāk, tāpēc laikam jau šādi iespēju izvēlas tie, kam švakāk ar tām naudiņām. Gluži otrādi - nojumju, to apkārtējās teritorijas, aploku uzturēšana un apkopšana prasa tikpat daudz laika un resursus, jo tieši paši zirgāboli, piemēram, jau nekur gaisā neizkūp, jāvāc vien ir, turklāt ne siltumā un sausumā, kā tas ir esot stallī esot. + zirgi ziemā patērē ievērojami vairāk siena, kā stallī stāvot + apsildāma dzirdne + liels (vismaz pāris ha uz 10 zirgiem), drošs (ja barā kāds ar ārā līšanas tendenci, tad vismaz 3 rindās + jaudīgs el. gans) aploks, u.t.t. Lai izvēlētos par labu šādam dzīvesveidam, ir jābūt patiešām ciešai pārliecība, ka sniedzu savam zirgu pašu labāko iespēju robežās, jo vienlaikus ar neizmērāmiem ieguvumiem, ko sniedz āra dzīve zirgam, cilvēkam nākas pieņemt gana daudz šķietamas neērtības - netīrs zirgs, ganības meklējams zirgs, aukstā laikā, dunduru laikā nejājams zirgs, u.c.. Mūsējie 12 zirgi šādi dzīvo, arī tie, kas veci, kas šķībi un kam grūtāk ar elpošanu. Un tad, kad redzu, cik ļoti, ļoti labāk viņi jūtas salīdzinot ar tiem, laikiem, kad dzīvoja staļļos, neērtības un savas ambīcijas ir viegli nolikt maliņā. Jā, starp citu, hobija līmenī pa mačiņiem pabraukāt vispār "no problem", vairāk gan pašu slinkums liedz darīt, bet teorētiski pilnīgi noteikti ir iespējams.
Krista Tie paši Kristīnes Egles staļļi, pat ieksā divas segas liek un vel lai āda nenobrāžas kādu sedziņu vel ieliek :D smiekli nāk. Vissu laiku tiem nabaga zirgiem segas
Evita Baradovska » Evita Baradovska un? Ja zirgs sporto, tiek skūts, viņam plikam jāstāv?
Agrita » Krista Ja zirgs ir vesels un apmatojums viņam pareizi darbojas, tad sasvīšanai un pēc tam kažoka nožāvēšanai, izvārtoties, piemēram, sniegā un zirgam pašam izvēloties, kur un kā pēc tam kustēties, zirga veselībai nevajadzētu kaitēt. Cita lieta, ka cilvēkam, protams, ir vieglāk un ērtāk ar skūtu zirgu, un tad zirga labklājība tiek pakārtota cilvēka vēlmēm.
elī » Krista Zviedrijā stallī, kur biju, sporta zirgi zem 3 segām stāvēja ziemā..:D
Krista Lai gan pati jājot (atrodos Pierīgā) pēc treniņa atsoļojot uzlieku segu ja zirgs pārllielu nosvīst.
Evita Baradovska Citas problēmas rodas slēgtās novietnēs, kad sakarsušu, sasvīdušu zirgu ieliek stallī. Nepietiekamas gaisa cirkulācijas dēļ, zirga atdzišana notiek ilgāk un zirgs ilgāk turpina svīst. Ap zirgu esošais gaiss tiek piesātināts ar mitrumu un nožūšana prasa ilgāku laiku, jo mitrais gaiss nespēj uzņemt vēl vairāk mitruma. Tā rezultātā zirgs atdziest par daudz, tiek negatīvi ietekmētas vielmaiņai drošās temperatūras robežas, un rodas labvēlīgi apstākļi organisma iekšējās darbības traucējumu izpausmēm: kolikām, slimībām un infekcijām.
Keita » Evita Baradovska Bet tad jau tieši būtu prātīgi ļaut zirgam pašam sevi nožāvēt, izvēloties vārtīties, pastaigājoties, pastāvot aizvējā vai tieši vējainākā vietā. Dzīvnieks taču pats vislabāk jūt, ko viņam vajag, kamēr cilvēks var tikai mēģināt izdomāt, cik tieši ilgi žāvēt, kā segt vai kā skūt.
klu » Evita Baradovska Keita - neko stulbāku neesmu dzirdējusi - vējā sasvīdušu zirgu palaist...
Agrita » Evita Baradovska Vispār jau Keita minēja, ka varētu ļaut zirgam pašam izvēlēties, kur žāvēties, nevis obligāti vējā izmest. Turklāt nevajag aizmirst, ka slapja mugura zirgam nav tas pats, kas slapja un plika mugura cilvēkam. Viņiem tomēr organismi ir pielāgoti tikt galā dažādos apstākļos. Protams, ja vien tas organisms ir vesels. Esmu jau minējusi, ka arī, piemēram, norvēģu vetārsts savā seminārā Jelgavā stāstīja, ka veselam zirgam ar funkcionējošu apmatojumu nav nekādu problēmu slapjam pēc slodzies iet laukā un žāvēties pašam.
Evita Baradovska Tapēc mani zirgi ir skūti ziemas periodā un punkts. Lai pēc darba manēžā stallī stundām nestāv slapji. 3 segas gan man nav, pietiek ar vienu labu staļļa segu.
bubis Meitenes...varbūt ja jums nav īsti saprašanas kas ir sports un sporta zirgs,labāk nebāzties par korķiem visām pudelēm? Segas nav izdomātas tikai tāpēc,ka kādam bagātam babulim tā gribās ievīstīt zirdziņu tajā.Sporta zirgs pirmām kārtām ir sportists ar attiecīgu režīmu,treniņprogrammu,uzturu,aprūpi.
Agrita » bubis Arī sporta zirgs joprojām ir zirgs - ar visām no tā izrietošajām fizioloģiskajām un psiholoģiskajām vajadzībām un sekām, kuras cilvēkam vajadzētu ņemt vērā un cienīt. Un arī uz sporta zirgiem tika attiecināti minētā vetārsta izteikumi (ja varbūt, piemēram, rikšotāju sacensību zirgi pēkšņi neietilpst sporta zirgu vidū?). taču katram, protams, ir tiesības un iespējas pret saviem zirgiem izturēties atbilstoši savām vēlmēm, uzskatiem un zināšanām.
Evita Baradovska gluži tik vienkārši tas tomēr nebūs, ka sporta zirgs arī ir vienkārši zirgs. Viņam ir cits režīms, citādāka barošana un kopšana, sporta zirga pārbraucieni mēdz būt gari, no vienas klimatiskās zonas uz citu. Viņa darbs ir sports (iztiksim bez tā, ka sports ir ļaunums), lai viņš darītu savu darbu labi, cilvēkam ir tam jāpalīdz. Ir vienkārši runāt, kā būtu, ja būtu, bet ko darīt, ja nav?
renoo » Evita Baradovska daudz kas šai dzīvē nav kā vajag, pārāk daudz kas... Bet sporta zirgs pirmām kārtām ir sporta inventārs, lai arī kā sportisti to gribētu noliegt; tikai pēc tam zirgs. Tāpat kā izstāžu kaķi ir pirmkārt apskates objekti, vai policijas suņi pirmkārt policijas ierocis/aprīkojums. Negribu izsaukt uz sevi atkal kārtējos, jau savus desmit gadus maltos, vienus un tos pašus argumentus un pierādījumus - jo šķiet, ka nav vēl nekas tāds, ko nebūtu dzirdējusi - bet allaž ir jautājums, kas tiek likts pirmais - zirgs kā zirgs vai sporta inventārs (ja pēc šī nesekos iebildumu jūra, es izdzeršu pudeli šampanieša :D ), un no tā arī izriet viss tālākais, par ko tiešām nav vērts diskutēt, jo beigu beigās katrs paliek pie sava tāpat. p.s. Jā, protams, ir zirgi, kas dzīvo daudz un ļoti ļoti daudz sliktāk kā vidusmēra, kur nu vēl augstākā līmeņa sporta zirgi. p.p.s. par nelaimīgajiem zirgiem arī negribu neko dzirdēt - zirgi savā būtībā ir konservatīvi, un ļoti labi māk pielāgoties tiem dzīves apstākļiem, kādos dzīvo, un bieži vien nelabprāt pieņem pārmaiņas, pat ja tās ir "uz labu".
Evita Baradovska Protams primārās ir vajadzības, kuras ir nepieciešamas laba rezultāta sasniegšanai. Muļķīgi ir to noliegt, diez vai zirgs pats dotu priekšroku "tusiņam sacensībās", nevis tusiņam ar sev līdzīgiem aplokā. Nedomāju, ka viņam labāk diennaktīm braukt fūrē ar klimata kontroli, polsterētām sienām, sapakotam, satītam no nagu galiem līdz ausīm, nekā pēcpusi mētājot skriet pa pļavu. Sports ir miljardu industrija, kura man dod darbu un es to daru. Pakoju segās, skuju, vedu pie kalēja, pēc tam saucu smalkus ārstus, adatu terapeitus, kaulu krikšķus un ko tik vēl nē. Ja man kāds maksātu algu, par zirgu vērošanu aplokā, es būtu laimīga, bet nemaksā ;) Un protams, laba rezultāta vārdā tiek darīts viss iespējamais, prioritāte ir rezultāts, viennozīmīgi.
Olga Š Labdien. Izteikšu ari savu viedokli un dzives pieredze. No kuriem valstiem nak detalizetas aprakst un rekomendacijas turet zirgus 24 st. ara- Francija, Vacija, Portugale, Spanija. Bijam ar Titurgu Spanija februari menesi, pec interneta paskatijos solija +4 , atbraucam + 11 , mans zirgs ar Latvijas normalu spalvu( neskuts )nomocijas tur visas dienas. Vieteji nomas vai parasti zirgi staveja 24 st ara- SUPER, sporta zirgi -valejas durvis ar skatu ara (svaigs gais). Portugale decembri kumeļmates liela aploka ar sienu un 2x diena spekbarību ara 24 st. erzeļi un sporta zirgi stalli un pastaigaplokiem. Vai Somija vai Norvegija daudz piedava zirgus turet ara?Vasara sacensības Danija vai Anglija - ja vakara gar degunu aizlīdo viens ods, vai dundurs -pasaules gals, Italija pirms starta staveju un situ pa vienam vai diviem dunduriem pie zirga ( protams dzives pieredze liela- nokieru un nogalinaju) man stjuards nosauca par killeru. Un nesakiet ka tie kas baro ar saviem zirgiem miļionus dundurus un odus ka viņi viņus ĻOTI MIL .Mums neapstradati lauki visa Latvija aizzauga ar krumiem kur vairoties visadiem moškiem , protams ka zirgi stav un kluse, un cieš . Redzeju aru Kazahstana vietejus zirgus novembri- labak es bušu ļauna un pabarošu savus zirgus un pa dienu lai viņi dzivo bara , pa nakti silta uz pakaišiem boksa. Tagad par zirga izmantošanu- MAIZE KATRAM JAPELN! But to noma, sports, dzemdet kumeļus un tt. Ja zirgs ari ( pie normala saimnieka) pastrada 1-2 stundas , tas ir pilnigi normali, mes viņa laba stradajam pa12-14 stundam. Pirma sievete kas tureja savus zirgus mana stalli talajos 90 gados pelnija naudu ar prostituciju lai pabarot savus divus zirgus- var ari ta!
bubis » Olga Š Oi,vēl vienu lietu piemirsi Olga,var jau kā Īrijā,ja nav vairs naudas,var zirgus izmest ārā.Tur jau nacionālā bēda ir saimnieku pamestie-klaiņojošie zirgi pa izgāztuvēm un pilsētas nomalēm.
Agrita » Olga Š Sāku atkārtoties kā salūzusi skaņuplate, bet, ja cilvēki regulāri palaiž garām pasniegto informāciju, tad neko darīt. Ieteikumi par zirgu turēšanu ārā un arī tiem pašiem sasvīdušajiem zirgiem, ko pēc treniņa izlaiž aplokos, ir no Norvēģijas. Jā, arī Skandināvijā cilvēki tur zirgus ārā visu gadu, arī sporta zirgus, arī arābus un citas tml. šķirnes. Un nevienā brīdī nav apgalvots, ka turēt zirgus ārā, nozīmē viņus spīdzināt ar vasaras karstumu un kukaiņiem. Zirgiem ir jābūt nojumei vai brīvi pieejamam stallim, kur patverties no karstuma un kukaiņiem, kā arī no vēja, lietus, sniegputeņa - kā vien zirgi paši to izvēlas.
Anna » Olga Š Skandinavijaa sporta zirgus ara 24/7 bez segas jau nu gan netur :) Ja nu vienigi Islandes zirgus, kas ari sacenshas un tadejadi ir klasificejami ka sporta zirgi, vai jaunzirgus, kas nakotnee bus sporta zirgi. Esmu bijusi gana daudzas sacensibas shaja gala un neskuts zirgs, kas lec augstak par metru, ir iznemums, un tas nenozime, ka dzivo ara. Ja, ara dzivo hobija zirgi (ieskaitot arabus), poniji, Islandes zirgi, aukstasinu rikshotaji. Danijaa un Zviedrijas/Norvegijas dienvidos (kur dzivo lielaka dalja iedzivotaju) klimats ir daudz maigaks ka Latvija, ziema silts un vasara nav tik daudz moshku.
bubis Ja jau krītam galējībās par sporta ļaunumu,tad krītam otrā... šis laikam ir daudz labāk? http://fotokvartals.lv/2011/12/05/negaidits-paversiens/
Virsaitis » bubis Bet cilvēki taču īpaši norādīja, ka nevēlas krist nekādās galējībās par sporta ļaunumu! :D
Virsaitis » bubis Pie tam, ir visai demagoģiski un absurdi salīdzināt bez uzraudzības, pārtikas, tīra ūdens, aizvēja un veselības aprūpes pamestus dzīvniekus, kas nav piemērojušies dzīvei savvaļā un ir pamesti sugai nepiemērotos apstākļos, ar kontrolētos apstākļos dzīvojošiem, pabarotiem, padzirdītiem un aprūpētiem dzīvniekiem, kuriem ir pieejams aizvējš un kuriem vienkārši netiek uzlikta sega vai skūts kažoks.
bubis Var jau būt,ka mans piemērs izskatijās ka demagoģisks vai apsurds,bet nepārtraukti pārmest sportotājiem viņu rūpes par zirgiem arī nav normāli.Tieši tāpēc es šo pretējo piemēru ieliku. Vai tiešām nevar vienreiz rimties ar to "lūk tikai tā ir pareizi un tas ir pilnīgi nepareizi" Man personīgi zirgi stāv 7-8 mēnešu ārā 24 h,pārējo 4 mēnešus 10-12 h ārā,atkarībā no laika apstākļiem.Bet vai tāpēc saku,ka mana metode ir pareiza un sporta zirgu režīms ir nepareizs? Arī es esmu ieklausijusies dažādu vetārstu viedokļos un padomos un man ļoti iekrita atmiņā izturības jāšanas veterinārsta un trenera kas strādā starptautis daži interesanti piemēri. Viens no tiem bija par zirgu izvēli tai pašai izturrības jāšanai.Viņš tā arī pateica,ka nekad nepirktu ūberskaistu,izcili staļļos uzaudzētu zirgu,kas trenējies līdzenā smilšu laukumā un manēža,jo tāds zirgs nder šai disciplīnai.Šai jāšanai izvēlās praktiski savvaļā augušus zirgus kā jau te pieminējāt,bez segām,bez silta staļļa un pilnīgi tam piekrītu.Bet.....nekad šādu zirgu,sagatvojot izturības jāšanai un startējot sacensībās,nekad neļaus tam vienkāŗši atdzist vai uzkarst pēc principa-lai pats tiek galā.Nezinu,varbūt rikšotājiem ir savādāk,bet visiem pārējiem zirgiem motors ir pēcpusē un ja šo motoru pārkarsēt,vai strauji atdzesēt-tas var ne tikai maksāt uzvaru,bet pat pašu zirga zaudējumu uz laiku,vai pat pavisam.Es,atkal ieslīgu niansēs un kāds noteikti nesapratīs,ka ar to tikai gribēju teikt,ka šie strīdi ir vienkārši absurdi.Labāk rūpēsiemies par saviem zirgiem pēc labākās sirdsapziņas,nevis viens uz otru kratīsim ar pirkstu,sak TU DARI NEPAREIZI,BET ES TIKAI DARU PAREIZI.
K » bubis Biju gan uz pieminēto semināru par izturības jāšanu, gan uz Norvēģu vetarsta semināru, kas tika minēts iepriekš. Ļoti labi atceros LT ārsta stāstīto par motoru, kuram nedrīkst ļaut strauji uzkarst vai atdzist, taču, manuprāt, šī vetārsta stāstītais vistiešākajā veidā attiecas tieši uz izturības jāšanu, pietam nopietnām sacensībām, nevis 30km hobijmaršrutiņu. Tā tomēr ir kvalificējama kā ļoti augsta slodze, savukārt klasisks konkūra vai iejādes treninš ir vidēja līdz augsta slodze (vairāk jau vidēja) (šī informācija no Equine Nutrition kursa). Tāpēc zirgam, kas tikko noskrējis savus 70-100km tā pakāpeniskā atdzesēšana ir daudz svarīgāka, kā zirgam pēc parasta, ikdienišķa treniņa. Šeit vietā varētu būt salidzinājums ar atlētiem cilvēkiem - pēc parasta skriešanas vai sporta treniņa arī cilvēki nekā īpaši nedzesējas, savukārt pēc maratona noskriešanas pat saulainā pavasara dienā skrējēji mēdz ietīties follija segās, lai pārāk strauji nezaudētu siltumu pēc slodzes. Procesi, kas notiek organismā tomēr atšķiras pēc 1-1,5h intensivas slodzes vai pēc 4-10h intensīvas slodzes. Ar to es noteikti negribu teikt, ka visi zirgi tagad jāmet ārā slapji un sasvīduši, vienkārši dažreiz mēs, gribot labāko saviem zirgiem, mēdzam arī pārcensties.
bubis » bubis K...nesaprotu,kurš no mums nerunā latviešu valodā? :D :D :D Jēziņ,es te jau cik komentāros meģinu pateikt,ka katram ir dots veselais saprāts I-Z-V-Ē-R-T-Ē-T,kad,ko,kapēc un vai vajag...un nejaukt lielo sportu ar hoooobiju.Es off-piekusu jau :D :D :D
Sigita Jāatceras, ka cik vetārstu, tik viedokļu, tā kā arī viņu izteikumus vajadzētu reizēm uztvert ar zināmu kritikas devu. Mans veselais saprāts gan neļautu sasvīdušu, sakarsušu (un sasvīdis no slodzes un salijis slapjš tomēr ir divas dažādas lietas, tā kā pirmajā gadījumā kažoka apakšējie slāņi arī ir slapji un nespēj nodrošināt termoizolējošo kārtu) zirgu pēc jāšanas izlaist ārā dajebkādos apstākļos, tāpēc labāk izvēlos neriskēt, noskūt un laist ārā ar segu. Un atļaušos pabojāt Renoo izredzes dzert šampanieti - tas, vai zirgs ir inventārs, nav atkarīgs no sporta kā tāda, bet gan cilvēka attieksmes pret zirgu. Ir gana daudz piemēru sportā attieksmei pret zirgu kā pret inventāru vai kā pret partneri. Daudziem lauciniekiem zirgs arī ir tikai inventārs, kas pilda darba funkcijas, un bauda teju vai nekādu vai minimālu aprūpi, salīdzinot ar sporta zirgiem.
Agrita Šis raksts un arī sekojošie komentāri netika rakstīti ar domu kratīt kādam pirkstu, bet gan, lai pasniegtu informāciju par zirga organisma īpatnībām, prasībām un labsajūtu. Tāda tā informācija gluži vienkārši ir, jo bioloģiskos likumus neviens nevar atcelt un pēc savām iegribām nomainīt. Tas, ka sporta vai citu nodarbju dēļ rodas nepieciešamība vairāk vai mazāk iejaukties zirgam labvēlīgā un piemērotā dzīvesveidā, jau ir cits jautājums. Un katram pašam ir jāizsver, cik tālu viņš ir gatavs likt zirgam attālināties no viņam veselīga dzīves veida, un ko viņš attiecīgi ir pieņēmis par pareizu sev un savam zirgam.
Volga Zirgi, pie kuriem straadaaju, staav aiztapseetaa stallii, jo saimniece domaa, ka tiem salst un tie var saslimt. Tommer redzot prieku zirgos, kad tie tiek aaraa uzreiz ir skaidrs, ka vinji labaak dziivotu 24/7 aaraa pie siena rulla. Ja pieskaros apaushiem, tie burtiski atdziivoajs! Tiesa taas ir dazhaadu vecumu vaislas kjeeves, nevis sportnieki.
Laura Mums zirgi stāv ārā 24/7 ārā, viss ideāli, vetārsts nekādu vainu nesaskatīja:) Un 101 sega pa virsu NAV tā pati spožākā ideja;)
Evita Baradovska » Evita Baradovska mums zirgi skūti, stāv segās, vetārsts nekādas vainas neatrod! Ko nu?
Kate » Laura Kas ko nu? Visi nav tik biezi,ka var trenēties manēžās un apkurinātos staļļos. Lielākā daļa to nevar atļauties, vot nu!
Sinjah » Laura Kate Ja tik tā vaina… tad var jau arī noskūt nekurinātā stallī un saģērbt segās :D no problem :D Bet vispār, nu kam'on, cik var cepties. Katrs dara kā uzskata par pareizu. Es tajā visā esmu pa vidu. vasaras sez 24/7 (ar paslēptuvi no dunduriem) , ziemas sez stallī ar max laukā. ir tikai plānā lietus sega, ko liek retos gadījumos - vējš un lietus, slapjš sniegs utml, lai nav jāsēž boksā. sausā laikā arī lielos mīnusos stāv pliks. kažoks īss un biezs, nav nekāda mamuta. pēc treniņa, kamēr izžūst flīsa sega. alles! un neizprotu satraukumu, man ir galīgi vienalga uz to cik segas Evitas zirgiem un tikpat vienalga cik pliki ir Lauras zirgi. pofi*. Galvenais, ka par zirgu rūpējas un domā- kā un ko labāk. es neesmu vienaldzīga pret nežēlību un absolūtu tupismu!