24. septembris, 2012 | Trenēšana
Kas notika? Tu lēkšoji šķēršļa virzienā, zirga ausis bija uz priekšu saslietas, un tu vēroji kā labāk tam tuvoties. Sirdī jau bija sajūta, ka rozete nu būs rokā, bet pēkšņi tavs zirgs izdomāja, ka izvairīsies no šķēršļa. Tas „norāva“ avārijas bremzes, šķaidot pa gaisu smiltis, un tu gandrīz pārlidoji pār sava mīluļa kaklam.
Ja atsacīšanās lēkt vai skriešana garām šķērslim kļūst par zirga ieradumu, ir vērt padomāt, kāpēc tavs zirgs to dara. Zemāk būs aprakstītas 4 visizplatītākās problēmas, to iemesli un veidi, kā tikt galā ar šīm situācijām.
1. Šļucošā apstāšanās
Iespējams, ka tu nezināji, ka tavam zirgam ir arī avārijas bremzes – tad tagad vari būt drošs, ka tas var doties šķēršļa virzienā ne tikai raķetes ātrumā, bet arī pēkšņi pirms tā nobremzēt. Apbrīnojami, ka zirgs var tik ļoti sasprindzināt priekškājas un, pakaļkājām pašļūcot zem ķermeņa, ātri apstāties. Jāteic, ka jātniekam šis brīdis nav no patīkamajiem, jo reizēm nākas „lidot kosmosā“ un piezemēties šķērslī, kas var beigties arī ar nopietniem savainojumiem.
Vairums gadījumu sļūcošā apstāšanās ir „pilota“ izraisīta. Šo faktu gan jātniekiem ir ļoti grūti pieņemt, taču ir arī gadījumi, kad zirgs apstājas pirms šķēršļa, jo tas nav pārliecināts, ka spēs šķērsli pārvarēt no esošās trajektorijas. Godīgs un cītīgs zirgs – tāds, kas vienmēr lec bez minstināšanās – var pēkšņi apstāties, ja nebūs pārliecināts, ka kopā ar šo jātnieku var šķērsli pārvarēt bez problēmām. Šādam zirgam vienkārši nepieciešams labāks jātnieks.
TOP padoms: zirgs, kas atsakās pārvarēt šķērsli, būtu jāaudzina, lai šī darbība nekļūtu par ieradumu – taču ir liela atšķirība starp zirga pāraudzināšanu un nepamatotu apcelšanu. Viens vai divi aši uzsitieni pa zirga sāniem (aiz vēderjostas) liks zirgam saprast, ka tas nav paklausījis jātnieka komandai. Sitieni pa zirga korpusu pirms vēderjostas gan būs bezjēdzīgi, jo zirga „motors“ ir tā pakaļkājas.
Jāatceras, ka zirgs ir ļoti apķērīgs dzīvnieks un, pēc vairākiem neveiksmīgiem apstāšanās gadījumiem pirms šķēršļa, tas var saprast, ka vieglāk ir apstāties, nevis šķērsli pārlekt. Šāda tipa zirgs gaidīs mirkli, kad jātnieks samazinās kontaktu ar pavadām un tikai tad izmantos izdevību un apstāsies. Šo nelāgo ieradumu var labot tikai prasmīgs jātnieks. Tiem, kas nav tik prasmīgi – vajadzētu zirgu apstāšanās brīdī pāraudzināt ar steka uzsitienu aiz vēderjostas. Ja tas nedarbojas – jāmācās un jāpilnveido savas prasmes kopdarbā ar treneri, lai tiktu ar šādu zirgu galā.
2. „Nē, nē, nē – es tur neiešu“
Šļūcošās apstāšanās tipa zirgs apstājas tieši pirms šķēršļa, toties bailīgais zirgs ir tik ļoti apņēmies nelekt, ka tas savu nodomu jātniekam darīs zināmu jau labu laiku pirms paša šķēršļa – visticamāk uzreiz tālumā to ieraugot. Šis zirgs ar ķermeņa valodu jums teiks: „Tu laikam joko? Es tur neiešu!“. Ķermeņa valodu tas kombinēs ar dažādiem citiem „efektiem“ – baltām acīm, ieplestām nāsīm, saspicētām ausīm un kaklu, kas pacelts tik augstu kā žirafei. Ja zirgs tiks skubināts uz priekšu, tas pat var sākt trakot vai celties pakaļkājās, lai tikai izvairītos no došanās pretīm šķērslim.
Šāda uzvedība ir raksturīga nepieredzējušam un/vai jaunam zirgam, kura pieredzes līmenis neatbilst maršrutam, ko tam liek lekt. Vecāki un zinošāki zirgi šādu uzvedību reizēm pielieto pret jauniem jātniekiem, lai ātri vien lietas saliktu pa plauktiņiem. Kādi gan aktieri viņi ir! Izrāde sākas tiklīdz, kā jaunais jātnieciņš savu pieredzējušo zirgu vada uz pirmo šķērsli.
Labākais veids kā tik galā ar bailīgiem zirgiem ir tos laicīgi pieradināt pie sacensību laukuma un dažādiem šķēršļiem. Iepazīstiniet zirgu ar mākslīgajām puķēm, ar dažādām sētiņām, kastēm, podiem, koši krāsotiem šķēršļiem. Ja zirgs sacensībās nobīstas no kāda objekta, tad mājās uztaisiet tādu pašu un pārvariet to. Kas attiecas uz aktiermākslas kalngalu – jau pieredzējušo zirgu ar jauno jātnieku, tad tam būtu jādod brīvdienas no jaunā jātnieka. Zirgam nepieciešams pieredzējis jātnieks, lai tas saprot, ka nevar šādi rīkoties. Noteikti veco zirgu būtu ieteicams arī izmeklēt veterinārāstam, lai pārliecinātos, ka uzvedību neizrasa kādas veselības problēmas.
TOP padoms: kā lai pārdzīvo to apkaunojumu, vilšanos un pazemojumu, kuru sagādā zirga atsacīšanās lekt vai paskriešana garām šķērslim? Iespējams, vari sevi mierināt, ka šādas situācijas gadās arī ļoti labiem jātniekiem un pat Olimpisko spēļu vai Pasaules kausa sacensību laikā. Šie jātnieki nesaķer galvu un nesāk vaimanāt, tie sagrupējas un turpina maršrutu, lai neveiksmīgo šķēršli pārvarētu atkal, iespējams, nedaudz savādāk. Vai arī tie pirms šķēršļa pielieto steku. Tikai pēc sacensībām tiek analizēts, kas un kāpēc notika tieši tā. Arī tu vari sekot viņu piemēram, ja zirgs ir atsacījies lekt – sagrupējies, koncentrējies, aši izlem kā atkal tuvoties šķērslim un esi īpaši uzmanīgs visu atlikušo maršrutu, lai izvairītos no atkārtotas apstāšanās. Jāielāgo, ka ir īpaši svarīgi, lai pirms maršruta tavu iesildi vērotu un tev palīdzētu treneris, palīdzība no malas ir zelta vērta – īpaši, ja tev ir zirgs, kas mēdz pirms šķēršļiem apstāties vai paskriet tiem garām. Treneris palīdzēs tev saprast savas kļūdas un labot tās, lai zirgu labāk vadītu. Un vēl jau var palūgt palīdzību arī pieredzējušam jātniekam, lai tas izjāj ar tavu zirgu maršrutu un to pamāca – te nav par ko kaunēties.
3. Peldošā tuvošanā
Taisnas līnijas ir konkūra maršrutu neatņemama sastāvdaļa. Ja zirgs ar jātnieku nevar saglabāt taisnu kustību uz priekšu, tad var gadīties, ka kāds šķērslis paliks nepārlekts. Piemēram, ja zirgs pārvar pirmo šķērsli, bet pēc piezemēšanās tas sāk virzīties uz vienu vai otru pusi, tad ar katru soli novirze arvien palielinās. Pavisam drīz zirgs būs novirzījies no nākošā šķēršļa centra un tuvosies tā statnēm. Kas viņam tad atliks? Jāt garām visam šķērslim.
Dažiem zirgiem jau kopš bērnības ir grūtāk saglabāt taisnvirziena kustību, tie dod priekšroku vienai vai otrai pusei. Tas ir iedzimts! Pirms zirgu audzināt, lai tas iemācītos taisnvirziena kustību, noteikti būtu jāpārliecinās vai šādu uzvedību neizraisa kādas veselības problēmas. Ja veselības problēmu nav, tad jātniekam jāpievērš uzmanība darbam bez šķēršļiem un jāmāca zirgam, kā līdzsvaroti kustēties uz priekšu taisnā līnijā. Zirgam arī jāmāca, ka tam ir jārespektē vadības līdzekļi. Neskatoties uz to vai zirgs ir neapmacīts vai jau ļoti pieredzējis, ja tas nereaģēs spiedienam no jātnieka kājas, tad tas nespēs reaģēt uz jātnieka komandām arī tad, ja novirzīsies šķēršļu rindā no taisnās līnijas.
Dažreiz nespēja jāt taisnā līnijā rodas dēļ slinkuma un paviršas attieksmes, īpaši zirgiem, kas nepievērš lielu uzmanību tam, kā tie tuvojas šķērslim. Vai, iespējams, ka arī pats jātnieks neapjauš, ka patiesībā nespēj zirgu noturēt taisnā līnijā un ļauj tam brīvu vaļu izpausties. Treniņos var pielietot ļoti vienkāršu metodi, perpendikulāri šķēršļiem novietot bomīšus, kas veido tādu kā aleju/trasi starp tiem, tad jātniekam jāturas šajā „alejā“ un jāpārbauda, cik taisni spēj nojāt. Vingrinājums palīdz ne tikai sportistam, bet arī zirgam – bomīši sānos disciplinēs zirgu kustēties taisni uz priekšu no šķēršļa uz šķērsli. Vēl labs padoms ir šķēršļu joslas pašā galā novietot konusu vai cilvēku, lai jātnieks uz to varētu koncentrēties saglabājot taisnvirziena kustību.
4. Pēdējā brīža pārsteigums
Līdzīgi kā ar zirgiem, kas lēkšos virzās vairāk uz vienu vai otru pusi, tāpat ir ar zirgiem, kas pirms šķēršļa pēkšņi metas sāņus – arī tie dod priekšroku vienai pusei vairāk, kā otrai. Sliktākais variants ir tad, ja zirgs ir iemācījies strauji tuvoties šķērslim, bet tad pēdējā brīdī mesties sāņus tam garām.
Daudzos gadījumos šādu uzvedību izraisa bailes – jauns zirgs, kam ir bail pārvarēt šķērsli un, kas nespēj sevi savākt, lai uztaisītu šļūcošo apstāšanos, gluži vienkārši izvēlēsies aši mesties sāņus. Izklausās pēc vienkārša un loģiska plāna. Taču ir arī tādi eksemplāri, kas labi zin, ka izvairīšanās no šķēršļa ir kaut kas ļoti, ļoti slikts. Šie zirgi uzvedīsies lieliski līdz pat pašam atsperšanās punktam pirms šķēršļa, tikai tad tie metīsies sāņus un, kas ir pats trakākais, tie, zinot, ka tūlīt sekos sods, sāks nevaldāmi auļot, lai tā mēģinātu izvairīties no gaidāmā soda.
Šo uzvedību iespējams labot ar divām metodēm. Pirmā – ātruma samazināšana. Jāatceras, jo lielāks ātrums, jo lielāka iespēja, ka zirgam būs vieglāk no šķēršļa izvairīties. Jātniekam jaunzirgs jāvada lēnā tempā, lai tam ir laiks padomāt un sagatavoties šķērslim, toties nepaklausīgais zirgs tā tiks vairāk kontrolēts. Treniņos šādiem zirgiem lieciet lekt arī no rikšiem (protams, attiecīgi pielāgojot šķēršļa augstumu), jo tā zirgu būs daudz vieglāk kontrolēt un „pievadīt“ šķērslim no vēlamās trajektorijas. Otrais padoms – ja zirgs tomēr ir paspējis paskriet garām šķērslim, apstādiniet to, tad pagrieziet to pretējā virzienā un turpiniet maršrutu vai atkārtoti dodaties uz šķērsli. Piemēram, ja zirgs ir paskrējis garām šķērslim pa labo pusi, tad apstādiniet to un pagrieziet to uz kreiso pusi. Nekādā gadījumā nepabeidziet viņa iesākto kustību – apli uz labo pusi, jo tas tikai vairos viņa pārliecību par saviem spēkiem.
ilze bangere Loti pareizs raksts. Paldies par to. Cerēsim, ka arī jaunie jātnieki izlasīs.Citādi visu vainu vienmēr meklē zirgos.
zeme Reiz gadijas jat ar zirgu, kurs bija labs lecejs, bet ar mazliet citadu "talantu" - pec smuki parlekta skersla uzreiz apstajas, ta sakot: nu parlecu, ku tu vel gribi :)))
Aija Piekrītu, labs un interesants raksts. :)
Gunita Vispār jau zirgu pētnieki ir izpētījuši, ka zirgam nepiemīt tādas cilvēciskas īpašības kā aktiermāksla un tēļošana, bet bieži mēs viņiem tās piedēvējam. Tomēr jāapzinās, ka zirgs domā kā zirgs, nevis cilvēks.
Evita Baradovska » Evita Baradovska Zirgi loti átri saprot, ja vinsh ir gudráks par jatnieku. Pieredzes bagátie zirgi patieshám médz bút izcili meistari variantu piemekléshaná, ká nelekt. Kápéc darít to, ko var nedarít?
Agrita Zirgi nav aktieri, viņi netēlo, neizliekas, nekrāpjas, negrib ieriebt vai apkaunot nabaga jātnieciņu, sacensību laikā atsakoties lekt. Katrai zirga rīcībai sākotnēji ir pamatots iemesls - bailes, sāpes, psiholoģiskais vai emocionālais diskomforts. Ja cilvēks šo iemeslu nav laicīgi pamanījis un situāciju nav uzlabojis, tad ar laiku zirgam konkrētais uzvedības modelis var kļūt par ieradumu, jo zirgs zina, ka tāda uzvedība reiz ir viņu no kaut kā pasargājusi. Pat pieredzējušiem un veciem zirgiem ir pamatoti iemesli kādēļ viņi it kā izjoko nepieredzējušus jātniekus. Pirms saukt zirgu par slinku vai nepaklausīgu un pāraudzināt ar steku, derētu padomāt, kas īsti ir par iemeslu tādai zirga uzvedībai.
Favis Es arī piekrītu, ka lielo tiesu visām zirga rīcībām, ir tāds vai citāds iemesls- fizisks vai psiholoģisks. Taču tāpat nevar noliegt, ka nu ir tipāži, kas ir pierādījuši, ka zirgs ir spējīgs domāt loģiski, izstrādāt mazas riebeklības tikai tamdēļ, lai paustu savu neapmierinātību un attieksmi, tāpat kā brīnišķīgi atšķir krāsas un vajadzīgajā brīdī ir fantastiski aktieri, jo cita trāpīgāka apzīmējuma atsevišķām rīcībām nav, lai nu vai kādi būtu tie pētnieku pētījumi. ;)
Evija » Favis Nevajag jaukt zirga bailes ar dominanci. Tie, kuri apzināti izvēlas nelekt un "izshēmo" veidus, kā no tā izvairīties, to dara tāpēc, ka nerespektē jātnieku. Taču tie, kuri baidās - patiešām baidās, nevis tēlo. Tās ir divas pilnīgi dažādas lietas un situācijas.
Evita Baradovska oi, nu beidziet, zirgi ir daudz gudráki un domájosháki, ká visi eksperimenti un pétíjumi kopá nemti. Vini ir spéjígi logiski domát, analizét situáciju un pienemt lémumu. Vini nav nekádi robotini, kura uzvedibu més varam prognozét un paredzét. Man zhél tos cilvékus, kurus zirgs vairs nespej pársteigt.
Anitra Eglīte - Darģe Zirgi spēj pārsteigt, ir gudri un domājoši un analizējoši, bet tie netēlo bailes. Ja par bailēm liecina zirga ķermeņa valoda, tad tās ir patiesas, lai arī cik neracionālas tās mums liktos.
Favis Tēlo zirgi arī bailes. Un kā vēl tēlo. Bet piekrītu, ka tad, kad viņi izpaužas aktiermākslā šajā jomā, tad parasti viņi bailes izrāda ar rīcību un nekā citādāk.
Katrīna » Favis Par šo piekrītu - tēlo arī bailes - pareizāk sakot izliekas, ka it kā ir izbijušies, lai tādā veidā pārbaudītu jātnieku vai mēģinātu tikt no viņa vaļā. Vismaz man tādu situāciju ir gadījies piedzīvot un tur nebija nekāda sakara ar zirga psiholoģiskajām vai fiziskajām sāpēm - zirgs vesels un laimīgs. Tā ka nav jau nemaz tie zirgi tādi muļķīši, ka nemācētu izmantot arī jātnieka vājās vietas un nemeklētu sev neākdu labumu.
Daina Luksa Nenoliedzami zirgi ir gudri, saprātīgi, loģiski domājoši un patiesi dzīvnieki. Visapbrīnojamākais ir tas, ka viņi ir patiesi visu laiku un tas viņiem neprasa nekādu piepūli. Pavisam vienkārši - viņi dzīvo tagadnē, un šo viņu rīcību konkrētajā brīdī nosaka apkārtējā vide un iepriekš iegūta pieredze, bez "shēmošanas" kā kuru "apčakarēt". Agrita jau labi iepriekš uzrakstīja, ka "katrai zirga rīcībai sākotnēji ir pamatots iemesls - bailes, sāpes, psiholoģiskais vai emocionālais diskomforts. Ja cilvēks šo iemeslu nav laicīgi pamanījis un situāciju nav uzlabojis, tad ar laiku zirgam konkrētais uzvedības modelis var kļūt par ieradumu, jo zirgs zina, ka tāda uzvedība reiz ir viņu no kaut kā pasargājusi. "
gitutuuu man ir zināms zirgs, kas mēdz pieklibot, lai tikai nebūtu jāstrādā. un viņam nekas nesāp. pirms treniņu laukuma rikšo pa asfaltu, iet, bet kā ieeiet treniņu laukumā tā knapi uz priekšu kankarē ar savu salauztā kareivja stāju.nu pasakiet, kas tas ir, ja ne tēlošana? lai nebūtu jāstrādā, jo jauno jātnieku var šādi apčakarēt. "ak dievs, ak dievs. zirgam kājiņa sāp."
Virsaitis » gitutuuu Vai ir apsvērta iespēja, ka komunikācija ar jauniem jātniekiem zirgā rada spriedzi, no kuras, savukārt, izriet muskuļu tonuss, kas var atsaukties uz zirga ķermeņa "vājo" vietu kustību un lokanību? Savukārt šādas spriedzes izraisītas reakcijas un uzvedība var tikt viegli tulkota kā pasīvi dominanta un tēlojoša, jo zirgam neatrisinātu iemeslu dēļ nav motivācijas atvērties kārtējam jaunajam un saziņā vēl, visticamāk, neskaidrajam jātniekam.
renoo » gitutuuu katram zirgam ir sava pieeja, kā "pa savam" risināt esošo situāciju. Ja zirgs ir dominants nevis agresīvi, bet pasīvi (nekust ne no vietas), tad viņam acīmredzot pietrūkst motivācijas ar šo konkrēto jātnieku, vai ar cilvēkiem vispār, kustēties. Iespējams, zirgs kādreiz ir bijis klibs, un jātnieks to ir pamanījis, nokāpis, aizvedis zirgu ganīties. vai zirgs nav kustējies, un jātnieks nav palīdzējis viņam iekustēties - motivējis. un zirgs saprot, ka ja nekustēsies, neviens viņu arī nedzīs. Ja atrastos cilvēks, kas viņu spētu motivēt (jo, ja jau zirgs brīvprātīgi mirdzošām acīm rikšo pa asfaltu, tad tajā brīdī kāda motivācija viņam ir - citi zirgi, auzu spainis, vai vienalga kas) - un atklāt zirgam, ka arī kustēties kopā ar cilvēku ir forši... tad varbūt pazustu arī stīvums.
gitutuuu » gitutuuu paldies par padomiem