Zirgam nepieciešams fiziski attīstīts jātnieks

Ja vaicāsiet Olimpiskajam airētājam, cik daudz laika viņš pavada uz ūdens, tad viņš noteikti atbildēs, ka tā ir tikai neliela daļa no visa lielā procesa, kas nepieciešama, lai šādās sacensībās vispār finišētu. Airētāji pavada neskaitāmas stundas ne tikai psiholoģiskajos treniņos, bet arī labas atmosfēras radīšanas nodarbībās visai komandai (šeit ir runa par komandas airēšanas sacensībām). Par laimi viņiem, to komandas biedri māk runāt. Iejāde savā ziņā daudz neatšķiras no airēšanas, jo laiks, ko pavadāt ar zirgu uz zemes ir tikpat svarīgs, kā zirga mugurā.

Lai sasniegtu labus rezultātus, jātniekam ir jādomā par ļoti daudz lietām – tai skaitā arī treniņiem ar zirgu no zemes. Jāpievērš uzmanība līdzsvaram, nervu sistēmas stabilitātei, zirga un jātnieka attiecībām, treniņu progresam un citām lietām, lai sev un zirgam uzlabotu laiku, kas tiek pavadīts ar jātnieku mugurā.

Fitness

Līdzsvars ir pamatu pamats – jātnieka līdzsvaru uz zirga ietekmē tā līdzsvars uz zemes. Arī spēks un izturība ir ļoti būtiska, taču jāatceras, ka jāšana ar zirgu nepadarīs sportistu spēcīgāku, bet gan tas būs darbs sporta zālē, kas ir iekļauts daudzu vadošo sportistu treniņu grafikos.

Jāšanas nodarbības zirga mugurā darbina tikai noteiktas muskuļu grupas, tāpēc nepieciešamas sporta nodarbības bez zirga, lai stiprinātu arī citas muskuļu grupas. Piemēram, ja jātnieks seglos ir līdzsvarots, tad zirga nobīšanās gadījumā jātnieka svara centrs neizkustēsies un tas neradīs papildus spriedzi uz nobijušos zirgu. Taču, ja jātnieks būs ne tikai labi līdzsvarots, bet arī ar fiziski attīstītām “dziļo” muskuļu grupām – būs iespējams palikt līdzsvarotam seglos un ar ķermeņa palīdzību, nepielietojot spēku, zirgu “nomierināt”.

Fitnesa treneris Nuno Fidalgo stāsta, ka vislabākie ir tā saucamie funkcionālie treniņi, kur jāveic kāda konkrēta darbība vai vingrinājums, bet nodarbināts tajā pat laikā tiek viss ķermenis. Nuno saka: “Daudzu, savienotu kustību treniņi ir paši labākie, jo ir jāizmanto vairākas ķermeņa daļas, lai konkrēto uzdevumu izpildītu un līdz ar to, lai līdzsvarotu ķermeni, strādā arī galvenās muskuļu grupas. Šādi vingrinājumi uzlabo muskuļu stabilitāti un izturību, kā arī attīsta “dziļos” muskuļus. Jaunākie pētījumi pierāda, ka labāku ķermeņa trenētību var sasniegt ar vidēju līdz augstu kustību amplitūdu vingrinājumiem, nekā trenējot tikai atsevišķas muskuļu grupas.”

Neskatoties uz to, ka nepieciešams stiprināt muskuļus, kurus izmantojam jājot ar zirgu, labam jātniekam jātiecas uz visa ķermeņa labsajūtu un vingrumu.

“Cilvēka ķermenis strādā kā savienots mehānisms. Var pat apgalvot, ka nav tādu muskuļu, kuri netiek jāšanas laikā nodarbināti!” apgalvo N. Fidalgo. Īpaši svarīgi tas ir jāšanas nodarbībās, jo jātnieks vienkārši nesēž zirgā, bet gan tā ķermenis strādā, lai noturētu līdzsvaru un absorbētu zirga spēku. Ja jājat ar 400+ kilogramu smagu zirgu, tad ķermenis ir ļoti noslogots.

Jāteic, ka jātnieki bieži vien aizmirst par ķermeņa fizisko izturību. Tikai tāpēc, ka zirgs dara “melno” darbu, nenozīmē, ka jātniekiem nav sevi jātrenē, pirms uzkāpšanas zirgā. Ja cilvēks nav trenēts, tad tas nāk tikai par sliktu jātnieka un zirga savienībai – vājš jātnieks arī trenētu zirgu var padarīt nelietojamu. Ja mēs zirga mugurā esam noguruši, tad zirgam dotie signāli vairs nav efektīvi. Jo ilgāk mēs šādi strādājam, jo atrāk zirgs kļūst nejūtīgs uz mūsu pavēlēm un nākas pielietot stiprākus risinājumus – spēku, palīglīdzekļus u.c.. Lai zirgam dotu vieglas un konkrētas komandas, jātniekam jābūt ne tikai stipram, bet arī tas nedrīkst sevi treniņā par daudz nokausēt. Fiziski noguris jātnieks nogurs arī garīgi un zaudēs nepieciešamo koncentrēšanās līmeni, lai veiksmīgi vadītu treniņu ar zirgu.

Attiecības ar zirgu

Panākumu gūšanai ir svarīgi ne tikai veiksmīgi treniņi, bet arī labas attiecības starp zirgu un jātnieku ārpus treniņiem.

No savas pieredzes es varu teikt, ka pazīstu savu zirgu jau pirms ieeju pie viņa stallī – es zinu, kāda būs mana diena kopā ar viņu. Ja Batialo snauž, tas nozīmē, ka viņš ir atslābinājies un atpūties, un, ka šodien man būs viņu ļoti lēnām jāiesilda. Tad šī noteikti būs tā diena, kad mēs strādāsim pie lokanības vingrinājumiem, lai kontrolētu viņa slinkās pakaļkājas. Arī pēc Batialo ausu novietojuma varu jau iepriekš pateikt vai viņš treniņā spēs koncentrēties darbam vai ne.

Es agrāk domāju, ka treniņš ir tas laiks, kuru es pavadu uz zirga, bet tagad es zinu, ka tas ir arī laiks, ko pavadu kopā ar savu četrkājaino partneri – nejājot. Manu skatījumu mainīja mana trenere – mana mamma, viņa bieži vien nevarēja mani treniņā vērot un vēlāk lūdza, lai viņai atstāstu to, kā man gāja. Vārdos nevaru izteikt, cik es ļoti tad koncentrējos, lai vēlāk precīzi varētu mammu informēt par dienas sasniegumiem un neveiksmēm. Es jāju ar mērķi un progresēju arvien vairāk, jo iepriekšējā vakarā biju savu treniņu izrunājusi sīki un smalki. Ja jums nav kāds, kam pastāstīt par savu treniņu, tad ieviesiet treniņu kladīti un pēc katras nodarbības pierakstiet – kas bija labi, kas ne. Pēc kāda laika jūs pamanīsiet sakarības un tā varēsiet uzlabot savu sniegumu. Vairums jātnieku pēc treniņa parasti nokāpj no zirga un par nākošās dienas mērķiem domā tikai tad, kad zirgam uzkāpuši mugurā pēc 24 stundām, bet tad jau viņi ir aizmirsuši to, ko darīja dienu iepriekš. Tas neveicina progresu.

Jātniekam ļoti svarīgs ir arī morālais atbalsts, tāpēc, ka tas nevar apspriest treniņa gaitu kopā ar savu partneri-zirgu. Ja treniņš nav izdevies, ir būtiski, lai būtu tuvumā kāds, kas dod padomu kā rīkoties, ko darīt nākošajā reizē. Dažreiz vajag tikai kādu kam pateikt, ka man šodien galīgi nekas nesanāca, tad jātnieks pats sevi mobilizēs, lai nākošreiz izdotos labāk.

Pirms sacensībām jāpievērš uzmanība darbam savā galvā. Ir svarīgi iztēloties, kā shēma tiks izjāta, kas tiks darīts te un tur. Sagatavojiet sevi shēmai jau galvā, pirms jums ir iespēja to izbojāt esot seglos. Visas šīs mazās lietiņas, kuras palaižam garām – vairums gadījumu arī rada lielo uztraukumu un kļūdas. Jums taču nav jāraizējas par sacensību apģērbu, tikai tas jāiztīra un jāpaņem līdzi – pareizi? Nepareizi gan! Uztaisiet sev izmēģinājuma sacensības mājās – uzvelciet formu, pārbaudiet vai nekas neberž, vai cilindrs nespiež un cimdi nav saplīsuši. Šo visu mēs piemirstam izdarīt, bet tiklīdz, kā ieejam sacensību laukumā – neko vairs nevaram mainīt un koncentrēšanās ir sabojāta.

Visi mazie darbiņi pirms sacensībām ir tie, kas ļauj gūt panākumus. Neskatoties uz to, ka mēs domājam, ka tikai seglos pavadītais laiks ir būtisks, tā ir tikai viena maza daļiņa no visa kopējā sagatavošanās procesa iejādes sacensībām.

Avots

Bildes

Sarah Warne/Eurodressage

Atpakaļ

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase